Uzvaras parks

parks Āgenskalna apkaimē Rīgā, Latvijā

Koordinātas: 56°56′22″N 24°5′7″E / 56.93944°N 24.08528°E / 56.93944; 24.08528

Uzvaras parks ir 36,7 hektārus plašs parks Āgenskalna apkaimē Rīgā, ko ierobežo Ojāra Vācieša, Hermaņa iela, Aleksandra Grīna bulvāris, Uzvaras bulvāris un Raņķa dambis. To šķērso Slokas un Bāriņu ielas. Ojāra Vācieša iela to atdala no Arkādijas parka.

Uzvaras parks pavasarī

Pārdaugavas esplanāde

labot šo sadaļu

Pašreizējā parka teritorija līdz 20. gadsimta sākumam bija daļa no kādreizējās Kobrona skansts Pārdaugavas esplanādes, ko aizņēma purvainas pļavas, kas līdz 1908. gadam ietilpa būvniecības aizlieguma zonā. Te atradās rūpnieka G.A.Raņķa kokzāģētava, vēlāk — J.Gurēviča kokzāģētava.[1]

Pētera parks

labot šo sadaļu

Gatavojoties 200 gadadienai kopš Rīgas un Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai, 1909. gadā tika sākta jauna ainavu parka izveide, tā atklāšana notika 1910. gadā. Sākotnēji tas tika nosaukts par Pētera parku par godu Pēterim I — Krievijas caram, kurš pēc Rīgas aplenkuma 1710. gadā iekaroja Rīgu. Parka apkārtni bija paredzēts iekārtot līdzīgu Mežaparkam — ar savrupmāju apbūvi, sporta laukumiem, kafejnīcām, u.tml. Šajā parkā kokus stādīt ieradās arī toreizējais Krievijas imperators Nikolajs II:

"Par Pētera parku viņš nosaukts Pētera Lielā piemiņai, kas 1709. g. pats personīgi šāvis uz Rīgu, uz šo "velna perēkli", kā Pēteris Rīgu saucis. 1910. gadā, kad Nikolajs II ar ģimeni bija Rīgā uz Rīgas 200 gadu jubileju zem Krievijas, viņš personīgi iestādīja jaunierīkojamā Pētera parka ozoliņus. kuram gadījumam bija pagatavota sevišķa sudraba lāpsta. Šī lāpsta vēl tagad par pieminu glabājas Doma muzejā, bet ozoliņus postītāji nocirtuši."[2]

1915. gadā gar Uzvaras bulvāri tika iestādīta liepu aleja.

Uzvaras laukums

labot šo sadaļu
 
IX Dziesmu svētku estrādes mets Uzvaras laukumā (1938).

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām parku pārdēvēja par Uzvaras laukumu, par godu uzvarai pār bermontiešiem. 1930. gadā uzsākti laukuma labiekārtošanas darbi, nosusināta atlikusī purvainā teritorija. Šajā laikā laukumā notika militāras parādes, bet 1938. gadā IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Šo svētku vajadzībām pēc arhitekta Aleksandra Birznieka projekta uzcēla estrādi.

Uzvaras laukuma izbūves projekts

labot šo sadaļu

Autoritārisma periodā valsts vadonis Kārlis Ulmanis plānoja šajā parkā izveidot monumentālu stadionu, kas simbolizētu valsts varenību un savos apmēros (25 000 sēdvietu) būtu pielīdzināms Berlīnes Olimpiskajam stadionam, kurā norisinājās 1936. gada vasaras olimpiskās spēles.

Atklātā konkursā uzvarēja arhitektu Frīdriha Skujiņa un Georga Dauges projekts, kas paredzēja laukumā uzbūvēt vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju ar sešdesmit metrus augstu Uzvaras torni galā. Torņa virsotnē svinīgo procesiju laikā iedegtu Uzvaras uguni, bet pakājē būtu svētnīca tautas varoņu piemiņai. Uzvaras alejas labajā pusē bija plānots uzbūvēt svētku laukumu parādēm un masu pasākumiem ar tribīnēm un pastāvīgu Dziesmu svētku estrādi (apmēram tagadējās viesnīcas Bellevue Park Hotel Riga vietā).

Vēl bija ieplānots velodroms, sporta halle ar ietilpību 10 000 cilvēkiem, kā arī osta Āgenskalna līcī. Celtniecībai bija savākti tautas ziedojumi 3 miljonu latu apmērā un sākti darbi pie parka iekārtošanas, taču Otrais pasaules karš pārtrauca šos vērienīgos plānus.[3]

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1946. gada 3. februārī Padomju varas iestādes parkā publiski pakāra septiņus vācu armijas un SS virsniekus. Tas vēsturē iegājis kā pēdējā publiskā nāvessoda izpilde Latvijas teritorijā.

1961. gadā padomju vara parku pārdēvēja par PSKP XXII kongresa parku. Šāds nosaukums tika izvēlēts, jo šajā kongresā Ņikita Hruščovs pasludināja komunisma celtniecību PSRS. 1963. gadā parkā veica parka meliorāciju, pārveidoja Mārupītes gultni, izraka dīķi un iesēja zālienu.

Uzvaras parks

labot šo sadaļu

1980. gadu sākumā parkā nolēma izveidot Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā slavinošu monumentālu ansambli (Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem), kuru atklāja 1985. gadā.[4] Parku atkal pārdēvēja par Uzvaras parku.

Parks arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas saglabāja Uzvaras parka nosaukumu. Latvijas Tautas frontes 15. gadadienā 2003. gadā Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atgūšanu, parkā iestādīja 138 kokus.[1] Vēlāk parkā izveidoja ar mākslīgo sniegu apgādātu distanču slēpošanas trasi.[5]

Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem kļuva par strīdus objektu starp dažādu politisku uzskatu cilvēkiem. Piemineklis piedzīvoja gan spridzināšanas mēģinājumu,[6] gan apkrāsošanu ar kāškrustiem un saukļiem.[7] Pieprasījumi pieminekli nojaukt un pārtraukt Uzvaras dienas svinēšanu pie tā sevišķi pastiprinājās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. 2022. gada 25. augustā demontēja pieminekļa obelisku.[8]

2023. gada vasarā sākās Uzvaras parka pārveide, ierīkojot aptuveni 0,5 hektārus lielu ūdenstilpi un slēpošanas-skrituļošanas celiņu viena kilometra garumā, iebūvētus batutus, šūpoles un smilšu kasti bērniem, galda tenisa un dambretes galdus, skeitborda trasi un ielu vingrošanas elementus. Projekta izmaksas sasniedza gandrīz 7,7 miljonus eiro.[9] Laukumā starp Slokas ielu un Raņķa dambi sāka būvēt 65 metrus augstu panorāmas ratu.[10]

2023. gada 11. novembrī Bāriņu ielā pie Uzvaras parka notika koncerts "Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100". Līdztekus notika atjaunotā parka atklāšana, kurā atjaunoti 9 hektāri teritorijas, iestādīti 4000 koku, augu un krūmu, 20 tūkstoši sīpolpuķu. Parkā ierīkota ūdenstilpe ar labiekārtotu krastu un izbūvētiem tiltiņiem; radīts slēpošanas vai skrituļošanas celiņš viena kilometra garumā, kas nekrustojas ar gājēju celiņiem, izveidojot tiltus un tuneļus.[11]

  1. 1,0 1,1 Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads ISBN 978-9984-798-39-4
  2. M.Celms. "Rīga. Rokasgrāmata ekskursantiem." 1926, 90.lpp
  3. Aicina Uzvaras laukumu pārbūvēt pēc Kārļa Ulmaņa ieceres DELFI 7. jūnijs, 2012.
  4. «Uzvaras parks». www.citariga.lv. Skatīts: 2022-08-27.
  5. «Trases». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 23. novembrī. Skatīts: 2007. gada 11. oktobrī.
  6. "Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā (latviski)
  7. Naktī ar kāškrustiem un saukļiem apkrāsots Uzvaras piemineklis (latviski)
  8. «VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-25.
  9. Rīgā Uzvaras parka labiekārtošanas izmaksas pieaug teju par 1,7 miljoniem; 6 miljonus aizņemsies no valsts lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā
  10. Pārdaugavā sāk būvēt panorāmas ratu; to varētu atklāt nākamā gada vidū lsm.lv 2023. gada 5. jūlijā
  11. Lāčplēša dienā sabiedrībai atvērs atjaunoto Uzvaras parku lsm.lv 2023. gada 10. novembrī

Ārējās saites

labot šo sadaļu