Atvērt galveno izvēlni
Annas Ģertrūdes Vērmanes portrets (1821).
Vērmanes piemineklis (2002).

Anna Ģertrūde Vērmane (vācu: Anna Gertrud Wöhrmann, 1750—1827) bija vācbaltiešu tirgotāja sieva un mecenāte. Likusi pamatus Vērmanes dārza izveidei.

DzīvesgājumsLabot

Dzimusi 1750. gada 2. martā Rīgā tirgotāja Zamuela Ēbela un viņa sievas Urzulas, dzimušas Hartvigas, ģimenē. Viņas māte mira 1752. gadā, bet tēvs 1758. gadā, viņu pieņēma Rīgas birģermeistara Depkina mājā. Pēc 1772. gada apprecējās ar Melngalvju biedrības vecāko Kristiānu Heinrihu Vērmani (1737—1813), kas vēlāk kļuva par Lielās ģildes locekli. Viņu laulībā piedzima septiņi bērni.[1] Viņas mazdēls Kristiāns Heinrihs Panders (1794—1865) bija paleontologs, embriologs un ģeologs.

Pēc vīra nāves 1817. gadā viņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane lika ierīkot eksotisku koku parku ar rozāriju savā zemes gabalā ārpus Rīgas nocietinājumiem, kur atradās viņas dārza mājiņa. Savā testamentā viņa dārzu novēlēja pilsētai[2] ar noteikumu, ka tas nekad netiks pārdots privātpersonām vai sadalīts.

Mirusi 1827. gadā Rīgā. Parka labiekārtošanu turpināja viņas dēls Johans Kristofs Vērmans, kas 1829. gadā pie viņas dārza mājiņas lika uzcelt piemiņas obelisku mātes piemiņai.

BērniLabot

  • Heinrihs (Heinrich; 1773—1810). Sieva Karolīne Ernestīne Krīgere (Carolina Ernestina Krüger; mirusi 1837)
  • Urzula Karolīne (Ursula Caroline; 1775—1845). Vīrs Lielās ģildes vecākais Johans Martins Panders (Johann Martin Pander; 1765—1842), dēls Kristiāns Heinrihs Panders (1794—1865)
  • Kristiāns Heinrihs (II) (Christian Heinrich; 1779—1824). Sievas: 1. Elīza Skūgala (Eliza Scougall, 1756—1826) no Skotijas. 2. Karolīne Ernestīne Krīgere (Carolina Ernestina Krüger; mirusi 1837).
  • Anna Ģertrūde Marija (Anna Gerdtrut Maria; dzimusi 1782)
  • Johans Kristofs (Johann Christoph; 1784—1843). Sieva: Cecīlija Vilhelmīne Kulmane (Cäcilie Wilhelmine Kuhlmann; 1788—1840).
  • Karolīne (Caroline; dzimusi ap 1784). Vīrs: Hanss fon Verders (Hans von Werder)
  • Johans Frīdrihs

AtsaucesLabot