Atvērt galveno izvēlni
Latvijas klimats
Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs
Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris
Oktobris | Novembris | Decembris
Latvijas klimats
Rīgas klimats

Marta klimats Latvijā. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no −2,6, −2,7 grādiem Latvijas austrumu daļā — Vidzemes un Alūksnes augstienēs — līdz −0,2, −0,4 grādiem Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē. Martā visaukstākais laiks ir bijis 1942. un 1952. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijas centrālajā un austrumu daļā noslīdēja līdz −10, −12, bet Kurzemē līdz −6, −9 grādiem. Vissiltākais laiks martā bija 1989. un 1990. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā svārstījās no +2, +3 grādiem Vidzemes austrumu daļā līdz +4, +5 grādiem Latvijas vidienē un Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē. Kopumā Latvijā marta vidējā gaisa temperatūra ir –1,5 °C.

Marta klimats Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā −1,5 °C −3,5 °C
Minimālā −34,4 °C −23,3 °C
Maksimālā +20,8 °C +20,5 °C
Nokrišņi
Mēnesī 154 mm (Latvija)
75 mm (Rīga)
Diennaktī 75 mm (Latvija)
30 mm (Rīga)
Vējš
10 min. summa 20 m/s (1966, 1969)
Vēja brāzmas 40 m/s (1961)
Citi gada notikumi

Mēnesī kopumā saule spīd 22—24 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 6 stundas. Saulei strauji ceļoties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no –3,7 grādiem mēneša sākumā līdz +1,3 grādiem mēneša beigās. Mēneša trešajā dekādē teritorijas lielākajā daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par 0 °C, tādējādi iezīmējot meteoroloģiskā pavasara sākumu.

TemperatūraLabot

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +1, +3 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +16 grādiem Ventspilī līdz +21 grādam Mērsragā un Rīgā un ir uzstādīta 1968., 1973., 1990. un 2002. gadā (+20,8 °C, 1968. gadā, Mērsragā). Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir −3, −7 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no −23 grādiem Pāvilostā un Kolkā līdz −34 grādiem Ainažos un ir uzstādīta galvenokārt 1942. un 1987. gados (−34,4 °C, 1942. gada 14. martā, Ainažos).[1]

NokrišņiLabot

Vidēji 12—15 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa Latvijā kopumā ir 35 mm ar teritoriālām svārstībām no 26 līdz 47 mm. Ar nokrišņiem visbagātākais marts ir bijis 1994. un 1983. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums bija no 40 līdz 100 mm. Līdz šim vislielākais marta mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts 1978. gadā Tērandē (Ventspils rajons) — 154 mm. Vismazāk nokrišņu martā Latvijā ir bijis 1923. un jau minētajā — visaukstākajā — 1942. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 1—13 mm.

Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 2—3 mm. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Liepājā1886. gada 29. martā tas bija 75 mm.

VējšLabot

Vējš martā pārsvarā pūš no dienvidaustrumiem, dienvidiem un dienvidrietumiem. Tā mēneša vidējais ātrums ir 3—5 m/s. Visstiprākie vēji pūš Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē. Šeit praktiski katru gadu martā vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8 m/s), bet vidēji reizi 10 gados kļūt vētrains (17—20 m/s). Līdz šim reģistrētais martā vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1966. gadā Liepājā un 1969. gadā Ventspilī). Brāzmās Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē katru gadu martā vējš var sasniegt ļoti stipra vēja spēku (14 m/s), bet vidēji trijos gados no četriem brāzmas var sasniegt dažādas intensitātes vētras spēku. Kā ļoti reta parādība, Ventspilī 1961. gada 30. martā ir reģistrētas vēja brāzmas, kas sasniedza orkāna spēku — 40 m/s. Rīgas jūras līča piekrastē līdz šim reģistrētais maksimālais vēja ātrums ir 19, bet brāzmas — 28 m/s, Latvijas kontinentālajā daļā — 18 un 28 m/s.

Sniega segaLabot

Mēneša pirmajā dekādē tās vidējais sniega segas biezums piekrastes, rietumu un centrālajos rajonos ir 6—11, austrumu rajonos — 15—26 cm. Temperatūrai paaugstinoties, sākas sniega segas kušana. Rietumu un centrālajos rajonos stabila sniega sega izzūd marta otrajā, austrumu daļā — marta trešajā dekādē, visilgāk, līdz mēneša beigām, saglabājoties austrumu augstieņu rajonos (vidējie datumi). Atsevišķās dienās sniega segas biezums var ievērojami pārsniegt dekādes vidējos rādītājus. Līdz šim visbiezākā sniega sega jūras piekrastes rajonos ir bijusi 58 cm (Ventspilī 1940. gada 23. martā) un 76 cm (Rīgā 1900. gada 3.6. martā), Kurzemē — 92 cm (Stendē 1940. gada 30. un 31. martā), Vidzemē — 130 cm (Gaiziņkalnā 1931. gada 16.20. martā).

Citas parādībasLabot

No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām martā var būt:

  • Apledojums — vidēji 1 diena, maksimāli — līdz 7 dienām (visbiežāk — Latvijas austrumu rajonos).
  • Putenis — vidēji 3—4, maksimāli 11—12 dienas.
  • Migla — vidēji 2—7, maksimāli 8—20 dienas (visbiežāk — Latvijas rietumu daļā).

Kā ļoti reta parādība martā ir reģistrēts pērkona negaiss.

Mēneša meteoroloģiskie ekstrēmiLabot

Latvijā reģistrētie marta meteoroloģiskie ekstrēmi
Raksturojums Dati Vieta Datums
Absolūtais gaisa temperatūras minimums −34,4 °C Ainaži 1942. gada 14. marts
Absolūtais gaisa temperatūras maksimums +20,8 °C Mērsrags 1968. gads
Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī 154 mm Ventspils rajons, Tērande 1978. gads
Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī 75 mm Liepāja 1886. gada 29. marts
Visbiezākā sniega sega 130 cm Gaiziņkalns 1931. gada 16.20. marts
Visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā) 20 m/s Liepāja
Ventspils
1966. gads
1969. gads
Visstiprākās vēja brāzmas 40 m/s Ventspils 1961. gada 30. marts

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot