Atvērt galveno izvēlni

Hlorpaskābe

ķīmisks savienojums

Hlorpaskābe (HClO2) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +3. Brīvā veidā hlorpaskābi nav iespējams iegūt, tā eksistē tikai ūdens šķīdumos un arī tad ātri sadalās.[1] Hlorpaskābes ūdens šķīdums ir vidēji stipra skābe, kuras sāļus sauc par hlorītiem. Hlorīti ir samērā stabilas vielas.

Hlorpaskābe
Chlorous-acid-2D.png
Hlorpaskābes struktūrformula
Chlorous-acid-3D-vdW.png
Hlorpaskābes molekulas modelis
Citi nosaukumi ūdeņraža hlorīts, ūdeņraža dioksohlorāts(III)
CAS numurs 13898-47-0
Ķīmiskā formula HClO2
Molmasa 68,46 g/mol
Blīvums šķīdumam ap 1000 kg/m3
Šķīdība ūdenī jaucas jebkurās attiecībās, kamēr nesāk sadalīties

Hlors ir vienīgais halogēns, kas veido izolējamu skābi ar formulu HXO2.[2] Brompaskābe HBrO2 un jodpaskābe HIO2 nav pazīstamas pat atšķaidītos šķīdumos. Ir izolēti brompaskābes sāļi (bromīti), bet jodpaskābes sāļi — jodīti — ir konstatējami tikai kā citu reakciju starpprodukti.

IegūšanaLabot

Hlorpaskābe veidojas kā starpprodukts hlora dioksīda hidrolīzē, tomēr tūlīt sadalās.[3]

Hlorpaskābes šķīdumu var iegūt, bārija hlorītam reaģējot ar atšķaidītu sērskābi:

Ba(ClO2)2 + H2SO4 → BaSO4 + 2HClO2

ĪpašībasLabot

Hlorpaskābei piemīt oksidējošas īpašības.

Koncentrēta hlorpaskābe disproporcionējas par hlorapskābi un hlorskābi:

2HClO2 → HClO + HClO3

Atšķaidītos šķīdumos sadalās par hlora dioksīdu un sālsskābi:

5HClO2 → 4ClO2 + HCl + 2H2O

IzmantošanaLabot

Hlorpaskābes sāļi — hlorīti — ir spēcīgi oksidētāji. Pazīstamākais no tiem ir nātrija hlorīts.

AtsaucesLabot

  1. Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 288. lpp.
  2. Egon Wiberg, Arnold Frederick Holleman (2001) Inorganic Chemistry, Elsevier ISBN 0-12-352651-5 (angliski)
  3. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва : Издательство иностранной литературы, 1963, 859. lpp. (krieviski)