Puzes muiža

(Pāradresēts no Puze)

Puzes muiža (vācu: Pussen) bija muiža tagadējā Ventspils novada Puzes pagastā. Muižas centrā izveidojies Puzes muižas ciems (Puze, Puzesmuiža).[1]

Puzes muižas kungu māja (1925).
Puzes muižas kungu mājas interjers.

VēstureLabot

Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma 1579. gadā pēdējais Kurzemes bīskaps Magnuss Puzes muižu izlēņoja Kandavas pilskungam Emeriham no Mirbahas. No 1585. gada Puzes muiža atradās Piltenes apgabalā, 1641. gadā Johans Ēvalds Mirbahs no Puzes nodalīja Puzenieku muižu, kuru nodeva savam brālim Emeriham (III) Mirbaham. 1795. gadā Piltenes apgabalu anektēja Krievijas Impērija, Puzes muiža ar Modes (Moden), Dandzītes (Danswitten) un Viecītes (Wezitten) pusmuižām ietilpa Piltenes draudzes novadā.

1818. gadā Johans Ēvalds fon Mirbahs, kuram nebija bērnu, atstāja muižu savai audžumeitai Katrīnai Dorotejai Johanai, kura Popes muižas īpašnieku fon Bēru bija precējusi ar noteikumu, ka muižu turpmāk mantos tikai meitas. 1842. gadā Puzes muižu mantoja viņu meita Karolīne. 1862. gadā Karolīne mira un īpašumu saņēma vecākā māsa Juliāne Johana, bet pēc trīs gadiem muižu mantoja māsa Lūcija. Pēc tam muiža pārgāja katras nākamās meitas īpašumā, vienlaikus mainījās arī dzimtas.[2]

1920. gada zemes reformas gaitā Puzes muižu un mācītājmuižā sadalīja 168 vienībās 1172 ha kopplatībā.[3]

1797. gada revīzijaLabot

1797. gada iedzīvotāju revīzijas laikā tika uzskaitīta Puzes muiža, 3 pusmuižas, mežniecība (Wildnis Bereiterei Neuhoff), 3 krogi (Baznīckrogs, Buntes krogs, Ezerkrogs), 36 zemnieku saimniecības, 3 mežsargu mājas, 5 būdeļnieku (Budeneke) mājas un bijusī Krišiņu saimniecība (gewesene Kriching / Krisching Gesinde). Pieminēts arī ķieģelšķūnis. Zemnieku saimniecības bija sadalītas starp Puzes muižu un pusmuižām tā, ka Puzes muižai un Modes pusmuižai katrai bija pakļautas 10 saimniecības, Dandzīšu un Viecīšu pusmuižai – 8 saimniecības. Mirbahu dzimtai muiža piederēja līdz 1814. gadam.

1797. gadā Puzes muižā bija reģistrēti 880 iedzīvotāji: 443 vīrieši (50,3%) un 437 sievietes (49,7%), no kuriem 110 (12,5%) bija brīvi cilvēki un 770 (87,5%) bija dzimtcilvēki, atzīmēts arī viens bēglis. Iedzīvotāju vidējais vecums bija 25 gadi, bet pieaugušo iedzīvotāju vidējais vecums – 39 gadi. Bērni līdz 14 gadu vecumam bija 317 (36%), darbspējīgie – 503 (57%), vecie ļaudis (virs 60 gadu vecuma) – 60 (7%). Pēc etniskās piederības muižā dzīvoja 801 latvietis (91%), 60 vācieši (7%), 12 poļi, 3 ebreji, 3 zviedri un 1 holandietis, taču pilnīgi precīzs etniskais sadalījums grūti nosakāms. Zemnieku saimniecībās vidēji bija ap 18 iemītniekiem.

Muižas centrā tolaik bija uzskaitīti 52 cilvēki, muižas īpašnieks bija Johans Ēvalds fon Mirbahs (1749–1818), viņa sieva Katrīna Doroteja, dzimusi Ostenzakena (1747–1839), audžumeita Johanna Doroteja Elizabete Mirbaha, pārvaldnieks Emrihs Grake, priekšdziedātājs un latviešu skolotājs Šulcs, slimnieku kopēja Anna. Puzes muižā darbojās 30 amatnieki, viens kurpniekzellis un viens kalēja māceklis, no kuriem 20 bija brīvi cilvēki, 12 – dzimtcilvēki. Pavisam Puzes muižā dzīvoja 10 skroderi, 4 kalēji, 3 kurpnieki, 2 audēji, 2 galdnieki, 2 sedlinieki un 2 brūveri, kā arī namdaris, mucinieks, ratnieks, virpotājs un miesnieks. Vismaz 11 amatnieki, ieskaitot kurpniekzelli, bija vācieši, 14 – latvieši, 3 – poļi, 1 – ebrejs. Latvieši bija 3 kalēji, 3 skroderi, abi audēji un brūveri, namdaris, galdnieks, mucinieks un kurpnieks.

Kungu mājaLabot

Par pirmo muižas kungu māju liecina koka balsts ar rollverka ornamentu manierisma stilā. Vēlāk ēka vairākkārt pārbūvēta, saglabājot tās centrālo daļu un dažādu laikmetu liecības, piemēram, barokālu 18. gs. sākuma akanta ornamenta gleznojumu uz priekštelpas sienas. 1770. gados Johans Ēvalds fon Mirbahs (1749-1818) uzcēla jaunu kungu māju, kuru 1840. gados atjaunoja Bēru dzimta, koka sienas nomainot ar ķieģeļu mūri, izveidojot jaunus pārsegumus un ēdamzāli ar bufetes nišu, kā arī nomainot daļu krāšņu un durvju.

Latvijas PSR laikā bijušajā muižas ēkā iekārtoja kolhoza kantori, dzīvokļus un klubu, tad pakāpeniski to padarīja par noliktavu. “Zaļajā zālē” glabāja lopbarības miltus. 1964. gadā zāles paneļus, krāsni, parketu un griestu veidojumus pārveda uz Rundāles pils muzeju. 1978. gadā ēku nojauca un sastūma kaudzē. Kopš 2015. gada maija Rundāles pils muzeja ekspozīcijā apmeklētājiem ir pieejama “Zaļā zāle”.[4]

Muižas īpašniekiLabot

  • no 1579. gada Kandavas pilskungs Emerihs (I) no Mirbahas (Emmerich v. Mirbach)
  • no 1597. gada Emerihs (II) no Mirbahas
  • no 1641. gada Johans Ēvalds fon Mirbahs (Johann Ewald v. Mirbach)
  • no 1654./1655. gada Emerihs (III) fon Mirbahs
  • no 1692./1694. gada Emerihs Johans (I) fon Mirbahs (Emmerich Johann v. Mirbach)
  • no 1720. gada Emerihs Johans (II) fon Mirbahs
  • no 1768. gada Johans Ēvalds fon Mirbahs (Johann Ewald v. Mirbach)
  • no 1814. gada Johanna fon Mirbaha, muiža pārveidota par "kodeļas lēni" (Kunkellehen), precējusies ar Popes muižnieku Ulrihu Johanu Ernstu fon Bēru
  • no 1842. gada Karolīne fon Bēra (Caroline v. Behr)
  • no 1862. gada Juliāna fon Bēra (Julianna v. Behr), precējusies ar Ventspils tiesnesi Frīdrihu Voļski
  • no 1866. gada Lūcija Voļska (Lucie Wolski), precējusies ar baronu Vilhelmu fon Zēfeldu (Wilhelm v. Seefeld)
  • no 1898. gada Adelheide fon Zēfelde (Ada v. Seefeld), precējusies ar grāfu Kastelu-Rīdenhauzenu (Oscar zu Castell-Rüdenhausen)
    • pēc 1920. gada zemes reformas muižas ēku pārvaldīja viņas brālis Vilhelms fon Zēfelds
    • no 1937. gada ēkas īpašnieks bija Vilhelms fon Zēfelds, kurš 1939. gadā izceļoja uz Vāciju[5]

AtsaucesLabot

  1. LĢIA vietvārdu datubāze
  2. Lancmanis I. To sagrūda kaudzē.. /Puzes muiža/ – Māksla Plus. 1998. Nr. 3.
  3. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 34 642. sleja.
  4. Puzes muižas kungu mājas “Zaļā zāle” Rundāles pils muzejs
  5. Herrenhäuser in Kurland no: Imants Lancmanis, žurnāls "Māksla Plus" (vāciskais tulkojums, 2008)

Ārējās saitesLabot

Koordinātas: 57°19′37″N 22°1′5″E / 57.32694°N 22.01806°E / 57.32694; 22.01806