Pirogallols
Pirogallols (1,2,3-trihidroksibenzols, pirogallusskābe, С6Н3(ОН)3) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem. Pirogallols ir bezkrāsaini prizmveidīgi kristāli, kas samērā labi šķīst ūdenī.
| Pirogallols | |
|---|---|
 Pirogallola struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C6H6O3 |
| Molmasa | 126,11 g/mol |
| Blīvums | 1300 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 131-134 °C |
| Viršanas temperatūra | 309 °C |
Pirogallolam ir 2 izomēri - oksihidrohinons un floroglucīns. Izomēri atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.
Vēsture
labot šo sadaļuPirogallolu pirmo reizi ieguva zviedru ķīmiķis Karls Šēle 1786. gadā, karsējot gallusskābi.
Atrašanās dabā
labot šo sadaļuPirogallola atvasinājumi plaši sastopami dabā, piemēram, antociānu sastāvā.
Iegūšana
labot šo sadaļuIegūst, karsējot gallusskābi autoklāvā kopā ar ūdeni. Var iegūt arī, karsējot para-hlorfenoldisulfonskābi kopā ar sārmu.
Īpašības
labot šo sadaļuPirogallols ļoti viegli oksidējas - tas momentāni reducē zelta un sudraba sāļus. Pirogallola sārmains šķīdums tik kāri absorbē skābekli, ka to lieto gāzu analīzē skābekļa saistīšanai un kvantitatīvai noteikšanai.
Dzelzs(II) sāļi, kam ir neliels dzelzs(III) sāļu piemaisījums, krāso pirogallola šķīdumu zilā krāsā. Dzelzs(III) sāļi oksidē pirogallolu līdz purpurogallīnam.
Izmantošana
labot šo sadaļuTā kā pirogallols ir sevišķi labs reducētājs, to izmanto fotogrāfijā kā attīstītāju. Lieto arī daudzu krāsvielu sintēzēm. Medicīnā pirogallolu lieto psoriāzes ārstēšanai.