8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā bija trešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā. Tās notika 2014. gada 24. maijā un šoreiz Eiropas Parlamentā ievēlēja astoņus deputātus no Latvijas.
2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|
|
8 |
|---|
| Nobalsojuši |
445 225 (30,24%) |
|---|
|
|
|
Pirmā partija
|
Otrā partija
|
Trešā partija
|
|
|
|
|
|
|
|
Valdis Dombrovskis
|
Roberts Zīle
|
Boriss Cilevičs
|
| Partija
|
Vienotība
|
Nacionālā apvienība
|
Saskaņa
|
| Apvienība
|
EPP
|
ECR
|
SD
|
| Pēdējās vēlēšanās
|
4 vietas, 34,83% (PS+JL+SCP)
|
1 vieta, 7,46% (TB/LNNK)
|
0 vietas (SC)
|
| Vietas iepriekš
|
4
|
1
|
0
|
| Vietas pēc
|
4
|
1
|
1
|
| Vietu izmaiņas
|
▬
|
▬
|
▲ 1
|
| Balsis
|
204 979
|
63 229
|
57 863
|
| Procenti
|
46,19%
|
14,25%
|
13,04%
|
| Nosliece
|
+32%
|
+91%
|
|
|
|
|
Ceturtā partija
|
Piektā partija
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Andris Bērziņš
|
Tatjana Ždanoka
|
|
| Partija
|
Zaļo un zemnieku savienība
|
Latvijas Krievu savienība
|
|
| Apvienība
|
ALDE
|
G-EFA
|
|
| Pēdējās vēlēšanās
|
0 vietas, 3,72%
|
1 vieta, 9,66% (PCTVL)
|
|
| Vietas iepriekš
|
0
|
1
|
|
| Vietas pēc
|
1
|
1
|
|
| Vietu izmaiņas
|
▲ 1
|
▬
|
|
| Balsis
|
36 637
|
28 303
|
|
| Procenti
|
8,26%
|
6,38%
|
|
| Nosliece
|
+122%
|
-34%
|
|
|
 |
Kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām notika no 5. marta līdz 20. martam. Vēlēšanām tika reģistrēti 14 kandidātu saraksti, kuros kopā bija pieteikti 170 deputātu kandidāti.[1] Tiesības piedalīties vēlēšanās bija visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Vēlētāju uzskaitei izmantoja vēlētāju reģistru, kur katrs vēlētājs bija reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvija bija viens vēlēšanu apgabals.
14. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
labot šo sadaļu
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsoja 445 225 vēlētāji jeb 30% balsstiesīgo, bet par derīgām tika atzītas 440 288 vēlēšanu zīmes. Tas ir līdz šim zemākais vēlētāju dalības rādītājs mūsu valstī, kas atpaliek ne tikai no agrākās aktivitātes (2009. gada EP vēlēšanās balsoja 54%, bet 2004. gada vēlēšanās 41%), bet arī no šāgada vidējā rādītāja ES — 43%.
Vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja "Vienotība", par kuru nobalsoja 46,19% vēlētāju, par VL–TB/LNNK 14,25%, par "Saskaņu" 13,04%, par ZZS 8,26%, par LKS (bijušo PCTVL) 6,38%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja tikai 1,54% vēlētāju.
Neviena no starpvēlēšanu periodā dibinātajām partijām nepārsniedza 5% barjeru. Par partiju "Alternative" nobalsoja 3,73% pilsoņu, par Latvijas Reģionu apvienību 2,49%, par partiju "Latvijas attīstībai" — 2,12%.
| Partija
|
Balsis [p 1]
|
% [p 2]
|
Vietas
|
Izmaiņas
|
Frakcijas
|
Ievēlēti
|
| Vienotība
|
204 979
|
46,19
|
4
|
Jauna
|
Eiropas Tautas partija (EPP)
|
Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Artis Pabriks, Arturs Krišjānis Kariņš
|
| VL-TB/LNNK
|
63 229
|
14,25
|
1
|
▬
|
Eiropas Konservatīvie un Reformisti (ECR)
|
Roberts Zīle
|
| Saskaņa
|
57 863
|
13,04
|
1
|
▼ 1
|
Sociālistu un Demokrātu Progresīvā Alianse (S&D)
|
Andrejs Mamikins
|
| ZZS
|
36 637
|
8,26
|
1
|
▲ 1
|
Liberāļu un Demokrātu Alianse Eiropai (ALDE)[2]
|
Iveta Grigule
|
| Latvijas Krievu savienība
|
28 303
|
6,38
|
1
|
▲ 1
|
Zaļie-Eiropas Brīvā Alianse (G-EFA)
|
Tatjana Ždanoka
|
| Alternative
|
16 566
|
3,73
|
—
|
Jauna
|
|
|
| Latvijas Reģionu apvienība
|
11 035
|
2,49
|
—
|
Jauna
|
|
|
| Latvijas attīstībai
|
9 421
|
2,12
|
—
|
Jauna
|
|
|
| Latvijas Sociālistiskā partija
|
6 817
|
1,54
|
—
|
Jauna
|
|
|
| LSDSP
|
1 462
|
0,33
|
—
|
▬
|
|
|
| Kristīgi demokrātiskā savienība
|
1 453
|
0,33
|
—
|
▬
|
|
|
| Latvijas Atdzimšanas partija
|
1 252
|
0,28
|
—
|
▬
|
|
|
| Par prezidentālu republiku
|
672
|
0,15
|
—
|
Jauna
|
|
|
| Suverenitāte
|
599
|
0,13
|
—
|
Jauna
|
|
|
| Kopā
|
440 288
|
99,22
|
8
|
|
|
|
- ↑ Derīgās vēlēšanu zīmes.
- ↑ Procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu.
.jpg)
.jpg)
.jpg)
