Apatīts
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie pareizrakstības principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, izlabojot pareizrakstības kļūdas. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Apatīti (no grieķu: ἀπατάω — 'meloju') ir fosfātu klases minerālu kopums, ar kopējo ķīmisko formulu Ca10(PO4)6(OH,F,Cl)2. Tiem ir raksturīga bāli zaļgana, zila, dzeltenzaļa vai arī rozā krāsa ar stikla spīdumu. Nosaukums ir saistīts ar to, ka dabā apatītu var sastapt dažādos veidos, tādēļ tas bieži tiek sajaukts ar citiem minerāliem (berilu, diopsitu, turmalīnu) .
Īpašības
labot šo sadaļuApatīta kopējā ķīmiskā formula ir Ca10(PO4)6(OH,F,Cl)2, ir trīs atšķirīgi apatīta veidi: apatīts: Ca10(PO4)6(OH)2, fluorapatīts Ca10(PO4)6(F)2 un hlorapatīts: Ca10(PO4)6(Cl)2. Pēc sastāva un satura: kalcija oksīds (СаО): 53—56%; fosfora(V) oksīds Р2O5: 41%; fluors (F): līdz 3,8% (fluorapatītā); hlors (Cl) : līdz 6,8% (hlorapatītā); saturā arī var atrast mangāna, dzelzs, stroncija, alumīnija, torija, kalcija karbonāta — CaСО3 (karbonātapatīts) piemaisījumus.
Kristālu forma ir prizmatiska līdz adatveidīga, retāk īsi stabveidīga un tablešveidīga. Minerālu agregāti ir cukurveidīgas, blīvas masas. Apatīts ir izplatīts nogulumiežos kā smalki šķiedraina konkrēcija — fosforīts. Kolekcijām izmanto kvalitatīvi slīpētu, caurspīdīgu vai puscaurspīdīgu kristālu, atsevišķi vai kopā ar kādu citu iezi.
Galvenā apatīta atšķirība ir kristālu ārējais prizmatiskais izskats, atšķirībā no berila, apatītam ir mazāka cietība.
Apatīts ir galvenā kaulu un zobu neorganiskā sastāvdaļa mugurkaulniekiem.
Atradnes
labot šo sadaļuLielas rūpnieciskas apatīta atradnes ir retas. Vislielākā apatīta atradne pasaulē ir Hibīnu atradne Kolas pussalā, Krievijā. Tur iegūst apatīta rūdu, kas sastāv no fluorapatīta un eleolīta. Lielu gabalu apatīta kristāli (tā saucamais moroksīts) ir atrodami Baikāla ezera piekrastē, Sļudjankas atradnē (Irkutskas apgabalā). Apatīta atradnes ir zināmas arī Brazīlijā, Meksikā, ASV, Čīlē , Dienvidāfrikā, Somijā, Spānijā, Norvēģijā un citur.
Izmantošana
labot šo sadaļuApatīts tiek izmantots kā izejviela fosforu saturošiem minerālmēsliem, fosforam un fosforskābei. To izmanto melnajā un krāsainajā metalurģijā, keramikas un stikla rūpniecībā. Juvelieri gandrīz neizmanto apatītu, jo minerāla cietība ir ļoti zema un minerāls ir trausls. Juvelierapatīta izmērs ir mazs — līdz 5 karātiem, reti līdz 20 karātiem, taču apatīti ir nozīmīgi kolekcionēšanā. Vislielākais apatīta kristāls (augstas kvalitātes) tika atrasts Kenijā un svēra 147 karātu.
Literatūra
labot šo sadaļu- Ферсман А. Е. Наш апатит. — М., 1968
- Киевленко Е. Я., Чупров В. И. Декоративные коллекционные минералы. — М.: Недра, 1987. — 223 с.
- Волошин А. В., Майстерман С. А. Минералы Кольского полуострова. — Мурманское книжное издательство, 1983. — 110 с. ISBN 5-85510-011-1.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apatīts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Апатит на Кристаллов. NET (рус.)
- Апатит в GeoWiki
- Номенклатура надгруппы апатитов