1984. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1984. gada laikapstākļi Latvijā. Līdzās 1986/1987. gada ziemai, 1984/1985. gada ziema bija visaukstākā 1980. gados un viena no aukstākajām 20. gadsimtā.

Laikapstākļi Latvijā
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1984. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā - +7,03 °C
Minimālā –26,5 °C −16,9 °C
Maksimālā +32,4 °C +32,4 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: ~650 mm
Rīga: 608,4 mm
Mēnesī Rīga: 84,5 mm (jūlijs)
Dekādē Rīga: 53,4 mm (jūlijs)
Diennaktī Rīga: 29,0 mm (19. maijs)
Vējš
Vēja brāzmas Rīga: 20 m/s (2. janvāris)
Citi gada notikumi

Gada notikumiLabot

JanvārisLabot

1984. gads iesākās ar vējainu un mitru laiku. Vēl pusnaktī Rīgā gaisa temperatūra bija –0,1 °C (pazeminoties līdz –0,3 °C), bet tad tā lēnām sāka paaugstināties un jau pēcpusdienā sasniedza +8,3 grādus. Gada pirmā dienā tika prognozēts mākoņains laiks, brīžiem skaidrosies, nokrišņi slapja sniega un lietus veidā. Rietumu vējā 15—20 metri sekundē, piekrastē brāzmas līdz 25 metriem sekundē. Gaisa temperatūra no 0 līdz +5 grādiem. Rīgā īslaicīgi nokrišņi, gaisa temperatūra +2, +4 grādi.[1]

  • 1. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,3 °C. Iepriekšējais rekords, ka bija +6,1 °C tika sasniegts 1913. gadā.
  • 2. janvāris — vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 20 m/s.

Janvāra sākumā, tāpat kā 1983. gada beigās, Latviju pārsteidza neparasti silts laiks. Pēc daudzu gadu datiem, diennakts vidējā gaisa temperatūra janvārī svārstās no –3 grādiem piekrastē līdz –7 grādiem republikas austrumos. Bet Rīgā gada pirmajā nedēļā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0, +4 grādi, kas ir par 6 līdz 8 grādiem virs normas. 1. janvārī tika sasniegts diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, +8,3 grādi, iepriekšējais maksimums tika novērots 1913. gadā un bija +6,1 grāds. Jelgavā tika reģistrēta vēl augstāka temperatūra +10 grādi. Šādu temperatūras režīmu izraisījuši zināmi sinoptiski procesi. Atmosfēras augšējos slāņos ilgu laiku pastāvēja noturīga gaisa plūsma, kas virzījās no rietumiem uz austrumiem. Tās ietekmē uz Eiropas teritoriju pārvietojās aktīvi cikloni, kas atnesa siltu gaisu. Līdz ar ciklonu veidošanos it visur pastiprinājās vējš un nokrišņi. Vēja spēks dažos rajonos sasniedza 10 balles (vairāk nekā 25 metri sekundē). Nokrišņi pārsvarā bija lietus un slapja sniega veidā. Šādu apstākļu dēļ sniega sega republikā praktiski nokususi. Gada pirmās nedēļas nogalē sniegs bija saglabājies pārsvarā ziemeļaustrumos. Sniega segas biezums svārstījās robežās no viena līdz sešiem centimetriem.[2]

Otrās dekādes sākumā Latvijas iedzīvotājus iepriecināja īsti ziemīgs laiks. Uzsniga sniegs, gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz 3—8 grādiem zem nulles, bet nakti uz 11. janvāri austrumu rajonos bija 11—16 grādu liels sals. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –7,4 °C. Pavīdēja cerība, ka Baltijā beidzot atnākusi ziema. Bet atlantiskie cikloni, kuri cits aiz cita pārvietojas no Ziemeļanglijas uz Skandināviju un tālāk uz ziemeļaustrumiem, atkal piespieda ziemu atkāpties. Pārvietojoties ar ātrumu 50—60 kilometru stundā, tie Latvijai atnesa siltu un mitru okeāna gaisu. Tādēļ diennakts vidējā gaisa temperatūra atkal pakāpās par 1—5 grādiem virs normas. Īpaši silts bija Latvijas rietumu rajonos. Sniega segas biezums šeit bija tikai 3—6 centimetri, bet jūras piekrastē sniega nebija vispār. Rietumu upes nebija aizsalušas. Republikas austrumu daļā ziema bija mazliet jūtamāka. Sniega segas biezums sasniedz 10—25 centimetrus, Ērgļu apkārtnē 24, bet Gaiziņkalnā — 35 centimetrus. Dienvidaustrumu rajonos augsne bija sasalusi 20, vietām līdz 30 centimetru dziļumā.[3]

FebruārisLabot

  • 11. februāris — aukstākā 1984. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16,9 °C.

AprīlisLabot

Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza tikai 7,5 mm.

  • 6. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +17,7 °C.
  • 9. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +15,8 °C.
  • 10. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +15,6 °C.
  • 16. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,6 °C.

MaijsLabot

  • 15. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,3 °C.

JūnijsLabot

  • 1. jūnijs — mēneša siltākā diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra bija +26,4 °C. Vēl tikai 10 jūnija dienās maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza +20 grādi.

Jūnija sākumā valdīja īsti vasarīgs laiks. Karstās, saulainās dienas veicināja konvekcijas attīstīšanos, negaisa mākoņu veidošanos. Tāpēc pēc dienas karstuma vakara un nakts stundās lija lietus, vietām spēcīgs, dunēja pērkons, dažos rajonos tika reģistrēta pat krusa. Taču sinoptiskie procesi mainījās. Uz austrumiem aizvirzījās anticiklons, kas saglabājās virs PSRS Eiropas daļas teritorijas un Baltijas maijā un jūnija sākumā. Atkāpdamies tas pavēra ceļu veselai ciklonu sērijai, kas noteica nepastāvīgu laiku, temperatūras krasu mainīšanos un lietu. 7. un 8. jūnijā šāda ciklona aizmugurē Skandināvijā, Baltijā un Baltkrievijā aktīvi ieplūda auksts gaiss, kā rezultātā gaisa temperatūra dienā pazeminājās vairāk nekā par 10 grādiem: no 25—27 grādiem jūnija sākumā līdz 9—14 grādiem. Iestājoties skaidram laikam, naktī no 11. uz 12. jūniju atsevišķos rajonos augsnes virskārtā bija salna no mīnus 1 līdz mīnus 3 grādiem.[4]

  • 9. jūnijs — kamēr Latvijas teritorijā valdīja daļēji mākoņains, drēgns laiks un maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā bija robežās no +11 līdz +14 grādiem, PSRS Eiropas daļā, pāris simtus kilometru uz austrumiem no Latvijas robežas, strauji mainījās atmosfēras procesi. No PSRS Eiropas daļas dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem pārvietojās ciklons un netālu no Maskavas saplūda ar citu ciklonu, kas virzījās no Baltijas valstīm. Temperatūru un spiediena kontrasti palielinājās, un sāka attīstīties liels mākoņu daudzums. Tā augstums sasniedza 12—13 kilometrus.[5] Nolija spēcīgs lietus, vietām bija vērojama arī krusa. Kā ziņoja PSRS centrālie prese izdevumi, šajā dienā, pēcpusdienā Ivanovas, Gorkijas, Kaļiņinas, Kostromas un Jaroslavļas apgabalā, kā arī Čuvašijas APSR sākās spēcīgas viesuļvētras. Vairākās šo apgabalu un autonomās republikas vietās bija pat virpuļviesuļi. Tie trakoja apmēram divas stundas — no pulksten trijiem līdz pleciem pēcpusdienā. Šāda postoša dabas stihija tik plašā teritorijā šajos rajonos vēl nekad agrāk nebija novērota.[6] Spriežot pēc postījumiem, ko radījuši virpuļviesuļi, vēja ātrums sasniedza apmēram 60 līdz 100 metrus sekundē, brīžiem pat 200 metrus sekundē. Pēc dažādām ziņām, bojā gāja no 69 līdz vairāk kā 400 cilvēkiem, bet ievainojumus guva 804 cilvēki.[7]
Gorkijas apgabalā 32 rajonos tika traucēta elektroenerģijas apgāde, vairākās vietās tika traucēta ūdensapgāde. Vējš rāva un lauza vadus, māju jumtus. Gorkijas pilsētā (šobrīd Ņižņijnovgoroda) no ierindas izgāja četri trolejbusu un divi tramvaju maršruti. Apmēram 350 ēkas tika ievērojami bojātas, simtiem namu palika bez elektriskās strāvas. Luņevas ciema apkārtnei, kur auga simtgadīgas egles un priedes, arī pāri brāzās virpuļviesulis. Tas šos kokus salauza kā sērkociņus, bet 150 kubikmetru lielā metāla ūdenscisterna tika pacelta gaisā un aizmesta gandrīz kilometra tālumā.
Ivanovā virpuļviesulis parādījās sestdienā pulksten 15 un 15 minūtēs. Šai laikā daudzi pilsētas iedzīvotāji atradās mežā vai piepilsētas vasarnīcās. Stihija sadauzīja vagonus, dzelzsbetona būves, norāva jumtus, apgāza trolejbusus. PSRS hidrometeorologlskā dienesta speciālisti dienu ieprieks jau bija brīdinājusi partijas, padomju un saimnieciskos orgānus, ka 9. jūnijā šajos rajonos ir sagaidāma spēcīga vētra. Taču virpuļviesuļa tuvošanos arī lietpratējiem nebija iespējams prognozēt. Tas tāpēc, ka pagaidām zinātne vēl nevar paredzēt, kad un kurā vietā parādīsies šī postošā dabas stihija. Ilggadējie novērojumi liecina, ka virpuļviesulis parasti mēdz izveidoties nelielā teritorijas daļā, turklāt tas parādās ārkārtīgi reti un negaidīti.
Jau pirmajās viesuļvētras stundās visos minētajos apgabalos un rajonos darbu sāka dabas stihiju seku likvidēšanas komisijas. Mediķi, celtnieki, mehanizatori un citu nozaru speciālisti uzsāka organizētu seku likvidāciju. Visi iedzīvotāji saņēma neatliekamo palīdzību. Vēlāk atvēra tirdzniecības punktus, noregulēja elektrības un ūdens piegādi.[8]

Jūnija vidū Latvijā pārsvarā bija nepastāvīgs laiks ar īslaicīgām lietusgāzēm un negaisiem. Dažos rajonos bija krusa. Šādu laiku noteica ciklonu sērija, kas no dienvidiem un rietumiem virzījās uz Baltiju un atnesa mitru un relatīvi vēsu jūras gaisu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 1 līdz 3 grādus zemāka par normu. Taču par spīti vēsajam laikam dabā turpinājās vasaras procesi, piemēram, nemitīgi cēlās ūdens temperatūra ūdenskrātuvēs. Upēs tā sasniedza 19 līdz 20 grādus, bet jūrā ūdens virsējais slānis sasila līdz 16—17 grādiem. Vēsais laiks ietekmēja arī augu stāvokli. To attīstība gandrīz par divām nedēļām apsteidza parastos termiņus.[9]

Jūnija beigās Latvijā valdīja lietains un auksts laiks. Mēneša pēdējās nedēļas diennakts vidējā temperatūra bija ievērojami zemāka par daudzu vasaru vidējās temperatūras līmeni šajās dienās. Rīgā laikā no 24. līdz 29. jūnijam dzīvsudraba stabiņš pacēlās tikai līdz plus 12—13 grādiem. Tas ir par trim četriem grādiem zemāk par parasto normu šajā laikā. Saules siltuma deficīts atstāja savu iespaidu arī uz vidējo temperatūru dienā — maksimālā temperatūra dienā turējās diapazonā no +12 līdz +17 grādiem. Laiku Baltijā jūnija otrajā pusē noteica cikloniski veidojumi virs Atlantijas, kas ar apskaužamu pastāvību virzījās uz Ziemeļu un Baltijas jūru.[10]

JūlijsLabot

Jūlijā sākumā laiks joprojām Baltijā bija vēss. Gaisa vidējā temperatūra saglabājas par 4 līdz 5 grādiem zemāka par normu, dienas temperatūra nepārsniedza +16 līdz +19 grādus. Gandrīz katru dienu lija īslaicīgs lietus, turējās noturīgs ziemeļrietumu vējš. Tāda laika anomālija bija izskaidrojama ar ciklonu klātbūtni Baltijas rajonu tuvumā. Jūlija sākumā dziļš ciklons no Melnās jūras virzījās caur Maskavas apgabalu uz Arhangeļsku un Balto jūru. Virs minētajiem rajoniem ciklons pārvērtās par mazkustīgu augsta spiediena apgabalu, kas veicināja ziemeļvēju un ziemeļrietumu vēju plūsmu saglabāšanos virs Skandināvijas un Baltijas. Šīs plūsmas veicināja aukstu gaisa masu ieplūdi no Barenca jūras, kā rezultātā saglabājās nepastāvīgs laiks. Vienlaicīgi attīstījās ciklona apgabali virs Polijas un Ukrainas.[11]

  • 11. jūlijs — silta diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +27,1 °C (viena no trijām dienām jūlijā, kad gaiss iesila virs +25 grādiem).
  • 12. jūlijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +32,4 °C. Šī bija arī karstākā 1984. gada diena Rīgā. 2010. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +32,5 °C. Iepriekš, Rīgā tika aizvadīta arī silta nakts, temperatūra nebija zemāka par +18,9 °C. Turpmākās naktis jau bija ievērojami vēsākas.

Pēc ilgstoši vēsa laika, jūlija pirmās dekādes beigās parādījās saule, pārstāja līt, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 19—24 grādiem. Šīs pārmaiņas izraisīja anticiklons no Azoru salām. No Centrālās Eiropas teritorijas uz Baltiju virzījās ciklons, un saistībā ar tā tuvošanos, laiks kļuva siltāks. Ar katru dienu Latvijā temperatūra paaugstinājās un 12. jūlijā tā sasniedza savu maksimumu. Termometra dzīvsudraba stabiņš rādija 30 grādus, bet Dobeles, Jelgavas, Rīgas, Alūksnes, Skultes un Skrīveru apkārtnē līdz +32 grādiem. Rīgā šajā dienā temperatūra pārsniedza līdz šim maksimālo atzīmi — tā bija +32,4 grādi. Diennakts vidējā temperatūra Rīgā bija +24,7 grādi, tas ir, par 8 grādiem augstāka par normu. Vakarā mainījās vēja virziens, tas atnesa Atlantijas vēsmu. Karstums atkāpās.[12]

Jūlija otrajā dekādē laikapstākļus Baltijā noteica viens un tas pats ciklons, kas ir samērā reta sinoptiskā parādība, it sevišķi vasarā. Šis savdabīgais ciklons vispirms veidojās virs Ziemeļjūras un ļoti ātri izplatījās augšējos atmosfēras slāņos. Pārvietojies uz Baltijas jūru un Baltiju, tas šeit arī atrada «paliekošu mājvietu». Mitrais Ziemeļjūras un Baltijas jūras gaiss ciklona sistēmā izplatījās atmosfēras slāņos lielā augstumā un veicināja mākoņu joslu veidošanos. Tā rezultātā visu nedēļu lija. Rīgā, mēneša trešajā nedēļā, nolija vairāk nekā 40 milimetru nokrišņu, kas veido pusi no mēneša normas, bet dažos republikas rajonos (Ventspils, Skulte) dažreiz diennaktī nokrišņu daudzums sasniedza pat 32—37 milimetrus. Spēcīgās lietusgāzes vietumis saveldrēja ziemājus un vasaras kviešus, kā arī nelabvēlīgi ietekmēja lauku darbus. Saules siltuma trūkums iespaidoja vidējo diennakts temperatūru, kas bija 15—16 grādi, kas ir par 2—3 grādiem zemāka nekā parasti.[13]

Jūlija beigās Latvijā pārsvarā bija nepastāvīgi laika apstākļi ar īslaicīgu lietu, vietām ar pērkona negaisu. Kopumā jūlija vidējā gaisa temperatūra bija +15,4 grādi par 2 grādiem zemāka nekā daudzu gadu vidējā temperatūra šajā mēnesi.

AugustsLabot

Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra augustā Latvijā ir −2, +5 grādi un ir uzstādīta galvenokārt 1966. un 1984. gados.

Augusta sākumā Baltijas teritorijā atgriezās vasara: ciklonus izstūma anticiklons, kura centrs atradās virs Karēlijas. Tā iespaidā mitējās lieti un iestājās silts laiks. Mēneša pirmajā nedēļas trīs dienas Latvijā pieturējās sauss un ļoti silts laiks. Vidējā gaisa temperatūra naktī pacēlās līdz +12, +17 grādiem, dienas līdz +21, +26 grādiem. 1. augustā Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +17,8 grādi. Siltais gaiss sasildīja arī ūdenskrātuves. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija +18 līdz +20 grādi.[14]

  • 6. augusts — siltākā augusta nakts Rīgā. Temperatūra pazeminājās līdz +18,5 grādiem.
  • 10. augusts — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +28,1 °C.

Augustā laiks bija apbrīnojami nepastāvīgs. Pirmajā dekādē virs Baltijas "saimniekoja" dienvidu platuma grādu siltais gaiss. Dāsni spīdēja saule, sasildot Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņus. Maksimālā gaisa temperatūra bija +26, +29 grādi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +21, +23 grādi par 3—6 grādiem augstāka par normu. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī sasniedza 20—22 grādus. Otrajā dekādē atmosfēras procesi krasi mainījās. No Adrijas jūras caur Balkāniem un centrālajiem Eiropas rajoniem uz Ziemejurāliem virzījās ciklons, kas arī radīja traucējumus gaisa cirkulācijā. Siltais gaiss aizvirzījās uz austrumiem, valdošais kļuva ziemeļvējš, un Baltijā ieplūda aukstas gaisa masas. Krasi pazeminājās temperatūra. Diennaktī Rīgā tā bija par 3 grādiem zemāka par normu. Sākās lietavas.[15]

Trešās dekādes sākumā Baltijā pēkšņi iestājās sauss un silts laiks. To noteica plašs anticiklons virs Rietumeiropas un Baltijas. Tas aizšķērsoja ceļu cikloniem, kuru ietekmē augusta otrā dekāde republikā bija vēsa un lietaina. Lietus mitējās, saules stari ātri sasildīja gaisu. Maksimālā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20, +26 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija 18—20 grādu, kas ir par 3—5 grādiem virs normas. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī šajās dienās bija +18, +20 grādu.[16]

  • 27. augusts — naktī tika reģistrētas visagrākās un visintensīvākās pirmās rudens salnas Latvijā. Zosēnos un Daugavpilī diennakts minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −2 grādiem (−1,7 °C). Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās tikai līdz +5,0 °C.

Augusta pēdējās dekādes sinoptiskie procesi bija daudzveidīgi. Virs Baltijas trīsreiz notika gaisa masu nomaiņa. Dekādes sākumā augsta spiediena apgabala ietekmē, kas aptvēra PSRS Eiropas teritorijas lielāko daļu, Latvijā bija sauss, saulains laiks. Gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21, +26 grādiem. Cikloni no Atlantijas virzījās ziemeļos no Latvijas. Bet viens no tiem aizkavējās virs Ziemeļurāliem un kļuva par milzīgu ciklonisku virpuli. Pa tā aizmugures daļu Baltijas teritorijā ieplūda auksts gaiss no Barenca jūras. Latvijā kļuva ievērojami aukstāks. Gaisa temperatūra dienā pazeminājās līdz +12, +16 grādiem, nakti līdz 0, +5 grādiem. 27. augustā bija vērojamas sezonā pirmās salnas. Līdz 24. augustam diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +18, +20 grādi, kas ir 3 līdz 5 grādi virs normas, bet, ielaužoties arktiskajam gaisam, tā pazeminājās līdz +9, +11 grādiem, kas ir par četriem līdz sešiem grādiem zem klimatiskās normas. Pēc tam zema spiediena apgabals no Ziemeļamerikas krastiem pārvietojās līdz Skandināvijai, pēc tam uz Baltiju. Pa tā dienvidu perifēriju Austrumeiropā ar rietumu gaisa plūsmām sāka ieplūst mitrais okeāna gaiss. Gaisa masu nomaiņu virs mūsu rajoniem pavadīja lietus. Dažos rajonos bija pērkona lietus, pastiprinājās rietumu vējš.[17]

SeptembrisLabot

Septembra pirmajā nedēļā mērenajos platuma grādos atmosfērā noritēja vētraini procesi. Aktīvi cikloniski virpuļi, lielā ātrumā virzīdamies no Atlantijas, noteica laiku Baltijā. Divi cikloni virzījās netālu no Latvijas, tāpēc 4. septembrī pastiprinājās dienvidrietumu vējš no 15 līdz 18 metriem sekundē. Nolija stiprs lietus, gaisa temperatūra dienā nepārsniedza +12, +17 grādu, tikai austrumos tā sasniedza +20 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +13, +15 grādu, republikas austrumos +16, +18 grādi, kas ir par vienu līdz diviem grādiem zem normas. 6. septembrī laiks ievērojami uzlabojās. Baltijā laiku noteica auksts anticiklons, kura centrs atradās virs Lielbritānijas. Debesis sāka skaidroties, lietus mitējās, tomēr gaisa temperatūra būtiski necēlās, jo Latvijā ieplūda Arktikas aukstais gaiss.[18]

OktobrisLabot

  • 3. oktobris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +20,4 °C.
  • 21. oktobris — vēja ātrums brāzmās Liepājā sasniedza 24 m/s.

Gada pārskatsLabot

TemperatūraLabot

NokrišņiLabot

  • Nokrišņu gada summa Latvijā sastādīja aptuveni 650 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 608,4 mm.

Gaisa temperatūras LatvijāLabot

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras sešās Latvijas un Igaunijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.[19][20][21][22][23][24]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 1984. gadā ( °C )
Nr. Vieta Mēnesis Gadā
Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec
1 Liepāja −9,4 −14,2 −10,8 −1,6 +2,6 +7,0 +7,6 +7,3 +5,3 +4,7 −8,9 −9,4 −14,2
2 Kolka −7,9 −16,7 −17,2 −2,5 −2,1 +7,7 +5,2 +1,8 +2,9 −1,7 −6,1 −9,3 −17,2
3 Rīga −10,6 −16,9 −15,5 −4,1 +0,1 +5,0 +7,0 +5,0 +3,5 −2,1 −7,8 −11,0 −16,9
4 Daugavpils −16,3 −22,6 −22,2 −4,5 −0,7 +1,0 +7,1 −1,5 +0,0 −4,1 −13,4 −16,0 −22,6
5 Gulbene −14,5 −20,0 −15,7 −4,0 −1,0 +2,2 +2,6 +0,2 +2,3 −2,9 −13,0 −18,4 −20,0
6 Valga −14,5 −23,0 −20,0 −3,6 −5,1 +0,8 +5,2 +1,8 +0,3 −2,9 −10,9 −15,7 −23,0
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 1984. gadā ( °C )
Nr. Vieta Mēnesis Gadā
Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec
1 Liepāja +6,9 +3,3 +10,2 +19,2 +25,9 +26,1 +26,7 +26,7 +18,1 +22,2 +10,6 +7,1 +26,7
2 Kolka +7,7 +2,7 +6,3 +21,2 +18,7 +22,1 +30,3 +24,6 +17,6 +16,2 +11,6 +8,6 +30,3
3 Rīga +8,3 +2,5 +9,1 +21,6 +27,3 +26,4 +32,4 +28,1 +19,4 +20,4 +10,6 +7,8 +32,4
4 Daugavpils +5,7 +1,7 +7,6 +21,6 +27,0 +25,5 +30,0 +28,5 +23,0 +18,2 +11,2 +5,9 +30,0
5 Gulbene +3,6 +0,9 +6,8 +20,8 +25,0 +26,9 +30,1 +28,1 +20,6 +22,2 +11,9 +6,0 +30,1
6 Valga +6,0 +2,0 +8,3 +22,3 +27,4 +25,6 +31,5 +27,6 +18,9 +21,0 +12,6 +6,6 +31,5

NokrišņiLabot

Laikapstākļu statistika RīgāLabot

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[25] Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−10,6 °C
21. janvāris
+8,3 °C
1. janvāris −1,4 °C
+2,1
Februāris
−16,9 °C
11. februāris
+2,5 °C
5. februāris −3,5 °C
−0,1
Marts
−15,5 °C
24. marts
+9,1 °C
31. marts −0,7 °C
−0,8
Aprīlis
−4,1 °C
20. aprīlis
+21,6 °C
16. aprīlis +7,4 °C
+2,4
Maijs
+0,1 °C
10. maijs
+27,3 °C
15. maijs +14,3 °C
+2,7
Jūnijs
+5,0 °C
12. jūnijs
+26,4 °C
1. jūnijs +14,7 °C
−0,6
Jūlijs
+7,0 °C
1. jūlijs
+32,4 °C
12. jūlijs +15,4 °C
−1,8
Augusts
+5,0 °C
27. augusts
+28,1 °C
10. augusts +17,0 °C
+0,5
Septembris
+3,5 °C
16. septembris
+19,4 °C
4. septembris +11,8 °C
0,0
Oktobris
−2,1 °C
17. oktobris
+20,4 °C
3. oktobris +9,6 °C
+2,5
Novembris
−7,8 °C
19. novembris
+10,6 °C
1. novembris +1,4 °C
−0,9
Decembris
−11,0 °C
17. decembris
+7,8 °C
8., 9. decembris −1,6 °C
−0,1
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
61,2 mm
25,5
18,3
5,1
7,1 mm
4., 12. janvāris
31,2 mm
16,3
0,0
0,0
5,1 mm
6., 9. februāris
18,1 mm
6,6
1,8
5,1
3,1 mm
5. marts
7,5 mm
2,0
0,0
2,0
2,0 mm
3. aprīlis
63,9 mm
14,0
31,0
16,3
29,0 mm
19. maijs
83,8 mm
33,0
5,0
16,7
15,0 mm
6. jūnijs
83,5 mm
0,5
53,4
30,6
16,0 mm
19. jūlijs
36,2 mm
0,0
21,3
15,0
11,9 mm
30. augusts
90,5 mm
30,8
32,0
21,6
10,9 mm
5., 23. septembris
72,4 mm
12,2
34,1
24,2
13,0 mm
23. oktobris
15,9 mm
1,2
0,0
15,5
7,9 mm
25. novembris
44,2 mm
16,0
11,0
13,7
7,9 mm
7., 22. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:

Gaisa temperatūras fakti RīgāLabot

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[25]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Sinoptiķa komentārs | Lietus lāsēm pakšķot, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 300, 31.12.1983.
  2. Sinoptiķa komentārs | Siltums pastāvēs, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 6, 07.01.1984.
  3. Sinoptiķa komentārs | Ziema atkal atkāpusies, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, 14.01.1984.
  4. Sinoptiķa komentārs | Vēsi..., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 137, 16.06.1984.
  5. Orkāna untumi, Laikraksts "Komunists" (Liepāja) Nr. 124 (Saīsināts no laikraksta "Sociaļističcskaja industrija"), 30.06.1984.
  6. Russian Tornado Outbreak of 9 June 1984, ejssm.org
  7. Ивановский смерч 9 июня 1984 года: торнадо по-советски, russian7.ru
  8. Virpuļviesulis trakoja divas stundas, Laikraksts "Cīņa" Nr. 135, 14.06.1984.
  9. Sinoptiķa komentārs | Bez būtiskām pārmaiņām, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 143, 23.06.1984.
  10. Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs?, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 149, 30.06.1984.
  11. Sinoptiķa komentārs | Šis vasaras lietus..., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 155, 07.07.1984.
  12. Sinoptiķa komentārs | Ak, šī vasara!, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 160, 13.07.1984.
  13. Sinoptiķa komentārs | Vēsāks un lietaināks nekā parasti, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 166, 21.07.1984.
  14. Sinoptiķa komentārs | Baltija atgriezusies vasara, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 178, 04.08.1984.
  15. Sinoptiķa komentārs | Vasara māj atvadas, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 189, 18.08.1984.
  16. Sinoptiķa komentārs | Kļūs vēsāks, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 195, 25.08.1984.
  17. Sinoptiķa komentārs | Uzvēdīja rudens vēsums..., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 201, 01.09.1984.
  18. Sinoptiķa komentārs | Pārmaiņas nav gaidāmas, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 207, 08.09.1984.
  19. Historical Weather: Liepaja East, Latvia, tutiempo.net (angliski)
  20. Historical Weather: KOLKA, Belarus, tutiempo.net (angliski)
  21. Historical Weather: Riga, Latvia, tutiempo.net (angliski)
  22. Historical Weather: DAUGAVPILS, Belarus, tutiempo.net (angliski)
  23. Historical Weather: GULBENE, Belarus, tutiempo.net (angliski)
  24. Historical Weather: VALGA, Belarus, tutiempo.net (angliski)
  25. 25,0 25,1 Clima en Riga durante el año 1984, tutiempo.net (spāniski)

Ārējās saitesLabot