Hlorpaskābe

ķīmisks savienojums

Hlorpaskābe (HClO2) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +3. Brīvā veidā hlorpaskābi nav iespējams iegūt, tā eksistē tikai ūdens šķīdumos un arī tad ātri sadalās.[1] Hlorpaskābes ūdens šķīdums ir vidēji stipra skābe, kuras sāļus sauc par hlorītiem. Hlorīti ir samērā stabilas vielas.

Hlorpaskābe

Hlorpaskābes struktūrformula

Hlorpaskābes molekulas modelis
Citi nosaukumi ūdeņraža hlorīts, ūdeņraža dioksohlorāts(III)
CAS numurs 13898-47-0
Ķīmiskā formula HClO2
Molmasa 68,46 g/mol
Blīvums šķīdumam ap 1000 kg/m3
Šķīdība ūdenī jaucas jebkurās attiecībās, kamēr nesāk sadalīties

Hlors ir vienīgais halogēns, kas veido izolējamu skābi ar formulu HXO2.[2] Brompaskābe HBrO2 un jodpaskābe HIO2 nav pazīstamas pat atšķaidītos šķīdumos. Ir izolēti brompaskābes sāļi (bromīti), bet jodpaskābes sāļi — jodīti — ir konstatējami tikai kā citu reakciju starpprodukti.

Iegūšana labot šo sadaļu

Hlorpaskābe veidojas kā starpprodukts hlora dioksīda hidrolīzē, tomēr tūlīt sadalās.[3]

Hlorpaskābes šķīdumu var iegūt, bārija hlorītam reaģējot ar atšķaidītu sērskābi:

Ba(ClO2)2 + H2SO4 → BaSO4 + 2HClO2

Īpašības labot šo sadaļu

Hlorpaskābei piemīt oksidējošas īpašības.

Koncentrēta hlorpaskābe disproporcionējas par hlorapskābi un hlorskābi:

2HClO2 → HClO + HClO3

Atšķaidītos šķīdumos sadalās par hlora dioksīdu un sālsskābi:

5HClO2 → 4ClO2 + HCl + 2H2O

Izmantošana labot šo sadaļu

Hlorpaskābes sāļi — hlorīti — ir spēcīgi oksidētāji. Pazīstamākais no tiem ir nātrija hlorīts.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 288. lpp.
  2. Egon Wiberg, Arnold Frederick Holleman (2001) Inorganic Chemistry, Elsevier ISBN 0-12-352651-5 (angliski)
  3. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва : Издательство иностранной литературы, 1963, 859. lpp. (krieviski)

Ārējās saites labot šo sadaļu