Piņķi
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Babītes pagastā. Par apdzīvotu vietu Medzes pagastā skatīt rakstu Piņķi (Medzes pagasts).
Piņķi, agrāk Saliena,[3] ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā, pagasta centrs. Atrodas Pierīgā autoceļu A5 un A10 krustojumā Neriņas labajā krastā 12 km no novada centra Mārupes un 15 km no Rīgas centra. Iekļauj savrupmāju ciematus Lielpriedes un Silarājus. Pēc iedzīvotāju skaita Piņķi ir ceturtais lielākais ciems (2024) Latvijā.
Piņķi | |
---|---|
lielciems | |
Latvijas brīvības cīņu Piņķu kaujas piemineklis | |
Koordinātas: 56°56′40″N 23°54′39″E / 56.94444°N 23.91083°EKoordinātas: 56°56′40″N 23°54′39″E / 56.94444°N 23.91083°E | |
Valsts | Latvija |
Novads | Mārupes novads |
Pagasts | Babītes pagasts |
Platība | |
• Kopējā | 6,75 km2 |
Augstums | 8 m |
Iedzīvotāji (2022)[1] | |
• kopā | 3 800 |
Pasta nodaļa | LV-2107 |
Piņķi Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuRakstu avotos Piņķu apkārtne pirmoreiz minēta 1225. gadā, ar 1226. gada 16. marta līgumu to iekļāva Rīgas lauku novadā. 14. un 15. gadsimtos ir minētas Peles, Beberbeķu un Olektes muižiņas. Piņķu draudzes novada (Kirchspiel Pinkenhof) centrs.
Baltijas pārkrievošanas laikos 1884. gadā Piņķu Nikolaja skolā nodibināja augstāko pakāpi — tā saukto Pēterskolu, kurā mācības notika krievu valodā. 1883. gadā minētas vēl Palīdzības klases skola ar 82 skolēniem, Annas Kalniņas skola ar 29 skolēniem, Mārtiņa Amola privātskola ar 15 skolniekiem un vācu draudzes skola ar 56 skolēniem.
Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. maijā Latviešu atsevišķās brigādes vienības pie Piņķiem cīnījās ar Padomju Latvijas armijas vienībām. Savukārt Bermontiādes laikā Latgales divīzijas 9. Rēzeknes pulks 1919. gada 4. novembrī pie Piņķiem cīnījās pret Rietumkrievijas armijas 1. plastunu pulku, jo krievi pāri Lielupei bija izcēluši desantu. 8. novembrī 9. Rēzeknes pulks atguva Bulduru tiltu un Jūrmalu līdz Dubultu šaurumam.
Latvijas PSR laikā uz Piņķu muižas zemes izveidojās sovhozs "Saliena", ko 1964. gadā apvienoja ar Bulduru dārzkopības tehnikumu, izveidojot Bulduru dārzkopības sovhoztehnikumu. Bulduru sovhoztehnikuma centrā izveidojās Salienas ciemats ar vidusskolu un kultūras namu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Piņķi atguva savu seno nosaukumu.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[4]
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Transports
labot šo sadaļuPiņķus apkalpo "Rīgas satiksmes" nodrošinātie autobusu maršruti, kas savieno ar Rīgu, Skulti un Babīte:
- 4. autobuss (Piņķi—Babīte—Jūrmalas gatve—Rīga),
- 32. autobuss (Piņķi—Jūrmalas šoseja—Rīga),
- 43. autobuss (Skulte—Piņķi—Rīga).
Kā arī autobusa maršruts Rīga—Piņķi—Kalnciems un mikroautobusa maršruts Lāči—Piņķi—Rīga.
Ievērojamākās vietas un kultūras dzīve
labot šo sadaļuIevērojamas vietas un iestādes:
- Piņķu Sv. Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca
- Inbox.lv ledus halle
- Babītes vidusskola
- Babītes mūzikas skola
- Babītes sporta komplekss
- Latvijas Starptautiskā skola (International School of Latvia)
Kultūras kolektīvi:
- Koklētāju ansamblis "Dzītariņi"
- Bērnudārzs "Saimīte"
- Jauniešu koris "Maska"
- Jauktais koris "Atskaņa"
- Babītes vidusskolas 5.—9. klašu meiteņu koris
- Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dārta"
- Deju grupa "Zvaigžņu aka"
Uzņēmējdarbība
labot šo sadaļuVirkne lielāko Babītes novada uzņēmumu ir reģistrēti Piņķu ciema teritorijā:[5]
- LEAX Baltix, SIA
- Dizaina un poligrāfijas nams, SIA
- PK Serviss, SIA
- Lindstrom, SIA
- OSTBY, SIA
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Piņķiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ «Informācija par objektu: Piņķi». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 24. februārī.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 553. lpp.
- ↑ OSP
- ↑ Lursoft. «Esi informēts!». Lursoft, Lursoft IT (latviešu), 2019-12-18. Skatīts: 2019-12-18.
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |