2024. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2024. gada laikapstākļi Latvijā.

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2024. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Nokrišņi
Gadā Latvija:
Vējš
Citi gada notikumi

Gada raksturojums pa gadalaikiem labot šo sadaļu

2023./2024. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,9 °C, kas ir 0,5 °C virs gadalaika normas. Vissiltākā ziema bija Latvijas dienvidu daļā, Daugavpilī tai esot 1,3 °C siltākai par normu, bet Rucavā un Bauskā attiecīgi 1,0 un 0,9 °C siltākai. Savukārt tikai divās stacijās – Ainažos un Rūjienā – šī ziema bija aukstāka par normu (attiecīgi −0,3 un −0,1 °C novirze no normas). Ziema iesākās ar stipru salu. Decembra 1. dekāde ar vidējo gaisa temperatūru −5,6 °C bija 5,4 °C aukstāka par dekādes normu. Decembra turpinājumā gaisa temperatūra paaugstinājās un gan 2., gan 3. dekādes vidēja gaisa temperatūra bija +1,0 °C, kas ir attiecīgi 2,0 un 2,9 °C virs dekādes normas. Mēneša vidū tika sasniegti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā decembra vidējā gaisa temperatūra −1,1 °C sakrita ar normu. Janvāris bija aukstākais mēnesis ziemā ar vidējo gaisa temperatūru −5,2 °C, kas ir 2,2 °C zem mēneša normas. Janvāra sākumā (7. janvārī) Zosēnos vidējā diennakts gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25,0 °C, kas ir viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra, kas reģistrēta kopš 2012. gada. Janvāra sākuma salā tika reģistrēta ziemas viszemākā minimālā gaisa temperatūra (−29,5 °C Daugavpilī 8. janvārī), kā arī vienīgie minimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi šajā sezonā. Otrajā februāra dekādē vairākās Kurzemes novērojumu stacijās iestājās meteoroloģiskais pavasaris, un mēneša turpinājumā tika pārspēti 9 maksimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi un 3 dekādes rekordi, kā arī tika atkārtoti 4 diennakts rekordi. Visaugstākā šīs ziemas temperatūra (+11,4 °C) tika reģistrēta Pāvilostā 16. februārī, pārspējot gan diennakts, gan dekādes rekordus. Īpaši jāatzīmē 16. februārī Liepājā novērotie +11,3 °C, jo iepriekšējais šī datuma rekords Liepājā nebija pārspēts kopš 1925. gada, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra bija +9,3 °C. Februāra vidējā gaisa temperatūra +0,6 °C pārsniedza normu par 3,7 °C, padarot to par 10. siltāko februāri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kopējais ziemas nokrišņu daudzums Latvijā bija 175,6 mm, kas ir 21% virs gadalaika normas (144,6 mm). Nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 305,4 mm (68% virs normas), kaut salīdzinājumā ar normu mitrākā ziema bija Daugavpilī (88,7% virs normas). Vissausākā ziema gan pēc kopējā nokrišņu daudzuma, gan pēc novirzes no normas bija Jelgavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija vien 81,3 mm, kas ir 35% zem normas. Decembris un februāris bija mitrāki par normu. Decembris ar vidējo nokrišņu daudzumu 77,8 mm (45% virs normas) bija 4. mitrākais decembris novērojumu vēsturē, februārī kopumā nokrišņi sasniedza 56,5 mm (40% virs normas), bet janvārī nokrišņu daudzums bija 41,3 mm, kas ir 18% zem normas. Decembra sākuma sala ietekmē uz upēm un ezeriem veidojās ledus un sniega segas biezums daudzviet sasniedza 25–30 cm. Decembra otrajā pusē atkusnis mijās ar aukstumu, rezultātā sniega sega bija mainīga un upēs bija paaugstināts ūdens līmenis, plaši applūstot upju palienēm un zemākām vietām. Tomēr decembra beigās daudzviet sniga un Ziemassvētki lielā Latvijas daļā bija “balti”. Janvāra sākumā valsts lielākajā daļā bija kailsals, bet mēneša vidū stipri sniga un putināja, izveidojot 20-35 cm biezu sniega segu. Savukārt mēneša pēdējā dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un lielā valsts daļā sniega sega nokusa, vairākās upēs Kurzemē un Zemgalē notika ledus iešana, kā arī upju palieņu applūšana. Februāra pirmajā pusē bieži sniga un putināja. Mēneša sākumā Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu, arī mēneša vidū tur tā vēl turējās ap 30 cm, bet mēneša beigās sniegs bija nokusis visā valsts teritorijā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2023./2024. gada ziemā bija 3,5 m/s, atbilstot gadalaika normai. Decembra vidējais vēja ātrums (3,2 m/s) bija 0,4 m/s rāmāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 3,4 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Kalendārās ziemas laikā 15 dienas maksimālās brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), visbiežāk vētras stipruma brāzmas novērotas Liepājas ostā – 8 dienas. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) šoziem tika reģistrētas 1. februārī Ventspilī. Meteoroloģiskās ziemas sākums (piecas dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru zem 0 °C) lielākajā daļā novērojumu staciju bija 15. un 16. novembrī, un līdz 25. novembrim meteoroloģiskā ziema bija iestājusies visās LVĢMC meteoroloģisko novērojumu stacijās. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iestājās Alūksnē – jau 25. oktobrī.

Gada raksturojums pa mēnešiem labot šo sadaļu

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris –5,2 °C 41,3 mm
Februāris +0,6 °C 56,5 mm
Marts +3,4 °C 23,6 mm
Aprīlis +7,2 °C 70,4 mm


Ar vidējo gaisa temperatūru –5,2 °C 2024. gada janvāris bija par 2,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –29,5 °C tika novērota 8. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,0 °C tika novērota 29. janvārī Kolkā. Janvāra mēnesis iesākās ar aukstu laiku, bet mēneša beigās gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas. Mēneša laikā kopā reģistrēti divi minimālās un trīs maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi, viens no tiem atkārtots diennakts rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 40,9 mm, kas ir 19% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (70,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Dobelē - 14,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 10,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Piedrujā - 15 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 5 diennaktis. Mēneša sākumā valsts lielākajā daļā bija kailsals, upēs veidojās ledus sega. Mēneša vidū stipri sniga un putināja, daudzviet sniega segas biezums pārsniedza 20 cm atzīmi, bet vietām valsts austrumos mēneša beigās zemi klāja pat 35 cm bieza sniega sega. Savukārt mēneša pēdējā dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un lielā valsts daļā sniega sega nokusa, vairākās upēs Kurzemē un Zemgalē notika ledus iešana, applūda upju palienes un zemākās vietas. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 87% - no 84% Rīgā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,1 m/s) tika novērotas 22. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –11,1 °C, kas ir 8,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –29,5 °C tika novērota 8. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 10. janvārī Mērsragā. Gandrīz visu janvāra 1. dekādi vidējā gaisa temperatūra bija zem normas. Turklāt, tā kā decembra nogalē sniega sega bija nokususi, lielākajā daļā valsts teritorijas izveidojās kailsals, upēs un ezeros atsāka veidoties vižņi un ledus sega, svārstīgs bija ūdenslīmenis. Kad sals vēl pastiprinājās, sasala arī ūdens applūdušajās teritorijās. Salā uz ceļiem izveidojās apledojums, stiprais vējš vietām veidoja sniega sanesumus. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 8,2 mm, kas ir 56% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā - 1,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Piedrujā - 5 diennaktis, bet Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 83% - no 79% Rīgā līdz 87% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 3. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,4 °C, kas ir 3,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –22,4 °C tika novērota 13. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,2 °C tika novērota 11. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 17,4 mm, kas ir 17% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (29,1 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Dobelē - 5,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū - 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 2 diennaktis. Dekādes vidū un otrajā pusē daudzviet stipri sniga un putināja, ceļi bija slideni un ar sniega sanesumiem. Dekādes otrajā pusē dažviet valsts austrumos sniega segas biezums sasniedza pat 30 cm, arī centrālajos rajonos un piekrastē dažviet sniega segas biezums bija lielāks par 20 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 81% Pāvilostā un Ventspilī līdz 88% Alūksnē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,6 m/s) tika novērotas 18. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,4 °C, kas ir 4,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,8 °C tika novērota 21. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,0 °C tika novērota 29. janvārī Kolkā. Reģistrēti arī divi jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (23. janvārī Alūksnē +3,1 °C un 29. janvārī Kolkā +7,0 °C), kā arī viens rekords atkārtots (23. janvārī Rūjienā +4,3 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 15,7 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (33,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Jelgavā - 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Madonā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Sīļos, Stendē un Zīlānos - 5 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Gulbenē un Vičakos - 2 diennaktis. Dekādes laikā lielākajā daļā Kurzemes un Zemgales sniega sega nokusa, tikmēr valsts austrumu rajonos sniega bija daudz – dekādes vidū pat līdz 35 cm, bet dekādes beigās – vietām līdz 25 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 91% - no 88% Mērsragā līdz 94% Alūksnē, Dagdā un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,1 m/s) tika novērotas 22. janvārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,6 °C 2024. gada februāris bija par 3,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –17,6 °C tika novērota 10. februārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 16. februārī Pāvilostā. Februāris bija siltāks par klimatisko normu, vienīgi mēneša pirmās dekādes otrajā pusē un otrās dekādes sākumā gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Februāra mēnesī tika sasniegti 11 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 3 dekādes rekordi, savukārt vēl sasniegti divi atkārtoti rekordi. Īpaši jāatzīmē 16. februārī Liepājā novērotie +11,3 °C, jo iepriekšējais šī datuma rekords šajā pilsētā nebija pārspēts 99 gadus. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 56,5 mm, kas ir 40% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (95,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rūjienā - 27,4 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 14,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 20 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā - 9 diennaktis. Mēneša pirmajā pusē bieži sniga un putināja. Mēneša sākumā Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu, arī mēneša vidū tur tā vēl turējās ap 30 cm, bet mēneša beigās sniegs bija nokusis visā valsts teritorijā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 89% - no 86% Rīgā līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) tika novērotas 1. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –17,6 °C tika novērota 10. februārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 3. februārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 16,7 mm, kas ir 20% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (34,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Ainažos - 5,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Rūjienā - 2 diennaktis. Dekāde lielā daļā valsts iesākās bez sniega segas, savukārt tās otrajā pusē gandrīz visā Latvijā bija novērojama snigšana un putināšana. Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu. Tomēr Latvijas ziemeļu rajonos – Ainažos un Rūjienā – sniega segas nebija vispār. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 84% - no 80% Kolkā, Mērsragā, Rīgā līdz 89% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) tika novērotas 1. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,3 °C, kas ir 3,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,3 °C tika novērota 19. februārī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 16. februārī Pāvilostā. Kopumā februāra 2. dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par klimatisko normu, izņemot pirmo dekādes dienu, kad gaisa temperatūra bija salīdzinoši zema. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 16,4 mm, kas ir 9% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (28,7 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Kuldīgā - 8,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 89% - no 85% Daugavpilī un Rīgā līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,9 m/s) tika novērotas 16. februārī Ventspilī. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,2 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 21. februārī Alūksnē un Gulbenē, kā arī 25. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10 °C tika novērota 25. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 23,4 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (40,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Priekuļos - 6,0 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī - 9 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā un Stendē - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 94% - no 92% Ainažos, Rīgā un Ventspilī līdz 98% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,7 m/s) tika novērotas 24. februārī Saldū.

Ar vidējo gaisa temperatūru +3,4 °C 2024. gada marts bija par 3,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,0 °C tika novērota 11. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,8 °C tika novērota 31. martā Skultē. Marta mēnesis bija siltāks par klimatisko normu, tika sasniegti 53 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī īpaši jāpiemin, ka 31. martā Skultē gaisa temperatūra sasniedza +22,8 °C, pārspējot iepriekšējo marta mēneša Latvijas rekordu (+20,8 °C, kas novēroti 1968. gada 30. martā Mērsragā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 23,6 mm, kas ir 36% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (44,7 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē – 8,9 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Mērsragā un Ventspilī – 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Piedrujā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% - no 74% Rīgā līdz 88% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,7 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –9,1 °C tika novērota 7. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,8 °C tika novērota 1. martā Liepājā un Rucavā. Marta 1. dekāde iesākās ar ļoti siltu laiku, tika sasniegti 12 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 2 dekādes rekordi. Jauni 1. marta maksimālās gaisa temperatūras rekordi tagad ir Daugavpilī (+8,0 °C), Liepājā (+12,8 °C), Pāvilostā (+11,7 °C), Rucavā (+12,8 °C), Skultē (+8,4 °C) un Ventspilī (+10,1 °C), bet 3. marta rekordi – Ainažos (+9,7 °C), Liepājā (+11,5 °C), Pāvilostā (+10,9 °C), Rucavā (+10,7 °C), Skultē (+9,3 °C) un Ventspilī (+11,1 °C). Dekādes beigās gaisa temperatūra pazeminājās. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,0 mm. Visvairāk nokrišņu (1,0 mm) bija Kolkā, un šī bija arī vienīgā novērojumu stacija, kurā nokrišņu daudzums sasniedza 1,0 mm šķērsli, savukārt vēl tikai 2 stacijās – Ainažos un Mērsragā – nokrišņu daudzums sasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē nebija nevienas diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 77% – no 73% Dagdā, Rīgā līdz 88% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,8 m/s) tika novērotas 10. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,0 °C tika novērota 11. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 15. martā Mērsragā. Marta 2. dekādē laiks bija silts, tika sasniegti 15 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 5,8 mm, kas ir 54% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (19,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos - 0,3 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos - 4 diennaktis, bet Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Piedrujā, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,1 °C, kas ir 4,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,6 °C tika novērota 21. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,8 °C tika novērota 31. martā Skultē. Marta 3. dekādē laiks bija ļoti silts, tika sasniegti 26 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 17,8 mm, kas ir 55% virs dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (33,6 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē – 8,2 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā – 7 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 80% - no 74% Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos līdz 92% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 22. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +7,2 °C 2024. gada aprīlis bija par 1,1 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par 8. siltāko aprīli novērojumu vēsturē (dalot šo vietu ar 1994., 2008. un 2014. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 21. aprīlī Skultē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Aizvadītais aprīlis laikapstākļu ziņā bija kontrastiem pilns. Daudzviet stipri lija, gan mēneša sākumā, gan beigās tika novērots arī sniegs, dažviet sniega segai sasniedzot pat 11 cm augstumu. Mēneša sākumā gaisā bija jūtami Sahāras tuksneša putekļi, bieži tika novērota migla. Mēneša laikā tika reģistrēti 74 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 73 – mēneša pirmajā dekādē. Īpaši jāuzsver, ka, piemēram, līdzšinējais 10. aprīļa diennakts maksimālās gaisa temperatūras nacionālais rekords labots uzreiz par 8 grādiem (iepriekšējais: +19,1 °C, Mērsrags un Rīga). 9. aprīlī tika sasniegti pirmie +25 grādi – 8 dienas agrāk kā līdzšinējais rekords (1999. gada 17. aprīlis). Arī 10. aprīlī sasniegtie +27 grādi ir visu laiku agrākais datums tik augstai gaisa temperatūrai. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 70,4 mm, kas ir 97% virs mēneša normas (35,8 mm), rezultātā aprīlim kļūstot par 5. mitrāko aprīli novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (142,9 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Jelgavā – 30,7 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 11,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 15 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Dobelē. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,5 °C, kas ir 4,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 4. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Jau pirmajās divās mēneša dienās tika sasniegti attiecīgi 19 un 12 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī jauni Latvijas diennakts rekordi, abi sasniegti Daugavpilī (1. aprīlī +23,0 °C un 2. aprīlī +23,1 °C). Uz pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās zem normas, taču dekādes otrajā pusē tā atkal paaugstinājās, sasniedzot arvien jaunus diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Dekādes pēdējās divās dienās tika sasniegti attiecīgi 18 un 20 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā Daugavpilī abās dienās jauni Latvijas diennakts rekordi – 9. aprīlī +26,2 °C un 10. aprīlī +27,1 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 20,0 mm, kas ir 44% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (59,3 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā – 7,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kolkā, Liepājā, Piedrujā, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Mērsragā, Rūjienā, Saldū, Skultē un Stendē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 83% – no 78% Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos līdz 88% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 3. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 0,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,3 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 12. aprīlī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 19,9 mm, kas ir 63% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 4,0 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 87% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Dobelē. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 1,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 21. aprīlī Skultē, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,1 °C tika novērota 30. aprīlī Rucavā. Aprīļa 3. dekādes sākums un pirmā puse bija salīdzinoši vēsa, bet dekādes beigās gaisa temperatūra atkal bija augstāka par klimatisko normu. 29. aprīlī tika reģistrēts viens jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, tas notika Mērsragā, kur pēcpusdienā gaisa temperatūra bija +23,7 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 29,8 mm, kas ir 207% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (61,9 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Rucavā – 5,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 4,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Priekuļos un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Rucavā un Saldū – 2 diennaktis. Dekādes sākumā daudzviet tika novērota intensīva snigšana un stiprs vējš. Valsts rietumu un centrālajos rajonos izveidojās vairākus centimetrus bieza sniega sega (Stendē tās biezums sasniedza pat 11 cm). Snigšanas rezultātā veidojās sniega segas nogulums, kas bojāja elektrības vadus un lauza koku zarus. Ceļi bija slideni, bet redzamība intensīvās snigšanas dēļ – apgrūtināta. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 77% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,5 m/s) tika novērotas 22. aprīlī Ventspilī.

Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,5 °C tika novērota 9. maijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,1 °C tika novērota 1. maijā Pāvilostā. Maijs iesākās ar ļoti siltu laiku, taču maija 1. dekādes otrā puse bija aukstāka par klimatisko normu. Kopumā dekādē tika sasniegti vairāki gaisa temperatūras rekordi. 1. maijā tika sasniegti divi jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi – Liepājā (+24,9 °C) un Pāvilostā (+25,1 °C). Savukārt 9. maijā tika reģistrēti pieci jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – Alūksnē (–4,1 °C), Dagdā (–3,5 °C), Gulbenē (–4,0 °C), Madonā (–5,5 °C) un Rēzeknē (–5,1 °C). Dagdā un Rēzeknē šie rekordi vienlaicīgi ir arī visa maija mēneša jaunie minimālo gaisa temperatūru rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 13,2 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (30,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rūjienā – 1,2 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Liepājā, Piedrujā, Ventspilī un Zīlānos – 3 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Rūjienā un Stendē – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 65% – no 56% Rūjienā līdz 73% Kolkā un Mērsragā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,3 m/s) tika novērotas 10. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,6 °C, kas ir 2,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,9 °C tika novērota 12. maijā Daugavpilī un Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,0 °C tika novērota 18. maijā Saldū. Maija 2. dekādes sākumā gaisa temperatūra bija zemāka, bet vidū un otrajā pusē – augstāka par klimatisko normu. Gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (20,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Skultē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 0,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā un Priekuļos – 2 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Rūjienā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 66% – no 60% Gulbenē, Priekuļos un Rūjienā līdz 77% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 11. maijā Jelgavā.

Gada notikumi labot šo sadaļu

Janvāris labot šo sadaļu

  • 2. janvāris — austrumu-ziemeļaustrumu vējam pūšot, Latvijas teritoriju sasniedza ļoti auksta gaisa masa, naktī daudzviet termometra stabiņš noslīdēja zem –10 grādiem, bet vietām valsts ziemeļaustrumu daļā zem –20 grādiem.[1] Zemākā gaisa temperatūra no rīta tika reģistrēta Alūksnē, kur tā sasniedza –21,5 °C.[2] Aukstuma sajūtu pastiprināja mērens austrumu-ziemeļaustrumu vējš un kailsals, kas valdīja lielā Latvijas daļā. Alūksnes novērojumu stacijā sniega segas biezums bija 4 cm, pārējās novērojumu stacijās tas nepārsniedza 1 cm.[3]
  • 5. janvāris — vairākās vietās naktī, vietām arī dienā sniga, no rīta stiprākie nokrišņi bija valsts austrumos un Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Lielu daļu Vidzemes un Latgales klāja 13–18 cm bieza sniega kārta, snigšanas laikā tā vietām palielinājās, savukārt Kurzemes dienvidrietumu pusē sniega bija ļoti maz vai pat nemaz.[4]
 
Auksta ziemas diena Uzvaras parkā, Rīgā, 2024. gada 6. janvāris
  • 7. janvāris — Latvijā tika reģistrēts pēdējo trīs gadu laikā lielākais sals, gandrīz visur valsts centrālajā un austrumu daļā termometra stabiņš naktī un no rīta noslīdēja zem –20 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu novērojumu stacijā, gaisam atdziestot līdz –28,9 °C.[5] Liels sals valdīja arī Daugavpilī, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28,2 °C un Jelgavā, kur bija –26,8 °C.[6] Rīgā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –20,2 °C; pirmo reizi kopš 2016. gada janvāra termometra stabiņš Rīgas novērojumu stacijā noslīdēja zem –20 grādu atzīmes, bet lidostā "Rīga" tika reģistrēts –25 grādu sals, kas ir zemākā gaisa temperatūra šajā vietā kopš 2021. gada janvāra.[7]
  • 8. janvāris — lielākajā daļā valsts nakts un rītā stundās, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, lielākais sals no rīta tika reģistrēts Daugavpilī, kur termometra stabiņš pazeminājās līdz –29,5 °C.[8] Otrā aukstākā vieta Latvijā bija Madona, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –28,8 °C, pārspējot 8. janvāra minimālās gaisa temperatūras rekordu. Līdz –28 grādiem temperatūra noslīdēja arī Rēzeknē, Dagdā un Jelgavā.[9] Vēl viens aukstuma rekords tika uzstādīts Mērsraga novērojumu stacijā (–25,6 °C). Rīgā gaisa temperatūra no rīta pazeminājās līdz –20,2 °C pilsētas centrā un līdz –28 grādiem lidostā, kur reģistrēts lielākais sals kopš 2012. gada 5. februāra.[10]
  • 12. janvāris — ciklonam no Somijas strauji virzoties uz dienvidiem un tā centram dienas otrajā pusē šķērsojot Latvijas teritoriju, daudzviet stipri sniga un puteņoja, sniega segas biezums lielā valsts daļā paaugstinājās par 4–9 cm. Sniegputeņa dēļ Rīgā un vietām citur tika apgrūtināta satiksme.[11] Pirms ciklona ierašanās naktī daudzviet tika reģistrēts mērens sals, visās valsts novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja zem –5 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rēzeknē (–15,4 °C), Daugavpilī (–13,9 °C) un Dagdā (–13,7 °C).[12]
  • 15. janvāris — saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem sniega segas biezums daudzviet Kurzemē un Zemgalē no rīta bija 1–8 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja 11–16 cm bieza sniega kārta, biezākā sniega sega tika reģistrēta Alūksnes novērojumu stacijā — 21 cm. Daudzviet valstī sniga, vietām ilgstoši, piekrastē tika reģistrēts arī slapjš sniegs.[13]
  • 16. janvāris:
    • Valsts teritoriju naktī no dienvidrietumiem šķērsoja aktīvs ciklons, atnesot stipru sniegputeni. Rītā vējš pūta no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, ar brāzmām līdz 10–15 m/s, piekrastes rajonos līdz 19 m/s.[14] Sniegputeņa dēļ daudzviet tika apgrūtināta braukšana, īpaši no rīta Tallinas šosejas posmā, Jelgavas apkārtnē, uz Bauskas šosejas un Pierīgā.[15]
    • Diennakts laikā vietām Ziemeļkurzemē sniega sega kļuva par 15 cm biezāka, Ventspilī sniega segas biezums pieauga no 1 cm agrā 15.01 rītā līdz 15 cm 16.01 rītā, Irbenē — attiecīgi no 7 līdz 22 cm, Talsos — no 2 līdz 14 cm. Dziļākais sniegs valsts novērojumu stacijās dienā bija Piedrujā — 30 cm, Alūksnē — 26 cm, lielāko valsts daļu klāja 7–20 cm bieza sniega kārta.[16]
 
Ledus krāvumi jūrā pie Carnikavas, 20. janvāris
  • 21. janvāris — Daugavpils novērojumu stacijā no rīta, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra pazeminājās zem –18 grādiem, citviet valstī gaiss atdzisa līdz –3, –9 grādiem. Visu valsti klāja sniegs, lielāko biezumu sasniedzot Ainažos un Piedrujā, attiecīgi 24 cm un 26 cm.[17]
  • 24. janvāris — no rietumiem pāri visai valstij virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet ilgstoši sniga slapjš sniegs, puteņoja un lija, pūta brāzmains vējš. Teju visur bija atkusnis, gaiss iesila līdz 0, +5 grādiem. Kurzemes lielākajā daļā un vietām valsts vidienē vienlaidu sniega sega nokusa, bet austrumu rajonos saglabājas 10–20 cm bieza sniega kārta, Dagdā sniega segas biezums svarstījās ap 30 cm.[18]
  • 28. janvāris — valdot mainīgiem laikapstākļiem, lielā daļā upju svārstījās ūdenslīmenis, Lielupē un Misā tas paaugstinājās par 2 līdz 17 cm, bet Ventā pie Kuldīgas saglabājās ledus sastrēgums.[19] Ar Ventu saistītais Nabas ezers Kuldīgas novada Padures pagastā izgāja no krastiem, applūdinot zemākās vietas. Vairākās citās Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis paaugstinājās par vienu metru, kamēr Latvijas austrumos ūdens līmenis nekāpa, arī Daugavā tas bija stabils.[20]
  • 29. janvāris — Kolkā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +7,0 °C, līdz ar to šis kļuva par siltāko 29. janvāri, kopš Kolkā veic laikapstākļu novērojumus (iepriekšējais rekords uzstādīts 2008. gadā, kad tur bija +6,6 grādi). Citviet gaiss iesila līdz +1, +6 grādiem, tuvu siltuma rekordam bija arī Ventspils, termometra stabiņam sasniedzot +5,9 °C, par 0,3 grādiem atpaliekot no siltuma rekorda.[21]

Februāris labot šo sadaļu

  • 3. februāris — kamēr valsts austrumu rajonos naktī stipri sniga (sniega segas biezums Alūksnē nakts laikā pieauga no 17 cm līdz 29 cm[22], bet biezākā sniega sega no rīta tika reģistrēta Dagdā — 34 cm), tikmēr valsts rietumu un centrālajā daļā dienā gaiss iesila līdz +6, +8 grādiem, siltākais laiks valdīja Mērsragā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +8,2 °C.[23]
  • 5. februāris — nokrišņu zonai šķērsojot valsts teritoriju, dažviet centrālajos un austrumu rajonos tika reģistrēta stipra snigšana, sniega sega vietām palielinājās par 5 cm. Kurzemē un valsts centrālajā daļā daudzviet no jauna izveidojās neliela sniega sega, biezākais sniegs saglabājās Latvijas austrumu novados, Alūksnē un Dagdā sniega segas biezums attiecīgi sasniedza 20 cm un 26 cm.[24]
  • 7. februāris — naktī un no rīta daudzviet Latvijā plosījās sniegputenis. Aktīvam ciklonam ar plašu nokrišņu zonu šķērsojot valsts teritoriju, stipra snigšana tika reģistrēta nakts un rīta stundās Kurzemē un centrālajos rajonos, vēlāk arī austrumos. Lielākais sniega pieaugums tika fiksēts Vidzemē, Limbažu novada Skultē sniega sega (līdz plkst. 8.00) pieauga no 2 cm līdz 21 cm, Madonā, Siguldā un Zosēnos no 8–9 cm līdz 23–24 cm, par aptuveni 10 cm biezāks sniegs bija arī Ziemeļkurzemē – Talsu un Ventspils novadā. Rīgā no rīta sniega segas biezums sasniedza 7 cm. Sniegputenis tikpat kā neskāra Vidzemes galējos ziemeļus.[25]
  • 8. februāris — priekšpusdienā novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega segas biezums palielinājās par 11 cm, sasniedzot 16 cm, Daugavgrīvas novērojumu stacijā tas pieauga no 5 līdz 12 cm. Stipra snigšana Rīgā ieradās no Kurzemes, kur lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Talsu apkaimē — Stendes meteoroloģiskajā stacijā sniega segas biezums palielinājās no 2 cm līdz 18 cm. Ļoti stipri sniga arī Tukuma novadā, Jūrmalā un novados ap Rīgu.[26]
  • 12. februāris:
    • Tikpat kā visā valstī bija nokrišņi, lielākoties smidzinošs lietus un atkala — daudzviet izveidojās apledojums. Lielākais apledojums tika reģistrēts Vidzemes ziemeļos, kur termometra stabiņš pārsvarā saglabājās zem nulles.[27]
    • Rīgā un vietām rietumu un dienvidu daļā šī bija pirmā diennakts ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles, līdz ar to iestājās meteoroloģiskais pavasaris.[28]
 
Spēcīgs apledojums Gulbenē, 13. februāris
  • 16. februāris — dienas gaitā Latvijas teritorijā ieplūda silts gaiss no dienvidiem, izraisot strauju gaisa temperatūras kāpumu. Naktī vēl austrumu rajonos mēreni stipri sniga, sniega kārtai vietām palielinoties par 5 cm (Alūksnē un Dagdā no rīta bija 32–34 cm biezs sniegs), tikmēr agrā rītā Kurzemes dienvidrietumos gaiss iesila līdz +6 grādiem.[29] Maksimālā gaisa temperatūra tika sasniegta vēlā vakarā, Pāvilostā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,4 °C, Ventspilī un Liepājā līdz +11,3 °C, visās šīs vietās pārspējot gan 16. februāra siltuma rekordus, gan februāra 2. dekādes rekordus. +10 grādu atzīme Latvijā tika sasniegta pirmo reizi 2024. gadā. Arī Ainažos, termometra stabiņam pakāpjoties līdz +7,2 °C, tika labots maksimālās gaisa temperatūras rekords.[30]
  • 17. februāris — pusnaktī Liepājas novērojumu stacijā termometra stabiņš pakāpās līdz +10,4 °C, Ventspilī līdz +11,3 °C, bet Pāvilostā līdz +11,4 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vējam iegriežoties no ziemeļrietumiem, dienas vidū un otrajā pusē gaisa temperatūra sāka pazemināties, vakarā daudzviet nokrītot līdz nullei.[31]
 
Pārplūdusi Užavas paliene Užavas lejteces dabas parkā 19. februārī
  • 22. februāris — jūras piekrastes rajonos gaisa temperatūra paaugstinājās virs +5 grādiem, Kurzemes dienvidrietumos gaiss iesila līdz pat +7 grādiem, bet daļā Vidzemes un Latgales saglabājās sniega sega, visvairāk sniega bija Alūksnes un Dagdas novērojumu stacijās — attiecīgi 24 cm un 31 cm.[32]
  • 24. februāris — vidējā diennakts gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās līdz +3,4 °C Mērsragā un +6,1 °C Daugavpilī, Rīgā vidējā diennakts gaisa temperatūra sasniedza +5,6 °C, kas raksturīgi marta nogalei un pat aprīļa sākumam.[33] Daudzviet lija, vietām ilgstoši, vakarpusē īslaicīgi pastiprinājās vējš, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Saldū — 24 m/s, kā arī Rīgā (tostarp Daugavgrīvā) — 22 m/s.[34]
  • 26. februāris:
    • Naktī Kurzemē, šķērsojot nokrišņu zonai, tika novērots pērkona negaiss, tika reģistrētas vairāk nekā 100 zibens izlādes.[35] Negaiss tika novērots Kurzemes vidienē un rietumu piekrastē, kā arī atsevišķas izlādes tika reģistrētas Bauskas apkārtnē.
    • Daugavā vairākos posmos sākās ledus iešana. Diennakts laikā Daugavas posmā SuražaVjerhņadzvinska (ārpus Latvijas) ūdenslīmenis paaugstinājās par 11—79 cm, posmā PiedrujaKrāslava paaugstinājās par 71—76 cm, posmā Daugavpils—Vaikuļāni — par 43—56 cm, posmā JersikaJēkabpils — par 26—43 cm. Gaujas un Salacas baseinu upēs ūdenslīmenis lielākoties paaugstinājās par 1—34 cm diennaktī. Nokrišņu ietekmē ūdenslīmenis paaugstinājās arī Kurzemes un Zemgales upēs, pārsvarā ūdenslīmeņa kāpums bija par 1—27 cm, vietām tas svārstījās vai pazeminājās.[36]
  • 28. februārisDaugavas posmā starp Jēkabpili un Pļaviņām turpinājās ūdenslīmeņa kāpums, tādēļ LVĢMC izsludināja sarkano brīdinājumu.

Marts labot šo sadaļu

  • 1. marts:
    • Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts dienvidu un centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +8, +12 grādiem, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rucavā un Liepājā (+12,8 °C), kur pārspēts ne tikai 1. marta, bet arī visas marta pirmās dekādes rekords. Siltuma rekordi tika sasniegti arī Pāvilostā (+11,7 °C), Ventspilī (+10,1 °C), Limbažu novada Skultē (+8,4 °C), kā arī Daugavpilī (+8,0 °C). Rīgā termometra stabiņš sasniedza +9,8 °C, tikmēr Alūksnē nebija siltāks par +1 grādu.[37][38]
    • Ūdens līmenis Daugavā pie Pļaviņām un Zeļķu dzelzceļa tilta augšpus Jēkabpils sāka pazemināties, un LVĢMC paziņoja, ka plūdu draudi vairs nav.[39]
  • 3. marts — virs Latvijas bija skaidras debesis, sešās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Ventspilī un Liepājā termometra stabiņš paaugstinājās attiecīgi līdz +11,1 °C un +11,5 °C. Siltuma rekordi tika pārspēti arī Pāvilostā (+10,9 °C), Rucavā (+10,7 °C), Ainažos (+9,7 °C) un Skultē (+9,3 °C).[40]
 
Daugava pie Pļaviņām pēc ledus sastrēguma sairšanas 4. martā
  • 7. marts — zem skaidrām debesīm, agri no rīta Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5, –9 grādiem, stiprākais sals valdīja Vidzemes augstienē un Daugavpils apkārtnē. Piekrastē un ziemeļaustrumu rajonos debesis aizklāja mākoņi, vietām tika fiksēta migla un sarma.[41]
  • 11. marts — termometra stabiņš visā teritorijā naktī bija zem nulles, austrumu rajonos gaiss atdzisa līdz –6, –9 grādiem, Madonas apkārtnē gaisa temperatūra noslīdēja līdz –10 grādiem.[42]
  • 15. marts:
    • Septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā, +14,3 °C, kur tika labots arī nacionālais 15. marta siltuma rekords. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas šajā datumā tika reģistrēta valsts teritorijā, bija +12,4 grādi 2015. gadā Liepājā un Skultē. Siltuma rekordi tika pārspēti arī Kolkā (+13,8 °C), Dobelē (+13,4 °C), Stendē (+13,0 °C), Rucavā (+12,4 °C) un Saldū (+12,2 °C).[43]
    • Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +12,0 °C, tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2015. gadā, kad termometra stabiņš sasniedza +11,8 grādus.[44]
  • 16. marts — maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti astoņās meteoroloģisko novērojumu stacijās, siltākais laiks valdīja Daugavpilī (+13,0 °C) un Zīlānos (+13,6 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī Kolkā (+12,3 °C), Saldū (+11,9 °C), Dobelē (+12,1 °C), Gulbenē (+12,2 °C), Dagdā (+11,2 °C) un Madonā (+12,7 °C).[45]
  • 18. marts — rītā dažviet, īpaši Vidzemes ziemeļos, sniga, Alūksnē un vietām citviet valstī izveidojās neliela sniega kārta. Rietumlatvijā un ziemeļaustrumu novados uz autoceļiem izveidojās apledojums.[46]
  • 27. marts — saulainam laikam valdot, daudzviet valstī tika novērots halo.[47]
  • 28. marts — tika piedzīvota siltākā diena kopš rudens, visā valstī, izņemot Kolku, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, vissiltākais bija Ainažos (+16,1 °C), Liepājā (+16,4 °C) un Ventspilī (+16,7 °C; Ventspils novērojumu stacijā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords). Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +15,2 °C, bet Kolkā gaiss iesila vien līdz +7,4 °C.[48]
  • 31. marts:
    • Visu laiku siltākā marta mēneša diena Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Skultē (Limbažu novadā) — +22,8 °C. Kopumā 23 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī tika pārspēts visas valsts 31. marta siltuma rekords, izņemot Kolku un Mērsragu, kur dienvidaustrumu vējš nesa vēsu gaisu no Rīgas līča.[49] +22 grādu atzīme tika pārsniegta arī Gulbenē, Rēzeknē, Skrīveros, Madonā un Zīlānos. Pirmo reizi 2024. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas valsts teritorijā tika reģistrēta pavasara pirmajā mēnesī, bija +20,8 grādi 1968. gada 30. martā Mērsragā. Savukārt 31. marta nacionālais siltuma rekords iepriekš bija +19,1 grāds, kas reģistrēts 2010. gadā Rucavā.[50]
    • Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21,7 °C, līdz ar to tika uzstādīts jauns 31. marta, dekādes un visa mēneša siltuma rekords. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts 1999. gadā, kad bija +17,9 grādi.[51]

Aprīlis labot šo sadaļu

  • 1. aprīlis:
    • Teju visās Latvijas novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāks bija Daugavpilī, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +23,0 °C, tika uzstādīts jauns nacionālais 1. aprīļa siltuma rekords. Iepriekšējais Latvijas rekords šīm datumam bija 2017. gadā, kad Rucavā gaiss iesila līdz +19,1 grādam. Vēl piecās novērojumu stacijās tika pārspēti aprīļa 1. dekādes siltuma rekordi, Bauskā ar +20,9 °C tika atkārtots aprīļa 1. dekādes siltuma rekords.[52]
    • Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +22,1 °C, tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās, kā arī aprīļa 1. dekādes gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1978. gadā, kad galvaspilsētā gaiss iesila līdz +17,7 grādiem.[53]
    • Ļoti siltā laika un Sahāras tuksneša putekļu dēļ daudzviet bija sliktā gaisa kvalitāte.[54]
  • 2. aprīlis:
    • Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais maksimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam Daugavpilī paaugstinoties līdz +23,1 °C. Tāpat Daugavpils novērojumu stacijā tika pārspēts aprīļa 1. dekādes siltuma rekords. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti vēl 11 novērojumu stacijās, tikmēr Kurzemes ziemeļrietumu daļā gaisa temperatūra nepārsniedza +5, +9 grādus.[55]
    • Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,9 °C, līdz ar to tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts 1913. gadā, kad bija +18,5 grādi.[56]
  • 3. aprīlis — naktī austrumu rajonos ilgstoši un vietām stipri lija, kā arī tika reģistrēti pavasarīgi pērkona negaisi. Pēcpusdienā lietus daudzviet pārgāja sniegā, dažviet valsts austrumu pusē nokrišņi aizvien bija intensīvi.[57] Līdz plkst. 15.00 nokrišņu daudzums Daugavpilī sasniedza 40,4 mm jeb 117% no mēneša normas, Jēkabpilī — 24,6 mm jeb 66% no aprīļa normas, Skrīveros — 25,3 mm jeb 62% no mēneša normas, Zosēnos — 28 mm jeb 67% no mēneša normas. Ziemeļu vēja ātrums brāzmās daudzviet piekrastē, tai skaitā galvaspilsētā, pastiprinājās līdz 16-19 m/s.[58]
  • 7. aprīlis — trījās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,4 °C, Liepājā līdz +19,3 °C, Ventspilī gaiss iesila līdz +18,5 °C. Citviet gaisa temperatūra bija pārsvarā +10, +15 grādu robežās.[59]
  • 9. aprīlis — Daugavpilī tika uzstādīts jauns Latvijas absolūtais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords — +26,2 °C.[60] Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords tika reģistrēts 2018. gadā, kad bija +22,8 grādi. Tika pārspēts arī aprīļa pirmās dekādes jeb mēneša pirmo desmit dienu siltuma rekords. Šis kļuvis par agrāko datumu pavasarī, kad gaisa temperatūra sasniedza +26 grādus. Līdz šim visagrāk +26 grādu siltums Latvijā tika fiksēts 1964. gada 21. aprīlī, kad Rīgā bija +26,6 grādi. +25 grādu atzīme tika pārsniegta arī Bauskas un Zīlānu novērojumu stacijās, attiecīgi +25,1 °C un +25,3 °C.[61] Kopā 18 novērojumu stacijās tika pārspēti siltuma rekordi un 17 novērojumu stacijās arī dekādes rekordi, tai skaitā Rīgā (+24,1 °C). Krietni vēsāks bija piekrastes rajonos, kur gaisa temperatūra vietām bija par 10—12 grādiem zemākā.[62]
 
Zilsniedzītes Lielajos kapos, 2024. gada 11. aprīlī
  • 10. aprīlis:
    • Daugavpils novērojumu stacijā otro dienu pēc kārtas tika uzstādīts jauns nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords — +27,1 °C.[63] Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2017. gadā, kad Mērsragā bija +19,1 grādi. Vienlaikus jau ceturto reizi tika labots aprīļa pirmās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat šie bija jebkad agrākie +27 grādi Latvijas teritorijā, iepriekš visagrāk pavasarī +27 grādu karstums tika fiksēts 1950. gadā, kad tas notika 23. aprīlī. Lielāka vai mazāka mēroga siltuma rekordi tika pārspēti tikpat kā visā Latvijā, taču no rietumiem sāka ieplūst vēsāks gaiss un dienas gaitā temperatūra pazeminājās un pēcpusdienā piekrastē bija tikai ap +7, +9 grādiem.[64]
    • Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +21,3 °C, līdz ar to tika uzstādīts jauns galvaspilsētas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 2017. gadā, kad bija +19,1 grāds.[65]
  • 15. aprīlis — vējaina nakts daudzviet valstī, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Saldū un Ventspilī — 24 m/s, kā arī Dobelē — 25 m/s.[66]
  • 19. aprīlis — lokāli rietumu rajonos agri no rīta sniga un izveidojās neliela sniega kārta, dienā arī galējos valsts austrumos tika reģistrēta neliela snigšana.[67]
 
Snigšana Ventspils novada Ziru pagastā 20. aprīlī
  • 22. aprīlis — no dienvidiem valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, sākumā nesot lietu, kas daudzviet pārgāja slapjā sniegā, sniegā, vietām pat stipri sniga.[68] Izveidojās neliela sniega kārta, visvairāk sniega bija Kurzemē, Saldus un Stendes novērojumu stacijā vakarpusē uzsniga vairāk nekā 5 cm sniega.[69]
  • 23. aprīlis — biezākā sniega sega no rīta izveidojās Talsu novada Stendē — 11 cm, savukārt Saldū rīta agrumā bija 9 cm bieza sniega kārta. Citviet oficiālajās meteoroloģisko novērojumu stacijās sniega sega bija plānāka.[70]
  • 29. aprīlis — daudzviet, izņemot jūras piekrasti Kurzemē, gaiss iesila līdz +20, +23 grādiem, turpretī Ventspilī, vējam pūšot no jūras, nebija siltāks par +11 grādiem. Vakarpusē Stendes un Talsu pusē izveidojās nelieli gubu mākoņi, nesot lokālu lietu kopā ar pērkonu.[71]

Maijs labot šo sadaļu

  • 1. maijsPāvilostas un Liepājas novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +25,1 °C un +24,9 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Citur Kurzemes piekrastē bija krietni vēsāks, Kolkā gaiss iesila tikai līdz +12,9 °C.[72]
  • 6. maijs — valstij pāri virzījās plaša nokrišņu zona, lielākajā daļā, izņemot ziemeļaustrumu rajonus, atnesot ilgstošu lietu. Visvairāk lija Rīgā, Stendē un Pāvilostā, kur nokrišņu daudzums līdz vakaram sasniedza attiecīgi 22 mm, 24 mm un 28 mm.[73]
  • 8. maijs — naktī un no rīta daudzviet Latvijā tika reģistrēta salna, termometra stabiņš noslīdēja līdz 0, –2 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz –2,6 °C, Rēzeknē termometra stabiņš noslīdēja līdz –2,3 °C, Daugavpilī un Madonā līdz –2,1 °C.[74] Salna bija arī Kurzemes centrālajā daļā, Stendē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –1,9 °C, bet Saldū līdz –1,7 °C.[75]
  • 9. maijs — auksta nakts tika piedzīvota lielā daļā Vidzemes un Latgales, kur gaiss atdzisa nedaudz zem –5 grādiem. Visaukstākais bija Madonā un Zosēnos, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –5,5 °C, bet Rēzeknē līdz –5,1 °C. Šajās vietās tika laboti aukstuma rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti arī Dagdas, Gulbenes un Alūksnes novērojumu stacijās, turklāt Dagdā un Rēzeknē tika uzstādīti arī visa maija mēneša aukstuma rekordi.[76][77]
 
Ziemeļblāzma virs Rīgas 11. maija naktī
  • 12. maijs — agri no rīta vietām zāles virskārtā bija salna, gaisa temperatūra plkst. 5.00 atsevišķās vietās gan valsts rietumu, gan valsts austrumu rajonos noslīdēja zem nulles, Stendē, Zosēnos un Daugavpilī gaiss atdzisa līdz –1 grādam.[78]
  • 16. maijs — kopumā valstī iestājās meteoroloģiskā vasara — nepilnu mēnesi agrāk par normu. Tā sākas, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedz +15 grādus.[79]
  • 19. maijs:
    • Virs Latvijas aktīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas vietām visos reģionos atnesa lokālas pērkona lietusgāzes ar brāzmainu vēju un krusu.[80] Visvairāk krusa skāra Tukuma un Jēkabpils novadu. Kalnciemā vienas stundas laikā nokrišņu daudzums sasniedza 14,6 mm.[81]
    • LVĢMC novērojumu tīklā maksimālā gaisa temperatūra bija no +21 grāda Ventspilī līdz +25,8 grādiem Madonā. Valsts austrumu, ziemeļaustrumu daļā spēkā bija dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ugunsbīstamību mežos.[82]
  • 21. maijs — Latgales dienvidu daļu, Sēliju un Zemgali skāra pērkona lietusgāzes, nokrišņu daudzums Dagdā sasniedza 28 mm jeb 46% no mēneša normas.[83]
  • 23. maijs — sākās pirmais vasaras sezonas karstuma vilnis. Ventspilī dienas vidū gaiss sakarsa līdz +29,2 °C, pārējā valstī termometra stabiņš paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem. Vēsākais laiks saglabājās tikai Rīgas līča piekrastē Kurzemē, kur, piemēram, Kolkā maksimālā temperatūras atzīme bija tikai +19,1 grāds.[84] Vēlā pēcpusdienā, pārsvarā Kurzemē, izveidojās pērkona negaisi, vēja brāzmas Ventspils novērojumu stacijā sasniedza 17,2 m/s, lokāli tika novērota arī krusa.[85]
 
Negaiss Jūrmalas plūdmalē 25. maijā
  • 25. maijs — pēcpusdienā un vakarpusē valsts rietumu un centrālajā daļā plosījās pērkona negaisi ar krasām vēja brāzmām un īslaicīgam lietusgāzēm. Rīgā negaisā laikā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 22 m/s, bet Bauskā — līdz 18 m/s, vietām tika lauzti koku zari.[86] Dažu stundu laikā Rīgas ziemeļos Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 20 mm, savukārt Rūjienā — 16 mm. Daudzviet nobira arī krusa, ziņojumi par krusu tika saņemti no Sēlijas puses, Baložiem, Jūrmalas, Piņķiem un Ādažiem.[87]

Gada pārskati labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

Piezīmes labot šo sadaļu

  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Meteo.lv, twitter.com, 02.01.2024.
  2. Toms Bricis, twitter.com, 02.01.2024.
  3. Janvāra otrais rīts līdz šim aukstākais šoziem, ciklons.tvnet.lv, 02.01.2024.
  4. FOTO ⟩ Piektdien aukstums nedaudz atkāpsies, taču daudzviet turpinās snigt, ciklons.tvnet.lv, 05.01.2024.
  5. Meteo.lv, twitter.com, 07.01.2024.
  6. Toms Bricis, twitter.com, 07.01.2024.
  7. Svētdienas rīts Rīgā – aukstākais pēdējos astoņos gados, lsm.lv, 07.01.2024.
  8. Meteo.lv, twitter.com, 08.01.2024.
  9. Gaisa temperatūra daudzviet noslīdējusi līdz pēdējo gadu zemākajai atzīmei, lsm.lv, 08.01.2024.
  10. Divās vietās pārspēts 8. janvāra aukstuma rekords, ciklons.tvnet.lv, 08.01.2024.
  11. VIDEO ⟩ Spēcīgā puteņa dēļ Rīgā apgrūtināta braukšana; kavējas sabiedriskais transports, tvnet.lv, 12.01.2024.
  12. Meteo.lv, twitter.com, 12.01.2024.
  13. Pirmdien daudzviet gaidāms sniegs, ciklons.tvnet.lv, 15.01.2024.
  14. Meteo.lv, twitter.com, 16.01.2024.
  15. Puteņa dēļ vietām ļoti slikti braukšanas apstākļi; var kavēties arī lidojumi, lsm.lv, 16.01.2024.
  16. Otrdien stipri snigs un saglabāsies aukstums, ciklons.tvnet.lv, 16.01.2024.
  17. Operatīvā informācija Arhivēts 2022. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv, 21.01.2024.
  18. Trešdien Latvijā bagātīgi snigs, puteņos un līs, ciklons.tvnet.lv, 24.01.2024.
  19. Ūdenslīmenis upēs svārstās vai pazeminās[novecojusi saite], videscentrs.lvgmc.lv, 28.01.2024.
  20. FOTO ⟩ Kuldīgas novadā no krastiem iziet Nabas ezers, tvnet.lv, 28.01.2024.
  21. Kolkā sasniegts 29. janvāra siltuma rekords, lsm.lv, 29.01.2024.
  22. Jānis Trallis, twitter.com, 03.02.2024.
  23. Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/03/2024 at 23:00 UTC, ogimet.com, (angliski)
  24. Meteo.lv, twitter.com, 05.02.2024.
  25. Sniega sega dažviet Vidzemē pieaugusi par gandrīz 20 cm, lsm.lv, 07.02.2024.
  26. Rīgā ceturtdien uzsniguši 11 centimetri sniega, ciklons.tvnet.lv, 08.02.2024.
  27. Jānis Trallis, twitter.com, 12.02.2024.
  28. Daļā Latvijas sācies meteoroloģiskais pavasaris, twitter.com, 14.02.2024.
  29. Jānis Trallis, twitter.com, 16.02.2024.
  30. Liepājā pārspēts 99 gadus sens siltuma rekords, lsm.lv, 16.02.2024.
  31. Gaisa temperatūras rīks, klimats.meteo.lv, 17.02.2024.
  32. Pēcpusdienā dažviet gaiss iesils līdz +7 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 22.02.2024.
  33. Līdz februāra beigām valdīs marta nogalei atbilstoši laikapstākļi, lsm.lv, 23.02.2024.
  34. Jānis Trallis, twitter.com, 24.02.2024.
  35. Toms Bricis, twitter.com, 26.02.2024.
  36. Tuvākajās dienās pali Daugavā kļūs intensīvāki[novecojusi saite], videscentrs.lvgmc.lv, 26.02.2024.
  37. Vairākās vietās siltuma rekords; Rucavā temperatūra sasniegusi 12,8 grādus, lsm.lv, 01.03.2024.
  38. Meteo.lv, twitter.com, 01.03.2024.
  39. «FOTO ieskats: Daugavā starp Jēkabpili un Pļaviņām ūdens līmenis pazeminās». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-10.
  40. Meteo.lv, twitter.com, 03.03.2024.
  41. Ceturtdiena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 07.03.2024.
  42. Pirmdiena būs saulaina, ciklons.tvnet.lv, 11.03.2024.
  43. Pārspēts 15. marta siltuma rekords Latvijā, lsm.lv, 15.03.2024.
  44. Meteo.lv, twitter.com, 15.03.2024.
  45. Meteo.lv, twitter.com, 16.03.2024.
  46. Pirmdienas rītā vietām snieg; ceļi ir apledojuši, ciklons.tvnet.lv, 18.03.2024.
  47. Martins Bergšteins, twitter.com, 27.03.2024.
  48. Meteo.lv, twitter.com, 28.03.2024.
  49. Martins Bergšteins, twitter.com, 31.03.2024.
  50. Labots mēneša siltuma rekords Latvijā, lsm.lv, 31.03.2024.
  51. Latvijā labots mēneša siltuma rekords, delfi.lv, 31.03.2024.
  52. Meteo.lv, twitter.com, 01.04.2024.
  53. Valsts lielākajā daļā pārspēts 1. aprīļa siltuma rekords, lsm.lv, 01.04.2024.
  54. Meteorologi brīdina par sliktu gaisa kvalitāti Sahāras tuksneša putekļu dēļ, lsm.lv, 01.04.2024.
  55. Meteo.lv, twitter.com, 02.04.2024.
  56. Gaisa temperatūras rīks, klimats.meteo.lv, 02.04.2024.
  57. Jānis Trallis, twitter.com, 03.04.2024.
  58. Daugavpilī kopš vakardienas nolijusi vairāk nekā mēneša norma, ciklons.tvnet.lv, 03.04.2024.
  59. Meteo.lv, twitter.com, 07.04.2024.
  60. Šis ir siltākais 9. aprīlis Latvijas vēsturē; Daugavpilī 26,2 grādi, lsm.lv, 09.04.2024.
  61. Toms Bricis, twitter.com, 09.04.2024.
  62. Meteo.lv, twitter.com, 09.04.2024.
  63. Toms Bricis, twitter.com, 10.04.2024.
  64. Siltuma vilnis noslēdzas ar iespaidīgu rekordu – Daugavpilī 27,1 grāds, lsm.lv, 10.04.2024.
  65. Meteo.lv, twitter.com, 10.04.2024.
  66. Jānis Trallis, twitter.com, 15.04.2024.
  67. Meteo.lv, twitter.com, 19.04.2024.
  68. Martins Bergšteins, twitter.com, 22.04.2024.
  69. Jānis Trallis, twitter.com, 22.04.2024.
  70. Biezākā sniega sega izveidojusies Kurzemē, vietām virs 10 centimetriem, lsm.lv, 23.04.2024.
  71. Martins Bergšteins, twitter.com, 29.04.2024.
  72. Ceturtdiena būs saulaina un silta, lsm.lv, 02.05.2024.
  73. Līdz maija vidum bieži būs salnas un sauss laiks, lsm.lv, 07.05.2024.
  74. Toms Bricis, twitter.com, 08.05.2024.
  75. Meteo.lv, twitter.com, 08.05.2024.
  76. Salam pārsniedzot -5 grādus, Latvijas austrumos piedzīvots aukstuma rekords, lsm.lv, 09.05.2024.
  77. Meteo.lv, twitter.com, 09.05.2024.
  78. Operatīvā informācija Arhivēts 2022. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv, 12.05.2024.
  79. Jānis Trallis, x.com, 17.05.2024.
  80. Martins Bergšteins, x.com, 19.05.2024.
  81. Toms Bricis, x.com, 19.05.2024.
  82. Pirmdiena būs saulaina, bet vietām iespējams negaiss, ciklons.tvnet.lv, 20.05.2024.
  83. Trešdiena gaidāma saulaina, bet vējaina, ciklons.tvnet.lv, 22.05.2024.
  84. Līdz mēneša beigām spēkā dzeltenais brīdinājums par karstumu, lsm.lv, 24.05.2024.
  85. Meteo.lv, x.com, 23.05.2024.
  86. Meteo.lv, x.com, 25.05.2024.
  87. Sestdienas pēcpusdienā Latvijā līdz ar pērkona dārdiem novērota krusa un, iespējams, arī virpuļviesulis, ciklons.tvnet.lv, 25.05.2024.

Ārējās saites labot šo sadaļu