Vikipēdija

Dalībnieks:Klavs.pr/smilšu kaste/Novadi/Paraugs rakstam par novadu

< Dalībnieks:Klavs.pr | smilšu kaste | Novadi
Talsu novads
Talsu novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Talsi
Kopējā platība: 1 763 km2
Iedzīvotāji (2007): 35 256
Blīvums (2007): 20 iedz./km2
Domes priekšsēdētājs (2009): Miervaldis Krotovs
Teritoriālās
vienības: 		4 pilsētas un 14 pagasti
Pakalpojumu
centri:
Mājaslapa: www.talsi.lv

Šī raksta saturs ir paredzēts demonstratīvam nolūkam. Informācija nav par konkrētu novadu. ...Ievada teksts:

  • Aglonas novads ir 2009. gada teritoriālās reformas gaitā izveidots novads, kas ietver Preiļu rajona Aglonas pagastu un Krāslavas rajona Grāveru, Kastuļinas un Šķeltovas pagastus.

...

Nosaukuma izcelsme

labot šo sadaļu

Ādažu nosaukums ir cēlies no vācu vārda "Aahof", kas latviski nozīmē "Gaujas muiža". Izskaņa "-aži" (kā Limbaži, Allaži, Ainaži, Ropaži u.c.) ir raksturīga pārlatviskoto līvu apvidiem Vidzemē.

Vēsture

labot šo sadaļu

Ikšķiles novads ir viena no vissenāk pieminētajām vietām Latvijā. Pirmo reizi rakstītos avotos to min sakarā ar 1184. gada notikumiem - pirmā Ikšķiles bīskapa Meinharda misijas sākumu līvu apdzīvotajās zemēs.

Tīnūžu apkaime ir izsenis apdzīvota - to var izskaidrot ar Daugavas ūdensceļa lielo nozīmi senatnē. Apkaimē dzīvojušas Daugavas lībiešu ciltis. Par seno apdzīvojumu liecina daudzie senkapi, kā arī pilskalni - Lejaskalnu pilskalns (netālu no Selēku ezera), Vīna kalns (norakts, būvējot jauno Rīgas - Daugavpils šoseju), Velna kalns (norakts grantī; atradies pie nosusinātā Kaparāmura ezera). Senkapi lielākoties ir 9. - 12. gs. līdzenie jeb t.s. skeletkapi. Ikšķiles novadā Daugavā (Rīgas HES ūdenskrātuvē) atrodas arī Ikšķiles mūra baznīcas (celta 1185. gadā) drupas.

Rakstiskos dokumentos Tīnūži pirmo reizi minēti 1576. gadā, kad Rīgas pilsēta rātes kungam E. Horstam iznomāja apdzīvotu vietu "Lindenberg an jungelschen Bache" (latviski - Liepukalni pie Juglas strauta). Tīnūžu muiža tika izveidota 1638. gadā, un muižā bija 16 zemnieku saimniecības. No 1684. gada muiža kļuva par Tīzenhauzenu dzimtas īpašumu; no tās vārda arī cēlies tagadējais Tīnūžu nosaukums. Vēlāk muiža piederējusi zviedru izcelsmes muižnieku Blūmenu dzimtai. Vēlākie muižas īpašnieki bija barons Eduards fon Šteins, bet no 1893. gada līdz 1921. gadam - barons fon volfs. Līdz 1. pasaules karam oficiālajos dokumentos Tīnūžu apzīmēšanai joprojām tika lietots vietvārds Lindenberga. 17. - 18. gs. pagastā bijis arī kaparāmurs - metālapstrādes manufaktūra, zvanu lietuve. Ražots arī ģipsis - ģipšakmens vests pāri Daugavai no kreisā krasta lauztuvēm.

Pirmās Latvijas Republikas laikos Tīnūžu muižas zemi sadalīja 40 jaunsaimniecībās. Pēc 2. pasaules kara no bijušā Ikšķiles pagasta izveidoja Ikšķiles ciemu un Tīnūžu ciemu, ko 1990. gadā pārdēvēja par pagastu.

Agrāk tagadējos Tīnūžos atradās Tīnūžu jeb Lindenbergas muiža, kas piederēja baronam Volfam. Muižas centrā bija arī kaļķu ceplis un ķieģeļnīca, ūdensdzirnavas, Līču krogs, alus darītava.

Ģeogrāfija

labot šo sadaļu

Teritorija

labot šo sadaļu

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Nacionālais sastāvs: Baldones novads ir izteikti latvisks Pierīgas novads. Procentuāli latviešu Baldones novadā ir 81,4% no visiem iedzīvotājiem, krievi - 12,5%, baltkrievi - 3,5%, bet poļi - 1,9%.


Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Aizkraukle...apraksts...

Aizkraukles muiža...apraksts...

Aizkraukles stacija...apraksts...

Aizpuri...apraksts...

Papardes...apraksts...

Infrastruktūra

labot šo sadaļu

Garkalnes novadu šķerso autoceļi A1 (E67), A2 (E77), A4 (kā Rīgas apvedceļa daļa), kā arī 1. šķiras autoceļš P3 un citi, zemākas kategorijas ceļi. Novadu šķērso Rīgas - Valkas dzelzsceļa līnija.

Ievērojamas vietas

labot šo sadaļu
  • Ķeguma HES un Enerģētikas muzejs - pirmās lielās hidroelektrostacijas būvniecību Latvijā Daugavas labajā krastā uzsāka 1936.g. pēc arhitekta E.Laubes projekta. Pirmo hidroagregātu ar 17 MW jaudu ekspluatācijā nodeva 1939.g. Tolaik tā bija lielākā HES Baltijas valstīs. Pēc 2. pasaules kara Ķeguma HES atjaunoja un 1976.- 1979.g. Daugavas kreisajā krastā uzcēla HES otro kārtu. Jaunajā ēkā, darbu sākot trijiem agregātiem, hidroelektrostacijas jauda palielinājās līdz 260 MW. Ar Ķeguma HES saistīts traģisks notikums, kad pārbaudot tilta izturību ar "Kamaz" automašīnām, HES būve neizturēja un tās iegāzās Daugavā. 1998. gadā uzsāka vērienīgu Ķeguma HES rekonstrukciju, ko pabeidza 2001.g. Daugavas kreisajā krastā, HES-2 teritorijā, rekonstruētā vecā staļļa telpās atrodas 1995.g. dibinātais Enerģētikas muzejs, kas veltīts Latvijas elektroenerģētikas vēsturei. Iepriekš piesakoties, šo muzeju iespējams apmeklēt gida pavadībā (tel.65010355).
  • Ķeguma krusta kalns - pie Ķeguma kapiem. Pirmais krusts pēc Intas Brokānes ierosinājuma uzstādīts 1997.g. 20.jūnijā, un kopš tā laika katru gadu jūnijā notiek krusta gājiens. Dziedinieki šo vietu uzskata par senču svētvietu.
  • Ķeguma skolas muzejs - Ķegumā, Skolas ielā 10. Muzejā apkopoti novada un Daugavas plostnieku vēstures, Ķeguma un Tomes skolu vēstures materiāli, kā arī liecības par izcilu novadnieku dzīves gājumu.
  • Rakstnieces Regīnas Ezeras memoriālā istaba - Briežos. Pašlaik iespējams apskatīt divas istabas ar rakstnieces Regīnas Ezeras (1930-2002) ikdienas lietām un rakstāmmašīnu "Ērika", kā arī dažas literāras un sadzīviska rakstura piezīmes.
  • Tomes luterāņu baznīca - baznīca pēc arhitektes I.Romanovskas projekta celta 2002.g. vēsturiskajā Tomes baznīcas vietā. 20.gs. sākumā būvētais dievnams, gadsimta vidū sagrauts, tāpēc gandrīz 50 gadus par vēsturisko Tomes baznīcas vietu liecināja vien neliels uzkalniņš. Jaunās baznīcas celtniecību ar saviem līdzekļiem atbalstījuši ārzemju latvieši. Baznīcā skatāma 1932.g. A.Grundes gleznotā altārglezna, kā arī I.Dombrovskas veidotās virāžas.
  • Tomes skansts - 17.gs. nocietinājums Daugavas kreisajā krastā, kas tagad atrodas uz salas. Senajā nocietinājumu kompleksā bijuši aizsarggrāvji, vaļņi un bastioni.
  • Kalnrēžu atsegums - lielākais no 2,5 km garās atsegumu virknes Ogres upes krastos posmā no Asariem līdz Jauntulkiem. Vienlaidu klinšu sienas lielākais augstums ir 4,5 m, garums 150 m. Dolomītsmilšakmens atsegumu virknes galvenās kraujas lejasdaļā atrodas ap 3m garā Kalnrēžu ala.
  • Sietiņu dižakmens (Velnakmens) - 5,8 m garā, 5,2 m platā un 1,7 m augstā dižakmens virspusē ir lēzens iedobums.
  • Mototrase "Zelta Zirgs" - šeit regulāri notiek vietēja un starptautiska mēroga motokrosa sacensības; tostarp arī pasaules čempionāta posmi.

Dižkoki

labot šo sadaļu
  • Nāģeļmuižas ozols (6,44 m);
  • Jaunzvirgzdiņu ozols (5,45 m);
  • Veczvirgzdiņu ozols (5,05 m);
  • Meskas ozols (5 m);
  • Dutku liepa (4 m).


Daba

labot šo sadaļu

Ogres novada teritorijas reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar maziem un vidēja lieluma pauguriem. Virsmas vidējais absolūtais augstums mainās 20 - 50 m robežās. Novada D daļā, kas ir zemāka, atrodas plašā Daugavas ieleja, gar kuru R - A virzienā turpina stiepties Ogres Kangaru osu virkne. Ogres novadā kopumā ir siltāks un sausāks nekā rajona vidusdaļā un A daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir ap -6 °C, bet jūlijā - ap 17,2 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 600 - 700 mm. Novada D daļā plūst Daugava; vidusdaļā novadu šķērso Ogres upe, kurā ieplūst Ranka. Novadā ir vēl arī mazākas upītes - Ķiļupe, Urga, Kazupe u.c. sīkupītes. Ogres upes krastos vietām atsedzas dolomītu pamatieži, kuros var atrast senu jūras gliemežu brahiopodu pārakmeņojušās atliekas. Novada teritorija neizceļas ar sevišķu mežainumu. Tas ir mazāks nekā vidēji rajonā - tikai 29%. Tikai Z daļā ir lielāki mežu masīvi. Taču pagastā aug 28 dižkoki. Ogresgala ciemā Ogres krastā aug Ogres rajonā lielākā vīksna (stumbra apkārtmērs 6,5 m). Ievērības cienīgus apmērus ir sasniedzis tāds ļoti lēni augošs krūms kā kadiķis - Netiču kadiķa stumbra apkārtmērs ir 1,2 m. Ievērību pelna arī Vecdupānu liepa (5,7 m un 5,4 m) Ogres kreisajā krastā apmēram 2 km lejpus Ogresgala, bet no ozoliem - Krauzu dižozols (5,8 m) Rankas labajā krastā apmēram 1,5 km augšpus Ogresgala.


Upes

labot šo sadaļu

Lielākās upes, kas plūst caur novada teritoriju ir Lielupe, Iecava un Misa, kā arī vairākas mazās upītes, strauti un kanāli: Cena, Garoze, Mazais Ragvēzis, Mizupīte, Renģele, Sidrabenīte, Sodzeris, Podzīte, Velnagrāvis un Zaķstrauts.

Ezeri un ūdenskrātuves

labot šo sadaļu

Nozīmīgākās ūdenskrātuves veidojušās 20. gadsimtā izstrādātajos māla karjeros: - Džammu un Libertu dīķi pie Brankām, Kauguru bedres un Ozolnieku dīķis pie Ozolniekiem, Senču, Ānes un Jāņa dīķi pie Ānes, Sudrablīcis un Viesturu dīķis pie Teteles, kā arī Akmenscūciņu karjers netālu no Emburgas.

Purvi

labot šo sadaļu

Novadā ir vairāki nelieli purvi, kas galvenokārt atrodas tā ziemeļu daļas purvainajos mežos: Briežu purvs, Būdukalna tīrelis, Čauku purvs, Danču purvs, Ķempu purvs, Lāču purvs, Pēternieku purvs, Sērenu purvs un Vīlantu purvs.

Meži

labot šo sadaļu

Galvenokārt priežu un vietām arī jauktie meži sastāda lielāko daļu novada ziemeļu teritorijas (bijušajos Cenu un Ozolnieku pagastos), bet dienvidos (bijušajā Sidrabenes pagastā) mežu ir mazāk un lielāko daļu teritorijas veido lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Politika

labot šo sadaļu

Burtnieku novada dome 2006.-2009. gadā

labot šo sadaļu

Burtnieku novada domes priekšsēdētājs 2006.-2009. gadā bija Jānis Ķilpis, kurš līdz tam ieņēma Matīšu pagasta padomes priekšsēdētāja amatu. Reizē ar Jāņa Ķilpa ievēlēšanu pašvaldības priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts arī priekšsēdētāja vietnieks – Igors Korņejevs, kurš līdz tam ieņēma Vecates pagasta padomes priekšsēdētāja amatu.

Izglītība, kultūra un sports

labot šo sadaļu
 
Ozolnieku ledus halle

Novadā darbojas piecas pirmskolas izglītības iestādes (Ānē, Brankās, Emburgā, Ozolniekos un Garozā),[1] vidusskola (Ozolniekos), trīs pamatskolas (Emburgā, Garozā un Tetelē), divas mūzikas skolas (Emburgā un Ozolniekos), kā arī Baltijas Starptautiskās akadēmijas un Psiholoģijas augstskolas Jelgavas filiāles (abas Ozolniekos). Ozolniekos atrodas arī Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Novadā atrodas piecas bibliotēkas (Ānē, Brankās, Garozā, Jaunpēterniekos, un Ozolniekos) un divi kultūras (Ozolniekos un Ānē) nami.[2]

Ozolniekos atrodas sporta nams, hokeja halle un veikborda trase. Novadā ir divas vīriešu volejbola komandas - VK Biolars/Ozolnieki (Schenker volejbola līga) un VK Ozolnieki (Latvijas Amatieru līga), motoklubs Ozolnieku motoklubs, virves vilcēju klubs Ozoli, hokeja komanda Ozolnieki/Monarch (Latvijas čempionāta virslīga).

Uzņēmējdarbība

labot šo sadaļu

Ozolnieku novadā reģistrēti 415 uzņēmumi (2009), kas galvenokārt nodarbojas ar tirdzniecību, dažāda veida rūpniecisko ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī lauksaimniecību.[3]

Pazīstami cilvēki

labot šo sadaļu

Statistika

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaits un teritoriju platība

labot šo sadaļu
Pašvaldība Iedzīvotāju skaits
(2007. g. sāk.) 		Teritorija
skaits % km2 %
Dobeles pilsēta 11133 45,0 8,0 0,9
Annenieku pagasts 1192 4,8 85,5 9,6
Auru pagasts 3347 13,5 111,1 12,5
Bērzes pagasts 2043 8,3 80,6 9,1
Bikstu pagasts 1047 4,2 96,0 10,8
Dobeles pagasts 961 3,9 72,8 8,2
Jaunbērzes pagasts 1172 4,7 110,5 12,4
Krimūnu pagasts 1236 5,0 70,7 7,9
Naudītes pagasts 920 3,7 89,7 10,1
Penkules pagasts 1094 4,4 74,1 8,3
Zebrenes pagasts 574 2,3 90,7 10,2
Dobeles novads 24 719 100 889,7 100

Dobeles novada pamatbudžetu ieņēmumi

labot šo sadaļu
Pašvaldība Pamatbudžeta ieņēmumi
(2007.g.) 		Nodokļu ieņēmumi
(2007.g.)
LVL % novadā LVL % novadā
Dobeles pilsēta 7951479 59,3 4400972 59,0
Annenieku pagasts 838762 6,3 277596 3,7
Auru pagasts 1080025 8,1 776741 10,4
Bērzes pagasts 726729 5,4 480049 6,4
Bikstu pagasts 388640 2,9 182570 2,4
Dobeles pagasts 359181 2,7 198200 2,7
Jaunbērzes pagasts 514838 3,8 251324 3,4
Naudītes pagasts 472486 3,5 321765 4,3
Krimūnu pagasts 450956 3,4 215609 2,9
Penkules pagasts 394755 2,9 251359 3,4
Zebrenes pagasts 225076 1,7 98830 1,3
Dobeles novads 13 402 927 100 7 455 015 100
Republikas pilsētas
Novadi
  1. ↑ Pirmskolas izglītības iestādes Jelgavas rajonā
  2. ↑ Bibliotēkas Jelgavas rajonā
  3. ↑ www.ozolnieki.lv
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dalībnieks:Klavs.pr/smilšu_kaste/Novadi/Paraugs_rakstam_par_novadu&oldid=3874200"