Alauns ir tādu sērskābes dubultsāļu kristālhidrātu triviālais nosaukums, kuru sastāvā ir vienvērtīgu un trīsvērtīgu metālu joni.[1] Vienvērtīgā metāla vietā var būt arī amonija jons. Alauni kristalizējas oktaedrisku kristālu veidā. Vairums alaunu ir bezkrāsaini, izņemot tos alaunus, kuru sastāvā ir tādi krāsaini katjoni kā dzelzs vai hroma joni.

Violets kālija hroma alauna kristāls

Alaunu vispārīgā formula ir A2SO4·M2(SO4)3·24H2O, kur A — vienvērtīgs katjons, piemēram, kālija vai amonija jons un M — trīsvērtīga metāla, piemēram, alumīnija vai hroma katjons. Parasti alaunu formulas raksta vienkāršāk, dalot komponentu skaitu ar 2 — AM(SO4)2·12H2O.

Alaunus veido sārmu metālinātrijs, kālijs, rubīdijs un cēzijs (bet ne litijs), kā arī tallijs(I). Vienvērtīgais katjons, neskaitot amonija jonu, var būt arī aizvietots amonija jons, piemēram, metilamonija jons CH3NH3+, kā arī hidrazīnija jons N2H5+. Alaunu sastāvā ietilpstošie trīsvērtīgie metāli galvenokārt ir alumīnijs, dzelzs(III) un hroms(III), bet alaunus var veidot arī titāns, mangāns, vanādijs, kobalts, gallijs, molibdēns, indijs, rutēnijs, rodijs un irīdijs. Ir pazīstamas arī alauniem analogas vielas ar sastāvu AM(SeO4)2·12H2O, kur sulfāta anjonu vietā ir selenāta anjoni.

Pazīstamākais alauns ir kālija alumīnija alauns KAl(SO4)2·12H2O. Ja nav norādīts precīzāk, ar terminu 'alauns' saprot tieši šo savienojumu. Alumīniju saturošo alaunu nosaukumos dažreiz alumīniju nepiemin, saucot tos par kālija alaunu, amonija alaunu u. tml.

Svarīgākie alauniLabot

IzmantošanaLabot

Alumīnija alaunus lieto papīra ražošanā rakstāmpapīra piesūcināšanai, kā arī ādu miecēšanai un par kodni audumu krāsošanā.[2] Dažus netoksiskus alaunus izmanto par pārtikas piedevām (skābuma regulatoriem vai irdinātājiem). Ādu miecēšanai lieto arī kālija hroma alaunu. Kālija alumīnija alaunu lieto medicīnā par savelkošu un asiņošanu apturošu līdzekli.[3]

AtsaucesLabot

  1. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 35. lpp. ISBN 9984-757-37-4
  2. Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 500. lpp.
  3. Alauns