Pirogallols
Pirogallols (1,2,3-trihidroksibenzols, pirogallusskābe, С6Н3(ОН)3) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem. Pirogallols ir bezkrāsaini prizmveidīgi kristāli, kas samērā labi šķīst ūdenī.
| Pirogallols | |
|---|---|
 Pirogallola struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C6H6O3 |
| Molmasa | 126,11 g/mol |
| Blīvums | 1300 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 131-134 °C |
| Viršanas temperatūra | 309 °C |
Pirogallolam ir 2 izomēri - oksihidrohinons un floroglucīns. Izomēri atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.
VēstureLabot
Pirogallolu pirmo reizi ieguva zviedru ķīmiķis Karls Šēle 1786. gadā, karsējot gallusskābi.
Atrašanās dabāLabot
Pirogallola atvasinājumi plaši sastopami dabā, piemēram, antociānu sastāvā.
IegūšanaLabot
Iegūst, karsējot gallusskābi autoklāvā kopā ar ūdeni. Var iegūt arī, karsējot para-hlorfenoldisulfonskābi kopā ar sārmu.
ĪpašībasLabot
Pirogallols ļoti viegli oksidējas - tas momentāni reducē zelta un sudraba sāļus. Pirogallola sārmains šķīdums tik kāri absorbē skābekli, ka to lieto gāzu analīzē skābekļa saistīšanai un kvantitatīvai noteikšanai.
Dzelzs(II) sāļi, kam ir neliels dzelzs(III) sāļu piemaisījums, krāso pirogallola šķīdumu zilā krāsā. Dzelzs(III) sāļi oksidē pirogallolu līdz purpurogallīnam.
IzmantošanaLabot
Tā kā pirogallols ir sevišķi labs reducētājs, to izmanto fotogrāfijā kā attīstītāju. Lieto arī daudzu krāsvielu sintēzēm. Medicīnā pirogallolu lieto psoriāzes ārstēšanai.