Hlorpaskābe
Hlorpaskābe (HClO2) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +3. Brīvā veidā hlorpaskābi nav iespējams iegūt, tā eksistē tikai ūdens šķīdumos un arī tad ātri sadalās.[1] Hlorpaskābes ūdens šķīdums ir vidēji stipra skābe, kuras sāļus sauc par hlorītiem. Hlorīti ir samērā stabilas vielas.
| Hlorpaskābe | |
|---|---|
 Hlorpaskābes struktūrformula  Hlorpaskābes molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi | ūdeņraža hlorīts, ūdeņraža dioksohlorāts(III) |
| CAS numurs | 13898-47-0 |
| Ķīmiskā formula | HClO2 |
| Molmasa | 68,46 g/mol |
| Blīvums | šķīdumam ap 1000 kg/m3 |
| Šķīdība ūdenī | jaucas jebkurās attiecībās, kamēr nesāk sadalīties |
Hlors ir vienīgais halogēns, kas veido izolējamu skābi ar formulu HXO2.[2] Brompaskābe HBrO2 un jodpaskābe HIO2 nav pazīstamas pat atšķaidītos šķīdumos. Ir izolēti brompaskābes sāļi (bromīti), bet jodpaskābes sāļi — jodīti — ir konstatējami tikai kā citu reakciju starpprodukti.
Iegūšana
labot šo sadaļuHlorpaskābe veidojas kā starpprodukts hlora dioksīda hidrolīzē, tomēr tūlīt sadalās.[3]
Hlorpaskābes šķīdumu var iegūt, bārija hlorītam reaģējot ar atšķaidītu sērskābi:
- Ba(ClO2)2 + H2SO4 → BaSO4 + 2HClO2
Īpašības
labot šo sadaļuHlorpaskābei piemīt oksidējošas īpašības.
Koncentrēta hlorpaskābe disproporcionējas par hlorapskābi un hlorskābi:
- 2HClO2 → HClO + HClO3
Atšķaidītos šķīdumos sadalās par hlora dioksīdu un sālsskābi:
- 5HClO2 → 4ClO2 + HCl + 2H2O
Izmantošana
labot šo sadaļuHlorpaskābes sāļi — hlorīti — ir spēcīgi oksidētāji. Pazīstamākais no tiem ir nātrija hlorīts.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 288. lpp.
- ↑ Egon Wiberg, Arnold Frederick Holleman (2001) Inorganic Chemistry, Elsevier ISBN 0-12-352651-5 (angliski)
- ↑ Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва : Издательство иностранной литературы, 1963, 859. lpp. (krieviski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hlorpaskābe.
