Pīters Brēgels Vecākais

Pīters Brēgels Vecākais (Pieter Bruegel jeb Brueghel, jeb Breughel, dzimis apm. 1525. Bredā, miris 1569.g. 9.septembrī Briselē), saukts arī par Zemnieku Brēgelu, bija XVI gs. flāmu gleznotājs, kuru īpaši pazīst prasmīgā zemnieku dzīves un ainavu tēlojuma, kā arī simbolisko gleznu dēļ. Starp nozīmīgākajiem Brēgela darbiem jāmin gleznas "Bābeles tornis", "Nāves triumfs", "Mednieki ziemā", "Dullā Grieta", "Dumpīgo eņģeļu krišana", "Aklie". Brēgels darbojies arī grafikā. Brēgela darbiem raksturīga liela tematiska daudzveidība — viņš gleznoja ainavas, žanra gleznas, alegoriskus tēlojumus, Bībeles ainas, līdzības par Kristu, mitoloģiskus sižetus, sakāmvārdu ilustrācijas, satīriskus darbus utt.

Brēgels, tāpat kā citi tālaika flāmu mākslinieki, ietekmējies no Hieronīma Bosa — viņš lieto grotesku, traģikomiskus un fantastiskus tēlus un elementus.

Brēgelam bija liela ietekme uz nīderlandiešu un flāmu glezniecību. Arī viņa dēli Jans un Pīters kļuva par nozīmīgiem gleznotājiem.

Biogrāfija

Brēgela zīmējums "Gleznotājs un pircējs" (1565), ko uzskata par pašportretu

Brēgels bija Pītera Kēkes van Elsta (Pieter Coecke van Aelst) māceklis. Kēkes darbos bija jaušama itāliešu glezniecības ietekme, kas manāma arī Brēgela darbos. Brēgels apprecēja Kēkes meitu Meikenu (Mayken). Arī Kēkes sieva Marija bija gleznotāja, un viņa glezniecībā lietoja ūdenskrāsas un temperu, pigmenta suspensiju olas dzeltenumā, uz audekla. Šo tehniku vēlāk sāka lietot arī Brēgels.

1551. gadā Brēgels kļuva par Antverpenes Gleznotāju ģildes locekli. Nākamajā gadā viņš devās uz Itāliju (tur ceļoja aiz Neapoles uz Sicīliju, iespējams, pat līdz Palermo; kādu laiku viņš pavadīja arī Romā), no kurienes, iespējams, atgriezās 1555. gadā. Romā Brēgels radīja savu pirmo parakstīto gleznu — "Ainava ar Kristu un apustuļiem" (tēlus šajā darbā gan, iespējams, gleznojis cits mākslinieks). 1563. gadā viņš apmetās uz dzīvi Briselē.

Sākot ar 1556. gadu, Brēgels pievērsās satīriskai, didaktiskai un moralizējošai tematikai.

Brēgels nomira 1569. gada 9. septembrī un tika apglabāts Dievmātes kapelā Briselē.

Brēgels savu vārdu parakstīja kā Brueghel līdz 1559. gadam.

Mākslinieciskā darbība

No Brēgela gleznām saglabājušās aptuveni 45, kā arī liels daudzums zīmējumu un gravīru.

Agrīnajos darbos Brēgels gleznoja pamatā ainavas, savukārt, atgriezies no Itālijas, pievērsās daudzfigūru kompozīcijām. 1565. gadā viņš atkal sāka interesēties par ainavām un radīja vairākas nozīmīgu darbu sērijas (tostarp sēriju "Gadalaiki").

Brēgela vēlīnajā daiļradē manāma itāliešu mākslas ietekme. Piemēram, figūru izvietojums darbā "Zemnieku kāzas" līdzinās venēciešu kompozīcijām.

Darbi (nepilnīgs uzskaitījums)

Brēgela glezna "Nāves triumfs" (apm. 1562.g.)

"Ainava ar Kristu un apustuļiem pie Tiberijas jūras" (1553; atrodas privātā kolekcijā)
"Lielas zivis ēd mazas zivis" (1556; atrodas Vīnē)
"Ainava ar Ikara krišanu" (apm. 1558.g.; atrodas Briseles Mākslas muzejā)
"Nīderlandiešu sakāmvārdi" (1559; atrodas Berlīnes Valsts muzejā)
"Karnevāla un gavēņa cīņa" (1559; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā)
"Vecas sievietes portrets" (1960)
"Bērnu rotaļas" (1560; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā)
"Nāves triumfs" (apm. 1562.g.; atrodas Prado muzejā Madridē)
"Dumpīgo eņģeļu krišana" (1562; atrodas Briseles Mākslas muzejā)
"Dullā Grieta" (apm. 1562.g.; atrodas Meiera van der Berga muzejā Antverpenē)
"Bābeles tornis" (1563; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā)
""Mazais" Bābeles tornis" (apm. 1563.g.; atrodas Beimana-van Bēningena muzejā Roterdamā)
"Jaunavas nāve" (1564; atrodas Aptona mājā Oksfordšīrā)
"Gadalaiki" vai "Mēneši" (4, 6 vai 12 gleznu cikls, no kurām saglabājušās piecas)
- "Mednieki ziemā" (1565; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā)
- "Apmākusies diena" (1565; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā)
- "Pļauja" (1565; atrodas Nelahozēves pils muzejā Prāgā)
- "Pļāvēji" (1565; atrodas Metropolitēna Mākslas muzejā Ņujorkā)
- "Lopu pārdzīšana no ganībām" (1565; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā)
"Ziemas ainava ar putnu slazdu" (1565; atrodas Viltona mājā Viltšīrā)
"Gleznotājs un pircējs" (apm. 1565.g.; atrodas Vīnē)
"Jāņa Kristītāja sludināšana" (1566.g.; atrodas Budapeštas Mākslas muzejā)
"Tautas skaitīšana Betlēmē" (1566; atrodas Briseles Mākslas muzejā)
"Kāzu deja" (apm. 1566.g.; atrodas Detroitas Mākslas institūtā)
"Leiputrija" (1567; atrodas Minhenes pinakotēkā)
"Mizantrops" (1568; atrodas Capodimontes muzejā Neapolē)
"Aklie" (1568; atrodas Nacionālajā muzejā Neapolē)
"Zemnieku kāzas" (1568; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā)
"Zemnieku deja" (1568; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā)
"Ubagi" (1568; atrodas Luvras muzejā Parīzē)
"Trīs kareivji" (1568; atrodas Frika kolekcijā Ņujorkā)
"Žagata uz karātavām" (1568; atrodas Hessisches Landesmuseum Darmštatē)
"Vētra jūrā" (nepabeigta)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pīters Brēgels Vecākais.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)