Ārlavas pagasts
Ārlavas pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām. No visām pusēm iekļauj Valdemārpils pilsētu un robežojas arī ar sava novada Lubes, Īves, Valdgales, Laidzes, Rojas un Vandzenes pagastiem.
Ārlavas pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Talsu novads | |||
Centrs: | Valdemārpils | |||
Kopējā platība:[1] | 134,1 km2 | |||
• Sauszeme: | 128,1 km2 | |||
• Ūdens: | 6,0 km2 | |||
Iedzīvotāji (2023):[2] | 701 | |||
Blīvums (2023): | 5,5 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
Vēsturiskie nosaukumi | ||||
vācu: | Erwahlen | |||
krievu: | Эрваленская | |||
Ārlavas pagasts Vikikrātuvē |
Daba labot šo sadaļu
Reljefa formas labot šo sadaļu
Bašķiņkalns, Biedrkalns, Krievkalns, Māņkalni, Rūgumkalni, Svētkalns.
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Ūdensteces labot šo sadaļu
Amulupīte, Āpšvalks, Benerupe, Brantu grāvis, Grīva, Kampargrāvis, Kazpurgrāvis, Ķēšupe, Lejasdonava, Riepaldu grāvis, Roja, Undra, Vēruma grāvis, Zoķupe, Žulniekvalks.
Ūdenstilpes labot šo sadaļu
Audze, Baltezers, Ēmužezers, Lingas ezers, Lubezers, Melnezers, Nojniekezers, Pils ezers, Sasmakas ezers, Skolas ezers.
Purvi labot šo sadaļu
Alkšvads, Cunces purvs, Griķlībpurs, Kazpurs, Liepmuižpurs, Sārajpūņa.
Dabas aizsardzība labot šo sadaļu
Pagasta teritorijā atrodas dabas lieguma Zemgaļu purvs dienvidu daļa.
Vēsture labot šo sadaļu
Ārlava ir sena kuršu un lībiešu apdzīvota vieta, kas rakstu avotos minēta kopš 1231. gada. Kā administratīva vienība Ārlavas pagasts izveidojās 1866. gadā. Pagasta iedzīvotāji 1870. gadā nodibināja zemnieku palīdzības biedrību, 1880. gadā — Ārlavas krājaizdevumu kasi, 1892. gadā — Ārlavas lauksaimniecības biedrību. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Ārlavas pagasts ir lielākais Talsu apriņķī (226,9 km², 4257 iedzīvotāji 1935. gadā).(1925 gadā - 3764 ,1930 - 4048 iedzīvotāji)
Mūsdienu Ārlavas pagasta teritorijā atradās Ārlavas muiža (Gut Erwahlen, Ārlava), Cunces muiža (Gut Zunzen, Cunces), Lubezeres muiža (Gut Lub-Essern, Lubezere), Nogales muiža (Gut Nogallen, Nogale), Popragas muiža (Gut Popraggen, Poprags), Saslaukas muiža (Gut Seßlauken).
Tagadējais Ārlavas pagasts izveidojusies pēc otrā pasaules kara, aizņemot pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta. 1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja Ārlavas, Īves, Lubes, Valdemāra un Ziedoņa ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ārlavas ciemu 1956. gadā pievienoja Valdemārpils pilsētai, izveidojot Valdemārpils pilsētas lauku teritoriju. Tai 1965. gadā pievienoja arī daļu Lubes un Vandzenes ciemu.[4] 2009. gadā iekļauta Talsu novadā kā no Valdemārpils atsevišķa administratīvā teritorija. 2010. gada Valdemārpils lauku teritoriju pārdēvēja par Ārlavas pagastu.[5] 2011. gada 28. aprīlī daļu pagasta teritorijas (Dižliepas un Riepaldciemu) pievienoja Valdemārpils pilsētai.[6]
Kultūras pieminekļi labot šo sadaļu
- Ārlavas baznīcas interjers
- Bašķiņkalns
- Birznieku Velna laiva
- Klāšu viduslaiku kapsēta
- Nogales muižas komplekss
- Ozolu Svētkalns
- Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākas apdzīvotās vietas ir Lubezere, Ārlava, Nogale, Jaunciems, Laukmuiža, Kroņmuiža, Ambrakas.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Maksimiliāns Glāzenaps (1845–1923), ķīmiķis
- Gotfrīds Ansabergs (1871—1955), dzejnieks
- Atis Ieviņš (1946), plakātists
- Madara Saidī-Ndure (1987), šķēpmetēja
- Krišjānis Valdemārs (1825—1891), latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”
- ↑ «Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 12. janvārī.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 25.01.2023.
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |