Vikipēdija

1974. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1974. gada laikapstākļi Latvijā.

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022 2023 2024 2025
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1974. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +6,6 °C +7,0 °C
Minimālā - −12,1 °C
Maksimālā - +26,4 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: 717,4 mm
Rīga: 711,1 mm
Vējš
Vēja brāzmas 40 m/s (Bauska)
Citi gada notikumi

Gada notikumi

labot šo sadaļu
  • Kopumā siltākās ziemas ar lielāko pozitīvās temperatūras anomāliju bija 1989./1990. gadā un 1974./1975. gadā.
  • Sevišķi vēsa un lietaina vasara. Precīzi meteoroloģiski novērojumi apgalvoja, ka vidējā temperatūra vasarā bija +15,5 grādi, kas ir par 0,6 grādiem zem normas. Bet nokrišņu daudzums bija 230 milimetru, kas atbilst 110 normas procentiem. Tātad tā bija gandrīz normāla Baltijas republiku vasara.[1]
  • Nelabvēlīgie laika apstākļi radīja nopietnus pārbaudījumus Latvijas saimniecību vadītājiem un speciālistiem. Auksts pavasaris mijās ar lietainu vasaru. Upes izgāja no krastiem, appludinot simtiem hektāru pļavu, vietām krusas negaisi bojāja sējumus.[2]

Janvāris

labot šo sadaļu

Kopš 1973. gada ziemassvētkiem Latvijā saglabājās relatīvi silts laiks, temperatūra pārsvarā bija virs nulles. Iesākoties 1974. gadam, sals atgriezās un jau 2. janvārī naktī galvaspilsētā termometra stabiņš noslīdēja līdz −2,7 grādiem, bet sākot ar 6. janvārī arī dienā temperatūra saglabājās zem nulles.[3]

  • 11. janvāris — vēsākā 1974. gada janvāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –12,1 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –10,2 grādi. Arī dienā gaisa temperatūra Rīgā nepakāpās virs –7,7 grādiem.
  • 16. janvāris — vēja brāzmas Bauskā sasniedza 40 m/s! Līdzās 1962. un 2005. gadam, tās ir visstiprākās vēja brāzmas Latvijā janvārī.

Pēc saules uzliesmojuma, kas notika 12. janvārī, tika novērota samērā strauja ciklona aktivitātes palielināšanās virs Atlantijas 15. un 16. janvārī. Šīs parādības sekas bija vētra virs Anglijas un siltuma iestāšanās Baltijā.[4]

  • 19. janvāris — līdzās 30. janvārim, siltākā janvāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +4,2 °C.

Trešās dekādes vidū Atlantijas Okeāns uz Baltiju turpināja sūtīt siltu gaisu. Šķiet, tam nebija ne gala, ne malas. Silts bija gan Londonā un Parīzē (25. janvārī no rīta tur bija +4 grādi), gan Berlīnē, kur temperatūra bija +5 grādi. Un pat tālu ziemeļos Islandē dzīvsudraba stabiņā nenoslīdēja zem nulles. Tikai Skandināvijas kalnos bija −10 līdz −14 grādu. Taču tā bija vietējā rakstura parādība. Lai gan laiks pieturējās silts, Vidzemes augstienē bija samērā daudz sniega. 25. janvārī no rīta Ērgļos tā biezums bija 23 centimetri, Madonā 15 centimetri, Skultē 6, bet Jelgavā 4 centimetri.[5]

  • 25. janvāris — Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
  • 30. janvāris — līdzās 19. janvārim, siltākā janvāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +4,2 °C.

Februāris

labot šo sadaļu

Kopumā silts februāris. Mēneša vidējā gaisa temperatūra par 5 grādiem bija augstāka, nekā norma.[6]

Vērojot procesu attīstību atmosfērā, varēja novērot kādu interesantu īpatnību. 1973. gada rudens sākās agrāk nekā parasti — augusta trešajā dekādē. Ziemas procesu pazīmes bija vērojamas jau novembrī, bet pavasaris Latvijā iestājās janvāra trešajā dekādē, tas ir, pašā ziemas plaukumā. Tātad gadalaiki iestājās agrāk nekā parasti.[7]

  • 11. februāris — četrās meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Rucavā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C, Liepājā +6,6 °C, Pāvilostā +6,2 °C, bet Ventspilī +5,9 °C.
  • 12. februāris:
    • siltākā februāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +7,2 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +4,7 grādi.
    • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,2 °C.
    • Gandrīz visās meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no +5,9 grādiem Madonā un Zosēnos, līdz +10,4 grādiem Pāvilostā.
  • 13. februāris — Gandrīz visās meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no +4,6 grādiem Zosēnos, līdz +8,5 grādiem Kolkā. Rīgā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +6,1 grādam un līdz rekordam, kas tika uzstādīts 1925. gadā, pietrūka 0,8 grādi.

Pavasaris tuvojās drošiem soļiem. Biežāk nekā ziemas dienās uzspīdēja saule. Pavasara tuvašanos juta arī upēs. Ventā un Bārtā ledus jau izgājis, pali sākās arī Daugavā. Caurtece Daugavā trešās dekādes sākumā bija 300 kubikmetru ūdens sekundē, kas bija divreiz vairāk nekā nedēļu iepriekš. Par spīti divām naktīm 20. un 21. februārī, kad Rīgā temperatūra nokrita līdz −5, −7 grādiem, mēneša otrā dekāde bija par 6 grādiem siltāka nekā parasti, intensivi sāka atkust augsne. Februāra sākumā augsnes sasaluma slānis Rīgā bija 34 centimetri, turpretīm trešās dekādes sākumā tas tuvojās nulei.[8]

  • 28. februāris — vēsākā februāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,2 °C.

Marts

labot šo sadaļu

Rīgā mēneša nokrišņu summa bija 7,7 mm.

Mēneša sākumā laikapstākļus virs Latvijas noteica anticiklons, tādēļ saglabājās saulains laiks, bez nokrišņiem. Pūta dienvidaustrumu vējš 4 līdz 9 metri sekundē, gaisa temperatūra naktīs bija −3, −6 grādi, bet dienā +1, +4 grādi.[6]

  • 7. marts — vēsākā marta diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –7,3 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –3,7 grādi.
  • 15. marts — plašais anticiklons, kas pletās pār Eiropas lielākas daļas teritoriju, sāka virzīties uz austrumiem, tādēļ laiks sāka mainīties. Šajā dienā visā Latvijas ziemeļaustrumu daļā stipri sniga. No rīta Madonā sniega segas biezums bija 14 centimetri, bet Ērgļos sniegs bija vēl mazliet dziļāks.[9]
  • 21. marts:
    • Siltākā marta diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +14,4 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +6,8 grādi. Šī bija arī pirmā reize 1974. gada pavasara sezonā, kad maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +10 grādiem.
    • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +14,4 °C.

Visur bija jaušams pavasaris. Dienu iepriekš Rīgā dzīvsudraba stabiņš termometrā pārsniedza +14 grādu atzīmi (1938. gada tika reģistrēts temperatūras absolūtais maksimums — 17 grādi). Taču vissiltākais bija Jelgavā, Bauskā un Aucē, +15 grādi. Augstā gaisa temperatūra lika intensīvi kust ledum Daugavas baseinā. Ūdens līmenis cēlās par 30 līdz 50 centimetriem diennaktī. Ūdens celšanās izraisīja arī ledus sakustēšanos, bet vietām arī ledus iešanu. Bija vērojamas arī fenoloģiskā pavasara pazīmes. Republikas rietumos jau bija uzziedējušas lazdas un bija uzsākta augsnes aršana. Savukārt Vidzemes augstienē vēl bija ziema. hidrometeoroloģiskās stacija ziņoja, ka sniega segas biezums tur bija 10 līdz 20 centimetri, vietām 40 centimetri.[10]

  • 26. marts — pavasaris turpināja apsteigt normālo grafiku par divām nedēļām. Nakti uz 26. martu no Ķeguma uz Rīgu atpeldēja lielais vairums Daugavas ledus un hidroloģiskie apstākļi vairs netraucēja Rīgā ielikt Pontontiltu.[11]
  • 29. marts — Laikrakstā "Rīgas Balss" tika ziņots, ka atuveni apkopotie rezultāti rādīja, ka vidējā temperatūra mēneša 28 dienās Rīgā bija +1 grāds, kas ir 2,6 grādi augstāk par parasto temperatūru. Nokrišņu daudzums bija 8 milimetri, kas atbilda normas 33 procentiem.[11]

Aprīlis

labot šo sadaļu

Līdzās 1990. gadam, vismazāk nokrišņu aprīlī Latvijā bija arī 1974. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 1—15 mm.

1974. gada pavasarī upes nepiedzīvoja palus. Mērinstrumenti rādīja, ka pavasara palu laikā ūdens bija cēlies mazāk nekā jebkad, kopš Daugavā tiek izdarīti hidroloģiskie novērojumi. Šādas parādības cēlonis bija ūdens un sniega spēcīgā iztvaikošana upes baseinā. To savukārt izraisīja saulainais laiks, kas ilga nedēļām. 5. aprīlī tika ziņots, ka bija pagājušas 17 dienas, kopš Rīgā netika novērots lietus. Anticiklons, kas noteica laika apstākļus Latvijā, bija ļoti spēcīgs un nevēlējās izkustēties no vietas, lai ļautu to ieņemt ciklonam, kas atnestu Latvijai lietu. Taču anticiklona spēks aprīļa pirmās dekādes vidū sāka mazināties. Iepriekš visilgstošākais sausa laika periods, kāds iepriekš ticis novērots šajā laika sprīdī, bija 1937. gadā — 18 dienas.[12] Tā kā sausums galvaspilsētā ilga no 20. marta līdz 10. aprīlim — tas ir 22 dienas, šis rekords tika pārspēts.

  • 10. aprīlis — vēsākā aprīļa diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –6,5 °C.
  • 11. aprīlis:
    • Spīdēja saule, bija silti, pūta dienvidu vējš — bija mierīga un saulaina ceturtdiena. Tomēr Latvijai tuvojās aukstā atmosfēras fronte, kura bija saistīta ar ciklonu, kas virzījās Latvijas virzienā no Ziemeļjūras. Gaisa temperatūra aukstās atmosfēras frontes rajonā sasniedza krasus kontrastus. Pulksten 15:20 dzīvsudraba stabiņš rādīja +16 grādus, gaisa relatīvais mitrums bija 30 procenti, bet jau pēc dažiem desmitiem minūšu gaisa temperatūra nokrita līdz +4 grādiem, bet mitrums cēlās līdz 90 procentiem. Pēdējo reizi tik krasi izteikta fronte bija vērojama 1962. gada aprīlī.[13]
    • līdzās 30 aprīlim, siltākā aprīļa diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +16,5 °C. Šī bija arī pirmā reize 1974. gada pavasara sezonā, kad maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +15 grādiem.
  • 20. aprīlis — naktī termornetra stabiņš noslidēja līdz nullei, dienā tas pacēlās no +3 līdz +6 grādiem. Ziemeļrietumu vējš kļuva stiprāks, tas bija 7 līdz 12 metri sekundē, Rīgas jūras līča piekrastē — līdz 15 metriem sekundē. Fenoloģiskās parādības apsteidza grafiku par divām nedēļām.[14]
  • 23. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −6,0 °C.

Nokrišņu vidējais daudzums 24. aprīlī bija 0,8 milimetri. Daba bija izslāpusi pēc ražena pavasara lietus. Martā un aprīlī Rīgā nokrišņi bijuši tikai 22 milimetri.[15]

  • 28. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −3,5 °C.
  • 30. aprīlis — līdzās 11. aprīlim, siltākā aprīļa diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +16,5 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +10,7 grādi.

Maijs

labot šo sadaļu

Pavasara pēdējais mēnesis neiepriecināja ar sevišķu siltumu. Vidējā gaisa temperatūra bija +9,1 grāds, kas bija par 1,5 grādiem zem normas. Maijā bija tikai piecas dienas, kad gaisa temperatūra bija augstāka par daudzu gadu vidējo normu.[16]

  • 1.—3. maijs — trīs siltas dienas. Maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pēcpusdienā pakāpās virs +18, +19 grādiem.
  • 1. maijs — tikai divas grāda desmitdaļas pietrūka lai tiktu sasniegti 1974. gada pavasara sezonas pirmie +20 grādi.
  • 21. maijs — vēsākā maija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –0,4 °C. Šī bija vienīgā diennakts maijā, kad minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem nulle grādiem.
  • 24. maijs — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī no +10 līdz +11 grādiem.[17]
  • 30. maijs — pirmo reizi 1974. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,5 °C. Šī bija arī siltākā maija diena Rīgā.

Jūnijs

labot šo sadaļu
  • Jūnijs galvaspilsētā bija salīdzinoši vēss. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija ap normu, bet nokrišņi 55% no normas.[18]

Baltijā pirmās vasaras dienas turpināja būt vēsas. Rīgā, piemēram, jūnija pirmajās piecās dienās temperatūra bija par 2,5 grādiem zem normas. Lēnām iesila arī ūdens republikas upēs un Rīgas jūras līcī. Ja gadu iepriekš, jūnija sākumā ūdens temperatūra upēs sasniedza +17 līdz +18 grādu, bet jūras līča dienvidu daļā +15 grādu, tad šā jūnija sākumā skaitļi nepārsniedza attiecīgi +12 līdz +15 un +10 līdz +11 grādu.[19]

  • 11. jūnijs — vēsākā jūnija diena galvaspilsētā. Rīgā tika uzstādīts arī jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +4,2 °C.
  • 12. jūnijs — Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 89 dienas.
  • 13. jūnijs — siltākā jūnija un visas 1974. gada vasaras diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +26,4 °C.

Izskatot diennakts vidējās gaisa temperatūras grafikus maijā un jūnija pirmajā dekādē no 1880. līdz 1974. gadam, tika konstatēts, ka jau maija pirmajā pusē termometra dzīvsudraba stabiņš parasti pārvarējis +10 grādu barjeru. 1974. gadā tas notika trīs līdz četras nedēļas vēlāk nekā parasti, un tikai jūnija pirmajā dekādē vidējā diennakts gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu robežu. Šāds laiks Latvijā bija diezgan rata parādība.

Otrās dekādes vidū atmosfērā notika pārmaiņas. Virs Eiropas dienvidiem pletās mazkustīgs cikions. Tā austrumu perifērljā no Ukrainas uz Baltiju virzījās sauss un silts gaiss. Saistībā ar to republikā laiks kļuva silts un pārsvarā bija bez nokrišņiem.[20]

  • 21. jūnijs — virs Latvijas atradās plaša un mazkustīga ciklona centrs. Tā ietekmē Latvijā saglabājās nepastāvīgs laiks ar lietusgāzēm un negaisu — pārsvarā dienā. Naktīs vietām tika novērota migla.[21]
  • 28. jūnijs — virs Baltkrievijas atradās ciklona centrs, kas nākamajā diennaktī virzījās pāri Baltijas valstīm, atnesot mākoņainu laiku, īslaicīgu lietu — vietām spēcīgu, dienas laikā arī pērkona negaisu.[22]

Jūlijs

labot šo sadaļu

Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 110,4 mm.

Jūlijs meteoroloģisko apstākļu ziņā bija ārkārtīgi grūts un smags mēnesis. Vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija +15,7 grādi, kas bija 1,7 grādus zemāk par normu. Šāda temperatūra jūlijā iepriekš tika reģistrēta 1965. gadā. Nokrišņu daudzums bija 114 milimetri, jeb 146 procenti no normas (republikas rekords piederēja Liepājai, kur nokrišņu bija gandrīz trīs reizes vairāk nekā parasti). Jūlijā bija 21 lietaina diena. Relatīvais mitrums tikai retumis bija mazāks par 80 procentiem.[23]

  • 6. jūlijs — gaisa temperatūra dienā galvaspilsētā bija +19 grādi, naktī +7,8 grādi. Īslaicīgs pērkona lietus. Dienvidrietumu vējš, 7 metri sekundē.[18]
  • 7. jūlijs — diennakts nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 22,8 milimetrus. Līdz plkst. 15 nolija 6,6 mm, līdz plkst. 21 — 16,2 mm.
  • 8. jūlijs — diennakts nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 21,5 milimetrus. No plkst. 9 līdz 15 nolija 14,4 mm.

Jūlija pirmajās desmit dienas Rīgā nolija gandrīz visa mēneša lietus norma (63,8 mm) un temperatūra bija par 2,5 grādiem zemāka nekā parasti.[24]

  • 13.—14. jūlijs — uz dienvidrietumiem no Rīgas lietus zona aptvēra 60 līdz 70 procentu Latvijas teritorijas, bet uz ziemeļaustrumiem no Rīgas lietus lija gandrīz trešdaļā republikas teritorijas.[24]
  • 14. jūlijs — vēsākā jūlija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +7,4 °C.
  • 18. jūlijs — aukstā atmosfēras fronte, kas pārvietojās no Baltijas jūras uz Rīgu, apstājās. Tā tas notiek samērā reti, un tomēr šādas parādības ir. Tas mulsināja laika prognozētājus, jo neļāva izdarīt noteiktus secinājumus. Turklāt Latvijai tuvojās dienvidu ciklons. 20. jūlijā dienvidu ciklona centrs atradās virs Liepājas, bet ar to saistītā lietus zona aptvera Latvijas rietumu un centrālos rajonus.[25]
  • 19. jūlijs — siltākā jūlija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +26,2 °C.
  • 26. jūlijs — ciklona centrs, kas atrodas virs Baltijas jūras, lēnām pārvietojas uz ziemeļiem un Latvijai nes lietu un vēsu laiku.[26]

Augusts

labot šo sadaļu

Augusta pirmajā dekādē tika novērota neparasti aktīva ciklonu darbība. Laiks pārsvarā bija vēss, lietains, vējains un apmācies. Spriežot pēc ciklonu aktivitātes varēja likties, ka ir oktobris.[27]

  • 6. augusts — vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 22 m/s.
  • 16. augusts — beidzās 26 dienu garš periods, kurā vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija zem normas. Siltumu Latvijā atnesa cikloni, kuru centri atrodas virs Skandināvijas un Ziemeļjūras. kā arī anticiklons ar vairākiem centriem, kas šajās dienās atradās virs Eiropas dienvidiem. Tie tad arī izveidoja gaisa plūsmu un no dienvidrietumiem Latvijā ieplūda silts gaiss (temperatūra virs Vācijas un Francijas šajā laikā bija +30 līdz +32 grādi). Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija +17, +18 grādu robežās.[28]
  • 20. augusts — virs Baltijas jūras izveidojās anticiklons — pēdējā laikā tas bija rets viesis Latvijā. Tas lēnām virzījās uz austrumiem un 23. augustā tā centrs atradās pie Maskavas. Anticiklona ietekme saglabājās vēl diennakti.[29]
  • 29. augusts — siltākā augusta diena galvaspilsētā. Maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +25,2 °C atzīmi.

Aukstā vasara augusta trešajā dekādē sagādāja patīkamu pārsteigumu. Spožā saule dāsni dāvāja siltumu jau desmito dienu pēc kārtas. Termometra dzīvsudraba stabiņā stingri turas pie +23 līdz +26 grādu atzīmes. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā par 3 līdz 5,5 grādiem pārsniedza daudzu gadu vidējo temperatūru. Šīs vasaras rekords bija arī desmit dienu sausuma periods. Par to visu bija atbildīgs mazkustīgs anticiklons, kas bija aptvēris visu Padomju Savienības Eiropas teritoriju, arī Baltiju.[30]

Septembris

labot šo sadaļu
  • 6. septembris — šajā dienā viena lietus zona atradās virs Somijas ar apmēram 1000 kilometru diametru, otra bija izstiepusies 200 līdz 300 kilometru platā joslā no Somijas līdz Francijai. Dienvidrietumu vējš pārvietoja šo nokrišņu zonu Baltijas valstu virzienā.[31] Nokrišņu zona Latviju sasniedza pēc divām dienām, 8. septembrī Rīgai atnesot 22,2 milimetrus nokrišņu.
  • 9. septembris — Rīgā iestājās meteoroloģiskā rudens — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.
  • 13. septembris — Kāds laiks šajās dienās bija Rietumeiropā? Lisabonā un Madridē bija vasarīgi karsts. Dienā dzīvsudraba stabiņš pakāpās līdz +27, +29 grādu atzīmei. Dienvidu vējš bija atnesis siltumu arī Parīzes ielās — tur bija +29 grādi. Londonā, kur parasti ir apmācies laiks, 12. septembrī bija skaidra, sausa diena, ko noteica anticiklons, kurš šajās dienās nosaka klimatiskos apstākļus Rīgā. Mazliet vēsāks bija Berlīnē — +23 grādi. Kopenhāgenā, Oslo un Stokholmā bija iestājies rudens. Temperatūra tur nebija augstāka par +15 līdz +19 grādiem.[1]

Septembra otrās dekādes noslēgumā rudens noturīgi bija ieņēmis savas pozīcijas. Naktis bija kļuvušas aukstas: vietām dzīvsudrabs termometrs noslīdēja līdz −1 grādam, augsnē — līdz −4 grādiem, bet nosusinātajos Beibežu purvos līdz −10 grādiem. Bija pazeminājusies arī ūdens temperatūra upēs: Daugavā un Lielupē tā bija no +12 līdz +15 grādiem, Gaujā — līdz +10 grādiem. Saistībā ar rudens iestāšanos bija aktivizējušies cikloni virs Atlantijas okeāna. Viens no tiem aktivizējās 19. septembrī pulksten 22 netālu no Kubas. Šis tropiskais gaisa virpulis pārvietojās uz rietumiem ar 20 kilometru stundā lielu ātrumu, toties ātrums tajā sasniedza 260 kilometru stundā (72 metri sekundē). Neapskaužamā situācijā nonāca jūrnieki, kas, nepaklausījuši meteoroloģiskajiem ziņojumiem, nokļuva šīs spēcīgās Atlantijas viesuļvētras, ko sauc tik maigi un sievišķīgi par Fifi orkānu, ietekmē. Šī viesuļvētra kļuva par otru nāvējošāko Atlantijas viesuļvētru vēsturē. Pēc dažādiem avotiem bojā gāja 8,2 līdz 10 tūkstoši cilvēku.

Rosīgāki bija kļuvuši cikloni arī Ziemeļatlantijā. To centri virzās pāri Skandināvijai, taču to atmosfēras frontes šķērsoja arī Latviju. Viens no tiem aukstais ciklons 20. septembrī virzīsijās pāri Latvijai un atnesa lietu.[32]

  • 26. septembris — Latgalē vēl saimniekoja vasara. Kamēr Rīgā lija lietus un bija +12 līdz +14 grādu, Rēzeknē un Dagdā spīdēja saule un termometrs rādīja +21 grādu. Par šo silto laiku Latvijas austrumu rajonos parūpējās siltais anticiklons, kas bija atvirzījies no Alma-Atas un Taškentas līdz Latvijas austrumu rajoniem. Tālāk tā ceļā stājās mitrie Atlantijas vēji.[33]

Oktobris

labot šo sadaļu
  • Līdzās 1997. gadam, šī gada oktobris bija nokrišņiem bagātākais oktobris Latvijā. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 138–142 mm. Līdz šim vislielākais oktobra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos ir reģistrēts 1974. gadā Tukuma rajona Slampes pagastā — 211 mm, bet Latgalē oktobra vislielākais nokrišņu daudzums bija 176 mm — 1974. gadā Jēkabpilī.
  • Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 157,0 mm, kas, līdzās 1972. gada augustam, tobrīd bija piektais (2012. gada novembrī devītais) mitrākais mēnesis Rīgā kopš 1924. gada.

Decembris

labot šo sadaļu
  • Vissiltākie Ziemassvētki Latvijā.
  • Tika reģistrēts vislielākais mēneša nokrišņu daudzums Zemgalē — Bauskas rajona Mežotnē tas bija 120 mm.
  • 23. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,5 °C.
  • 26. decembris — līdzās 1997. gadam, vissiltākais 26. decembris pēc diennakts vidējās gaisa temperatūras. Vidēji Latvijā tā bija +3,2 grādi. 2011. gadā tā tika labota uzreiz par gandrīz trim grādiem.
  • 27. decembris:
    • Līdzās 1971. gadam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas, tika uzstādīti jauni 27. decembra siltuma rekordi. Tie tika pārspēti 2011. gadā.[34][35]
    • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,8 °C. 2011. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +10,1 °C.

Gada pārskats

labot šo sadaļu

Temperatūra

labot šo sadaļu

Nokrišņi

labot šo sadaļu
  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 711,1 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā

labot šo sadaļu

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.[36][37]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−12,1 °C
11. janvāris
+4,2 °C
19., 30. janvāris
−2,1 °C
+1,4
Februāris
−8,2 °C
28. februāris
+7,2 °C
12. februāris
+0,3 °C
+3,7
Marts
−7,3 °C
7. marts
+14,4 °C
21. marts
+1,1 °C
+1,0
Aprīlis
−6,5 °C
10. aprīlis
+16,5 °C
11., 30. aprīlis
+4,2 °C
−0,8
Maijs
−0,4 °C
21. maijs
+20,5 °C
30. maijs
+8,8 °C
+2,8
Jūnijs
+4,2 °C
11. jūnijs
+26,4 °C
13. jūnijs
+15,1 °C
−0,2
Jūlijs
+7,4 °C
14. jūlijs
+26,2 °C
19. jūlijs
+15,7 °C
−1,5
Augusts
+7,0 °C
1. augusts
+25,2 °C
29. augusts
+15,9 °C
−0,6
Septembris
+2,1 °C
16. septembris
+24,8 °C
4. septembris
+13,3 °C
+1,5
Oktobris
+1,1 °C
27. oktobris
+13,9 °C
2. oktobris
+7,1 °C
0,0
Novembris
−1,9 °C
9., 24. novembris
+9,7 °C
17. novembris
+3,1 °C
+0,8
Decembris
−5,7 °C
14. decembris
+7,5 °C
23. decembris
+1,1 °C
+2,6
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
23,1 mm
0,9
11,1
11,1
6,3 mm
16. janvāris
45,4 mm
16,0
29,4
0,0
10,8 mm
19. februāris
7,7 mm
0,0
7,7
0,0
5,6 mm
19. marts
13,2 mm
0,3
12,1
0,8
5,8 mm
11. aprīlis
62,7 mm
43,0
1,4
18,3
13,0 mm
4. maijs
47,4 mm
18,3
19,2
9,9
14,0 mm
12. jūnijs
110,4 mm
63,8
23,5
23,1
22,8 mm
7. jūlijs
81,8 mm
53,7
26,7
1,4
18,9 mm
10. augusts
73,5 mm
29,1
11,3
33,1
26,3 mm
26. septembris
157,0 mm
83,6
41,3
33,0
38,3 mm
1. oktobris
34,7 mm
11,9
11,1
11,7
5,4 mm
29. novembris
54,2 mm
16,3
19,6
18,3
8,6 mm
5. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:[38]

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

labot šo sadaļu
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.[37]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 Sinoptiķa komentārs | Baltijas republiku vasara. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 215, 13.09.1974.
  2. ↑ Sinoptiķa komentārs | Visu, kas izaudzis tīrumā — šķūņos un klētīs. Laikraksts "Oktobra Karogs (Alūksne)" Nr. 88, 25.07.1974.
  3. ↑ Sinoptiķa komentārs | Ciklonu trases. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 3, 04.01.1974.
  4. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pēc uzliesmojuma uz Saules. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 15, 18.01.1974.
  5. ↑ Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 21, 25.01.1974.
  6. ↑ 6,0 6,1 Sinoptiķa komentārs | Silti un saulaini. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 51, 01.03.1974.
  7. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vai tiešām ziemai gals? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 39, 15.02.1974.
  8. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pavasaris nāk! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 45, 22.02.1974.
  9. ↑ Sinoptiķa komentārs | Snieg... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 62, 15.03.1974.
  10. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pavasaris klāt! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 68, 22.03.1974.
  11. ↑ 11,0 11,1 Sinoptiķa komentārs | Pavasara uzvaras gājiens. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 74, 29.03.1974.
  12. ↑ Sinoptiķa komentārs | Saule sola rekordu. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 80, 05.04.1974.
  13. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vēl viena aukstā gaisa fronte. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 86, 12.04.1974.
  14. ↑ Sinoptiķa komentārs | Aprīlis paliek aprīlis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 92, 19.04.1974.
  15. ↑ Sinoptiķa komentārs | Kad beidzot sāks līt? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 98, 26.04.1974.
  16. ↑ Sinoptiķa komentārs | Maija nogalē. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 125, 31.05.1974.
  17. ↑ Sinoptiķa komentārs | Siltuma kā nav, tā nav... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 119, 24.05.1974.
  18. ↑ 18,0 18,1 Sinoptiķa komentārs | Par stingriem spriedumiem un precīziem novērojumiem. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 155, 05.07.1974.
  19. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vēss laiks turpinās. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 131, 07.06.1974.
  20. ↑ Sinoptiķa komentārs | Novēlojusies vasara steidzas uz Baltiju. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 137, 14.06.1974.
  21. ↑ Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 143, 21.06.1974.
  22. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pie laika apstākļu kartes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 149, 28.06.1974.
  23. ↑ Sinoptiķa komentārs | Jūlija rezultāti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 179, 02.08.1974.
  24. ↑ 24,0 24,1 Sinoptiķa komentārs | Lietus, lietus... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 161, 12.07.1974.
  25. ↑ Sinoptiķa komentārs | Un tomēr lietus... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 167, 19.07.1974.
  26. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vasaras pēdējais mēnesis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 173, 26.07.1974.
  27. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vētra uz Saules — Cikloni uz Zemes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 185, 09.08.1974.
  28. ↑ Sinoptiķa komentārs | Patīkamas pārmaiņas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 191, 16.08.1974.
  29. ↑ Sinoptiķa komentārs | Anticiklons "nodod lietas". Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 197, 23.08.1974.
  30. ↑ Sinoptiķa komentārs | Patīkami pārsteigumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 203, 30.08.1974.
  31. ↑ Sinoptiķa komentārs | Zaļie lieti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 209, 06.09.1974.
  32. ↑ Sinoptiķa komentārs | Rudens cikloni. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 221, 20.09.1974.
  33. ↑ Sinoptiķa komentārs | Laiks oktobrī. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 227, 27.09.1974.
  34. ↑ Maksimālā gaisa temperatūra un stiprākās vēja brāzmas līdz plkst. 16:00[novecojusi saite], meteo.lv, 27.12.2011.
  35. ↑ Latvijā sasniegti jauni gaisa temperatūras rekordi Arhivēts 2012. gada 2. augustā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 27.12.2011.
  36. ↑ Historical Weather: Riga, Latvia, tutiempo.net (angliski)
  37. ↑ 37,0 37,1 Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам Arhivēts 2013. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē., cliware.meteo.ru
  38. ↑ Clima en Riga el tiempo en 1974, tutiempo.net (spāņu)

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=1974._gada_laikapstākļi_Latvijā&oldid=4204910"