Kolka
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par upi skatīt rakstu Bruzile.
Kolka (lībiešu: Kūolka)[2] ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs. Kolka atrodas Rīgas līča piekrastē uz dienvidiem no Kolkasraga, 64 km no novada centra Talsiem un 160 km no Rīgas. Kolku sasniedz divi valsts reģionālie autoceļi: P124 Ventspils virzienā un P131 Rīgas virzienā. Kolka atrodas Slīteres nacionālā parka neitrālajā zonā.
| Kolka | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Kolkas luterāņu baznīca | |
  Kolka | |
| Koordinātas: 57°44′33″N 22°35′4″E / 57.74250°N 22.58444°EKoordinātas: 57°44′33″N 22°35′4″E / 57.74250°N 22.58444°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Talsu novads |
| Pagasts | Kolkas pagasts |
| Augstums | 3 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 636 |
| Pasta nodaļa | LV-3275 Kolka |
| Mājaslapa | http://www.kolka.lv/ |
 Kolka Vikikrātuvē | |
Ciema nosaukumsLabot
Ciema nosaukums Kolka (lībiešu: Kūolka), saistāms ar Baltijas somu valodās izplatītu vārdu: tas pielīdzināms igauņu — kolgas, kolk, somu kolkka — kakts, stūris, nostūris, igauņu valodā sastopama arī nozīme — jūras līcis. Tomēr lībiešu valodā šis vārds zināms tikai kā vietvārds, tādēļ pieļaujams, ka "Kolka" ir igauņu izcelsmes nosaukums. Bet lībiešu lietotais Kolkasraga apzīmējums Kūolka nana burtiski tulkojams kā "Kolkas deguns".[3]
VēstureLabot
Kolka ir sens Kurzemes lībiešu ciems. Pirmās ziņas par Kolkas ragu (Tumisnis) ir no Vikingu laikiem un tas pieminēts uzrakstā uz Mervalas rūnu akmens. Pēc dažu vēsturnieku domām, ap 1050. gadu kāds katoļu misionārs pēc dāņu iebrukuma Kursā zemesragā esot uzcēlis baznīcu. Pēc 1161. gada ķēniņš Ābels iecēla Dānijas Lundas baznīcas kanoniķi Ernemordu par Kurzemes bīskapu.[4]
Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās Vanemas zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā Rīgas arhibīskapa ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar Roņu salu piederēja pie Rīgas domkapitula Dundagas draudzes novada. 1434. gadā novadu pievienoja Kurzemes bīskapijas zemēm.
Kolkas baznīcu un pie tās esošo ciemu Krimas kara laikā 1855. gadā iznīcināja angļu karakuģis. Kolkā 1935. gadā bija 343 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā Kolka kļuva par jaunizveidotā Kolkas ciema (vēlāk — pagasta) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu Kolka izveidojās pēckara gados, kad tā kļuva par zvejnieku kolhoza «Brīvais zvejnieks» centru (1974. gadā apvienojies ar Rojas kolhozu «Banga»).
InfrastruktūraLabot
Kolkā atrodas pamatskola, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, pasts, līvu centrs «Kūolka», luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcas.
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
|
|
| ||||||||||||||||||||||
Etniskais sastāvsLabot
| gads | iedzīvotāji kopā | latvieši | krievi | lībieši | ukraiņi | lietuvieši | vācieši |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2010 | 1085 | 1004 | 31 | 26 | 8 | 7 | 6 |
GalerijaLabot
Lībiešu saieta nams
Kolkas pagasta pārvalde
Kolkas mols
Kolkas tautas nams
.jpg)
.jpg)
AtsaucesLabot
- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Kolku». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Par Kolku» (latviešu). Skatīts: 2022-08-12.
- ↑ «Piltenes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 1. martā.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kolka.- Kolkas apraksts ziemelkurzeme.lv
- www.kolka.lv