Sudraba nitrāts

ķīmisks savienojums

Sudraba nitrāts (AgNO3), arī elles akmens[1] vai lapiss[2], ir sudraba un slāpekļskābes sāls. AgNO3 ir bezkrāsaini rombiski kristāli, kas ļoti labi šķīst ūdenī (tomēr nav higroskopiski), bet gaismā pamazām kļūst tumši. Etilspirtā un acetonā šķīst slikti, labāk šķīst piridīnā. Ūdens šķīdumam ir neitrāla reakcija un rūgta metāliska garša. Virs 159,6 °C stabila ir heksagonāli romboedriska polimorfiskā modifikācija ar mazāku blīvumu.[3]

Sudraba nitrāts

Sudraba nitrāta formulvienības struktūrformula

Sudraba nitrāta kristāli
Citi nosaukumi sudraba(I) nitrāts,
elles akmens, lapiss,
slāpekļskābais sudrabs
CAS numurs 13943-58-3
Ķīmiskā formula AgNO3
Molmasa 169,87 g/mol
Blīvums 4350 kg/m3
Kušanas temperatūra 212 °C
Viršanas temperatūra 444 °C (sadalās)
Šķīdība ūdenī 122 g/100 ml (0 °C)
216 g/100 ml (20 °C)
440 g/100 ml (60 °C)
733 g/100 ml (100 °C)

Viduslaiku dabaszinātnieks Alberts Lielais (Albertus Magnus) 13. gadsimtā dokumentēja sudraba atdalīšanu no zelta, šķīdinot slāpekļskābē.[4] Alberts Lielais arī atzīmēja sudraba nitrāta šķīduma spēju veidot tumšus plankumus uz ādas.

Var iegūt, šķīdinot sudrabu slāpekļskābē:

Ag + 2HNO3 → AgNO3 + NO2 + H2O

Ja iegūšanai izmantotais sudrabs satur vara piejaukumu, kopā ar sudraba nitrātu rodas vara nitrāts, kuru atdala, izgulsnējot sudrabu sudraba hlorīda (AgCl) veidā ar nātrija hlorīdu. AgCl reducē līdz metāliskam sudrabam ar cinku atšķaidītas sērskābes klātienē. Var reducēt arī, vārot ar cukuru vai formaldehīdu un nātrija hidroksīdu. Iegūto tīro sudrabu no jauna šķīdina slāpekļskābē.

 
Sudraba nitrāta kristāli, kas gaismā sākuši sadalīties

Gaismas iedarbībā sudraba nitrāts lēnām sadalās, rodoties sīkdispersam sudrabam, tādēļ sudraba nitrāta kristāli ar laiku kļūst pelēcīgi un tumši. Sudraba nitrātu jāuzglabā gaismu necaurlaidīgā tarā.

Sīkdisperss sudrabs rodas arī, sudraba nitrātam reducējoties organisku vielu klātienē. Tādēļ, ja sudraba nitrāta atšķaidīts šķīdums nonāk uz cilvēka ādas, tas rada nenomazgājamus tumšpelēkus plankumus, kas gan parasti nav kaitīgi veselībai un dažu dienu vai nedēļu laikā izzūd.

 
Sudraba nitrāta radīti plankumi uz rokas

Ar kālija nitrātu un tallija(I) nitrātu sudraba nitrāts veido dubultsāļus.

Reaģē ar varu, veidojot zilu vara nitrāta šķīdumu un diegveidīgus sudraba kristālus:

2 AgNO3 + Cu → Cu(NO3)2 + 2 Ag

Karsējot sadalās:

2 AgNO3 → 2 Ag + O2 + 2 NO2

Nitrāti parasti termiski sadalās, rodoties attiecīgo metālu oksīdiem, taču sudraba oksīds ir pārāk nestabils un veidojas uzreiz metālisks sudrabs. Tomēr reakcijā ar sārmiem rodas sudraba oksīds:

2 AgNO3 + 2 NaOH → Ag2O + 2 NaNO3 + H2O

Medicīnā sudraba nitrātu izmanto nelielu brūču piededzināšanai un sterilizēšanai. Tam ir arī savelkoša un pretiekaisuma iedarbība.[5] Lieto arī homeopātijā.

Sudraba nitrātu lieto arī fotomateriālu (fotofilmu, fotopapīra, fotoplašu) izgatavošanai.

Iedarbojoties uz sudraba nitrāta amonjakālu šķīdumu ar cukura, vīnskābes vai citu organisku vielu šķīdumiem, sudrabs izdalās uz stikla virsmas spīdīgas kārtiņas veidā (sudraba spoguļa reakcija); to izmanto spoguļu pagatavošanā.

Neorganiskajā sintēzē sudraba nitrātu izmanto visu pārējo sudraba savienojumu iegūšanai.[6]

Analītiskajā ķīmijā sudraba nitrātu lieto sistemātiskajā analīzē par grupu reaģentu daudzu jonu, piemēram, hlorīdu, bromīdu, jodīdu (bet ne fluorīdu!), cianīdu, rodanīdu, hipohlorītu, jodātu, heksacianoferātu, sulfīdu izgulsnēšanai. AgNO3 ir arī reaģents arsēnūdeņraža noteikšanai.

  1. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm — elles akmens
  2. Tēzaurs — lapiss
  3. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том II. М:, Издательство иностранной литературы, 1966, 432. lpp. (krieviski)
  4. Ferenc Szabadváry. History of analytical chemistry. Taylor & Francis, 1992. 17. lpp. ISBN 2-88124-569-2. (angliski)
  5. Sudraba preparāti
  6. N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 570. lpp.