2013. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2013. gada laikapstākļi Latvijā. Tā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 7,0 °C, kas ir 1,1 grādu augstāk par ilggadīgo vidējo normu. Tādējādi 2013. gads bija piecpadsmitais siltākais ilggadīgajā datu rindā un 6. siltākais gads 21. gadsimtā. Viszemākā gaisa temperatūra 21. gadsimtā ir bijusi 2010. gadā: +5,6 °C, bet vissiltākais ir bijis 2008. gads: +7,6 °C. Pēc sešiem gadiem (no 2007. līdz 2012. gadam) ar lielāku par normu nokrišņu daudzumu 2013. gadā nokrišņu daudzums bija zem normas. Vidēji Latvijā 2013. gada nokrišņu daudzums bija 622 mm, kas ir 92% no ilggadīgās vidējās normas, ierindojot to ilggadīgās datu rindas vidusdaļā, vairāk uz sauso pusi. 21. gadsimtā 2013. gads bija ceturtais sausākais. Vissausākais 21. gadsimtā ir bijis 2006. gads, tajā nokrišņu daudzums bija tikai 530 mm, bet visvairāk nokrišņu ir bijis 2010. gadā — 856 mm.

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats

2013. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Vidējā	+7,0 °C	+8,1 °C
Minimālā	−27,0 °C	−22,3 °C
Maksimālā	+34,3 °C	+32,6 °C
Nokrišņi
Gadā	Latvija: 622 mm Rīga: 634,2 mm
Mēnesī	Rīga: 172,4 mm (septembris)
Dekādē	Rīga: 129,6 mm (septembris)
Diennaktī	Rīga: 43,0 mm (27. septembris)
Sniega sega	Latvija: 70 cm (Alūksne, 9. aprīlis)
Vējš
Citi gada notikumi

Gada raksturojums pa gadalaikiem

2012./2013. gadu kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −4,4 °C, kas ir 0,5 grādus zem ilggadīgās vidējās normas, tādējādi ierindojot to gan ilggadīgās, gan 21. gadsimta ziemu datu rindu vidusdaļā, vairāk uz auksto pusi. Visi trīs ziemas mēneši ir bijuši ar nedaudz, bet tomēr ar lielāku par normu nokrišņu daudzumu. Kopējais ziemas nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 141 mm (108% no ilggadīgās normas), tādējādi ierindojot to ilggadīgās datu rindas mitrāko ziemu trešajā desmitā, bet 21. gadsimtā — datu rindas vidusdaļā, vairāk uz mitro pusi.

Ar sezonas vidējo gaisa temperatūru +8,2 °C, kas ir 1,6 grādus virs ilggadīgās normas, 2013. gada rudens bija astotais siltākais ilggadīgajā datu rindā un trešais siltākais 21. gadsimtā. Vissiltākais 21. gadsimtā un otrais siltākais ilggadīgajā datu rindā ir bijis 2006. gada rudens, tā vidējā gaisa temperatūra bija +9,2 °C. Savukārt visaukstākais 21. gadsimtā un devītais aukstākais ilggadīgajā datu rindā ir bijis 2002. gada rudens, tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +5,2 °C. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 185 mm (92% no ilggadīgās normas) rudens gan ilggadīgajā datu rindā, gan starp 21. gadsimta rudeņiem ir ierindojies datu rindas vidusdaļā, vairāk uz sauso pusi. Vismazāk nokrišņu 21. gadsimtā ir bijis 2011. gada rudenī — 134 mm, bet nākamais — 2012. gads — ir bijis šajā gadsimtā ar nokrišņiem visbagātākais — 252 mm.

Gada raksturojums pa mēnešiem

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi
Janvāris	−6,2 °C	45 mm (103%)
Februāris	−2,2 °C	38 mm (111%)
Marts	−5,5 °C	11,3 mm (33%)
Aprīlis	+4,0 °C	46 mm (118%)
Maijs	+14,4 °C	67 mm (137%)
Jūnijs	+17,6 °C	47 mm (76%)
Jūlijs	+17,8 °C	62 mm (79%)
Augusts	+17,1 °C	67 mm (86%)
Septembris	+11,9 °C	87 mm (112%)
Oktobris	+8,1 °C	34 mm (50%)
Novembris	+4,7 °C	64 mm (104%)
Decembris	+2,2 °C	53 mm (100%)

Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,2 °C, kas ir 1,6 grādus zem ilggadīgās vidējās normas. Tādējādi pirmie divi 2012., 2013. gadu ziemas mēneši Latvijā bija aukstāki par normu. 2013. gada janvāris ilggadīgo janvāru datu rindā bija vairāk vidusdaļā, bet 21. gadsimtā — trešais aukstākais. Janvāris sākās un beidzās ar ievērojami siltāku par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem laiku. 1. un 31. janvāra diennakts vidējās gaisa temperatūras bija 7 grādus virs normas. Visaugstākā visā janvārī gaisa temperatūra bija pirmajās Jaunā gada stundās — Kuldīgā tā sasniedza +6,4 °C. Savukārt mēneša vidusdaļā Latvijā valdīja aukstums. Mēneša vissaltākā diennakts (vidēji Latvijā 11 grādus zem normas) bija 19. janvāris. Naktī uz 20. janvāri Vidzemes augstienē (Zosēnos) temperatūras stabiņš noslīdēja līdz 2013. gada ziemā Latvijā viszemākajai atzīmei: −27,0 °C. Janvāra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 45 mm (103% no ilggadīgās normas), ierindojoties gan ilggadīgo janvāru datu rindas, gan 21. gadsimta janvāra mēnešu vidusdaļā. Tādējādi abi pirmie ziemas mēneši bija ar nedaudz, bet tomēr ar lielāku par normu nokrišņu daudzumu. Laikam kļūstot vēsākam, pirmās dekādes beigās visa Latvija atkal pārklājās ar sniega segu. Lielākajā Latvijas daļā tā saglabājās līdz mēneša beigām, vien Baltijas jūras piekrastē mēneša pēdējās dienās to izkausēja lietus un atkusnis. Biezākā sniega sega tradicionāli bija Vidzemes un Alūksnes augstienēs — vidēji mēnesī 21–23 cm, maksimāli: 28–33 cm. 2013. gada janvāris bija ar trešo visrāmāko (vidēji mēnesī 2,8 m/s, kas ir 1,1 m/s zem normas) vēja ātrumu gada pirmajā mēnesī. Tradicionāli vislielākais vēja ātrums bija piekrastes rajonos, brāzmās vislielāko mēnesī ātrumu — 22 m/s — sasniedzot 4. janvārī Ventspilī.

Februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,2 °C, kas ir 2,5 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, tādējādi ierindojot to ilggadīgās datu rindas siltāko februāru trešajā desmitā. Mēneša lielākā daļa, līdz pat 19. februārim, bija stabili siltāka par normu, turpretī februāra noslēgums temperatūras ziņā bija kontrastains. Tajā, diennakts vidējai gaisa temperatūrai svārstoties ±5 grādus no normas, tika piedzīvota gan visā mēnesī viszemākā (−20,8 °C 22. februārī Zosēnos), gan visaugstākā (+8,2 °C 27. februārī Jelgavā) gaisa temperatūra. Februāra nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 38 mm (111% no ilggadīgās normas), tādējādi ierindojot to ilggadīgās datu rindas mitrāko februāru trešajā desmitā, bet 21. gadsimtā — februāru datu rindas vidusdaļā. Mēneša gaitā sniega sega noturīgi klāja lielāko Latvijas daļu, izņemot pašu Baltijas jūras piekrasti. Austrumlatvijas augstieņu rajonos tās biezums līdz pat divām reizēm pārsniedza normu, atsevišķās dienās sasniedzot 50–54 cm, turpretī daudzviet Kurzemē mēneša vidējais sniega segas biezums bija zem normas līdz pat tikai pusei no tās. 2013. gada februārī neparasti rāms bija vējš. Tā mēneša vidējais ātrums (2,4 m/s, kas ir 1,2 m/s zem normas) ir vismazākais pēdējos 36 gados novērotais. Vislielākais vēja brāzmu ātrums tradicionāli bija piekrastes rajonos, bet arī tur tas sasniedza tikai 17 m/s.

Marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,5 °C, kas ir 4,2 grādus zem ilggadīgās vidējās normas, tādējādi tas bija astotais aukstākais marta mēnesis ilggadīgajā datu rindā un aukstākais marts kopš 1987. gada. 2013. gada martā, pēc svārstībām ap normu mēneša sākumā, diennakts vidējā gaisa temperatūra bija stabili zem normas no 8. marta līdz pat mēneša beigām. Vienpadsmit diennaktīs temperatūras stabiņš noslīdēja zem −20 grādiem, kas arī nav bijis kopš 1987. gada. Mēnesī viszemākā gaisa temperatūra, −26,2 °C, tradicionāli bija Vidzemes augstienē — Zosēnos, bet visaugstākā — +8,7, +8,8 °C — Jelgavā un Rīgā. Kolkā, Stendē, Mērsragā un Ainažos 2013. gada marts bija visaukstākais 2012./2013. gadu ziemas sezonas mēnesis, citviet visaukstākais bija janvāris. Laika apstākļus 2013. gada marta lielākajā daļā noteica anticiklons. Līdz ar to nokrišņu bija maz. Ar vidējo nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 11 mm (33% no ilggadīgās normas) tas bija sestais sausākais ilggadīgajā datu rindā un sausākais marts kopš 1974. gada. Mēneša gaitā sniega sega noturīgi klāja lielāko Latvijas daļu, izņemot pašu Baltijas jūras piekrasti, kur sniegs nokusa februāra beigās. Austrumlatvijas augstieņu rajonos sniega segas biezums līdz pat 2,5 reizēm pārsniedza normu, atsevišķās dienās sasniedzot 50–60 cm. Lielāks par normu bija sniega segas biezums arī Latvijas vidusdaļā un Kurzemes augstienē. Anticiklona ietekmē marts bija saulains. Ilggadīgie Saules spīdēšanas ilguma martā dati liecina, ka Dobelē, Rīgā un Zosēnos 2013. gada marts ir bijis vissaulainākais, bet kopumā Valstī šī gada marts ir bijis otrais saulainākais. Lai gan mēneša vidējais vēja ātrums (2,8 m/s) bija jūtami zem normas, 3. martā šoziem pirmoreiz pa īstam atdzīvojās vēja brāzmas, daudzviet sagriežot sniegu baltā putenī. Rietumu un centrālajos rajonos tās sasniedza 18–24 m/s, bet Ventspilī brāzmām bija ļoti stipras vētras spēks (29 m/s).

Ar vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +4,0 °C, kas ir 0,9 grādus zem ilggadīgās vidējās normas, 2013. gada aprīlis ierindojās vēsāko aprīļa mēnešu ceturtā desmita sākumā. Pirmajās desmit mēneša dienās Latvijā vēl valdīja ziemai raksturīgi laika apstākļi. Diennakts vidējās gaisa temperatūras bija stabili 2—4 grādus zem normas, vairākās naktīs termometra stabiņš austrumu un centrālajos rajonos noslīdēja zem −10 grādiem, mēnesī viszemāko gaisa temperatūru, −14,4 °C, sasniedzot 3. aprīlī Vidzemes augstienē — Zosēnos. Daudzviet Latvijā jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā minimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti 7. aprīļa naktī. Zosēnos šajā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,6 °C, kas bija viszemākā līdz šim reģistrētā gaisa temperatūra 7. aprīlī visā Latvijā. Aukstā laika martā un aprīļa sākumā rezultātā meteoroloģiskais pavasaris Latvijas lielākajā daļā šogad atnāca 10. aprīlī — divas nedēļas vēlāk par ilggadīgiem vidējiem termiņiem. Aprīļa vidū laika apstākļi strauji mainījās. 16.—19. aprīlī diennakts vidējā gaisa temperatūra pakāpās 3—6 grādus virs normas, 18. aprīlī, kas bija mēneša siltākā diennakts, dienā gaiss visā Latvijā sasila līdz +15, +22 grādiem, bet naktī uz 19. aprīli temperatūras stabiņš nenoslīdēja zemāk par +4, +7 grādiem. Tomēr siltums bija īslaicīgs — 20. aprīlī temperatūra atkal pazeminājās un līdz mēneša beigām svārstījās no 2 grādiem virs normas līdz 3 grādiem zem tās. Arī nokrišņu daudzums aprīļa gaitā bija mainīgs. Ar mēneša vidējo nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 46 mm (118% no ilggadīgās normas) tas ierindojās mitrāko aprīļa mēnešu ceturtā desmita sākumā. 21. gadsimtā tas bija ceturtais mitrākais pavasara vidus mēnesis. Ar nokrišņiem visbagātākā un reizē arī teritoriāli viskontrastainākā bija mēneša pirmā dekāde. 1. un 5. aprīlī Latgalē izkritušais nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu, kopumā dekādes nokrišņu daudzums šai reģionā bija 3 reizes lielāks par normu. Turpretī Kurzemē aprīļa pirmajās 10 dienās izkritušais nokrišņu daudzums bija tikai 25% no normas, Ventspilī — tikai 5% no tās. Aprīļa pirmajā dekādē lielāko teritorijas daļu vēl klāja šim gadalaikam neierasti bieza sniega sega. Aukstā laika un snigšanas rezultātā jauni konkrēto dienu konkrētajās vietās sniega segas biezuma rekordi sekoja cits citam. Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza visā 2012.—2013. gadu ziemā vislielāko biezumu — 70 cm. Tik biezs sniegs Alūksnē aprīlī bija pirmoreiz. Jauni visa aprīļa mēneša sniega segas biezuma rekordi tika uzstādīti arī Siguldā un Lubānā. Kopumā Latvijā aprīļa pirmā dekāde bija ar visbiezāko sniega segu visā 2012.—2013. gadu ziemas periodā. Līdz ar temperatūras paaugstināšanos sniega sega izkusa ļoti strauji — 6—9 dienās. Kā pēdējā tā 18. aprīlī pazuda no Alūksnes augstienes. Mēneša vidējais vēja ātrums (3,1 m/s) bija tuvu normai. Stiprāka vēja periodi bija mēneša otrajā pusē — 18.—19., 23.—25. un 30 aprīlī, brāzmās vislielāko ātrumu sasniedzot 18. aprīlī Ventspilī — 22 m/s.

Negaiss uz ziemeļiem no Baldones. 2013. gada 18. maijā.

Ar vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +14,4 °C, kas ir 3,6 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, 2013. gada maijs kļuva par vissiltāko maija mēnesi Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē. Siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem bija gandrīz visu mēnesi, izņemot pirmās trīs mēneša dienas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0,2—0,5 grādus zem normas. Naktī uz 3. maiju Ainažos tika sasniegta mēneša viszemākā gaisa temperatūra: −4,6 °C. Divos karstuma periodos mēneša pirmajā un otrajā dekādēs diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz 9—10 grādiem virs normas, bet diennakts maksimālā gaisa temperatūra sasniedza (9. maijā) un pat pārsniedza (17. maijā: 30,4 °C un 18. maijā: 30,1 °C) +30 grādus. 9. maijā diennakts maksimālā gaisa temperatūra uzstādīja jaunus rekordus visā Latvijā, izņemot pašu Baltijas jūras piekrasti (Ventspils, Pāvilosta, Kolka), bet +30 grādi Latvijā tika novēroti pirmoreiz ne tikai 9. maijā, bet visā maija pirmajā dekādē. Jauni konkrēto dienu konkrētajās vietās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti arī 17.—20. maijā. Tādējādi meteoroloģiskā vasara iestājās neierasti agri — kopumā Latvijā 16. maijā, kas ir mēnesi agrāk, salīdzinot ar ilggadīgiem vidējiem termiņiem. Ar mēneša vidējo nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 67 mm (137% no ilggadīgās normas) 2013. gada maijs ierindojās mitrāko maija mēnešu trešā desmita sākumā. 21. gadsimtā tas bija ceturtais mitrākais pavasari noslēdzošais mēnesis. Pēc sausā 2013. gada maija sākuma (1.—7. maijs pilnībā bez nokrišņiem, pirmā dekāde kopumā Valstī 19% no normas), lietus Latvijā bija praktiski katru dienu. Otrajā dekādē kopumā Latvijā norma tika pārsniegta 1,5, trešajā — 2,3 reizes. Līdz ar siltā laika iestāšanos arī nokrišņi kļuva raksturīgi vasarai. Pārsvarā bija lietusgāzes, tādējādi to teritoriālais sadalījums brīžam bija krasi atšķirīgs. Vislielākais nokrišņu daudzums nolija pār Salacgrīvu un Saldu (292 un 279% no mēneša normas), tik liels nokrišņu daudzums šajās vietās maijā tika novērots pirmoreiz. Savukārt vismazāk nokrišņu bija Rēzeknes novada Griškānos (69%) un Kolkā (81% no mēneša normas). Deviņās mēneša dienās kādās vietās Latvijā diennakts nokrišņu daudzums bija lielāks par visas atbilstošās dekādes nokrišņu normu. Vislielākais mēnesī diennakts nokrišņu daudzums bija 20. maijā Līvānu novada Sīļos: 33,4 mm (61% no visa mēneša nokrišņu normas). Sākot no 9. maija, gandrīz katru dienu Latvijā ducināja pērkona negaiss. Vēja brāzmas vislielāko ātrumu — 23 m/s — sasniedza 13. maijā Rēzeknē un 18. maijā Rīgā. Tik stipras vēja brāzmas šajās vietās maijā tika novērotas pirmoreiz.

Ar vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +17,6 °C, kas ir 2,9 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, 2013. gada jūnijs ir kļuvis par otro siltāko jūnija mēnesi Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē un vissiltāko 21. gadsimtā. Vēl 0,5 grādus siltāks ir bijis 1999. gada jūnijs. Tāpat kā maijā, arī jūnijā siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem bija gandrīz visu mēnesi. Visaugstāk temperatūras stabiņš pakāpās jūnija sākumā un tā trešajā dekādē. 21. jūnijā Ventspilī tika sasniegta visaugstākā visā mēnesī gaisa temperatūra: +32,3 °C. Virs +30 grādiem gaiss sakarsa arī 26. jūnijā. Astoņās mēneša dienās tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi, visplašākā teritorijā tas notika 21. un 26. jūnijā. Savukārt visvēsākais laiks bija jūnija pirmās dekādes beigās un otrās sākumā. Tad naktī temperatūras stabiņš noslīdēja līdz mēnesī viszemākajām atzīmēm: +3, +5 grādiem. Zāles virskārtā otrajā dekādē bija trīs naktis ar salnu līdz −1, −2 grādiem. Nokrišņu daudzums 2013. gada jūnijā Latvijas lielākajā daļā bija mazāks par normu. Ar mēneša vidējo nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 47 mm (71% no ilggadīgās normas) jūnijs ierindojās sausāko jūnija mēnešu trešā desmita vidū, 21. gadsimtā tas bija ceturtais sausākais. 2013. gada jūnijā vismazāk nokrišņu bija mēneša otrajā dekādē — kopumā Latvijā 39% no normas. It sevišķi sauss šis periods bija Daugavpils un Krāslavas novados — šeit visā dekādes laikā tika reģistrēti tikai 0,1—0,8 mm nokrišņu. Arī pirmās un trešās dekāžu nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija zem normas, tomēr tajās vairāk jutām intensīvu lietusgāžu devums. Vislielākais diennaktī nokrišņu daudzums — 40 mm, kas ir 53% no visa mēneša nokrišņu normas — nolija 6. jūnijā pār Daugavpili. Pirmajā un trešajā mēneša dekādēs gandrīz katru dienu kaut kur Latvijā bija pērkona negaiss. Latvijas lielākajā daļā tas bija biežāk par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem, tomēr ilggadīgais absolūti maksimālais dienu skaits ar pērkona negaisu nekur netika pārsniegts. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,2 m/s (0,7 m/s zem normas), kas ir vismazākais pēdējos 36 gados jūnijā novērotais. No atsevišķām mēneša dienām visstiprākais vēja ātrums bija 14. jūnijā, brāzmās jūras un līča piekrastē sasniedzot 16–18 m/s.

Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,8 °C, kas ir 0,8 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, tādējādi ierindojot to siltāko vasaras vidus mēnešu ilggadīgās datu rindas trešā desmita vidusdaļā. Šī gadsimta jūlija mēneši lielākoties ir bijuši siltāki — 2013. gada jūlijs 21. gadsimtā ir piektais vēsākais. 2013. gada jūlija gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra svārstījās no 4 grādiem virs normas (4., 5. un 29., 30. jūlijā) līdz 3 grādiem zem tās (22. jūlijā). 5. un 29. jūlijā dienā temperatūra pakāpās virs +30 grādiem, mēnesī visaugstāko vērtību, +30,9 °C, sasniedzot 5. jūlijā Rēzeknē. Daudzviet Austrumlatvijā 5. jūlijs tik karsts bija pirmoreiz. Savukārt mēnesī viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Ainažos — naktī no 16. uz 17. jūliju gaisa temperatūra šeit pazeminājās līdz +5,8 °C, bet zāles virskārtā šai naktī vietām Austrumlatvijā temperatūra bija tikai 2—3 grādus virs nulles. Nokrišņu daudzums 2013. gada jūlijā Latvijas lielākajā daļā bija mazāks par normu. Ar mēneša vidējo nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 62 mm (79% no ilggadīgās normas) tas ierindojās sausāko jūlija mēnešu ilggadīgās datu rindas trešā desmita beigās, 21. gadsimtā tas bija trešais sausākais. Mēneša pirmajā pusē sauss laiks bija Latvijas austrumu daļā, izņemot pašus dienvidaustrumus. Vietām, galvenokārt Vidzemē, ar lietu bija tikai 1—2 dienas, nokrišņu daudzumā sasniedzot 2—8% no pusmēneša normas. Mēneša otrajā pusē varēja izjust vasaras lokāli intensīvo lietusgāžu "devumu". Tā Rīgā 19. jūlijā stundas laikā nolija pusei no dekādes nokrišņu normas līdzvērtīgs nokrišņu daudzums. 30. jūlijā Liepājā diennaktī nolijušais nokrišņu daudzums bija 87% no visa jūlija mēneša nokrišņu normas, tādējādi kļūstot par šogad pagaidām vislielāko diennaktī izkritušo nokrišņu daudzumu Latvijā. 22. un 23. jūlijā kopā Krāslavas novada Piedrūjā nolija divām dekādes nokrišņu normām līdzvērtīgs nokrišņu daudzums. Vislielākais kopumā mēnesī nokrišņu daudzums (204% no mēneša normas) bija Daugavpilī — šeit jūlija gaitā dekādes normai līdzvērtīgs nokrišņu daudzums nolija trijās mēneša dienās. Intensīvajos gubu lietus mākoņos veidojās arī pērkona negaiss — mēneša laikā kaut kur Latvijā tas bija vidēji katru otro dienu, teritoriāli visbiežāk — Latvijas austrumu daļā. Mēneša vidējais vēja ātrums bija 2,4 m/s, kas ir nedaudz zem normas. Vislielākais vēja ātrums bija laikā no 19. līdz 22. jūlijam, kad katru dienu vēja brāzmas Latvijas lielākajā daļā bija virs 10 m/s, jūras un līča piekrastē sasniedzot 18–20 m/s.

Augusta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,9 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, tādējādi ierindojot to siltāko vasaras noslēguma mēnešu ilggadīgās datu rindas trešā desmita sākumā. 2013. gada augusta, vasaras un visa 2013. gada viskarstākā diena bija 8. augusts. Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru Latvijā +24,1 °C un absolūti maksimālo gaisa temperatūru +34,3 °C (Dobelē) šis bija viskarstākais 8. augusts arī visā ilggadīgajā novērojumu periodā. Daudzās novērojumu stacijās šajā dienā tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālo gaisa temperatūru rekordi. Mēneša trešajā dekādē gaisa temperatūra stabilizējās ap normu, bet dzestrums naktīs vēstīja par rudens tuvumu. Viszemāk — līdz +3,5, +3,6 grādiem — gaisa temperatūra noslīdēja 24. augustā Zosēnos un 25. augustā Ventspils novada Vičakos, mēneša beigās zāles virskārtā jau bija arī salnas līdz −1 grādam. Nokrišņu daudzums 2013. gada augustā Latvijas lielākajā daļā bija mazāks par normu. Ar mēneša vidējo nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 67 mm (86% no ilggadīgās normas) tas nokrišņu daudzuma ilggadīgo datu rindā ierindojās vidusdaļā, nedaudz uz sausāko pusi. 21. gadsimta augustu skaitā 2013. gada augusts bija ceturtais sausākais, uz piekto vietu atbīdot tikai nedaudz mitrāko, 2012. gada augustu. Mēneša gaitā nokrišņi lielākoties bija dažādas intensitātes gāzienlietus. Visvairāk lija mēneša otrajā dekādē — četrās dekādes dienās kaut kur Latvijā diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu, Rucavā dekādes laikā tas notika pat divreiz. 20. augusta rītā Rīgā dekādes nokrišņu "plāns" tika izpildīts pāris stundu laikā. Savukārt vissausākā bija mēneša trešā dekāde, tajā Skrīveros, Ogres novada Lielpēčos un Zosēnos nokrišņu daudzums bija tikai 1—3% no dekādes normas. Mēneša pirmajā pusē vēl nereti ducināja pērkona negaiss, turpretī mēneša otrajā pusē arvien biežākas kļuva rīta miglas. Mēneša vidējais vēja ātrums (2,1 m/s, kas ir 0,7 m/s zem normas) bija otrais lēnākais pēdējos 37 gados novērotais. Stiprākās vēja brāzmas veidojās lokāli dažādās Latvijas vietās zem intensīviem gubu lietus mākoņiem, ātrumā sasniedzot 15–19 m/s.

Septembra vidējā gaisa temperatūra šogad Latvijā bija +11,9 °C, kas ir tuvu ilggadīgai normai (0,2 grādus virs tās), tādējādi ierindojoties rudens pirmo mēnešu ilggadīgās datu rindas vidusdaļā. Starp 21. gadsimta rudens pirmajiem mēnešiem 2013. gada septembris bija trešais vēsākais pēc 2008. (+10,9 °C) un 2010. (+11,5 °C) gadiem. Ar mēneša vidējo nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 87 mm (122% no ilggadīgās normas) 2013. gada septembris mēneša nokrišņu daudzuma ilggadīgo datu rindā bija ierindojies mitrāko rudens pirmo mēnešu trešajā desmitā. 21. gadsimta septembru skaitā 2013. gada septembris bija otrais mitrākais pēc 2010. gada, kurā septembra nokrišņu daudzums bija 95 mm. Pēc lietainajām septembra pirmajām dienām anticiklona ietekmē Latvijā iestājās sauss un silts laiks. Teritorijas lielākajā daļā dienā gaiss sasila līdz +18, +23 grādiem, mēnesī visaugstāko temperatūru sasniedzot 8. septembrī Saldū: +25,4 °C. Par rudeni šai laika posmā liecināja vien dzestrās naktis, kurās temperatūra noslīdēja lielākoties līdz +6, +11 grādiem, vietām arī vēl zemāk. Naktī uz 7. septembri Zosēnos tika reģistrēta pirmā salna gaisā — līdz −0,4 grādiem. Mēneša otrajā pusē, Latvijai atkal nonākot ciklonu ietekmē, atjaunojās nokrišņi un temperatūra slīdēja lejup. Viszemākās vērtības tā sasniedza mēneša beigu daļā, kad ar ziemeļu vējiem Latvijā ieplūda pavisam vēss gaiss. No 25. septembra līdz pat mēneša beigām sals gaisā bija katru nakti, 26. septembrī Ainažos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra: -3,2 °C. Nokrišņi mēneša otrajā pusē bija katru dienu. Vislielākais diennaktī nokrišņu daudzums tika reģistrēts 23. septembrī Ogres novada Lielpēčos — 68% no visa mēneša normas. Ar mēreniem un brīžam arī stipriem nokrišņiem vairākās perioda dienās vislielākais 2013. gada septembrī Latvijā mēneša nokrišņu daudzums (130 mm, kas 2,3 reizes pārsniedz normu) bija Dobelē. Tik daudz nokrišņu septembrī Dobelē tika reģistrēts pirmoreiz. Vismazāk septembra nokrišņu zonas skāra Vidzemes centrālos un austrumu rajonus — Alūksnē un Lubānā mēneša nokrišņu daudzums nebija pat puse no normas. 25. un 26. septembrī tika novēroti 2013. gada rudens sezonas pirmie nokrišņi ledus graudu veidā, bet 30. septembrī Lielpēčos pirmo reizi īslaicīgi sniga slapjš sniegs. Mēneša vidējais vēja ātrums (2,2 m/s, kas ir 0,9 m/s zem normas) bija otrais lēnākais pēdējos 37 gados novērotais. Stiprākās vēja brāzmas bija 2. septembrī, piekrastes rajonos sasniedzot 18–22 m/s, un 23. septembrī, kad Kurzemē un Latvijas centrālajos rajonos tās sasniedza 20 m/s, bet Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē 20–23 m/s.

Autoceļš P9, 2013. gada 12. oktobrī.

Oktobra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,1 °C, kas ir 1,5 grādus virs ilggadīgās normas, tādējādi ierindojot to siltāko oktobru ilggadīgās datu rindas 19. vietā. Starp 21. gadsimta rudens vidus mēnešiem 2013. gada oktobris bija ceturtais siltākais. Ar mēneša vidējo nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 34 mm (50% no ilggadīgās normas) 2013. gada oktobris mēneša nokrišņu daudzuma ilggadīgo datu rindā bija ierindojies sausāko rudens vidus mēnešu 11. vietā, bet 21. gadsimtā tas ir bijis vissausākais. Oktobra pirmajā pusē Latvijā rudenīgs vēsums mijās ar krāsainu atvasaru. To varējām baudīt oktobra pirmās dekādes beigās un otrās sākumā, kad gaisa temperatūra dienā paaugstinājās līdz +12, +17 °C, 10. oktobrī Ventspilī, 11. oktobrī Saldū un Rūjienā līdz +17,6 grādiem, kas bija mēnesī visaugstākās gaisa temperatūras. Nokrišņu šai laikā bija maz, vējš bija rāms, pat brāzmās tikai vietām nedaudz pārsniedzot 10 m/s. Mēneša vidū laika apstākļu situācija mainījās. Pieauga mākoņu daudzums, atsākās nokrišņi, pastiprinājās vējš, 18. oktobrī teritorijas lielākajā daļā sasniedzot 14—19, Ventspilī, Kolkā un Daugavgrīvā 20–22 m/s. Pēc mēnesī visvēsākajām diennaktīm (21. un 22. oktobra), un visvēsākās nakts (līdz -7,8 °C naktī uz 22. oktobri Zosēnos) trešajā dekādē tika piedzīvots šim gadalaikam neierasts siltums. Ar septembra vidum raksturīgām diennakts vidējām gaisa temperatūrām no +11,6 °C līdz +12,7 °C, kas ir 7—8 grādus virs normas, 27., 28. un 29. oktobris bija vissiltākie atbilstošie datumi Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. 28. oktobra vakarā un naktī uz 29. oktobri, kad Latviju šķērsoja jo sevišķi silta gaisa masa, gaisa temperatūra Latvijas vidusdaļā pakāpās līdz pat +15,7 līdz +15,8 grādiem, kas jau ir vasaras nakts siltums. 28. un 29. oktobrī daudzviet, 23., 24., 26. un 27. oktobrī atsevišķās vietās tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālo gaisa temperatūru rekordi. Naktī no 28. uz 29. oktobri Latvija piedzīvoja arī pēdējos piecos gados visstiprāko vētru. Tajā maksimālais vēja ātrums brāzmās visā Valsts teritorijā, izņemot Bausku un Daugavpili, pārsniedza 20 m/s. Vislielākais vēja brāzmu ātrums bija Baltijas jūras piekrastē — Liepājas ostā 30 m/s, bet Ventspilī visdrīzāk arī vairāk, kas diemžēl, pārtrūkstot elektrības padevei, netika reģistrēts. Oktobrī vēja brāzmām vētras spēks nav nekas neparasts, tāpēc jaunu maksimālo vēja brāzmu rekordu — 24 m/s — šī vētra atnesa tikai Rīgas centram.

Rudens pēdējais mēnesis 2013. gadā Latvijā bija viens no siltākajiem. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,7 °C, kas ir 3,1 grādu virs ilggadīgās normas, tas bija piektais siltākais novembris ilggadīgajā datu rindā un vissiltākais 21. gadsimtā, atbīdot uz otro vietu 2011. gada novembri, kura vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C. Mēneša nokrišņu daudzums — 64 mm — 2013. gada novembrī bija tuvs (104%) ilggadīgiem vidējiem rādītājiem, tādējādi ierindojoties gan ilggadīgās datu rindas, gan 21. gadsimta novembra mēnešu vidusdaļā. Kaut arī novembra gaitā gaisa temperatūra pakāpeniski slīdēja uz leju, mēneša laikā bija tikai divas dienas ar vidējo gaisa temperatūru līdzvērtīgu normai un divas dienas ar vidējo gaisa temperatūru zem tās. Mēneša aukstākās diennaktis bija 25., 26. un 30. novembris, tajās pirmoreiz šajā aukstajā sezonā vairākās Austrumlatvijas vietās sals bija visu diennakti, bet naktī gaisa temperatūra noslīdēja līdz −6, −8, 30. novembrī Ainažos līdz −8,9 °C, kas bija šī mēneša zemākā gaisa temperatūra. Savukārt visaugstāk — līdz +10, +11 grādiem — termometra stabiņš pakāpās mēneša pirmajā dekādē un otrās dekādes vidū, 16. un 17. novembrī vietām tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Novembra otrā un trešā dekādes bija ar zemāku par normu nokrišņu daudzumu, toties pirmajā dekādē nolija 60% no visas mēneša nokrišņu devas. Visbagātākais ar nokrišņiem bija 4. novembris, kad daudzviet Latvijas austrumu daļā nolijušais nokrišņu daudzums bija līdzvērtīgs un arī lielāks par visas dekādes normu. No 24. novembra šķidrajiem nokrišņiem sāka pievienoties slapjš sniegs, 27. novembrī Austrumlatvijā arī sniegs, vietām izveidojot vēl nestabilu, līdz 1–2 cm biezu sniega segu. Lai arī mēneša vidējais vēja ātrums bija zemāks par normu, mēneša gaitā bija 12 dienas, kad kaut kur Latvijā vēja ātrums brāzmās sasniedza vētraina vēja (≥17,2 m/s) spēku. Trijās dienās jūras piekrastes teritorijās vēja brāzmām bija vētras spēks, bet mēneša visvējainākajā periodā — 28. novembrī un naktī uz 29. novembri — Daugavgrīvā vēja brāzmas jau sasniedza stipras vētras robežvērtību — 24,5 m/s (29. novembrī plkst. 01.28). Arī citviet šai periodā vēja brāzmas bija ļoti intensīvas (14–23 m/s). Austrumlatvijā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.

Bieza sniega sega Baldonē, 2013. gada 8. decembrī.

Decembrī gaisa temperatūras novirze no normas sasniedza 2013. gadā vislielāko vērtību. Ar vidējo gaisa temperatūru +2,2 °C, kas ir 4,5 grādus virs ilggadīgās normas, 2013. gada decembris bija otrais siltākais gadu noslēdzošais mēnesis gan ilggadīgajā datu rindā, gan 21. gadsimtā. 2013. gada decembra nokrišņu daudzums — 53 mm — bija līdzvērtīgs ilggadīgajiem vidējiem rādītājiem, tādējādi ierindojot to gan ilggadīgās datu rindas, gan 21. gadsimta decembra mēnešu vidusdaļā. Atbilstoši gaisa temperatūrai 2013. gada decembrī Latvijā vēl turpinājās meteoroloģiskais rudens. Mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija virs nulles. Sevišķi silts šim gadalaikam laiks bija mēneša otrajā pusē — no 16. decembra līdz pat mēneša beigām diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā lielākoties bija +2, +6 grādi, kas ir 6—8, vietām trešajā dekādē pat 9—10 grādus augstāk par normu. Ja mēneša otrā dekāde bija siltāko pirmajā desmitā, tad trešā jau bija Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē vissiltākā, pārspējot līdz šim vissiltāko gada pēdējo dekādi (2006. gadā) par 1,5 grādiem. 2013. gada 25., 28. un 29. decembris pēc vidējās gaisa temperatūras bija vissiltākie līdz šim novērotie. Daudzviet mēneša trešajā dekādē tika uzstādīti jauni konkrētās dienas konkrētajā vietā maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 24. un 25. decembrī tika uzstādīti arī jauni visas Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Ar nokrišņiem visbagātākās bija mēneša pirmās 10 dienas — kopumā Latvijā 160% no normas. Tajās nokrišņi bija katru dienu un lielākajā teritorijas daļā. 6. un 7. decembrī visa Latvija pārklājās ar sniega segu, kas, biezumā sasniedzot 20–23 cm, saglabājās līdz 11.—12. decembrim. Turpmāk nokrišņu teritorijas lielākajā daļā bija mazāk par normu. Siltā laika iespaidā tie pārsvarā bija lietus, sniegs uz īsu brīdi parādījās tikai 16. un 21. decembrī vietām Austrumlatvijā. Tādējādi 2013. gada decembris bija ar vienu no vismazākajām sniega segām. Vēl "skopāki" ar sniegu šajā gadsimtā ir bijuši 2006. un 2007. gadu decembri, kad arī sniega sega bija tikai retviet, biezumā nepārsniedzot 11–12 cm. 2013. gada decembra vidējais vēja ātrums atbilda ilggadīgiem vidējiem decembra rādītājiem. Visstiprākais vējš bija mēneša pirmajā dekādē. 1.—2. decembrī brāzmas vētraina vēja spēku (17,2—20,7 m/s) sasniedza Valsts lielākajā daļā, bet Kurzemē un ap Rīgas līci tām bija dažādas intensitātes vētras spēks. Stiprākās vēja brāzmas tika sasniegtas Ventspilī 1. decembra vakarā un Daugavgrīvā naktī uz 2. decembri — 28,6 m/s. Ciklons Xaver, kurš 5. decembrī izraisīja orkāna stipruma vēja brāzmas Lielbritānijā, Centrāleiropā, un vēlāk arī Zviedrijā un Polijā, skāra tikai Baltijas jūras piekrastes rajonus, kur vēja brāzmās sasniedza 25–27 m/s. Kā ziemā reta atmosfēras parādība ir jāatzīmē pērkona negaiss, kurš 7. un 8. decembrī tika novērots gan Rīgā, bet 23. decembrī Vidzemes augstienē.

Gada notikumi

Janvāris

• 2. janvāris:
  • Iestājoties atkusnim, naktī sāka celties Ogres upes līmenis appludinot vairākas Ogresgala iedzīvotāju mājas. Glābēji no applūdušajām teritorijām evakuēja vairākus cilvēkus.
  • Salacas lejtecē, hidroloģisko novērojumu stacijā "Lagaste", Salacgrīvas novadā, tika reģistrēts augstākais ūdens līmenis pēdējo gadu laikā. Septiņos rītā ūdens līmenis sasniedza 2,76 metrus virs stacijas nulles atzīmes. Augstāks līmenis Salacā pie Lagastes bija 1997. gada februāra beigās, kad tas īslaicīgi pārsniedza 2,9 metru atzīmi.
• 7. janvāris — neilgi pirms pusnakts Zosēnu novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −14,5 °C.
• 8. janvāris — dienā Kurzemē tika novērota stipra snigšana. Uz ceļiem daudzviet veidojas apledojums un sniega kārta, apgrūtinot braukšanas apstākļus.
• 10. janvāris — naktī virs Baltijas jūras dienvidu daļas izveidojās ciklons, kas virzījās Lietuvas virzienā. Latvijā laika apstākļus noteica tā ziemeļu mala. Gandrīz visā Latvijā, izņemot galējos dienvidaustrumu rajonus, ilgstoši sniga un putināja, dažviet stipri, vietām sniega segas pieaugums sasniedza 5–7 cm — Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas apkārtnē, arī Kurzemē. Visbiezākā sniega sega vēl aizvien bija Vidzemē, jo te gadumijas atkušņu laikā vēl nebija pavisam izkususi iepriekš izveidojusies sniega kārta: Alūksnē — 19 cm, Zosēnos 14 cm, bet Lubānā 9 cm. Zemgalē sniega segas biezums bija 3–7 cm, Kurzemē 2–7 cm, bet Latgalē 0–4 cm.
• 11. janvāris — visā Latvijā sāka pazemināties gaisa temperatūra un sākās auksta laika periods.
• 13. janvāris — zemākā gaisa temperatūra Latvijas meteoroloģisko novērojumu stacijās tika reģistrēta pēc astoņiem rītā Ziemeļvidzemē, kur termometra stabiņš vietām noslīdēja zem −26 grādiem. Uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" Strenču meteostacijā no rīta tika reģistrēti −26,8 °C, savukārt Valkas meteostacijā, kas pieder Igaunijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūtam, tika fiksēts −26,1 °C. Līdz −26 grādiem gaisa temperatūra pazeminājās arī Apes novada Virešos. −25,1, −25,3 grādi tika reģistrēti privātajās meteostacijās Valmierā, Sedas purvā un Taures purvā. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra bija −24,1 °C Rūjienā, −23,7 °C Alūksnē un −22,6 °C Gulbenē, savukārt Ainažos un Zosēnos tika fiksēts −22 grādu sals. Galvaspilsētā zemākā gaisa temperatūra bija nakts sākumā — no −13,3 grādiem pilsētas centrā līdz −16,5 grādiem lidostā "Rīga".
• 19. janvāris — zemākā gaisa temperatūra Latvijas meteoroloģisko novērojumu stacijās tika reģistrēta Ainažos, Rūjienā, Viļānos un Zosēnos, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −25, −26 grādiem, bet Valgā — līdz pat −26,6 °C. Zemākā temperatūra bija Zosēnos, −25,7 °C. LVC novērojumu tīklā zemākā temperatūra bija Viļānos un Rēzeknē, kur bija attiecīgi −25,1 °C un −24,4 °C. Rīgas lidostā gaiss atdzisa līdz −21,8 °C, bet pilsētā bija siltāks.
• 23. janvāris — no rīta tika fiksēti lieli temperatūras kontrasti jūras piekrastē — Ventspilī bija −0,2 °C, bet Liepājā −17,2 °C.
• 30. janvāris — pēcpusdienā pāri Latvijai no rietumiem virzījās stiprs lietus un sniegputenis. Dienvidu, dienvidaustrumu vēja ātrums brāzmās sasniedza 11–16 m/s, tādēļ valsts austrumu pusē uz ceļiem vietām veidojas aizputinājumi.

Februāris

• 5. februāris — sniega dziļums Alūksnē sasniedza 38 centimetrus, bet jūras piekrastē Kurzemē sniegs bija nokusis.
• 7. februāris — biezas miglas dēļ Starptautiskajā lidostā "Rīga" nevarēja nosēsties vismaz deviņas lidmašīnas, kas tika novirzītas uz kaimiņvalstu lidostām. Redzamība miglā saruka līdz 150—300 metriem.
• 10. februāris — no dienvidaustrumiem Latvijai pāri virzījās ciklons, valsts lielākajā daļā, tostarp Rīgā, atnesot nelielu, bet ilgstošu snigu. Snigšana nebija stipra, toties daudzviet sniga pat 20 stundu garumā.
• 12. februāris — sniega segas biezums vakarā Alūksnē sasniedza 55 cm.

Marts

• 2. marts — pāri Latvijai virzījās ciklons "Volker" un vakarā no ziemeļrietumiem sasniedza sniegputenis ar stipru snigšanu un brāzmainu vēju.
• 3. marts — naktī sniega segas augstums Alūksnē palielinājās par 6 cm, sasniedzot 55 cm, kas līdz tam bija dziļākais sniegs Latvijā šajā ziemā un arī pēdējo trīs gadu laikā. Ventspilī maksimālās vēja brāzmas sasniedza ātrumu 28,7 m/s, Rīgā 21,2 m/s.
• 4. marts — sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 61 cm, Zosēnos 48 cm. Rīgā bija 18 cm bieza sniega sega.
• 6. marts — visā valstī pārsvarā bija skaidrs laiks un, saulei sildot, gaisa temperatūra daudzviet pakāpās līdz +7, +8 grādiem. Divās meteoroloģisko novērojumu stacijās — Pāvilostā un Jaunpiebalgas novada Zosēnos — tika pārspēts 6. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Pāvilostā par viena grāda desmitdaļu tika pārspēts 1975. gada rekords, kas bija +6,7 grādi. Savukārt Zosēnos jaunais 6. marta siltuma rekords bija +8,4 grādi, iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra šajā datumā bija +8,2 grādi 1961. gadā. Vissiltākais bija Rīgā, kur centra meteostacijā tika reģistrēti +8,7 °C, bet lidostas termometra stabiņš pakāpās līdz +9,1 °C. LVC novērojumu tīklā augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Siguldā, +10,2 °C. Nedaudz zemāka tā bija Babītes novada Lāčos un Olaines novada Bērziņos, +9,4 °C. Savukārt Vitrupē gaiss neiesila augstāk par +2,9 °C. Pārējās stacijās maksimālā temperatūra nebija zemāka par +5,6 °C.
• 8. marts — Latviju sasniedza anticiklons ar arktiskajām gaisa masām un iestājās martam neraksturīgs, ilgstoši auksts laiks. Virs Latvijas visas dienas garumā bija pilnīgi skaidras debesis. No rīta Vidzemē sals sasniedza −18 grādus (LVC stacijā Rauna un LVĢMC stacijā Zosēni −18,3 °C).
• 9. marts — no rīta zemākā gaisa temperatūra Latvijā tika reģistrēts Daugavpils lidostā, kur tā pazeminājās līdz −22,9 °C. Daudzviet Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, tostarp Rīgas apkārtnē, naktī vai no rīta sals sasniedza −15, −18 grādus. Rīgā bija −13,6 °C liels sals. Pēc LVC datiem zemākā temperatūra arī bija Daugavpilī, −22,0 °C, kā arī Rēzeknē −21,8 °C. Kopumā sals zem −20 grādiem tika reģistrēts 7 no 50 novērojumu stacijām.
• 10. marts — no rīta zemākā gaisa temperatūra Latvijā tika reģistrēta Vidzemes augstienē, kur Jaunpiebalgas novada Zosēnos sals sasniedza −24 grādus. LVC novērojumu tīklā zemākā temperatūra bija Amatas novada Melturos un Raunā, attiecīgi −22,8 °C un −22,7 °C.

Latvijā tika novērots pēdējos 50 gados aukstākā marta otrā dekāde. Tās vidējā gaisa temperatūra bija −8,1 °C, kas ir 6,6 grādus zem ilggadīgās normas. Vēl aukstāks šis laika periods ir bijis 1963. gadā: −9,5 °C, bet absolūtais rekordists ir 1942. gada pavasara sākums — tad marta otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra bija −15 grādi. Anticiklona ietekmē marta otrā dekāde Latvijā bija ļoti sausa. Teritorijas lielākajā daļā neliels, īslaicīgs sniegs bija tikai dekādes pēdējā dienā un atsevišķās vietās — perioda vidū. Tādējādi pēc kopējā nokrišņu daudzuma — 4% no normas — tā kļuva par astoto sausāko marta otro dekādi Latvijā. Dekādes laikā dāsni spīdēja saule — pēc saules spīdēšanas ilguma tā bija vissaulainākā marta otrā dekāde, dalot pirmo vietu ar analoģisku periodu 1972. gadā.

• 11. marts:
  • Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, −26,2 °C. Rūjienā un Ainažos attiecīgi −23,1 °C un −22,7 °C. LVC novērojumu tīklā visās 49 stacijās minimālā temperatūra pazeminājās zem −11, 8 stacijās zem −20 grādiem. Zemākā tā bija Amatas novada Melturos, Apes novada Virešos un Strenčos: attiecīgi −24,6 °C, −24,6 °C un −24,2 °C. Rīgas lidostā gaiss atdzisa līdz −16,1 °C, Rīgas centrā −11,8 °C.
  • Alūksnē tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −21,3 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1972. gadā, bija −20,2 °C.
• 12. marts:
  • Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz −26,0 grādiem. Rīgas lidostā līdz −17,3 °C, Rīgas centrā −11,8 °C.
  • Alūksnē tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,9 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1971. gadā, bija −17,8 °C.
• 13. marts — šis bija jau piektais rīts pēc kārtas, kad gaisa temperatūra vietām Latvijā noslīdēja zem −20 grādu atzīmes, un ceturtais rīts pēc kārtas, kad zemākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā tika reģistrēta tieši Vidzemes augstienes Zosēnos — minimālā gaisa temperatūra tur bija −24,6 °C.
• 15. marts — virs Vidusjūras izveidojās dienvidu ciklons "Xaver" un, virzoties ziemeļaustrumu virzienā, šķērsoja Balkānu valstis, Rumāniju, Ukrainu un Baltkrieviju. Ciklons vissmagāk skāra Baltkrieviju, kur stipras snigšanas un līdz 24 m/s spēcīgu vēja brāzmu dēļ redzamība sniegputenī piektdien vietām saruka līdz 50 metriem. Nokrišņu daudzums Baltkrievijas austrumu un dienvidu daļā, Ukrainas rietumos un Krievijas Smoļenskas apgabalā laikā no 14. līdz 16. marta rītam pārsniedza 40 milimetru, kas ir vairāk par mēneša normu. Saistībā ar šo ciklonu, Latvijā pastiprinājās vējš, īpaši Latgalē. Vēja brāzmas Latgalē pēcpusdienā sasniedza 15–17 m/s, kas pie –6 grādu sala deva vēja temperatūras izjūtu, kā −16 °C.
• 22. marts — brāzmainā Z, ZA vēja dēļ gaiss nekur Latvijā nebija siltāks par −4, −10 grādiem, tā bija aukstākā marta diena ne tikai martā, bet arī pēdējo gadu laikā.
• 23. marts — no rīta gaisa temperatūra Latvijā, jau 11. dienu mēnesī, pazeminājās zem −20 grādu atzīmes, sasniedzot −24,5 °C Jaunpiebalgas novada Zosēnos. 24 grādu sals reģistrēts arī Apes novada Virešos. Citviet Vidzemē, kā arī Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −18, −23 grādiem. Kurzemē un Zemgalē gaiss atdzisa līdz −15, −20 grādiem, vienīgi dažviet Kurzemes piekrastē nakts bija nedaudz siltāka. Vissiltākā nakts bija Ventspilī, kur gaisa temperatūra nenoslīdēja zem −11 grādiem ostā, taču Ventspils lidostā un Liepājā bija 14 grādu sals, savukārt Liepājas lidostā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −16 grādiem un tādējādi tika pārspēts 1980. gadā uzstādīto minimālo gaisa temperatūru −14 grādus. Minimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Stendē, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz −19,7 °C (iepriekšējais rekords −18,8 °C, 1955. gadā), kā arī Priekuļos, kur gaiss atdzisa līdz −18,9 °C (iepriekšējais rekords −17,1 °C, 1916. gadā). Rīgā gaisa temperatūra saullēktā bija no −12,1 °C pilsētas centrā līdz −17,6 °C lidostā "Rīga" un līdz −20 grādiem dažviet Pierīgā.
• 29. marts — pūšot brāzmainam dienvidu vējam, Rīgas jūras līcī no krasta atlūza un jūrā tika ieskaloti divi lieli ledus gabali, uz kuriem atradās cilvēki. Vakarbuļļos uz ledus atradās 180 cilvēku, savukārt Majoros uz ledus bija 43 cilvēki. Situāciju bīstamu padarīja tas, ka, pūšot krasta vējam, ledus gabali ar visiem cilvēkiem tika pūsti dziļāk iekšā Rīgas jūras līcī. Vērienīgā glābšanā tika iesaistīti aviācijas bāzes helikopters, VUGD laivas, pašvaldības policija, divi velkoņi un ledlauzis "Varma". Īsi pēc plkst. 16.00 glābšana bija noslēgusies. Visi uz ledus esošie cilvēki tika veiksmīgi izglābti.

Aizsalusī un aizputinātā Umāras upe (Alūksnes novads) 30. martā

• 30. marts — Latviju šķērsoja ciklona centrs, visā valstī atnesot sniegu, pārsvarā mazā intensitātē, vietām arī nelielu puteni. Plāna sniega kārta pārklāja visu Latviju, arī tās teritorijas, kur ziemas sniegs jau bija nokusis. 30. marta rītā sniega segas biezums bija no 1 cm Kurzemes rietumos līdz 41 cm Jaunpiebalgas novada Zosēnos un 49 cm Alūksnē. Tostarp Rīgu caurmērā klāja 5 cm bieza sniega sega.
• 31. marts — sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 53 cm, Rīgā 8 cm.

Aprīlis

• 1. aprīlis — bija apmācies laiks, daudzviet sniga un mazliet putināja. Valsti sasniedza ciklons, kas visas dienas garumā nesa masīvus sniega nokrišņus. Valsts austrumos sniga stipri — sniega sega Daugavpilī kļuva par 13 centimetriem biezāka, sasniedzot 38 centimetru dziļumu, bet Alūksnē sniega kārtas augstums pieauga līdz 58 centimetriem. Gaisa temperatūra bija tuvu nulles atzīmei.
• 2. aprīlis — naktī vēl turpinoties snigšanai, sniega sega palielinājās no rīta Alūksnē līdz 60, Daugavpilī — 39, bet Rīgā — līdz 14 cm. Citviet valstī sniega sega bija no 3 cm Rucavā līdz 51 cm Zosēnos, savukārt Liepājā, Ventspilī un Vičakos sniega nebija nemaz vai arī tā biezums nesasniedza centimetru.
• 3. aprīlis — naktī un no rīta vietām, tostarp Rīgā, redzamība miglā samazinājās līdz 50 metriem, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā noslīdēja zem −6 grādiem, valsts austrumos dažviet sasniedzot −15 grādu, kas bija lielākais aprīļa sals Latvijā pēdējos gados. 15 grādu sals pēc LVC datiem reģistrēts Kārsavas un Viļānu apkaimē, par vienu diviem grādiem mazāks sals skāra arī Alūksnes, Apes, Daugavpils un Rēzeknes novadu, kā arī Vidzemes augstieni. Diena bija saulaina, gaiss sasila līdz +2, +8 grādiem. Latgalē un Vidzemē saglabājās līdz 49—59 centimetriem dziļš sniegs.
• 4. aprīlis — vietām nedaudz lija un sniga. Gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz −1, −8 grādiem, dienā tā pakāpās līdz +1, +6 grādiem. Saglabājās bieza sniega sega, tostarp Rēzeknē un Alūksnē bija attiecīgi 45 un 55 centimetrus dziļš sniegs.
• 4.—5. aprīlis — sākot ar plkst. 19.00, 26 stundas pēc kārtas, gaisa temperatūta Rīgā bija ļoti stabila un tās svārstība bija tikai 0,4 grādu robežās (starp −0,6 °C un −0,2 °C).

Bieza sniega sega Vecumnieku novadā 4. aprīlī

• 5. aprīlis — jau kopš 2. aprīļa, jeb ceturto diennakti pēc kārtas, Ventspils novērojumu stacijā vidējā diennakts gaisa temperatūra bija virs nulles, tādējādi tā kļuva par pirmo vietu 2013. gada pavasarī, kur iestājies meteoroloģiskais pavasaris.
• 6. aprīlis — no rīta valsts austrumos snigšanas rezultātā bija ievērojami palielinājusies sniega sega. Alūksnē sniega sega bija palielinājusies par 12 cm un sasniedza 66 cm, Zosēnos — par 10 cm sasniedzot 56 cm, Daugavpilī sniegs kļuva par 13 cm biezāks un sasniedza 47 cm. Priekuļos, Skrīveros un Valkā sniega segas biezums pieauga par astoņiem centimetriem, sasniedzot attiecīgi 33, 36 un 42 cm augstumu. Tostarp Rēzeknē un Daugavpilī sniega sega bija kļuvusi par tajā vietā biezāko 21. gadsimtā, iepriekš šajās vietās tikpat biezs un vēl biezāks sniegs Latvijā tika fiksēts 1996. gada pavasarī. savukārt 2010. gada 5. martā Siguldā bija vēl biezāks sniegs — 79 cm. Citviet valstī sniega sega bija no 3 cm Kolkā līdz 23 cm Ainažos, Rīgā bija 9 cm sniega.
• 7. aprīlis:
  • Agrā rītā Latgalē, Vidzemē un Zemgalē gaisa temperatūra bija −6, −13 grādu, Kurzemē termometri rādīja −3, −7 grādus. Pusē valsts — 12 LVĢMC novērojumu stacijās, kā arī Rīgas lidostā tika pārspēts 7. aprīļa aukstuma rekords. Iepriekšējie rekordi, kas reģistrēti 1941., 1956., 1963. un dažos citos gados, tika pārspēti par 1—4 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Jaunpiebalgas novada Zosēnos, kur termometra stabiņš saullēktā apstājās pie −13,6 grādu atzīmes, tādējādi pārspējot līdzšinējo minimālās gaisa temperatūras rekordu — 1963. gada 7. aprīlī reģistrētos −10,8 grādus.
  • Rīgas lidostas termometrs svētdienas rītā fiksēja −9,6 °C, tādējādi tika pārspēts 1944. gadā uzstādītais rekords, kas bija −5,6 °C. Rīgā šī bija arī ceturtā zemākā gaisa temperatūta, kāda jebkad reģistrēta aprīlī. Vēl zemāka tā ir bijusi tikai 1997. gada 14. aprīlī, 1966. gada 14. aprīlī, kā arī 1963. gada 2. un 3. aprīlī, kad bija attiecīgi −11,4 °C, −10,1 °C, −11,1 °C un −9,9 °C.
• 8. aprīlis — plkst. 00:09 Vasulas seismiskajā stacijā Igaunijā tika fiksēta 1,8 balles stipra zemestrīce, kuras epicentrs atradies Mazsalacas novadā, ziemeļos no Burtnieka ezera.

Saullēkts Baldonē 2013. gada 9. aprīlī

• 9. aprīlis:
  • 8. aprīlī virs Latvijas izveidojoties nelielam ciklonam, gan 8. aprīļa pēcpusdienā, gan vakarā un naktī, teritorijas lielākajā daļā stipri sniga. Diennakts laikā Zemgalē un Vidzemē sniega segas biezums palielinājās pat par 10–17 cm. Vislielākais sniega segas pieaugums 9. aprīļa rītā tika fiksēts Siguldā (17 cm), Lielpēčos (13 cm), Bauskā (11 cm), Priekuļos, Alūksnē un Zosēnos (10 cm), tādējādi sniega segas daudzums lielā daļā Vidzemes bija 38–62 cm, bet Alūksnē sniega sega sasniedza 70 cm, kas pārspēja gan Alūksnes absolūto sniega segas rekordu (69 cm 1956. gada 6. martā), gan bija arī 2012./2013. gada ziemas/pavasara sezonas lielākā sniega sega Latvijā. Citur valstī bija no nepilna centimetra Ventspilī un 1 cm Kolkā līdz 38 cm Daugavpilī, Rīgā tostarp vien 7 cm.
  • Četrās Latvijas meteoroloģisko novērojumu stacijās tika sasniegts jauns aprīļa biezākās sniega segas rekords. Līdzās Alūksnei, Siguldā, Lubānā un Līvānu novada Sīļos tika pārspēts aprīļa sniega rekords, bet ne absolūtais rekords kā Alūksnē. Siguldā sniega segas augstums 9. aprīlī sasniedza 62 cm, iepriekšējais aprīļa rekords bija 56 cm 1996. gadā. Arī Lubānā un Sīļos, sniega segas biezumam sasniedzot attiecīgi 56 un 49 cm, par 1—3 centimetriem tika pārspēta 1996. gada aprīļa sākumā reģistrētā atzīme.
  • Tikmēr valsts centrālajā daļā aiz ciklona skaidrojoties, agrā rītā temperatūra noslīdēja līdz −4, −11 grādiem. Minimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti Bauskā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz −10,6 grādiem, bet Jelgavā temperatūra saullēktā bija −11,7, kas par 2,5 grādiem pārspēja pirms gada uzstādīto rekordu −9,2 grādus.
• 10. aprīlis — no rīta atkal 2 meteoroloģiskajās stacijās tika pārspēti aukstuma rekordi. Viena no šīm vietām jau otro nakti bija Bauska, kur no rīta bija −9,5 grādi (iepriekšējais rekords bija 1955. gadā reģistrētie −6,7). Aukstuma rekords tika pārspēts arī Daugavpilī, kur bija −7,8 (iepriekšējais rekords 1974. gadā bija −7,1).
• 11. aprīlis — praktiski visā valstī, izņemot ledainajiem līča vējiem pakļauto Kolkasragu, bija sācies meteoroloģiskais pavasaris (daudzviet tas sākās jau 10. aprīlī), kas kopumā bija 2 nedēļas vēlāk nekā parasti un tikai dažas dienas pietrūka līdz vēlākajam pavasara iestāšanās rekordam 1955. gadā, kad tas notika 13. aprīlī.
• 12. aprīlis:
  • Nakts visā valstī pirmo reizi pavasarī bija pagājusi bez sala. Zemākā gaisa temperatūra naktī bija Kolkā un Bauskā (+0,4 grādi). Citviet naktī bija no +1 līdz +3 grādiem.
  • Rīgā sniegs praktiski jau bija nokusis. Tas Rīgu bija klājis kopumā 135 dienas (ieskaitot gan oktobra, novembra, decembra, gan arī janvāra—aprīļa sniegu). Citviet valstī sniega sega vēl saglabājās no 7 cm Dobelē un Stendē līdz 51 cm Alūksnē, Kolkā bija palikušas vien sniega pēdas.
  • Gaisa temperatūra, debesīm skaidrojoties, Liepājā pēcpusdienā paaugstinājās līdz +15,2 °C. Tā bija arī pirmā diena 2013. gadā, kad temperatūra pārsniedza +10 grādus un vienlaicīgi arī +15 grādus, kļūstot par siltāko dienu kopš 22. oktobra Latvijā.
  • Daugavā pie Rīgas sāka iziet ledus. Arī Mēmelē un Dubnā ledus jau bija sakustējies.
• 13. aprīlis — Lielupē pie Mežotnes ap plkst. 17 sāka iet ledus, ūdens līmenis 36 stundu laikā bija pacēlies vairāk nekā par 2 metriem. Tikmēr Ogrē tika veikta ledus spridzināšana.
• 16. aprīlis:
  • No rīta sniega sega siltā laika un lietus dēļ daudzviet valstī, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē bija nokususi. Sniegs vēl bija palicis Vidzemes vidienē un austrumos, kā arī Latgalē, tā biezums bija no 2 cm Daugavpilī un Lielpēčos līdz 20 cm Siguldā un 21 centimetram — Alūksnē.
  • Rīgā, pirmo reizi 2013. gada pavasarī, gaisa temperatūra pakāpās virs +10 grādiem, sasniedzot +14,2 °C. Pāvilostā gaiss iesila līdz pat +18,1 °C.
• 16.—19. aprīlis — ļoti apjomīgi plūdi Ogrē, kas varētu būt 240 gadu perioda lielākie plūdi.

Ledus krāvumi pie jaunās Pļaviņu aizsargsienas 20. aprīlī

• 18. aprīlis — ļoti silta diena. Gaisa temperatūra pirmoreiz 2013. gada pavasarī pārsniedza +20 grādu atzīmi, tas bija ātrāk nekā 3 iepriekšējos gados. LVC novērojumu tīklā augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Nīcā un Durbē, attiecīgi +21,5 °C un +21,2 °C. LVĢMC Rucavā reģistrēja pat +21,6 grādus, Rīgas centrā gaiss iesila līdz nepilniem +19 grādiem . Tikmēr Valsts ZA no rīta vēl klāja pavisam maza sniega kārtiņa, Zosēnos — 1 cm biezumā, bet Alūksnē — 4 cm. Dienas laikā tā izkusa, tādējādi Alūksnē sniega sega bija noturējusies 153 dienas, kas ir nedaudz vairāk kā pieci mēneši. Tikmēr vakarā un naktī Latviju no R šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, tāpēc strauji palika vēsāks.
• 21. aprīlis — virs Baltijas valstīm bija pilnīgi skaidras debesis un spoži spīdēja saule.
• 23. aprīlis — Rīgas līcī viss ledus jau bija izkusis.
• 24. aprīlis — Rucavā UV indekss pirmo reizi 2013. gadā pārsniedza 5 un bija 5,4.
• 27. aprīlis — pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, kas daudzviet nesa stipru lietu, vietām Zemgalē no rīta pat slapju sniegu, kas gan nonākot uz zemes izkusa un sniega segu neveidoja. Tikmēr Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza pat 12,9 mm.

Maijs

Tika piedzīvots karstākais maijs Latvijas novērojumu vēsturē. Vidējā gaisa temperatūra sasniedza +14,4 grādus, kas ir 3,6 grādus virs normas. Iepriekšējais siltākā maija tituls tika atņemts 1993. gadam, taču 2013. gada maijs rekordu pārspēja par nieka 0,06 grādiem. Mēneša zemākā vidējā temperatūra tika reģistrēta Kolkā - +11,4, augstākā - Daugavpilī (+15,9). Rīgas centrā vidējā maija temperatūra bija +15,4, kas gan bija tikai ceturtais siltākais maijs aiz 1801. gada ar +16,1 un 1906. un 1798. gada ar +15,8 grādiem. Rīgas lidostā šis rādītājs bija +14,6.

• 1.—5. maijs — laika periods ar nakts salnām gaisā daudzviet piekrastē, viszemāko vērtību −4,6 grādus sasniedzot Ainažos 3. maijā.
• 6. maijs — pirmo reizi 2013. gadā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza +20 grādus un bija +20,1 °C. Rīgas centrā +19,7.
• 7. maijs — ļoti silta diena. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +21,5 grādiem, Jelgavā — līdz +24,3 °C.
• 8. maijs — no rīta Ainažos reģistrēta maijā pēdējā nakts salna gaisā: −0,3 grādi. Tikmēr pēcpusdienā gaiss Jelgavā iesila līdz pat +26 grādiem, bet aculiecinieki Nīcas apkārtnē ziņoja par pirmajiem neoficiālajiem negaisiem, tiesa apstiprinājuma tam nebija.
• 9. maijs:
  • Ļoti karsta diena. Tūlīt aiz Spānijas, Latvijā tika reģistrēta otra augstākā gaisa temperatūra Eiropā šajā dienā. 19 LVĢMC meteostacijās 2013. gada 9. maijs kļuva par karstāko novērojumu vēsturē, un tikai 4 meteostacijās piekrastē — Ventspilī, Pāvilostā, Liepājā un Rucavā maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika pārsniegti, daudzviet gaisa temperatūra sasniedza +27...+30 grādus, vien vietām piekrastē bija nedaudz vēsāks. Rīgas centrā gaiss sakarsa līdz +28,7 grādiem, kas par 0,9 grādiem pārspēja rekordu, kas tika uzstādīts pirms 44 gadiem (Rīgas lidostā +29,0 °C un par 1,2 grādiem tika pārspēts 1969. gada rekords). Jelgavā gaiss sakarsa līdz pat +30,0 grādiem. 9. maijs ir visagrākais datums, kad Latvijā reģistrēti pilni +30 grādi. Četrās LVC novērojumu stacijās gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, visaugstāk pakāpjoties Siguldas un Raunas stacijās, kur gaiss iesila līdz +31,4 °C.
  • Tikmēr karstā laika dēļ Kurzemē, vietām valsts centrālajos rajonos, kā arī Vidzemes rietumu daļā aktīvi veidojās negaisi, kas vietām lokāli nesa vētru, krusu un īslaicīgas stipras lietusgāzes. Sabilē aculiecinieki sociālajos tīklos ziņojuši par krusu pat 1,5 cm diametrā, kas zemi noklājusi baltu. Šī bija pirmā diena 2013. gadā Latvijā, kad tika novērots gan negaiss, gan atsevišķas zibenss izlādes.
  • Kamēr Rīgā negaiss vēl nebija sācies, karstajā saule un stiprajā vējā dega un ātri izplatījās apjomīgākis kūlas ugunsgrēks 2013. gadā Spilves pļavās, kur nodega vismaz 170 hektāri kūlas, 30 dārza mājiņas, bija arī 2 cietušie.
• 10. maijs — UV indekss Rucavā desmit minūtes pirms vieniem sasniedza 2013. gadā vēl nebijušu līmeni — 6,5.
• 12. maijs — vakarā Latgales austrumu daļai pāri virzījās negaiss, kuru pavadīja lietusgāzes. Tika novērota arī krusa. Rucavā UV radiācija sasniedza 6,6.
• 13. maijs — agrā rītā, valsts vidienei, no dienvidiem, pāri virzījās plašs negaiss, kuru pavadīja intensīvas lietusgāzes. Šis bija pirmais lielais vasaras sezonas negaiss valsts centrālajos rajonos.
• 15. maijs — virs Latvijas bija pilnīgi skaidras debesis.
• 16.—20. maijs — Latvijā ilga ļoti agrs karstuma vilnis; 2 dienās no 5 vietām Latvijā termometra stabiņš pārsniedza +30 grādus.
• 17. maijs — Latvijā sākās maijam neraksturīgs karsta laika periods. Kopumā 3 meteostacijās: Ventspilī, Liepājā un Pāvilostā tika pārspēti attiecīgās dienas karstuma rekordi. Ventspilī gaiss pēcpusdienā sakarsa līdz +30,3 grādiem, kas par 3,3 grādiem pārspēja 1984. gada rekordu (+27,0), Liepājā tika pārspēts 1979. gada rekords +26,6 grādi, bet Pāvilostā gaisam iesilstot līdz +29,4 grādiem, tika pārspēts 29 gadus vecs rekords (iepriekšējais: 1984. gadā uzstādītie +27,7). Lielākajā valsts daļā gaiss iesila līdz +26, +29 grādiem, bet Kolkā bija vēsāks — tur temperatūra nepārsniedza +18 grādus.

Krusa Rīgā, Teikas apkaimē 18. maijā

• 18. maijs:
  • No rītā Vidzemes ziemeļrietumus — Alojas, Salacgrīvas un Ainažu apkaimi skāra stiprs negaiss, kā arī Kurzemes ziemeļrietumos — Mazirbes, Kolkas un Slīteres pusē pamatīgi lija un bija negaiss, nokrišņu daudzums dažu stundu laikā Ventspils novada Irbenē sasniedza 50 milimetrus. Šie spēcīgie negaisi plosījās arī Irbes šaurumā un Igaunijas salās.
  • Vēl viena maijam neraksturīgi karsta diena. Gaiss lielākajā valsts daļā sakarsa līdz +26, +30 grādiem, kopumā 10 meteostacijās galvenokārt Vidzemē un Latgalē par 0,1—2,1 grādu tika pārspēti dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kas lielākoties bija uzstādīti 1971. un 1975. gadā. Vēsākā diena, kā ierasts, bija Kolkā un Mērsragā — attiecīgi +19 un +22 grādi.
  • Tikmēr, valdot karstajam un sutīgajam laikam, daudzviet valstī pēcpusdienā izveidojās pērkona negaisi, daži no tiem bija stipri un atnesa postījumus. Spēcīgs negaiss ap puspieciem pēcpusdienā plosījās Rīgā, to pavadīja ļoti spēcīgas vēja brāzmas — līdz pat 23–24 m/s, kas atbilst vētras spēkam. Vējš lauza arī kokus. Rīgas austrumu daļā, galvenokārt Juglā, Teikā, Mežciemā un Mežaparkā, kā arī Pierīgā uz austrumiem no Rīgas negaisa laikā tika novērota spēcīga krusa, kas bija aptuveni ķiršu lielumā vai pat vēl lielāka (aptuveni 3 cm diametrā). Krusa noklāja zemi baltu un sakapāja augus, nodarīja arī citus postījumus, tā uz zemes saglabājās pat 3 stundas pēc negaisa. Negaisam beidzoties, dažviet Rīgā veidojās migla. Temperatūra bija nokritusies par aptuveni 12—13 grādiem: no +29 grādiem pirms negaisa līdz +16, +17 grādiem īsi pēc negaisa. Dēļ negaisa glābēji Rīgā saņēma desmitiem izsaukumu, pārsvarā saistībā ar lauztiem kokiem. Stipri negaisi plosījās arī citviet Latvijā, tā piemēram Dobelē un Kolkā vēja brāzmas sasniedza attiecīgi 17 un 15 m/s, Kuldīgā stundas laikā nolija 20 mm, Saldū — 23 mm, bet kopējais dienas nokrišņu daudzums Rucavā un Vičakos arī sasniedza 23 mm. Naktī uz 19. maiju stipri negaisi skāra Vidzemi, kur tāpat novērota krusa un vēja brāzmas; nokrišņu daudzums Priekuļu meteoroloģiskajā stacijā sasniedza pat 27 milimetrus.
• 19. maijs:
  • Atkal tika reģistrēti 3 jauni karstuma rekordi. Ainažos gaisa temperatūra sasniedza +25,4 °C (pārspēts 1971. gada rekords +25,1 °C), Rūjienā +27,2 °C (pārspēts 1978. gada rekords +26,4 °C), bet Rēzeknē gaiss sakarsa līdz +27,9 °C (pārspēts 1979. gada rekords +27,7 °C). Rūjiena (+28,0 °C) un Rēzekne bija karstākās vietas Latvijā šajā dienā, citviet valstī laiks bija vēsāks, dienas maksimālā temperatūra Ventspils ostā un Kolkā nebija augstāka par +21, bet dienas vidū tur bija vien +13 grādi.
  • Nokrišņu daudzums Priekuļu novērojumu stacijā sasniedza 28 mm.
• 20. maijs — pēcpusdienā daudzviet Latvijā (īpaši valsts vidienē un Kurzemē) izveidojās lokāli negaisi, dažviet spēcīgi, kas vēlāk apvienojās. Vakarā stiprākie negaisi piemeklēja Vidzemes ziemeļu un Kurzemes dienvidu reģionus. Tos pavadīja krusa un stipras lietusgāzes.
• 21. maijs — pēc negaisiem un lietavām, kas tika novērotas daudzviet Latvijā, Skrīveru un Stendes novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza attiecīgi 27,3 mm un 23,0 mm.
• 25. maijs — Dobelē diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 30 milimetrus.
• 29. maijs — no rīta Latgalē un Zemgales austrumos, bet dienas laikā Vidzemē, īpaši novada ziemeļu daļā, ilgstoši mēreni lija. Vietām tika reģistrētas arī stipras lietusgāzes.

Jūnijs

• 6. jūnijs — tika novēroti lieli temperatūras kontrasti: Ventsplī un Pāvilostā dienā pūta Z vējš no jūras puses, pusdienlaikā bija jūras migla, un temperatūra pēcpusdienā bija tikai ap +11, +12 grādiem, tikmēr valsts austrumos Daugavpilī un Rēzeknē pēcpusdienā bija karsts un svelmains, vietām tika sasniegti jauni dienas maksimālās temperatūras rekordi, un plosījās ļoti stipri pērkona negaisi, bet pirms tiem temperatūra sasniedza +27, +28 grādus. Stipri negaisi plosījās arī citviet valstī attiecīgajā dienā.
• 8. jūnijs — saullēktā Kurzemes vidienē temperatūra noslīdēja līdz +5, +7 grādiem. Tā bija zemākā temperatūra Latvijā kopš maija vidus. Arī turpmākajās naktīs līdz 11. jūnijam vietām Kurzemē temperatūra saullēktā bija līdzīga.
• 12. jūnijs — ļoti auksta nakts. Minimālā gaisa temperatūra agrā rītā visā valstī bija tikai +3, +10 grādi, vien Rīgas centrā un Vidzemes jūrmalā jūras vēja dēļ +11, +14 grādi. Aukstākā nakts bija Ziemeļkurzemes vidienē: Vičakos tika reģistrēti pilni +3 grādi, Stendē un Mērsragā attiecīgi +4,0 un +4,2 grādi, vēl arī Jelgavā temperatūra naktī sasniedza +5 grādus, bet visā Kurzemē minimālā temperatūra nekur nepārsniedza +8 grādus. Siltākais laiks naktī bija Skultē un Ainažos - +13,8 un +12,5 grādi. Tikmēr Skrīveros uz zāles virskārtas reģistrēta salna pat līdz -2 grādiem; starpība starp zāles virskārtas temperatūru un gaisa temperatūru šajā vietā bija pat 8 grādi.
• 19. jūnijs — UV indekss Rucavā sasniedza 6,9, tikmēr agrā rītā Skrīveros tika reģistrēta pēdējā pavasara salna uz augsnes 2013. gadā.
• 21. jūnijs — Latvijas teritorija atradās ciklona siltajā sektorā kā rezultātā valdīja karsts un tveicīgs laiks. Kurzemē un Zemgalē, gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +32 grādiem, vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās, tostarp Liepājā un Ventspilī, pārspēts 21. jūnija karstuma rekords. Visaugstākā temperatūta tika reģistrēta Ventspilī - +32,0, bet Ventspils lidostā bija pat +32,3 °C. Rīgas lidostā gaiss iesila līdz +30,1 °C un līdz 1954. gada rekordam pietrūka 0,4 grādi. Liepājā pēc pērkona negaisa gaisa temperatūra pazeminājās par 10 grādiem.
• 22. jūnijs — agri no rīta Latvijas centrālos rajonos un Vidzemes rietumu daļā tika novērots mēreni stiprs negaiss. Arī pēcpusdienā Latgalē un Vidzemes austrumu daļā tika novērotas ilgstošas, praktiski uz vietas stāvošas lietusgāzes un negaisi. Sīļos nokrišņu daudzums sasniedza 31 mm.
• 23. jūnijs — diena visā Latvijā bija sausa un silta. Astoņos vakarā gaisa temperatūra Latvijā bija +21, +25 grādi. Pēcpusdienā un Līgo vakarā stipras pērkona lietusgāzes virzījās pāri lielai daļai Kurzemes.
• 24. jūnijs — pirmo reizi 2013. gada vasarā, Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,5 °C.
• 26. jūnijs:
  • Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
  • Pēc siltas nakts, kad temperatūra vietām Kurzemes piekrastē un Rīgas centrā nebija zemāka par +20 grādiem, virs Latvijas esošā ciklona siltā sektora ietekmē gaisa temperatūra pakāpās līdz +25, +31 grādu atzīmei. 12 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti līdzšinējie 26. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākā diena bija Mērsragā un Skultē (Saulkrastos) - attiecīgi +31,0 °C un +30,9 °C. +30 grādus temperatūra šajā dienā sasniedza vai pārsniedza 12 meteostacijās, tostarp Rīgas centrā +30,4 °C, bet vēl 4 temperatūra bija nepilni +30 °C. Kopumā par 0,2 līdz 2,4 grādiem tika pārspēti 1940., 1953. un 1988. gada rekordi. Jauns diennakts temperatūras rekords tika uzstādīts arī Rīgas lidostā, +29,8 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija +27,9 °C, tika uzstādīts 1976. gadā. Valsts DR atradās nedaudz vēsāka gaisa masa, tāpēc Rucavā un Liepājā temperatūra dienā nepārsniedza attiecīgi +24,9 °C un +26,1 °C, arī Kolkā DA vēja dēļ nebija siltāks par +25 °C. Tikmēr Rucavā UV indekss sasniedza jaunu gada rekordu - 7.

Jūlijs

• 4. jūlijs — 14 no 22 LVĢMC novērojumu stacijām maksimālā gaisa temperatūra pakāpās virs +28 grādiem, visaugstāk Zīlānos, kur tā sasniedza +29,7 °C. Pēcpusdienā vietām īslaicīgi lija un dārdēja pērkons.
• 5. jūlijs — karsta diena. Gaisa temperatūra, atrodoties ciklona siltajā sektorā, visā valstī sasniedza +25, +31 grādu, vien jūras piekrastē Kurzemē temperatūra bija mazliet virs +20 grādiem — karstākā diena gan bija Latgalē, tur 2 meteostacijās (Zīlānos un Rēzeknē) temperatūra pārsniedza +30, sasniedzot attiecīgi +30,5 un +30,9 grādus, tādējādi šajās un vēl 5 meteostacijās tika pārspēts 5. jūlija karstuma rekords (4. jūlijā tas notika 1 meteostacijā). Pārsvarā par 0,3—2,9 grādiem tika pārspēti 1973., 1999. un 2001. gadā uzstādītie rekordi. Tikmēr pēcpusdienā daudzviet valstī izveidojās stipri pērkona negaisi, kas vissmagāk skāra Rīgas un Pierīgas A daļu, kur Baltezerā, Ādažos, Juglā tika novērots ļoti stiprs lietus un krusa. Lietusgāžu rezultātā tika izskalots Rīgas—Ainažu šosejas tilta pār Baltezera kanālu.
• 12.—14. jūlijs — intensīvu nokrišņu zona skāra pašus Latgales dienvidaustrumus — Daugavpilī šajās trijās dienās nolijušais nokrišņu daudzums bija 92% no visa mēneša nokrišņu normas.
• 13. jūlijs — dienas laikā, plašām nokrišņu zonām šķērsojot dienvidaustrumu rajonos, Daugavpilī nokrišņu daudzums sasniedza 21 mm. Negaisa laikā Daugavpilī krasas vēja brāzmas sasniedza 16 m/s.

Negaisa mākoņu veidošanās. Skats no Rīgas dienvidu daļas, 18. jūlijā.

• 18. jūlijs — virs Latvijas centrālajiem rajoniem aktīvi izveidojās negaisu sistēma, kas, virzoties dienvidaustrumu virzienā, Zemgalē, Sēlijā un Latgalē atnesa stipras lietusgāzes ar negaisu. Rīgā stiprākais lietus tika novērots pilsētas austrumu rajonos. Kamēr Rīgas lidostas novērojumu stacijā nokrišņu summa sastādīja 5 mm, bet Rīgas centrā 8 mm, tikmēr Teikas automātiskajā novērojumu stacijā 52 mm, citviet pat 57 mm. Stiprā lietus dēļ vairākās vietās Rīgā bija applūdušas brauktuves, savukārt Bukultu ielā vairākām pārplūdušām akām ūdens bija nocēlis vākus.
• 19. jūlijs — ļoti spēcīga atmosfēras fronte, dienvidaustrumu virzienā, šķērsoja Latviju, visā teritorijā atnesot ļoti stipru pērkona negaisu, kuru pavadīja intensīvas lietusgāzes un brāzmains vējš. Lielais vējš un lietus vietām Latvijā lauzis un izgāzis kokus, pārtraucis elektroapgādi aptuveni 5000 mājsaimniecību un applūdinājis pilsētu ielas. Stiprākās vēja brāzmas — 18 metru sekundē — tika reģistrētas Dobelē, bet vietām citviet vējš, visticamāk, plosījās ar lielāku spēku. Nokrišņu daudzums Rīgā priekšpusdienā vienas stundas laikā sasniedza 15 mm, bet, piemēram, Rīgas dienvidu daļā tika samērīti pat 37 mm. Intensīvā lietus rezultātā applūda Krasta iela, un posmā no Salu tilta līdz Dienvidu tiltam tajā tika slēgta kurtība. Skrīveros divu stundu laikā nolija 22 mm, kas ir 3/4 no dekādes normas.

Vēja nolauzts koks Baldonē, 2013. gada 22. jūlijā

• 22. jūlijs — dienā Rīgā un atsevišķos valsts rajonos pastiprinājās vējš, kas brāzmās sasniedza 20 m/s. Stiprākais ziemeļrietumu vējš tika novērots Rīgas līča dienvidu piekrastē, īpaši Rīgas apkārtnē, kā arī Kurzemē, īpaši Kurzemes ziemeļrietumu piekrastē — Kolkas un Ventspils apkārtnē. Spēcīgas vēja brāzmas Rīgā un Pierīgā gāza kokus un no namiem pat atplēsa ķieģeļus.
• 23. jūlijs — ūdens temperatūra jūrā no rīta pie Liepājas bija tikai +9 °C, pie Ventspils +15 °C, siltāk līča piekrastē +16, +18 °C.
• 25. jūlijs — pēcpusdienā Daugavgrīvā, pie ieejas ostā, redzamība samazinājās līdz 0,2 km.
• 28. jūlijs — maksimālā gaisa temperatūra Latvijā bija no +21 līdz +28 grādiem. Visaugstāk tā pakāpās Saldū un Dobelē, attiecīgi +28,2 °C un +27,8 °C.
• 29. jūlijs:
  • Karsta diena. Daudzviet gaiss iesila līdz +30 grādiem. Visaugstākā gaisa temperatūra bija Kurzemē — Ventspilī (+30,1 °C) un Rucavā, kā arī Dobelē — +30,4 °C. Pēc LVC datiem, augstākā temperatūra bija Siguldas, Raunas un Bērziņu novērojumu stacijās, attiecīgi +33,2 °C, +32,5 °C un +30,0 °C (tiesa Siguldas un Raunas stacijas atrodas īpatnējos ģeogrāfiskos apstākļos, tādēļ samērā regulāri tiek uzrādīta par 2—3 grādiem augstāka gaisa temperatūra, nekā līdzīgās stacijās tuvējā apkārtnē).

Negaiss jūrā pie Papes. 2013. gada 29. jūlijs.

• • Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs (ESTOFEX) Latvijas dienvidu daļu iekļāva stipra negaisa riska pirmajā zonā. Vakarā izplatītajā precizējumā, brīdinājuma robeža tika pavirzīta uz dienvidiem un sakrita ar Latvijas—Lietuvas robežu. Pēcpusdienā un vakarā, no dienvidrietumiem, Kurzemi lēnām sasniedza negaisu un nokrišņu zona, atnesot mērenu lietu, vietām lokālas—stipras lietusgāzes, dienvidu rajonos arī negaisu. Ap plkst. 21.00 Liepāju sasniedza ļoti stiprs negaiss. Sociālajos portālos tika ziņots par spēcīgām lietusgāzēm un vēju, intensīvu zibeņošanu, kā arī applūdušām ielām.
• 30. jūlijs — jau kopš pirmdienas vakara Liepājā turpinoties intensīvām pērkona lietusgāzēm, nokrišņu daudzums sasniedza 63 mm, kas ir teju vai mēneša norma. Pēcpusdienā negaisa dēļ uz dažām stundām Liepājas meteostacijai pat tika pārtraukta elektrības piegāde.
• 31. jūlijs — dienas otrajā pusē Daugavpilī tika novērotas stipras lietusgāzes ar nokrišņu daudzumu 27 mm.

Augusts

• 2. augusts — naktī un no rīta virs Rīgas jūras līča aktīvi veidojās līča efekta gubu lietusmākoņi, kas, šaurā joslā, sākumā Vidzemē, bet vēlāk arī Zemgalē, atnesa stiprus nokrišņus ar negaisu. Rīgā, Latvijas Universitātes novērojumu stacijā, vienas stundas laikā nokrišņu līmenis sasniedza 10 mm, kas ir ap 40% no augusta pirmās dekādes normas.
• 4. augusts — Latvijas lielākajā daļā valdīja saulains laiks, pēcpusdienā gaiss sasila līdz +26, +30 grādiem. Karstākais laiks bija Jelgavā - +29,7 °C. Tā kā naktī gaiss tur bija atdzisis līdz +9,1 grādam, diennakts temperatūras svārstības sastādīja 20,7 grādus.
• 6. - 9. augusts — Latvijā valdīja vasaras intensīvākais karstuma vilnis, kura laikā 2 dienās no 4 temperatūra pārsniedza +30 un tika uzstādīts arī šī gada maksimālais gaisa temperatūras rekords.
• 7. augusts — Gaisa temperatūra pēcpusdienā visā valstī sasniedza +27...+32 grādus. Karstākais bija Dobelē (+31,9) un Rucavā (+32). Tikmēr Mērsragā gaisa temperatūra sasniedza +31,4 grādus, tādējādi pārspējot iepriekšējo šīs dienas un vietas karstuma rekordu - 1968. gadā uzstādītos +30,2 grādus. Vēsāks bija Kolkā (+26,8).
• 8. augusts:
  • Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,5 °C.
  • Diennakts vidējā temperatūra Rīgā sasniedza gada augstāko atzīmi — +25,5 °C. Rīgas centra meteostacijā tika fiksēta vēl augstāka diennakts vidējā temperatūra (+26,9 °C).
  • Pēc siltas nakts, kad minimālā gaisa temperatūra bija no +15,5 līdz +21,3 grādiem, dienā virs Latvijas atradās augsta spiediena atzars, kas nesa ļoti karstu gaisu no Viduseiropas. Maksimālā temperatūra gandrīz visā valstī sasniedza +29 līdz +34 grādus, kopumā 12 LVĢMC meteoroloģisko novērojumu stacijās pārspējot gaisa temperatūras rekordus. Viskarstāk bija Dobelē — +34,3 °C, kas bija ne tikai jauns 8. augusta karstuma rekords Dobelē un arī visā Latvijā kopumā, bet arī 2013. gada augstākā uztādītā temperatūra un augstākā gaisa temperatūra kopš 2010. gada 13. jūlija, kad Ventspils ostā bija vēl par pusgrādu karstāks. Kopumā 14 LVĢMC novērojumu stacijās temperatūra sasniedza vai pārsniedza +30 grādus. Arī Rīgā temperatūra bija augstāka par +30 grādiem, sasniedzot +32,2 grādus Rīgas centrā un +32,6 grādus lidostā (iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1982. gadā bija +30,2 °C), tādējādi abās vietās uzstādot jaunus dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Karstuma rekordi netika uzstādīti tikai gandrīz visā piekrastes teritorijā, kur pūta jūras brīze un temperatūra bija +22,8 līdz +26,9 grādi, kā arī vietām Latgalē, kur 2010. gada 8. augusts, pirms postošajiem negaisiem, bija vēl mazliet karstāks. LVC novērojumu tīklā, 38 automātiskajās novērojumu stacijās no 42, gaisa temperatūra pārsniedza +30. Karstākā vieta pēc šiem datiem bija Zariņi un Bērziņi ar +34,5 un Rauna ar +34,7 grādiem. +30 grādus temperatūra nepārsniedza tikai piekrastē — Popē un Vitrupē, kā arī vietām Latgalē — Krustpils novada Atašienē un Rēzeknes novada Feimaņos.
  • Visā Latvijā tika izplatīts oranžais brīdinājums par ļoti stipru karstumu, tikmēr Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs (ESTOFEX) Latvijas centrālos un rietumu rajonus bija iekļāvis stipra negaisa riska 2. zonā.
  • Vakarā un vēlāk arī naktī virs Lietuvas rietumu un vēlāk Latvijas DR rajoniem sākās superšūnas negaisu mākoņu veidošānās. Vēlāk negaisa mākoņi apvienojās, izveidojot negaisu fronti. Nakts uz 9. augustu gaitā šī negaisu fronte pārstaigāja gandrīz visu Latvijas teritoriju, atnesot intensīvu zibeņošanu, ilgus pērkona dārdus un īslaicīgu stipru lietu, vietām pat krusu. Saldū vēja brāzmas sasniedza pat 17 m/s, bet Dobelē tika novēroti 9 mm nokrišņu. Citviet lietus un vējš bija vājāks.
• 9. augusts — Rīgā tika novērota ceturtā un gada pēdējā tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
• 10. augusts:
  • Dienā mākoņu zona no DR virzījās pāri Latvijai, valsts rietumu un centrālajos rajonos, atnesot mēreni stipru lietu, vietām tas bija arī ilgstošs.
  • Vakarā daudzviet Latgalē un Sēlijā izveidojās pērkona negaisa mākoņi, kas nesa ļoti stipru lietu, intensīvu zibeņošanu un skaļus pērkona dārdus. Spēcīgākais negaiss skāris Jēkabpils — Līvānu — Ilūkstes — Daugavpils apkaimi. Stiprā lietus un intensīvās zibeņošānas Jēkabpilī, Krustpils saliņā otrā cēlienā sākumā pat tika pārtraukta baleta izrāde "Žizele". Aculiecinieki stāstīja, ka dažas Jēkabpils ielas bija pārplūdušas un kļuvušas par mutuļojošām upēm. Tikmēr Daugavpils novadu skāra lokāla vētra. Daugavpilī tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 18 m/s, bet Naujenes pagastā stiprais vējš uz šosejas Rīga — Daugavpils — Krāslava — Baltkrievijas robeža bija izgāzis 30 kokus. Naktī un nākamajā rītā daži desmiti mājsaimniecību Latgalē bija palikuši bez elektrības.

Zibens virs Papes. 2013. gada 12. augusts.

• 11. augusts — pāri Latvijai turpināja virzīties gubu lietusmākoņi, kas nesa pērkona lietusgāzes. Siguldā tika novērota arī neliela krusa.
• 13. augusts:
  • Pāri Latvijai virzījās gan atsevišķas mākoņu zonas, gan gubumākoņi, kas nesa stipru lietu un pērkona negaisu. Rucavas meteostacijā dienas laikā nolija 20, Dobelē - 16, bet Rīgā - 12 mm nokrišņu.
  • Pārgaujas novada Raiskumā pēcpusdienā izveidojās virpuļviesulis, kas nodarījis visai lielus postījumus. Tas izgāzis aptuveni divdesmit kokus, tostarp divus no tiem uz tuvējā veikala, bet vienu - uz ielas braucamās daļas. Vairākas āra tualetes un pat vistu kūts iepūsta dīķī. Dažām mājām pat norauti šīfera jumti. Koku lapas, lauskas un dažādi putekļi griezušies vismaz 50 metru augstumā. Aculiecinieki stāsta, ka dauzījušās durvis, gāzāušies koki, palicis tumšs kā filmās un sākusies milzu šņākoņa. Tas viss noticis ļoti īsā laikā, jo katrā vietā šis virpuļstabs nav uzkavējies ilgāk par minūti.
• 18. augusts — ļoti silta un pārsvarā saulaina diena. Gaisa temperatūra visā valstī sasniedza +23, +28 grādus. Siltākā diena bija Pāvilostā (+27,8 °C) un Kuldīgā, +28 °C, savukārt vēsākā diena bija Kolkā — tur maksimālā temperatūra nepārsniedza pilnus +23 °C. Pāsvilostā uzstādītie +27,8 °C, bija arī jauns konkrētās vietas un dienas karstuma rekords.
• 20. augusts:
  • Aukstajai atmosfēras frontei, šķērsojot Latviju, dienā daudzviet stipri lija. Visvairāk no rīta lija Rīgā, kur 2 stundu laikā nolija 30 mm, kas bija dekādes norma, kā arī 40% mēneša normas. Aculiecinieki sociālajos tīklos ziņoja par atsevišķām pārplūdušām ielām. Stiprā lietus dēļ galvaspilsētā izveidojās milzīgi sastrēgumi, kuru dēļ ļaudīm nācās pat līdz 2 stundām kavēt darbu. Uz laiku tika apturēta arī 3. trolejbusa un 5. tramvaja kustība Sarkandaugavā, jo tur bija izveidojušies pat lokāli plūdi.
  • Dienas gaitā stipra lietus zonas pārstaigāja arī citas valsts teritorijas, atnesot lielu nokrišņu daudzumu īsā laikā, tostarp vakarā dažviet Latgalē arī stipru pērkona negaisu. Dienas gaitā lielākais nokrišņu daudzums bija Rucavā — 37 mm, Rīgas centrā — 35 mm (Rīgas lidostā nedaudz mazāk — 29 mm), Dobelē — 30 mm.
  • Tikmēr aculiecinieks no Alūksnes vēstījis, ka tur zem negaisa mākoņiem atkal novēots neliels virpuļstabs.
• 24. augusts — ļoti dzestrs rīts. Minimālā gaisa temperatūra praktiski visā Latvijā saniedza +4...+9 grādus, vien piekrastē bija ievērojami siltāks — +10...+13, Mērsragā pat +14,8 °C (pusnaktī tur bija pat +17 grādu), kas tādējādi kļuva par otro aukstāko vasaras nakti. Zemākās gaisa temperatūras tika uzstādītas pārsvarā Vidzemes augstienē. Zosēnos gaiss atdzisa līdz +3,5 °C, bet Ainažos +4,4 °C. Kāds aculiecinieks portālam meteolapa.lv ziņoja, ka ceļa posmā Līgatne — Nītaure gaisa temperatūra 7 no rīta bija vien +2,3 grādi.
• 25. augusts — Skrīveros zāles virskārtas temperatūra sasniedza 0 °C. 2 m augstumā temperatūra gan bija +8 grādi.
• 26. augusts — Zosēnos tika novērota pirmā rudens salna uz augsnes (-0,1 grāds). Minimālā gaisa temperatūra tur saniedza +4,3 °C.

Septembris

Bieza migla, iebraucot Rīgā pa A7 šoseju, 2013. gada 9. septembra rītā.

• 1. septembris — pēcpusdienā daudzviet Vidzemē, īpaši Vidzemes ziemeļu daļā un Rīgas pievārtē, tika novērots pērkona negaiss.
• 2. septembris — pāri Latvijai virzījās ciklons "Lennart", atnesot ilgstošu, vietām stipru lietu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju. Visstiprāk lija Rucavā, kur nokrišņu summa septembra pirmajās 55 stundās bija 66 mm, kas ir tuvu visa mēneša normai. Otrajā vietā ierindojās Ainaži ar 52 mm lietus, trešo vietu ieņem Liepāja, kur nokrišņu daudzums sasniedzis 48 mm. Vismazāk lija valsts austrumos, kur Alūksnē bija 11 mm nokrišņu, arī Kolkā un Priekuļos lietus daudzums nav pārsniedzis 15 mm. Rīgas centrā nokrišņu kopsumma sasniedza 22 mm, savukārt lidostā "Rīga" — 26 mm, jeb trešdaļa no visa mēneša ilggadējā vidējā daudzuma.
• 7. septembris:
  • Pirmo reizi 2013. gada rudens sezonā, gaisa temperatūra vietām Latvijā sasniedza nulles atzīmi un pat noslīdēja dažas grāda desmitdaļas zem tās (Zosēnos −0,4 °C).
  • Dienā virs Baltijas valstīm valdīja pilnīgi skaidrs laiks un temperatūra Latvijā pakāpās līdz +18, +22 grādiem.
• 8. septembris — Saldū gaisa temperatūra pakāpās līdz +25,4 °C.
• 17.—19. septembris — virs Krievijas ziemeļrietumu rajoniem atradās spēcīgs anticiklons, kas lietus mākoņiem, kuri no Rietumeiropas virzās uz austrumiem, neļāva pārvietoties tālāk uz Krieviju, tie pat nevarēja brīvi šķērsot Latvijas teritoriju, bet šaurā joslā skāra tikai valsts rietumu daļu. Kurzemē un Zemgales rietumu daļā ilgstoši lija. 48 stundu laikā (no plkst. 9.00 17. septembrī līdz plkst. 9.00, 19. septembrī) visvairāk nokrišņu tika novērots Dobelē (51 mm), Kuldīgā (34 mm) un Vičakos (29 mm) — Dobelē tie bija gandrīz 90% no mēneša normas, bet Kuldīgā gandrīz puse no mēneša normas.
• 19. septembris — pēcpusdienā Kurzemes austrumu un Zemgales rietumu daļai pāri virzījās mērens negaiss, kuru pavadīja lietusgāzes.

Rīgas lidostas meteoroloģiskā radara attēls, 2013. gada 23. septembrī, plkst. 14.00. Attēlā redzami spēcīgi līča efekta nokrišņi, kas šķērso valsts centrālos rajonus.

• 21. — 30. septembris — lietainākā septembra pēdējā dekāde Rīgā. Dekādes gaitā, līstot katru dienu, kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 129,6 mm.
• 22. septembris — vakarā un naktī Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atnesot ilgstošu, vietām stipru lietu, kā arī brāzmainu ziemeļrietumu vēju, brāzmās līdz 14 m/s.
• 23. septembris — pūta stiprs ziemeļrietumu vējš un brīžiem lija, vietām bija spēcīgs lietus, pērkona negaiss un krusa. Nokrišņu daudzums Skrīveros diennaktī sasniedza 44 milimetrus. Gaisa temperatūra nepārsniedza +15 grādus. Visu dienu, pāri valsts centrālajiem rajoniem, no Rīgas Jūras līča, virzījās intensīvi līča efekta nokrišņi, atnesot spēcīgas lietusgāzes, kas minās ar spožu sauli. Lietu pavadījā brāzmains vējš. Rīgā daudzviet ielās izveidojās lielas peļķes, kas apgrūtināja satiksmi. Spēcīgā vēja ietekmē vairākās vietās lūza koki, vietām traucējot satiksmi. Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Skrīveru un Rīgas lidostas novērojumu stacijās, attiecīgi 44 mm un 33 mm.
• 25. septembris — naktī un rītā no jūras nākoši līča efekta mākoņi Rīgā un valsts centrālajos rajonos atnesa vairākkārtējas lietusgāzes, vietām ar krusu. Tika reģistrēts arī zibens. Lokālas lietusgāzes turpinājās visu dienu. Pēc aculiecinieku ziņām, priekšpusdienā vietām Jūrmalā un Rīgā krusa esot pārgājusi sniegam līdzīgā formā. Par slapju sniegu tika ziņots arī no citām Latvijas vietām, tomēr saskaņā ar oficiālajiem LVĢMC novērojumiem snigšana Latvijā netika fiksēta.
• 26. septembris — no rītā teju visā Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, visaukstākais laiks tika reģistrēts Vidzemē, kur Amatas novada Melturos tika reģistrēti −4,5 °C.
• 27. septembris — daudzviet lija, vietām stipri. Visvairāk lija Rīgā, kur nokrišņu daudzums diennaktī sasniedza 40 mm jeb vairāk nekā pusi no mēneša normas (Rīgas lidostā 43,0 mm). Naktī un no rīta piekrastē rietumu vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 metriem sekundē. Gaisa temperatūra nepārsniedza +12 grādus, naktī Latgalē bija sals līdz –2 grādiem.
• 28. septembris — daudzviet īslaicīgi lija, bija arī krusa un migla. Gaisa temperatūra no –1,4 grādiem naktī Ainažos un Stendē līdz +13,2 grādiem dienā Pāvilostā.
• 30. septembris — Ogres novada Lielpēču hidroloģisko novērojumu stacijā tika novērotas 2013. gadā pirmās Latvijā oficiāli reģistrētās slapja sniega pārslas. Ziņas par sniega segu nav saņemtas.

Oktobris

• 2. oktobris — pirmo reizi rudens sezonā, gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja zem nulles un bija −1,2 °C. Ainažos temperatūra noslīdēja līdz −4,8 °C.
• 18. oktobris:
  • Dienā Latvijā ciklona ietekmē vējš strauji iegriezās no ziemeļrietumiem un pastiprinājās teritorijas lielākajā daļā brāzmās līdz 15–19 m/s, bet piekrastes rajonos pat līdz vētras spēkam — 20–22 m/s. Visstiprākais vējš brāzmās bija Ventspilī — 21,5 m/s, bet Rīgā (Daugavgrīvā), vēja brāzmas sasniedza 20,7 m/s.
  • Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot mērenu, daudzviet Kurzemē un Vidzemē, stipru lietu. Alūksnē un vietām citviet valsts austrumu daļā sniga, uz zemes gan nekas nepalika.
• 22. oktobris — naktī daudzviet termometra stabiņš noslīdēja zem 0 °C atzīmes. Viszemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu NS −7,8 °C. LVC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra bija Kārsavā, −8,3 °C.
• 23. oktobris — Latviju šķērsoja ciklona siltais sektors, atnesot ievērojami siltākas gaisa masas. Vissiltāk bija jūras piekrastē, šeit gaiss iesila līdz +17 grādiem. 3 novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
• 27.—29. oktobris — trīs dienas, 27., 28. un 29. oktobris, kļuva par vissiltākajiem atbilstošajiem datumiem Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Vētra Daugavgrīvā. 2013. gada 29. oktobris.

• 29. oktobris:
  • Ciklons, kas visā Eiropas ziemeļu daļā 28.—29. oktobrī atnesa ļoti stipras vēja brāzmas, nakts sākumā sasnedza Latviju. Vēja pastiprināšanās nakts vidū notika diezgan strauji. Visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas Kurzemē, Zemgales rietumos un Vidzemes ziemeļrietumu rajonos, kur dienvidrietumu vējš brāzmās sasniedza 25–30 m/s. Visstiprākais vējš brāzmās tika reģistrēts Ventspilī, 34,5 m/s. Rīgā pilsētas centrā maksimālās novērotās vēja brāzmas bija 24 m/s, bet pie ieejas Rīgas ostā Daugavgrīvas novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 29 m/s. Bez elektroenerģijas palika aptuveni 100 tūkstoši mājsaimniecību, kas ir 18% no kopējā pieslēgumu skaita un tas bija lielākais skaits kopš 2005. gada 9. janvāra orkāna. Bez elektrības bija palikusi visa Ventspils un citas ziemeļkurzemes pilsētas, savukārt Vidzemē visvairāk cieta Valmiera. Analizējot LVĢMC uzkrāto klimatisko informāciju, šī vētra tika ierindota stiprāko Latvijā novēroto vētru (kopš 1960. gada) 13. vietā. Tā bija stiprākā vētra kopš 2008. gada 23. februāra.
  • Ciklons veidojās uz robežas starp divām kontrastainām gaisa masām. Ciklona dienvidu daļā tā sauktajā "ciklona siltajā sektorā" gaiss šai rudens sezonai bija neierasti silts. Latviju šis siltais sektors šķērsoja nakts laikā, tādēļ tika novērota anomālā gaisa temperatūras diennakts gaita, kad temperatūra nakts laikā nevis pazeminājās, bet paaugstinājās. Nakts laikā 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti arī jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi 29. oktobrim. Visaugstākā gaisa temperatūra nakts pirmajās stundās tika reģistrēta Rīgā un Dobelē, +15,7 °C.

Novembris

• 4. novembris — no rīta Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas atnesa vētru un lietus mākoņu zonu, kura visintensīvāk izpaudās Latvijas austrumu daļā. Šeit daudzviet diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes nokrišņu normu, bet vējš brāzmās sasniedza 15–20 m/s. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde tika traucēta 5000 klientu, tomēr kopumā vētras dēļ lieli postījumi Latgalē netika konstatēti. Griškānu pagasta Janopolē, brāzmainā vēja lauzts koks uzkrita braucošai automašīnai ar trim cilvēkiem. Bojā gāja automašīnas vadītājs, savukārt pasažieri tika nogādāti slimnīcā.
• 24. novembris — pēcpusdienā daudzviet Kurzemē un Vidzemē lietus pārgāja slapjā sniegā. Pievakarē arī Rīga tika novērots īslaicīgs slapjš sniegs.
• 27. novembris:
  • Naktī gaisa temperatūra valsts austrumu reģionos un rietumu daļā bija stipri atšķirīga — no −7,6 °C Daugavpilī līdz +4,3 °C Liepājā.
  • No rīta valsts centrālajos rajonos, arī Rīgā, tika novērots pirmais sniegs un izveidojās neliela sniega sega. Gaisa temperatūrai noslīdot nedaudz zem nulles, no rīta Pierīgā ceļi vietām bija apsarmojuši, kas radīja apgrūtinātus braukšanas apstākļus. Rīgā lieli sastrēgumi.
• 28. novembris — priekšpusdienā daudzviet Latvijā īslaicīgi lija un krita krusa, Vidzemē un Latgalē tika reģistrēts arī pērkona negaiss. Ziņas par krusu, zibeni un pērkonu tika saņemtas no Valmieras un Daugavpils apkārtnes. Krusa tika novērota daudzviet Latvijā, arī Rīgā, un dažās vietās krusas graudi noklāja zemi baltu. Rietumu, ziemeļrietumu vēja maksimālais ātrums brāzmās sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastē — vismaz 20 m/s. Vakarā un nakts sākumā visstiprākais vējš tika reģistrēts ap plkst. 22:00 Daugavgrīvā un Ventspilī. Šajā laikā vējš pūtis ar ātrumu 23 m/s. Skultē un Rīgā plkst. 23 brāzmu spēks bija 20 m/s, bet Ainažos plkst. 22 vēja brāzmas bija 19 m/s. Nokrišņus un vēja pastiprināšanos izraisīja sekundārā aukstā atmosfēras fronte. Plkst. 14.00 elektroapgāde spēcīgā vēja dēļ tika traucēta aptuveni 10 000 klientiem Pierīgā — Ķekavas, Stopiņu, Siguldas, Salaspils apkārtnē. Austrumos — Daugavpils, Preiļu, Dagdas un Krāslavas novadā. Ziemeļaustrumos — Jēkabpils un Gulbenes novadā.
• 30. novembris — no rīta visā Latvijā, izņemot Dienvidkurzemes piekrasti, gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, lielākais sals tika reģistrēts Vidzemē, tostarp −8,6 °C grādi Ainažos.

Decembris

Bieza sniega sega Baldonē, 2013. gada 8. decembrī.

• 1. decembris — vakarā Rīgā tika novērots negaiss.
• 6. decembris:
  • Latvijai pāri virzījās ciklons Xaver.
  • Visu Latviju pārklāja pirmā pastāvīgā sniega sega.
• 10. decembris — aukstākā decembra un visa 2013. gada rudens/ziemas sezonas diena. No rīta zemākā gaisa temperatūra Latvijas meteoroloģisko novērojumu stacijās tika reģistrēta Bauskas novadā, kur pie A7 šosejas netālu no Lietuvas robežas gaisa temperatūra īsi pirms saullēkta pazeminājās līdz −17 °C. Siltākā nakts tika aizvadīta Kolkā, kur astoņos rītā bija −2,5 °C. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra sasniedza aptuveni −7 grādus, savukārt lidostā "Rīga" tika reģistrēti −12,5 °C. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bauskas un Skrīveru stacijās, attiecīgi −16,4 °C un −15,5 °C.
• 17. decembris — no rīta gaisa temperatūra Liepājas lidostā sasniegusi +8 grādus, kas ir jauns 17. decembra rekords šajā vietā, pārspējot 1956. gada rekordu.

Ziemassvētku rīts Tukuma novadā

• 23. decembris:
  • Latvijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,5, +7 grādiem, — Alūksnē tika piedzīvots pēdējos 39 gados siltākais 23. decembris. Bet Vecpiebalgā lietu un krusu pavadījuši pāris pērkona dārdu.
  • Saistībā ar silto laiku, tika ziņots, ka Latvijā sākuši plaukt pūpoli, augt gailenes un citas sēnes, kā arī plaukst ziedi.
• 24. decembris — Ziemassvētku vakarā Pāvilostā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +8,7 °C, sasniedzot jaunu 24. decembra siltuma rekordu visas Latvijas mērogā. Iepriekšējais siltuma rekords Pāvilostā bija +8,2 grādi, un tika uzstādīts 1977. gada 24. decembrī.

Gada pārskats

Gaisa temperatūras Latvijā

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras sešpadsmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2013. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Mēnesis													Gadā
		Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
1	Liepāja	−17,7	−9,5	−14,9	−6,5	−1,6	+6,1	+9,5	+8,4	+0,8	+0,0	−1,0	−6,6		−17,8
2	Ventspils	−13,2	−8,6	−10,8	−3,0	+0,0	+8,6	+10,7	+10,2	+0,8	+1,3	−1,9	−5,7		−13,2
3	Kolka	−16,3	−13,8	−14,7	−6,5	−2,8	+7,4	+9,9	+8,6	+0,4	−0,7	−5,1	−3,1		−16,3
4	Stende (Talsi)	−19,1	−18,3	−19,7	−8,6	−2,9	+4,0	+7,0	+4,8	−1,4	−2,6	−6,5	−11,8		−19,7
5	Saldus	−17,9	−19,8	−19,0	−6,7	−1,4	+7,6	+7,3	+6,1	−0,6	−1,6	−3,2	−9,7		−19,8
6	Rīga	−22,3	−17,8	−17,6	−9,6	−1,8	+5,5	+8,2	+5,8	+0,8	−1,7	−4,6	−12,5		−22,3
7	Jelgava	−23,8	−18,6	−19,2	−11,7	−1,4	+5,0	+7,8	+4,7	−1,1	−3,0	−6,0	−10,5		−23,8
8	Ainaži	−25,0	−18,2	−23,7	−11,5	−4,6	+4,8	+5,8	+4,4	−3,2	−5,3	−8,9	−8,4		−25,0
9	Priekuļi (Cēsis)	−23,6	−15,4	−19,2	−9,1	−0,1	+7,8	+9,0	+6,8	−1,5	−4,6	−6,1	−11,4		−23,6
10	Zosēni	−27,0	−20,8	−26,2	−14,4	−1,2	+6,1	+6,7	+3,5	−1,3	−7,8	−7,3	−8,4		−27,0
11	Zīlāni (Jēkabpils)	−22,1	−17,2	−20,6	−12,1	−0,1	+8,5	+9,1	+6,3	−0,4	−3,7	−5,9	−9,1		−22,1
12	Daugavpils	−24,0	−19,2	−23,0	−13,4	−0,9	+5,8	+7,3	+5,1	−1,9	−3,8	−8,0	−9,7		−24,0
13	Rēzekne	−23,8	−16,1	−19,8	−13,4	+0,1	+6,3	+7,0	+6,8	−2,7	−6,1	−7,8	−11,0		−23,8
14	Gulbene	−24,7	−18,2	−20,1	−8,9	+1,5	+8,3	+8,3	+6,2	−1,4	−4,6	−6,0	−9,6		−24,7
15	Alūksne	−25,1	−20,0	−21,3	−10,7	+1,3	+7,9	+7,9	+8,3	−1,9	−3,8	−6,6	−11,2		−25,1
16	Rūjiena	−25,2	−19,4	−23,5	−10,4	−1,1	+6,3	+7,5	+6,3	−2,7	−4,7	−7,0	−10,3		−25,2

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2013. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Mēnesis													Gadā
		Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
1	Liepāja	+4,8	+3,4	+4,7	+21,2	+29,1	+30,8	+28,2	+29,7	+23,5	+17,2	+11,3			+30,8
2	Ventspils	+5,3	+3,9	+4,1	+20,3	+30,4	+32,3	+30,1	+29,5	+24,3	+17,6	+10,7			+32,3
3	Kolka	+5,4	+6,2	+5,7	+20,9	+21,5	+25,0	+25,0	+26,8	+20,2	+16,0	+11,2			+26,8
4	Stende (Talsi)	+5,1	+6,6	+7,0	+19,6	+26,9	+29,2	+28,4	+31,4	+22,4	+16,8	+10,4			+31,4
5	Saldus	+4,3	+6,5	+8,1	+20,2	+27,9	+29,0	+28,7	+31,6	+25,3	+17,6	+11,0			+31,6
6	Rīga	+4,5	+6,9	+9,1	+19,2	+29,2	+30,1	+29,2	+32,6	+22,3	+17,3	+10,4			+32,6
7	Jelgava	+4,4	+8,2	+8,7	+20,3	+30,0	+30,0	+29,3	+33,3	+23,2	+17,4	+12,8			+33,3
8	Ainaži	+3,9	+3,0	+3,0	+17,6	+27,4	+29,8	+27,8	+29,6	+22,0	+15,6	+10,2			+29,8
9	Priekuļi (Cēsis)	+3,3	+5,4	+6,6	+17,0	+28,5	+29,4	+28,9	+31,5	+22,1	+15,0	+8,8			+31,5
10	Zosēni	+3,1	+4,4	+8,4	+16,4	+29,1	+30,1	+29,4	+30,7	+22,0	+14,0	+9,3			+30,7
11	Zīlāni (Jēkabpils)	+3,4	+4,2	+7,0	+19,2	+29,9	+30,6	+30,5	+30,8	+22,9	+15,7	+10,2			+30,8
12	Daugavpils	+3,4	+4,5	+7,8	+19,4	+29,0	+30,0	+29,9	+30,5	+22,6	+15,5	+11,3			+30,5
13	Rēzekne	+2,7	+4,5	+6,0	+16,9	+30,0	+30,2	+30,9	+29,9	+21,9	+15,1	+10,5			+30,9
14	Gulbene	+3,0	+4,2	+7,9	+16,0	+30,1	+30,2	+28,8	+31,2	+22,2	+14,9	+9,6			+31,2
15	Alūksne	+2,7	+3,6	+7,4	+14,9	+29,3	+28,3	+29,3	+30,0	+21,7	+13,3	+8,5			+30,0
16	Rūjiena	+3,3	+4,8	+4,4	+16,3	+29,0	+30,2	+29,3	+32,8	+22,6	+16,4	+9,5			+32,8

Laikapstākļu statistika Rīgā

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Temperatūra Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp. Janvāris −22,3 °C 20. janvāris +4,5 °C 1. janvāris −6,4 °C −3,7 Februāris −17,8 °C 22. februāris +6,9 °C 27. februāris −1,9 °C +1,1 Marts −17,6 °C 23. marts +9,1 °C 6. marts −5,0 °C −5,5 Aprīlis −9,6 °C 7. aprīlis +19,2 °C 18. aprīlis +4,1 °C −2,2 Maijs −1,8 °C 3. maijs +29,2 °C 18. maijs +14,6 °C +2,6 Jūnijs +5,5 °C 12. jūnijs +30,1 °C 21. jūnijs +18,3 °C +2,9 Jūlijs +8,2 °C 2. jūlijs +29,2 °C 5. jūlijs +18,4 °C +0,2 Augusts +5,8 °C 28. augusts +32,6 °C 8. augusts +17,3 °C +0,0 Septembris +0,8 °C 28. septembris +22,3 °C 10. septembris +12,3 °C −0,1 Oktobris −1,7 °C 22. oktobris +17,3 °C 8. oktobris +8,2 °C +0,9 Novembris −4,6 °C 30. novembris +10,4 °C 17. novembris +4,8 °C +2,7 Decembris −12,5 °C 10. decembris +7,6 °C 17. decembris +2,4 °C +3,9

Nokrišņi Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums 24,0 mm 12,8 0,8 10,4 6,2 mm 30. janvāris 19,6 mm 12,2 5,4 2,0 4,0 mm 8. februāris 7,6 mm 2,6 0,8 4,2 2,0 mm 30. marts 25,6 mm 7,6 5,0 13,0 8,0 mm 27. aprīlis 57,6 mm 3,0 16,8 37,8 13,2 mm 21. maijs 48,8 mm 14,2 9,2 25,0 15,0 mm 29. jūnijs 75,2 mm 6,4 35,6 33,2 16,0 mm 20. jūlijs 79,4 mm 13,4 56,6 9,4 29,0 mm 20. augusts 172,4 mm 28,4 14,4 129,6 43,0 mm 27. septembris 27,0 mm 7,6 6,6 12,8 6,0 mm 6. oktobris 50,8 mm 25,0 7,4 18,4 15,0 mm 4. novembris 46,2 mm 16,0 14,4 15,8 11,0 mm 29. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

• −10,3 °C — 19. janvāris
• −9,3 °C — 20. janvāris
• −9,2 °C — 14. janvāris
• −9,0 °C — 27. janvāris
• −8,8 °C — 22. janvāris

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

• +19,3 °C — 22. jūnijs
• +19,2 °C — 26. jūnijs, 8. augusts
• +18,7 °C — 9. augusts
• +18,2 °C — 21., 24. jūnijs
• +17,8 °C — 25. jūlijs

Skatīt arī

• Latvijas klimats
• Rīgas klimats
• 2013. gads Latvijā

Piezīmes un atsauces

Atsauces

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
• Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
• Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

Ārējās saites

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)
• Laika apstākļu raksturojums pa mēnešiem, meteo.lv
• Marts sākās ar sniegavētru, catchstorm.blogspot.com
• Septembra ciklons Lannart, catchstorm.blogspot.com
• Šī rudens spēcigāka vētra KRISTIANS plosās Eiropā un skars arī Latviju, catchstorm.blogspot.com

Video

• Janvāra plūdi Ogrē:
  • Ogresgala pagastā atkal plūdi, ltvpanorama, youtube.com 02.01.2013.
  • Bez komentāriem: Ogres upe iziet no krastiem, ltvpanorama, youtube.com 02.01.2013.
  • Ogres krastos situācija stabilizējusies, ltvpanorama, youtube.com 03.01.2013.
• Aprīlis Latgalē atnāk ar pamatīgu sniegputeni, LatgalesRegionalaTV, youtube.com 01.04.2013.
• Daugavā pie Rīgas sāk iziet ledus, ltvpanorama, youtube.com 12.04.2013.
• Pavasara pali:
  • Plūdi pirmo skar Jelgavu, ltvpanorama, youtube.com 15.04.2013.
  • Ogre plūdu priekšvakarā, ltvpanorama, youtube.com 15.04.2013.
  • Bez komentāriem: Plūdi Ogrē, ltvpanorama, youtube.com 16.04.2013.
• Aculiecinieks: video "Gadsimta plūdi Ogrē":
  • Gadsimta plūdi Ogrē, aculiecinieks ltv, ltv.lv 16.04.2013.
• Krusa Rīgā 18.05:
  • Krusa Rīgā 18.05.2013., ugisw3, youtube.com 18.05.2013.
  • Krusa, quorkquork, youtube.com 18.05.2013.
  • Krusa Rīgā 18.05.2013., Mrlgrix, youtube.com 18.05.2013.
  • Hail in Latvia (Krusa Latvijā), Intars Atstupens, youtube.com 18.05.2013.
  • Krusa Rīgā, 18.05.2013., Roberts Vilks, youtube.com 18.05.2013.
• 28., 29. oktobra vētra:
  • Rietumeiropā plosījusies spēcīgākā vētra kopš 2005. gada; tā tuvojas Latvijai, ltvpanorama, youtube.com 28.10.2013.
  • Vētras posts Latvijā, ltvpanorama, youtube.com 29.10.2013.
  • Vidzemē vētra visvairāk plosījusies Valmierā, ltvpanorama, youtube.com 29.10.2013.
  • 28. oktobra vētra Ventspilī., vbportals, youtube.com 29.10.2013.