Kolka

ciems Talsu novadā, Latvijā
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par upi skatīt rakstu Bruzile.

Kolka (lībiešu: Kūolka)[2] ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs. Kolka atrodas Rīgas līča piekrastē uz dienvidiem no Kolkasraga, 64 km no novada centra Talsiem un 160 km no Rīgas. Kolku sasniedz divi valsts reģionālie autoceļi: P124 Ventspils virzienā un P131 Rīgas virzienā. Kolka atrodas Slīteres nacionālā parka neitrālajā zonā.

Kolka

lībiešu: Kūolka
Lielciems
Kolkas luterāņu baznīca
Kolkas luterāņu baznīca
Kolka (Latvija)
Kolka
Kolka
Koordinātas: 57°44′33″N 22°35′4″E / 57.74250°N 22.58444°E / 57.74250; 22.58444Koordinātas: 57°44′33″N 22°35′4″E / 57.74250°N 22.58444°E / 57.74250; 22.58444
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pagasts Kolkas pagasts
Platība
 • Kopējā 1,58 km2
Augstums 3 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 636
Pasta nodaļa LV-3275 Kolka
Mājaslapa http://www.kolka.lv/
Kolka Vikikrātuvē

Ciema nosaukums labot šo sadaļu

Ciema nosaukums Kolka (lībiešu: Kūolka), saistāms ar Baltijas somu valodās izplatītu vārdu: tas pielīdzināms igauņu — kolgas, kolk, somu kolkka — kakts, stūris, nostūris, igauņu valodā sastopama arī nozīme — jūras līcis. Tomēr lībiešu valodā šis vārds zināms tikai kā vietvārds, tādēļ pieļaujams, ka "Kolka" ir igauņu izcelsmes nosaukums. Bet lībiešu lietotais Kolkasraga apzīmējums Kūolka nana burtiski tulkojams kā "Kolkas deguns".[3]

Vēsture labot šo sadaļu

Kolka ir sens Kurzemes lībiešu ciems. Pirmās ziņas par Kolkas ragu (Tumisnis) ir no Vikingu laikiem un tas pieminēts uzrakstā uz Mervalas rūnu akmens. Pēc dažu vēsturnieku domām, ap 1050. gadu kāds katoļu misionārs pēc dāņu iebrukuma Kursā zemesragā esot uzcēlis baznīcu. Pēc 1161. gada ķēniņš Ābels iecēla Dānijas Lundas baznīcas kanoniķi Ernemordu par Kurzemes bīskapu.[4]

Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās Vanemas zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā Rīgas arhibīskapa ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar Roņu salu piederēja pie Rīgas domkapitula Dundagas draudzes novada. 1434. gadā novadu pievienoja Kurzemes bīskapijas zemēm.

Kolkas baznīcu un pie tās esošo ciemu Krimas kara laikā 1855. gadā iznīcināja angļu karakuģis. Kolkā 1935. gadā bija 343 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā Kolka kļuva par jaunizveidotā Kolkas ciema (vēlāk — pagasta) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu Kolka izveidojās pēckara gados, kad tā kļuva par zvejnieku kolhoza «Brīvais zvejnieks» centru (1974. gadā apvienojies ar Rojas kolhozu «Banga»).

Infrastruktūra labot šo sadaļu

Kolkā atrodas pamatskola, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, pasts, līvu centrs «Kūolka», luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcas.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.
1935343
19701 099
19791 042
19891 000
GadsIedz.
1997999
1998966
20001 007
20051 027
GadsIedz.
2011746
2013819
2022636

Etniskais sastāvs labot šo sadaļu

gads iedzīvotāji kopā latvieši krievi lībieši ukraiņi lietuvieši vācieši
2000 1009 915 35 26 14 8
2011 746 687 21 16 6 7
2021 590 553 18 10 2 4

Galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Kolku». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. LĢIA vietvārdu datubāze
  3. «Par Kolku» (latviešu). Skatīts: 2022-08-12.
  4. «Piltenes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 1. martā.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. OSP

Ārējās saites labot šo sadaļu