Autoceļš A2 (Latvija)
- «Vidzemes šoseja» pāradresējas uz šejieni. Par citām jēdziena Vidzemes šoseja nozīmēm skatīt lapā Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana).
A2 autoceļš Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes (Pleskavas) šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Latvijas galvaspilsētu Rīgu ar Igaunijas robežu Veclaicenes pagastā.[1] Autoceļš turpinās Igaunijā kā 7. šoseja, pēc tam Krievijā kā autoceļš A212 līdz Pleskavai. Autoceļš ir noklāts ar asfaltbetona segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz Siguldai autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No Rīgas apvedceļa autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā E77.
Posmā no Rīgas apvedceļa līdz "Sēnītei" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām vietām un to areāla vasarā ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.[2]
Satiksme
labot šo sadaļuAutoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, posmā līdz A1/A4 sasniedzot pat vairāk kā 41 000 automašīnu diennaktī, pēc tam posmā līdz P3 satiksmes intensitāte sasniedz ap 29 000 automašīnu diennaktī. Posmā līdz autoceļam A3 (Sēnītei) autoceļu lieto vidēji 22000 automašīnu diennaktī. No autoceļa A3 līdz autoceļam P8 (Siguldā) autoceļu lieto vidēji 14000 automašīnu diennaktī. Līdz autoceļam P20 autoceļu vidēji lieto līdz 9000 automašīnu diennaktī, bet tālākajā posmā līdz autoceļam P30 (Bērzkrogam) autoceļu lieto vidēji 3000 automašīnu diennaktī, bet līdz autoceļa beigām ne vairāk kā 4000 automašīnu diennaktī, dažos posmos pat mazāk kā 1000 automašīnu diennaktī.[3]
Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām). 2023. gadā Latvijā ir plānots sākt izmantot vidējā ātruma kontroles radarus, no kuriem viens atradīsies autoceļa posmā 54,4 - 62,2 km. [4]
Vēsture
labot šo sadaļuVidzemes šosejas būve sākās 1839. gadā. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka celt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils–Pleskavas–Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla zirgu pasta stacijas, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. Bērzkrogs, Līzespasts, u.c.). No sākuma ceļš bija bruģēts, asfaltu ceļš visā garumā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara.
Pirms 2008. gada finanšu krīzes plānoja uzbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Sēnītei (23,3 km) no 2011. līdz 2015. gadam,[5] taču rekonstruēja vienīgi autoceļa posmu no Berģiem līdz Garkalnei.[6] 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu posma no Garkalnes līdz “Sēnītei“ rekonstrukcijai,[7] darbus sāka 2019. gada aprīlī un tos pabeidza 2020. gada augustā.[8] Projekta līgumcena ir 46,5 miljoni eiro, no tiem 60% ir valsts budžeta finansējums, 40% ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.[9]
No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica dzelzceļa pārvada pirms Siguldas pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja valsts budžets.[10] No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa posma "Sēnīte" — Sigulda rekonstrukcija. Būvdarbus īstenoja SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no tiem 85% (10,5 miljoni eiro) — ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.[11] 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no Melturiem līdz Rīdzenei (77,24.–88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas uzbūvētas 1850.-1859. gadā reizē ar autoceļa Rīga–Pleskava būvi. Tās bija veidotas kā ķieģeļu mūra velves ar kaltu granīta bloku balstiem, un pārbūvējot visām ir saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.[12]
-
Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga Vaives pagastā (pirms 1940) -
Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930)
Krustojošie autoceļi
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas pie autoceļa
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. maijā. Skatīts: 2012. gada 27. septembrī.
- ↑ «No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). 2023-10-11. Skatīts: 2023-10-16.
- ↑ Latvijas Valsts ceļi - Satiksmes intensitāte Arhivēts 2015. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē. 2019. gads
- ↑ «Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2022-09-13. Skatīts: 2022-11-13.
- ↑ Plānotā dažu autoceļu posmu pārveidošana par ātrgaitas šoseju TVnet.lv
- ↑ Vidzemes šosejas «Sēnītes» posma rekonstrukcijai vajag 40 miljonus eiro lsm.lv
- ↑ LVC izsludina iepirkumu Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūvei
- ↑ «Autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža segas pārbūve (pastiprināšana) posmā 25,50.-39,40. km un autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera posmā 0,00.-01,65. km - Binders.lv» (latviešu). Skatīts: 2022-11-13.
- ↑ Finansējums būs jāmeklē radošāk lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī
- ↑ «Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2022-02-10. Skatīts: 2022-11-13.
- ↑ «Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi». Latvijas Valsts Ceļi (latviešu). 2022-08-01. Skatīts: 2022-11-13.
- ↑ FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei lsm.lv 2024. gada 4. novembrī
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Autoceļš A2.- Vidzemes šoseja
