1984. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1984. gada laikapstākļi Latvijā. Līdzās 1986/1987. gada ziemai, 1984/1985. gada ziema bija visaukstākā 1980. gados un viena no aukstākajām 20. gadsimtā.

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats

1984. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Vidējā	+6,2 °C	+7,0 °C
Minimālā	–26,5 °C	−16,9 °C
Maksimālā	+32,4 °C	+32,4 °C
Nokrišņi
Gadā	Latvija: 655,6 mm Rīga: 608,4 mm
Mēnesī	Rīga: 84,5 mm (jūlijs)
Dekādē	Rīga: 53,4 mm (jūlijs)
Diennaktī	Rīga: 29,0 mm (19. maijs)
Vējš
Vēja brāzmas	Rīga: 20 m/s (2. janvāris)
Citi gada notikumi

Gada notikumi

Janvāris

1984. gads iesākās ar vējainu un mitru laiku. Vēl pusnaktī Rīgā gaisa temperatūra bija –0,1 °C (pazeminoties līdz –0,3 °C), bet tad tā lēnām sāka paaugstināties un jau pēcpusdienā sasniedza +8,3 grādus. Gada pirmā dienā tika prognozēts mākoņains laiks, brīžiem skaidrosies, nokrišņi slapja sniega un lietus veidā. Rietumu vējā 15—20 metri sekundē, piekrastē brāzmas līdz 25 metriem sekundē. Gaisa temperatūra no 0 līdz +5 grādiem. Rīgā īslaicīgi nokrišņi, gaisa temperatūra +2, +4 grādi.

• 1. janvāris — siltākā mēneša diena Rīgā. Tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,3 °C. Iepriekšējais rekords, ka bija +6,1 °C tika sasniegts 1913. gadā.
• 2. janvāris — vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 20 m/s.

Janvāra sākumā, tāpat kā 1983. gada beigās, Latviju pārsteidza neparasti silts laiks. Pēc daudzu gadu datiem, diennakts vidējā gaisa temperatūra janvārī svārstās no –3 grādiem piekrastē līdz –7 grādiem republikas austrumos. Bet Rīgā gada pirmajā nedēļā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0, +4 grādi, kas ir par 6 līdz 8 grādiem virs normas. 1. janvārī tika sasniegts diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, +8,3 grādi, iepriekšējais maksimums tika novērots 1913. gadā un bija +6,1 grāds. Jelgavā tika reģistrēta vēl augstāka temperatūra +10 grādi. Šādu temperatūras režīmu izraisījuši zināmi sinoptiski procesi. Atmosfēras augšējos slāņos ilgu laiku pastāvēja noturīga gaisa plūsma, kas virzījās no rietumiem uz austrumiem. Tās ietekmē uz Eiropas teritoriju pārvietojās aktīvi cikloni, kas atnesa siltu gaisu. Līdz ar ciklonu veidošanos it visur pastiprinājās vējš un nokrišņi. Vēja spēks dažos rajonos sasniedza 10 balles (vairāk nekā 25 metri sekundē). Nokrišņi pārsvarā bija lietus un slapja sniega veidā. Šādu apstākļu dēļ sniega sega republikā praktiski nokususi. Gada pirmās nedēļas nogalē sniegs bija saglabājies pārsvarā ziemeļaustrumos. Sniega segas biezums svārstījās robežās no viena līdz sešiem centimetriem.

Otrās dekādes sākumā Latvijas iedzīvotājus iepriecināja īsti ziemīgs laiks. Uzsniga sniegs, gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz 3—8 grādiem zem nulles, bet nakti uz 11. janvāri austrumu rajonos bija 11—16 grādu liels sals. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –7,4 °C. Pavīdēja cerība, ka Baltijā beidzot atnākusi ziema. Bet atlantiskie cikloni, kuri cits aiz cita pārvietojas no Ziemeļanglijas uz Skandināviju un tālāk uz ziemeļaustrumiem, atkal piespieda ziemu atkāpties. Pārvietojoties ar ātrumu 50—60 kilometru stundā, tie Latvijai atnesa siltu un mitru okeāna gaisu. Tādēļ diennakts vidējā gaisa temperatūra atkal pakāpās par 1—5 grādiem virs normas. Īpaši silts bija Latvijas rietumu rajonos. Sniega segas biezums šeit bija tikai 3—6 centimetri, bet jūras piekrastē sniega nebija vispār. Rietumu upes nebija aizsalušas. Republikas austrumu daļā ziema bija mazliet jūtamāka. Sniega segas biezums sasniedz 10—25 centimetrus, Ērgļu apkārtnē 24, bet Gaiziņkalnā — 35 centimetrus. Dienvidaustrumu rajonos augsne bija sasalusi 20, vietām līdz 30 centimetru dziļumā.

• 24. janvāris — aukstākā janvāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –9,8 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –8,1 grāds.

Gada trešo nedēļu raksturoja nepastāvīgs laiks, kurā mijās nokrišņi lietus un slapja sniega veidā. Temperatūra tāpat kā agrāk bija ievērojami augstāka par ziemas vidum parasto. Gaisa temperatūra dienā bija no nulles līdz plus četriem grādiem, bet naktī pazeminājās tikai no viena līdz trijiem grādiem zem nulles. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā kopš 12. janvāra bija ap nulli grādu, kas bija par pieciem grādiem virs normas. Republikas austrumu rajonos ziema bija jūtamāka. Šeit pārsvarā sniga sniegs, bieži bija puteņi un šim gadalaikam neparasti spēcīgi vēji. Sniega segas biezums sasniedza 20—25 centimetrus. Gada trešajā nedēļā laiku Eiropas kontinentā, tāpat kā iepriekš, ietekmēja aktīvi cikloniski, kas ar lielu ātrumu pārvietojās no Atlantijas okeāna dienvidu rajoniem uz Lielbritāniju un tālāk uz austrumiem. Baltiju šķērsoja divi dziļi cikloni, kas Baltijas jūrā izraisīja spēcīgu vētru.

Trešās dekādes sākumā ziema tomēr "guva virsroku". No Arktikas Baltiju sasniedza sniegs, puteņi un sals. Latvijā temperatūra dienā pazeminājās līdz 3—8 (dienvidaustrumos līdz 12), bet nakts stundās līdz 11—16 grādiem zem nulles. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 24. janvārī bija mīnus 8 grādi, kas bija par trim grādiem zemāka par normu. Visur sniga, īpaši daudz sniega sasniga 22. janvārī republikas austrumos, kur sniega segas biezums sasniedza 25—30 centimetrus. Koki parkos un mežos bija tērpušies pūkainā sniegā un sarmā. Bet dekādes vidū kļuva jūtami siltāks. Dienvidu vēji veicināja siltā un mitrā gaisa iekļūšanu no Balkānu pussalas. 25. un 26. janvārī bija silts laiks, lietus un migla. Gaisa temperatūra naktī un dienā bija ap nulli. Bet diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajās dienās normu pārsniedza par 1,2 grādiem. Trešās dekādes otrajā pusē Baltijas teritorijā izplatījās Sibīrijas anticiklona ietekme. Sniega segas biezums Gaiziņkalnā 28. janvārī bija 53 cm. Ērgļos 46, savukārt Rīgā 7 centimetri.

Februāris

Janvāra beigās un februāra sākumā laiks bija ļoti pastāvīgs. Šī Baltijai neparastā stabilitāte bija izskaidrojama ar Sibīrijas anticiklona ietekmi. Tas aizņēma Padomju Savienības teritorijas lielāko daļu. Visu nedēļu bija vērojami vidēji stipri dienvidaustrumu virziena vēji. Gaisa temperatūra Latvijā mainījās šaurā diapazonā: piekrastes rajonos 1—3, pārējā teritorijā 3—8 grādi zem nulles. Republikas austrumos nakts stundās dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz 10—15 grādu atzīmei. Gaisa temperatūra diennaktī Rīgā nenovirzījās no normas. Visur sniga. Taču diemžēl tik maz, ka praktiski neietekmēja sniega segas biezumu, kas 4. februārī vidēji nepārsniedza 27 centimetrus, bet piekrastē bija tikai 5—8 centimetri. Pirmās dekādes vidū anticiklons savas pozīcijas saglabāja. Atlantijas cikloni, kas virzījās uz Eiropu, savā ceļā tālāk uz austrumiem sastapās ar plašu augsta spiediena apgabala barjeru un tika novirzīti uz dienvidiem. Baltija joprojām palika uz robežas divu barisko sistēmu mijiedarbībā.

• 5. februāris — siltākā februāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +2,5 °C.
• 11. februāris — aukstākā 1984. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16,9 °C.

Aprīlis

Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza tikai 7,5 mm.

• 6. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +17,7 °C.
• 9. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +15,8 °C.
• 10. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +15,6 °C.
• 16. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,6 °C.

Maijs

• 4. maijs — pēcpusdienā Kurzemes vidienē izveidojās pērkona negaiss, kas virzījās ZA virzienā un skāra Rīgas Jūras līča Kurzemes piekrasti un Vidzemes ziemeļrietumus.
• 15. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,3 °C.

Jūnijs

• 1. jūnijs — mēneša siltākā diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra bija +26,4 °C. Vēl tikai 10 jūnija dienās maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza +20 grādi.

Jūnija sākumā valdīja īsti vasarīgs laiks. Karstās, saulainās dienas veicināja konvekcijas attīstīšanos, negaisa mākoņu veidošanos. Tāpēc pēc dienas karstuma vakara un nakts stundās lija lietus, vietām spēcīgs, dunēja pērkons, dažos rajonos tika reģistrēta pat krusa. Taču sinoptiskie procesi mainījās. Uz austrumiem aizvirzījās anticiklons, kas saglabājās virs PSRS Eiropas daļas teritorijas un Baltijas maijā un jūnija sākumā. Atkāpdamies tas pavēra ceļu veselai ciklonu sērijai, kas noteica nepastāvīgu laiku, temperatūras krasu mainīšanos un lietu. 7. un 8. jūnijā šāda ciklona aizmugurē Skandināvijā, Baltijā un Baltkrievijā aktīvi ieplūda auksts gaiss, kā rezultātā gaisa temperatūra dienā pazeminājās vairāk nekā par 10 grādiem: no 25—27 grādiem jūnija sākumā līdz 9—14 grādiem. Iestājoties skaidram laikam, naktī no 11. uz 12. jūniju atsevišķos rajonos augsnes virskārtā bija salna no mīnus 1 līdz mīnus 3 grādiem.

• 9. jūnijs — kamēr Latvijas teritorijā valdīja daļēji mākoņains, drēgns laiks un maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā bija robežās no +11 līdz +14 grādiem, PSRS Eiropas daļā, pāris simtus kilometru uz austrumiem no Latvijas robežas, strauji mainījās atmosfēras procesi. No PSRS Eiropas daļas dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem pārvietojās ciklons un netālu no Maskavas saplūda ar citu ciklonu, kas virzījās no Baltijas valstīm. Temperatūru un spiediena kontrasti palielinājās, un sāka attīstīties liels mākoņu daudzums. Tā augstums sasniedza 12—13 kilometrus. Nolija spēcīgs lietus, vietām bija vērojama arī krusa. Kā ziņoja PSRS centrālie prese izdevumi, šajā dienā, pēcpusdienā Ivanovas, Gorkijas, Kaļiņinas, Kostromas un Jaroslavļas apgabalā, kā arī Čuvašijas APSR sākās spēcīgas viesuļvētras. Vairākās šo apgabalu un autonomās republikas vietās bija pat virpuļviesuļi. Tie trakoja apmēram divas stundas — no pulksten trijiem līdz pleciem pēcpusdienā. Šāda postoša dabas stihija tik plašā teritorijā šajos rajonos vēl nekad agrāk nebija novērota. Spriežot pēc postījumiem, ko radījuši virpuļviesuļi, vēja ātrums sasniedza apmēram 60 līdz 100 metrus sekundē, brīžiem pat 200 metrus sekundē. Pēc dažādām ziņām, bojā gāja no 69 līdz vairāk kā 400 cilvēkiem, bet ievainojumus guva 804 cilvēki.

Gorkijas apgabalā 32 rajonos tika traucēta elektroenerģijas apgāde, vairākās vietās tika traucēta ūdensapgāde. Vējš rāva un lauza vadus, māju jumtus. Gorkijas pilsētā (šobrīd Ņižņijnovgoroda) no ierindas izgāja četri trolejbusu un divi tramvaju maršruti. Apmēram 350 ēkas tika ievērojami bojātas, simtiem namu palika bez elektriskās strāvas. Luņevas ciema apkārtnei, kur auga simtgadīgas egles un priedes, arī pāri brāzās virpuļviesulis. Tas šos kokus salauza kā sērkociņus, bet 150 kubikmetru lielā metāla ūdenscisterna tika pacelta gaisā un aizmesta gandrīz kilometra tālumā.

Ivanovā virpuļviesulis parādījās sestdienā pulksten 15 un 15 minūtēs. Šai laikā daudzi pilsētas iedzīvotāji atradās mežā vai piepilsētas vasarnīcās. Stihija sadauzīja vagonus, dzelzsbetona būves, norāva jumtus, apgāza trolejbusus. PSRS hidrometeorologlskā dienesta speciālisti dienu ieprieks jau bija brīdinājusi partijas, padomju un saimnieciskos orgānus, ka 9. jūnijā šajos rajonos ir sagaidāma spēcīga vētra. Taču virpuļviesuļa tuvošanos arī lietpratējiem nebija iespējams prognozēt. Tas tāpēc, ka pagaidām zinātne vēl nevar paredzēt, kad un kurā vietā parādīsies šī postošā dabas stihija. Ilggadējie novērojumi liecina, ka virpuļviesulis parasti mēdz izveidoties nelielā teritorijas daļā, turklāt tas parādās ārkārtīgi reti un negaidīti.

Jau pirmajās viesuļvētras stundās visos minētajos apgabalos un rajonos darbu sāka dabas stihiju seku likvidēšanas komisijas. Mediķi, celtnieki, mehanizatori un citu nozaru speciālisti uzsāka organizētu seku likvidāciju. Visi iedzīvotāji saņēma neatliekamo palīdzību. Vēlāk atvēra tirdzniecības punktus, noregulēja elektrības un ūdens piegādi.

Jūnija vidū Latvijā pārsvarā bija nepastāvīgs laiks ar īslaicīgām lietusgāzēm un negaisiem. Dažos rajonos bija krusa. Šādu laiku noteica ciklonu sērija, kas no dienvidiem un rietumiem virzījās uz Baltiju un atnesa mitru un relatīvi vēsu jūras gaisu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 1 līdz 3 grādus zemāka par normu. Taču par spīti vēsajam laikam dabā turpinājās vasaras procesi, piemēram, nemitīgi cēlās ūdens temperatūra ūdenskrātuvēs. Upēs tā sasniedza 19 līdz 20 grādus, bet jūrā ūdens virsējais slānis sasila līdz 16—17 grādiem. Vēsais laiks ietekmēja arī augu stāvokli. To attīstība gandrīz par divām nedēļām apsteidza parastos termiņus.

Jūnija beigās Latvijā valdīja lietains un auksts laiks. Mēneša pēdējās nedēļas diennakts vidējā temperatūra bija ievērojami zemāka par daudzu vasaru vidējās temperatūras līmeni šajās dienās. Rīgā laikā no 24. līdz 29. jūnijam dzīvsudraba stabiņš pacēlās tikai līdz plus 12—13 grādiem. Tas ir par trim četriem grādiem zemāk par parasto normu šajā laikā. Saules siltuma deficīts atstāja savu iespaidu arī uz vidējo temperatūru dienā — maksimālā temperatūra dienā turējās diapazonā no +12 līdz +17 grādiem. Laiku Baltijā jūnija otrajā pusē noteica cikloniski veidojumi virs Atlantijas, kas ar apskaužamu pastāvību virzījās uz Ziemeļu un Baltijas jūru.

Jūlijs

Jūlijā sākumā laiks joprojām Baltijā bija vēss. Gaisa vidējā temperatūra saglabājas par 4 līdz 5 grādiem zemāka par normu, dienas temperatūra nepārsniedza +16 līdz +19 grādus. Gandrīz katru dienu lija īslaicīgs lietus, turējās noturīgs ziemeļrietumu vējš. Tāda laika anomālija bija izskaidrojama ar ciklonu klātbūtni Baltijas rajonu tuvumā. Jūlija sākumā dziļš ciklons no Melnās jūras virzījās caur Maskavas apgabalu uz Arhangeļsku un Balto jūru. Virs minētajiem rajoniem ciklons pārvērtās par mazkustīgu augsta spiediena apgabalu, kas veicināja ziemeļvēju un ziemeļrietumu vēju plūsmu saglabāšanos virs Skandināvijas un Baltijas. Šīs plūsmas veicināja aukstu gaisa masu ieplūdi no Barenca jūras, kā rezultātā saglabājās nepastāvīgs laiks. Vienlaicīgi attīstījās ciklona apgabali virs Polijas un Ukrainas.

• 10. jūlijs — naktī un no rīta Latvijā valdīja skaidrs laiks. Rīta stundās daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās zem +10 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja līdz +8,0 grādiem un pietrūka tikai pus grāds lai atkārtotu 1978. gadā uzstādīto šī datuma minimālās gaisa temperatūras rekordu. Dienā pārsvarā bija skaidrs laiks, nelieli spalvu mākoņi — vairāk valsts austrumu daļā. Gaisa temperatūra bija +21, +26 grādu robežās. Vēsāks bija jūras piekrastē.
• 11. jūlijs — silta diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +27,1 °C (viena no trijām dienām jūlijā, kad gaiss iesila virs +25 grādiem).
• 11.—13. jūlijs — vienīgās trīs dienas 1984. gada jūlijā, kad maksimālā gaisa remperatūra Rīgā pakāpās virs +25 grādiem. Kopumā jūlijā bija tikai astoņas dienas, kad maksimālā gaisa temperatūra bija virs +20 grādiem — sešas dienas mēneša otrajā nedēļā un divas dienas mēneša nogalē.
• 12. jūlijs:
  • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +32,4 °C. Šī bija arī karstākā 1984. gada diena Rīgā. 2010. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +32,5 °C. Iepriekš, Rīgā tika aizvadīta arī silta nakts, temperatūra nebija zemāka par +18,9 °C. Turpmākās naktis jau bija ievērojami vēsākas.
  • Deviņos vakarā virs Valmieras izveidojās lokāla nokrišņu zona, kas strauji virzījās ziemeļaustrumu virzienā un pie Valkas ieejot Igaunijas teritorijā veidojās par negaisu, virzījās pāri Tartu un vienpadsmitos vakarā, kā aktīvs negaiss jau bija netālu no Narvas.

Pēc ilgstoši vēsa laika, jūlija pirmās dekādes beigās parādījās saule, pārstāja līt, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 19—24 grādiem. Šīs pārmaiņas izraisīja anticiklons no Azoru salām. No Centrālās Eiropas teritorijas uz Baltiju virzījās ciklons, un saistībā ar tā tuvošanos, laiks kļuva siltāks. Ar katru dienu Latvijā temperatūra paaugstinājās un 12. jūlijā tā sasniedza savu maksimumu. Termometra dzīvsudraba stabiņš rādija 30 grādus, bet Dobeles, Jelgavas, Rīgas, Alūksnes, Skultes un Skrīveru apkārtnē līdz +32 grādiem. Rīgā šajā dienā temperatūra pārsniedza līdz šim maksimālo atzīmi — tā bija +32,4 grādi. Diennakts vidējā temperatūra Rīgā bija +24,7 grādi, tas ir, par 8 grādiem augstāka par normu. Vakarā mainījās vēja virziens, tas atnesa Atlantijas vēsmu. Karstums atkāpās.

• 14. jūlijs — priekšpusdienā uz rietumiem no galvaspilsētas strauji izveidojās pērkona negaiss, kas virzījās ziemeļu virzienā. Rīgas meteoroloģiskajā novērojumu stacijā oficiāli tika reģistrēts negaiss. Pēcpusdienā, ap pus četriem, Valgas NS tika reģistrēts perkona negaiss un aptuveni 15 milimetri nokrišņu.

Jūlija otrajā dekādē laikapstākļus Baltijā noteica viens un tas pats ciklons, kas ir samērā reta sinoptiskā parādība, it sevišķi vasarā. Šis savdabīgais ciklons vispirms veidojās virs Ziemeļjūras un ļoti ātri izplatījās augšējos atmosfēras slāņos. Pārvietojies uz Baltijas jūru un Baltiju, tas šeit arī atrada «paliekošu mājvietu». Mitrais Ziemeļjūras un Baltijas jūras gaiss ciklona sistēmā izplatījās atmosfēras slāņos lielā augstumā un veicināja mākoņu joslu veidošanos. Tā rezultātā visu nedēļu lija. Rīgā, mēneša trešajā nedēļā, nolija vairāk nekā 40 milimetru nokrišņu, kas veido pusi no mēneša normas, bet dažos republikas rajonos (Ventspils, Skulte) dažreiz diennaktī nokrišņu daudzums sasniedza pat 32—37 milimetrus. Spēcīgās lietusgāzes vietumis saveldrēja ziemājus un vasaras kviešus, kā arī nelabvēlīgi ietekmēja lauku darbus. Saules siltuma trūkums iespaidoja vidējo diennakts temperatūru, kas bija 15—16 grādi, kas ir par 2—3 grādiem zemāka nekā parasti.

Jūlija otrajā pusē laiks Baltijā bija nevēlami pastāvīgs — katru dienu lija lietus, temperatūra bija zema. Par atpūtu pludmalē jūras krastā nevarēja, pat būt ne runas. Virs Padomju Savienības Eiropas daļas centrālajiem rajoniem izveidojās anticiklons, un cikloni no Atlantikas, kuri caur Skandināviju virzījās uz Baltiju, nevarēja izlauzties cauri tālāk austrumu virzienā, jo barjeru viņiem radīja augsta spiediena apgabals. Pūloties apiet šo apgabalu, cikloni virzījās uz Somiju un šeit kļuva mazkustīgi. Šo ciklonu no Atlantijas līdzatnestais mitrums nolija virs Baltijas. Ciklona zonā esošā blīvā mākoņu sega aizkavēja saules siltuma piekļūšanu zemei, tāpēc diennakts vidējā gaisa temperatūra visu šo laiku bija par diviem līdz trim grādiem zemāka par normu.

• 30. jūlijs — naktī no 29. uz 30. jūliju Vidzemē tika novētotas spēcīgas lietusgāzes.

Jūlija beigās Latvijā pārsvarā bija nepastāvīgi laikapstākļi ar īslaicīgu lietu, vietām ar pērkona negaisu. Kopumā jūlija vidējā gaisa temperatūra bija +15,4 grādi, kas ir par 2 grādiem zemāka nekā daudzu gadu vidējā temperatūra šajā mēnesi.

Augusts

Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra augustā Latvijā ir −2, +5 grādi un ir uzstādīta galvenokārt 1966. un 1984. gados.

Augusta sākumā Baltijas teritorijā atgriezās vasara: ciklonus izstūma anticiklons, kura centrs atradās virs Karēlijas. Tā iespaidā mitējās lieti un iestājās silts laiks. Mēneša pirmajā nedēļas trīs dienas Latvijā pieturējās sauss un ļoti silts laiks. Vidējā gaisa temperatūra naktī pacēlās līdz +12, +17 grādiem, dienas līdz +21, +26 grādiem. 1. augustā Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +17,8 grādi. Siltais gaiss sasildīja arī ūdenskrātuves. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija +18 līdz +20 grādi.

• 6. augusts — siltākā augusta nakts Rīgā. Temperatūra pazeminājās līdz +18,5 grādiem.
• 10. augusts — Siltākā augusta diena galvaspilsētā. Maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +28,1 °C.

Otrajā dekādē — posmā no 12. līdz 19. augustam, laiks bija vēss. Dienās gaisa temperatūra Rīgā bija stabili zem +20 grādiem, bet atsevišķās naktīs (16. un 17. augustā) tā noslīdēja zem +10 grādu atzīmes.

Augustā laiks bija apbrīnojami nepastāvīgs. Pirmajā dekādē virs Baltijas "saimniekoja" dienvidu platuma grādu siltais gaiss. Dāsni spīdēja saule, sasildot Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņus. Maksimālā gaisa temperatūra bija +26, +29 grādi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +21, +23 grādi par 3—6 grādiem augstāka par normu. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī sasniedza 20—22 grādus. Otrajā dekādē atmosfēras procesi krasi mainījās. No Adrijas jūras caur Balkāniem un centrālajiem Eiropas rajoniem uz Ziemejurāliem virzījās ciklons, kas arī radīja traucējumus gaisa cirkulācijā. Siltais gaiss aizvirzījās uz austrumiem, valdošais kļuva ziemeļvējš, un Baltijā ieplūda aukstas gaisa masas. Krasi pazeminājās temperatūra. Diennaktī Rīgā tā bija par 3 grādiem zemāka par normu. Sākās lietavas.

Trešās dekādes sākumā Baltijā pēkšņi iestājās sauss un silts laiks. To noteica plašs anticiklons virs Rietumeiropas un Baltijas. Tas aizšķērsoja ceļu cikloniem, kuru ietekmē augusta otrā dekāde republikā bija vēsa un lietaina. Lietus mitējās, saules stari ātri sasildīja gaisu. Maksimālā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20, +26 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija 18—20 grādu, kas ir par 3—5 grādiem virs normas. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī šajās dienās bija +18, +20 grādu.

• 27. augusts — naktī tika reģistrētas visagrākās un visintensīvākās pirmās rudens salnas Latvijā. Zosēnos un Daugavpilī diennakts minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −2 grādiem (−1,7 °C). Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās tikai līdz +5,0 °C. Arī dienā maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās tikai līdz +11,5 grādiem — tādējādi diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +9,4 °C un tik vēsa diena netika novērota kopš 12. maija.

Augusta pēdējās dekādes sinoptiskie procesi bija daudzveidīgi. Virs Baltijas trīsreiz notika gaisa masu nomaiņa. Dekādes sākumā augsta spiediena apgabala ietekmē, kas aptvēra PSRS Eiropas teritorijas lielāko daļu, Latvijā bija sauss, saulains laiks. Gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21, +26 grādiem. Cikloni no Atlantijas virzījās ziemeļos no Latvijas. Bet viens no tiem aizkavējās virs Ziemeļurāliem un kļuva par milzīgu ciklonisku virpuli. Pa tā aizmugures daļu Baltijas teritorijā ieplūda auksts gaiss no Barenca jūras. Latvijā kļuva ievērojami aukstāks. Gaisa temperatūra dienā pazeminājās līdz +12, +16 grādiem, nakti līdz 0, +5 grādiem. 27. augustā bija vērojamas sezonā pirmās salnas. Līdz 24. augustam diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +18, +20 grādi, kas ir 3 līdz 5 grādi virs normas, bet, ielaužoties arktiskajam gaisam, tā pazeminājās līdz +9, +11 grādiem, kas ir par četriem līdz sešiem grādiem zem klimatiskās normas. Pēc tam zema spiediena apgabals no Ziemeļamerikas krastiem pārvietojās līdz Skandināvijai, pēc tam uz Baltiju. Pa tā dienvidu perifēriju Austrumeiropā ar rietumu gaisa plūsmām sāka ieplūst mitrais okeāna gaiss. Gaisa masu nomaiņu virs mūsu rajoniem pavadīja lietus. Dažos rajonos bija pērkona lietus, pastiprinājās rietumu vējš.

Septembris

Temperatūras ziņā 1984. gada septembris Rīgā bija ļoti mērans, bez lieliem kontrastiem. Temperatūra pazeminājās pakāpeniski. Diennakts vidējā gaisa temperatūra pazeminālās no +17,1 grāda mēneša sākumā līdz +8,8 grādiem mēneša izskaņā.

• 4. septembris — siltākā septembra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +19,4 °C.
• 5. septembris — nokrišņiem bagātākā septembra diena galvaspilsētā. Diennakts nokrišņu summa bija 13,6 milimetri. Daugavpilī tika sasniegta mēneša augstākā gaisa temperatūra, +23,0 °C

Septembra pirmajā nedēļā mērenajos platuma grādos atmosfērā noritēja vētraini procesi. Aktīvi cikloniski virpuļi, lielā ātrumā virzīdamies no Atlantijas, noteica laiku Baltijā. Divi cikloni virzījās netālu no Latvijas, tāpēc 4. septembrī pastiprinājās dienvidrietumu vējš no 15 līdz 18 metriem sekundē. Nolija stiprs lietus, gaisa temperatūra dienā nepārsniedza +12, +17 grādu, tikai austrumos tā sasniedza +20 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +13, +15 grādu, republikas austrumos +16, +18 grādi, kas ir par vienu līdz diviem grādiem zem normas. 6. septembrī laiks ievērojami uzlabojās. Baltijā laiku noteica auksts anticiklons, kura centrs atradās virs Lielbritānijas. Debesis sāka skaidroties, lietus mitējās, tomēr gaisa temperatūra būtiski necēlās, jo Latvijā ieplūda Arktikas aukstais gaiss.

• 16. septembris — vēsākā septembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +3,5 °C.

Mēneša otrajā dekādē atvasaras saulainās dienas nomainīja slikts laiks. Zemi, pelēki mākoņi sedza debesis, visā republikā lija lietus. Gaisa temperatūra naktī maz atšķīrās no temperatūras dienā. Starpība bija tikai 2—5 grādi. Bet diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nedēļu saglabājās normas robežās. Šādu laiku noteica ciklons, kas nāca no dienvidiem. Aizsācies mitruma piesātinātā gaisā, tas no Karpatiem atvirzījās līdz Baltijai. Nemitīgais lietus traucēja lauksaimniecības darbiniekus ražas novākšanā. Bet sēņotājiem paveicās. Septembrī raksturīgo salnu vietā bija relatīvi siltas naktis. Kopā ar lietu tas veicināja sēņu augšanu. Pēc īslaicīgas noskaidrošanās trešās dekādes sākumā uz Baltiju atkal virzījās ciklons. Tagad virs Ziemeļatlantijas un Rietumeiropas atrodas vēl vairāki cikloni. Pārvietojoties uz austrumiem, tie Latvijā noteica nepastāvīgu laiku.

Par to, ka rudens trešajā dekādē stabili ieņēmis savu vietu, liecināja visas pazīmes. Gandrīz vienmēr debesis bija apmākušās, lija lietus, tikai retumis cauri smagajiem mākoņiem izlauzās saule, zeltīdama birstošās lapas. Gandrīz visu trešo dekādi diennakts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas par 1—3 grādiem. Dienā dzīvsudraba stabiņš pacēlās līdz +13, +14 grādiem. Naktī temperatūra saglabājās 10—14 grādu robežās un sāka būtiski pazemināties tikai pēdējās divās mēneša dienās. Šādu laiku noteica plaši cikloni ar daudziem centriem. Tie ilgi saglabājās virs Skandināvijas, Rietumeiropas un Baltijas jūras. Pa to austrumu perifēriju Vidusjūras gaiss ieplūda Baltijā un Ukrainā, nesdams siltumu un bagātīgu mitrumu. Lietus nolija it visur, vietām levērojami stiprs. Tuvojoties oktobrim, pamazām siltais gaiss aizvirzījās uz austrumiem, dodams vietu ziemeļu saltajām gaisa masām.

Oktobris

• 2. oktobris — Liepājā un Gulbenē tika sasniegta mēneša augstākā gaisa temperatūra, +22,2 grādi.
• 3. oktobris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +20,4 °C.

1984. gada rudens sezonā atvasara sākās ar novēlošanos. Anticiklons, kas izveidojās virs Maskavas apgabala, pārtrauca lietu. Anticiklona rietumu perifērijā ar dienvidaustrumu vējiem Baltijā oktobra pirmajā nedēļā ieplūda siltas gaisa masas no Melnās jūras piekrastes. Gaisa temperatūra Latvijā cēlās līdz +18, +23 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 3. oktobrī sasniedza +16,5 grādus un par 7,8 grādiem pārsniedza normu. Plašs zema spiediena apgabals, kas atradās virs Ziemeļatlantijas, sāka lēni pārvietoties uz austrumiem. Tā ietekmē anticiklons bija spiests atkāpties un jau nedējas beigās Baltijas teritorija atkal nokļuva ciklonu varā.

Spēcīgas vēja brāzmas norauj kokiem daudzkrāsaino lapu ietērpu, pārklāj gājēju celiņus parkos un skvēros ar visdažādāko krāsu salikumu lapu paklājiem. Liekas, rudens kā visi citi rudeņi: lietainās dienas mijas ar saulainām debesīm. Un tomēr, salīdzinot vairāku iepriekšējo gadu vidējās diennakts temperatūras raksturojumus un nokrišņu daudzumu, varēja sacināt, ka 1984. gada oktobra pirmajā dekādē laiks bija siltāks un sausāks. Tas tādēļ, ka laika apstākļus noteica mazaktīvi atmosfēras procesi. Dziļo atlantisko ciklonu pārvietošanās trajektorija virzījās ievērojami tālāk no mūsu republikas ziemeļu rajoniem. Diennakts vidējā temperatūra Rīgā bija +9 līdz +10 grādi par 2 līdz 3 grādiem augstāka nekā parasti. Dienas maksimālā temperatūra republikā saglabājās +10 līdz +15 grādu robežās.

• 17. oktobris — vēsākā oktobra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –2,1 °C. Šī bija arī vienīgā diennakts galvaspilsētā ar negatīvu gaisa temperatūru.

Augsta un zema spiediena apgabalu (ciklonu un anticiklonu) strauja nomaiņa, ātra pāreja no gaisa spiediena celšanās uz tā krišanos un otrādi tie bija galvenie otrās dekādes atmosfēras procesu raksturojumi. Attiecīgi mainīgs bija arī laiks: skaidras aukstas naktis, kad gaisa temperatūra republikā noslīdēja līdz −2, −4 grādiem nomainīja mākoņainas un siltas dienas ar minimālo temperatūru +6, +11 grādi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nedēļas laikā te pārsniedza daudzos gados novēroto par 1 vai 2 grādiem, te bija zemāka par 3 grādiem.

• 21. oktobris — saistībā ar aktīvu ciklonu, kas virzījās no Norvēģijas, vēja ātrums brāzmās Liepājā sasniedza 24 m/s.

Oktobra vidū cikloni, kas aizsākās Atlantijas okeānā, ar 40 līdz 60 kilometru lielu ātrumu stundā pāri Anglijas ziemeļiem pārvietojās uz Skandināviju. Tie nesa līdzi relatīvi siltu un ļoti mitru okeāna gaisu. Latvijā bieži lija lietus. Divpadsmit stundās rietumu rajonos nolija 13 līdz 16 milimetri nokrišņu, bet austrumu rajonos tajā pašā laikā 8 līdz 11 milimetri. Laiks retumis noskaidrojās periodā, kad viens ciklons bija aizvirzījies uz austrumiem, bet nākamais vēl nebija paguvis pietuvoties. Taču skaidrs laiks bija neilgi. Nākamais ciklons nelika uz sevi gaidīt, oktobra trešās dekādes sākumā bieza mākoņu sega sedza Baltiju, un atkal lija lietus. Sakarā ar to, ka Latvijā ieplūda okeāna gaiss, pieturējās silts laiks. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 2 līdz 5 grādus virs vidējās ilgos gados novērotās.

• 31. oktobris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +14,2 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1968. gadā bija +12,7 °C. 2018. gadā Rīgā tika uzstādījs jauns rekords — maksimālā gaisa temperatūra tajā pēcpusdienā pakāpās līdz +16,1 grādm.

Oktobra pēdējā dekāde bija neparasti silta. Diennakts vidējā gaisa temperatūra parasti bija augstāka par normu, bet atsevišķās dienās tā par 4 līdz 5 grādiem pārsniedza vidējo, gadiem pierasto temperatūru, bet 31. oktobrī pat par 8 grādiem. Šī diena Rīgā bija rekorddiena, jo līdz šim tikai 1968. gadā tika reģistrēta šāda vasarīga gaisa temperatūra (+12,7 grādi). Šajā dienā gaisa temperatūra sasniedza +14 grādus, bet vietām republikā pat +15,1 grādu. Šo siltumu atnesa vēji no Dienvidatlantijas. Oktobra beigās spēkā pieņēmās anticiklons. Tā galvenais apgabals virzījās uz Rietumeiropu, Ukrainu un Baltiju. Anticiklons neļāva atplūst aukstā gaisa masām. Cikloni, kas veidojās virs Ziemeļatlantijas, pārvietojās caur Skandināvijas ziemeļdaļu. Virs Latvijas PSR teritorijas valdīja dienvidu un dienvidrietumu virziena vēji, kuri atpūta Atlantijas silto un mitro gaisu.

Novembris

• 1. novembris — siltākā novembra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +12,6°C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +9,3 grādi.

1984. gada novembra sinoptiskie notikumi risinājās pavisam rudenim neatbilstoši. Virs Baltijas valdīja anticikloni. Nespēdami pārvarēt augsta spiediena apgabala barjeru, cikloni pārvietojās vairāk uz ziemeļiem no Latvijas teritorijas. Novembra pirmās dekādes laiku noteica plašs anticiklons, kas aptvēra visu Centrālo Eiropu. Ar dienvidrietumu plūsmām Latvijas teritorijā ieplūda silts gaiss no Vidusjūras piekrastes. Gaisa temperatūra dienā sākumā pacēlās līdz +9, +12 grādiem, pēc tam bieza migla neļāva līdz zemei izlauzties saules stariem. Tāpēc galvenais termiskais fons bija +4, +9 grādi. Visu dekādi diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza vidējo daudzos gados novēroto bieži vien par trim līdz sešiem grādiem.

• 16. novembris — vēsākā novembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,0 °C. Trīs dienas vēlāk, 19. novembrī minimālā gaisa temperatūra noslēdēja gandrīz tik pat zemu, sasniedzot –7,8 grādu atzīmi. Toties tieši šajā dienā tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –5,6 grādi. Turpmāk temperatūra stabili sāka paaugstināties.

Otrajā dekādē laiku noteica anticiklons, kas izveidojās virs Grenlandes ledājiem un, nesdams līdzi ziemeļu jūru aukstumu, pārvietojās pa Padomju Savienības ziemeļu teritoriju no ziemeļiem uz dienvidiem. Latvijā tas izraisīja gaisa temperatūras krišanos līdz −7, −12 grādiem. Vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā bija −1 līdz −3 grādi, kas ir par trim līdz četriem grādiem zem normas. Otrās dekādes beigās anticiklons gausi atkāpās uz ziemeļaustrumiem.

Otrās dekādes beigās dzīvsudraba stabiņš termometrā naktī noslīdēja līdz mīnus 10, mīnus 13 grādiem, bet dienā temperatūra stabili noturējās zem nulles. Dekādes mijā visā Latvijas teritorijā uzsniga sniegs. Taču tas nevaldīja ilgi. Trešās dekādes sākumā virs Eiropas nomainījās gaisa plūsmas, un Atlantijas okeāna siltās, mitrās gaisa masas ar dienvidrietumu vējiem ieplūda Baltijā. Ziema atkāpās, dodama vietu parastam rudens laikam. Virs Atlantijas valdīja dziļi cikloni. Viens no tiem bija aizvirzījies līdz Skandināvijas dienvidu piekrastei un bija jūtams, ka tas ir tuvu — virs Baltijas jūras tika novērots ļoti stiprs vējš. Latvijas piekrastē sniegu nomainīja lietus.

Novembra pēdējā nedēļā virs Eiropas kontinenta laiku noteica divi atmosfēras veidojumi: ļoti auksts anticiklons Eiropas austrumos un silts ciklcns rietumos. Šķirtne starp šiem diviem gaisa virpuļiem no ziemeļiem uz dienvidiem veda caur Baltiju un Baltkrieviju. Ļoti liels bija temperatūras kontrasts starp austrumiem un rietumiem. Latvijā dažkārt gaisa temperatūra austrumos naktī un dienā bija no −2 līdz −8 grādiem, bet rietumos no +1 līdz +6 grādiem. Rīgā pārsvarā bija jūtama siltā ciklona ietekme, tāpēc diennakts vidējā gaisa temperatūra saglabājās par 2 līdz 5 grādiem virs normas. Republikas austrumos vietām sniga, taču sniega segas biezums līdz mēneša beigām nebija izveidojies liels — tikai 2 līdz 9 centimetri.

Gada pārskats

Temperatūra

• Latvija: –26,5 °C (Zosēni)
• Latvija: +32,4 °C (Rīga)
• Rīga: −16,9 °C (11. februāris)
• Rīga: +32,4 °C (12. jūlijs)

Nokrišņi

• Nokrišņu gada summa Latvijā sastādīja aptuveni 650 mm.
• Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 608,4 mm.

Gaisa temperatūras Latvijā

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras sešās Latvijas un Igaunijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 1984. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Mēnesis													Gadā
		Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
1	Liepāja	−9,4	−14,2	−10,8	−1,6	+2,6	+7,0	+7,6	+7,3	+5,3	+4,7	−8,9	−9,4		−14,2
2	Kolka	−7,9	−16,7	−17,2	−2,5	−2,1	+7,7	+5,2	+1,8	+2,9	−1,7	−6,1	−9,3		−17,2
3	Rīga	−10,6	−16,9	−15,5	−4,1	+0,1	+5,0	+7,0	+5,0	+3,5	−2,1	−7,8	−11,0		−16,9
4	Daugavpils	−16,3	−22,6	−22,2	−4,5	−0,7	+1,0	+7,1	−1,5	+0,0	−4,1	−13,4	−16,0		−22,6
5	Gulbene	−14,5	−20,0	−15,7	−4,0	−1,0	+2,2	+2,6	+0,2	+2,3	−2,9	−13,0	−18,4		−20,0
6	Valga	−14,5	−23,0	−20,0	−3,6	−5,1	+0,8	+5,2	+1,8	+0,3	−2,9	−10,9	−15,7		−23,0

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 1984. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Mēnesis													Gadā
		Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
1	Liepāja	+6,9	+3,3	+10,2	+19,2	+25,9	+26,1	+26,7	+26,7	+18,1	+22,2	+10,6	+7,1		+26,7
2	Kolka	+7,7	+2,7	+6,3	+21,2	+18,7	+22,1	+30,3	+24,6	+17,6	+16,2	+11,6	+8,6		+30,3
3	Rīga	+8,3	+2,5	+9,1	+21,6	+27,3	+26,4	+32,4	+28,1	+19,4	+20,4	+10,6	+7,8		+32,4
4	Daugavpils	+5,7	+1,7	+7,6	+21,6	+27,0	+25,5	+30,0	+28,5	+23,0	+18,2	+11,2	+5,9		+30,0
5	Gulbene	+3,6	+0,9	+6,8	+20,8	+25,0	+26,9	+30,1	+28,1	+20,6	+22,2	+11,9	+6,0		+30,1
6	Valga	+6,0	+2,0	+8,3	+22,3	+27,4	+25,6	+31,5	+27,6	+18,9	+21,0	+12,6	+6,6		+31,5

Nokrišņi

• Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 531,8 mm (Rīgas centra stacijā 608,4 mm).

Laikapstākļu statistika Rīgā

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas. Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.

Temperatūra Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp. Janvāris −10,6 °C 21. janvāris +8,3 °C 1. janvāris −1,4 °C +2,1 Februāris −16,9 °C 11. februāris +2,5 °C 5. februāris −3,5 °C −0,1 Marts −15,5 °C 24. marts +9,1 °C 31. marts −0,7 °C −0,8 Aprīlis −4,1 °C 20. aprīlis +21,6 °C 16. aprīlis +7,4 °C +2,4 Maijs +0,1 °C 10. maijs +27,3 °C 15. maijs +14,3 °C +2,7 Jūnijs +5,0 °C 12. jūnijs +26,4 °C 1. jūnijs +14,7 °C −0,6 Jūlijs +7,0 °C 1. jūlijs +32,4 °C 12. jūlijs +15,4 °C −1,8 Augusts +5,0 °C 27. augusts +28,1 °C 10. augusts +17,0 °C +0,5 Septembris +3,5 °C 16. septembris +19,4 °C 4. septembris +11,8 °C 0,0 Oktobris −2,1 °C 17. oktobris +20,4 °C 3. oktobris +9,6 °C +2,5 Novembris −7,8 °C 19. novembris +10,6 °C 1. novembris +1,4 °C −0,9 Decembris −11,0 °C 17. decembris +7,8 °C 8., 9. decembris −1,6 °C −0,1

Nokrišņi Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums 61,2 mm 25,5 18,3 5,1 7,1 mm 4., 12. janvāris 31,2 mm 16,3 0,0 0,0 5,1 mm 6., 9. februāris 18,1 mm 6,6 1,8 5,1 3,1 mm 5. marts 7,5 mm 2,0 0,0 2,0 2,0 mm 3. aprīlis 63,9 mm 14,0 31,0 16,3 29,0 mm 19. maijs 83,8 mm 33,0 5,0 16,7 15,0 mm 6. jūnijs 83,5 mm 0,5 53,4 30,6 16,0 mm 19. jūlijs 36,2 mm 0,0 21,3 15,0 11,9 mm 30. augusts 90,5 mm 30,8 32,0 21,6 10,9 mm 5., 23. septembris 72,4 mm 12,2 34,1 24,2 13,0 mm 23. oktobris 15,9 mm 1,2 0,0 15,5 7,9 mm 25. novembris 44,2 mm 16,0 11,0 13,7 7,9 mm 7., 22. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:

• Lietus — 152 dienas
• Sniegs — 48 dienas
• Negaiss — 12 dienas
• Migla — 39 dienas
• Krusa — 0 dienas

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

• −8,0 °C — 26. decembris
• −7,0 °C — 17. decembris
• −6,7 °C — 18. decembris
• −6,3 °C — 23. janvāris
• −5,7 °C — 28. janvāris

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

• +18,8 °C — 12. jūlijs
• +18,5 °C — 6. augusts
• +17,5 °C — 10. augusts
• +16,8 °C — 16. maijs
• +16,4 °C — 6. jūnijs

Skatīt arī

• Latvijas klimats
• Rīgas klimats
• 1984. gads Latvijā

Atsauces

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
• Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
• Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

Ārējās saites

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)