Alumīnija oksīds

ķīmisks savienojums

Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums. Tā ir cieta, ķīmiski visai inerta, samērā grūti kūstoša, bezkrāsaina kristāliska viela.

Alumīnija oksīds
Corundum-3D-balls.png
Korunda kristālrežģis
Aluminium oxide.jpg
Alumīnija oksīda paraugs
Citi nosaukumi alumīnija(III) oksīds
CAS numurs 1344-28-1
Ķīmiskā formula Al2O3
Molmasa 101,96 g/mol
Blīvums 3970 kg/m3
Kušanas temperatūra 2072 °C
Viršanas temperatūra 2977 °C
Šķīdība ūdenī nešķīst

ĪpašībasLabot

Alumīnija oksīds ir amfotērais oksīds. Alumīnija oksīdam ir iespējamas vairākas kristāliskās modifikācijas. Izplatītākā (vienīgā dabā pastāvošā) ir alfa alumīnija oksīds jeb korunds. Lielu kristālu vai monolīta stikla veidā alumīnija oksīds ir caurspīdīgs. Sīku kristālu veidā alumīnija oksīds ir balts.

Nereaģē ar ūdeni. Kristāliskais alumīnija oksīds nereaģē pat ar koncentrētām skābēm, bet pamazām reaģē ar karstiem sārmu šķīdumiem vai izkausētiem sārmiem.[1]

Dielektriskā caurlaidība ir 9,5—10. Dielektriskā izturība ir 10 kV/mm.

IegūšanaLabot

Tīru alumīnija oksīdu iegūst no boksītiem, nefelīniem, kaolīna, alunītiem. Boksīti ir alumīnija un dzelzs oksīdu un hidroksīdu maisījums (satur arī SiO2 piemaisījumus). Alumīnija oksīdu no boksīta atdala, iedarbojoties uz boksītu zem spiediena ar nātrija sārma šķīdumu (veidojas nātrija alumināts). Šī iemesla dēļ alumīnija oksīds bieži satur nātrija piemaisījumus.

IzmantošanaLabot

Alumīnija oksīds veidojas uz alumīnija un tā sakausējumu virsmām, uzlabojot to korozijas izturību.

Lielāko daļu saražotā alumīnija oksīda lieto alumīnija ražošanai. Pārējie pielietojumi ir šķīstošie reaģenti (alumīnija sulfāts) ūdens attīrīšanai, ceolīti, alumīnija oksīda keramika un abrazīvi.

AtsaucesLabot

  1. Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 498. lpp.