Rīgas klimats
Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā tās tuvākajā apkārtnē.
| Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Rīgas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Saules leņķa maksimums ir 21. jūnijā, 56,4°,[1] bet zemākais 21. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta.[1] Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums vasarā ir 54—57%, ziemā tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (14,6 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²).
Temperatūra
labot šo sadaļu| Rīgas klimatiskā standarta normas 1991.—2020. gads. | ||
|---|---|---|
| Mēneša vidējā temperatūra un nokrišņi | ||
| Janvāris | −2,1 °C | 46,5 mm |
| Februāris | −2,0 °C | 40,1 mm |
| Marts | +1,5 °C | 34,1 mm |
| Aprīlis | +7,4 °C | 35,0 mm |
| Maijs | +13,0 °C | 47,5 mm |
| Jūnijs | +16,7 °C | 65,0 mm |
| Jūlijs | +19,3 °C | 79,5 mm |
| Augusts | +18,3 °C | 77,9 mm |
| Septembris | +13,4 °C | 67,1 mm |
| Oktobris | +7,5 °C | 75,6 mm |
| Novembris | +3,0 °C | 56,3 mm |
| Decembris | −0,3 °C | 50,2 mm |
| Gadā | +8,0 °C | 674,8 mm |
Atlantijas okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, pat līdz 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939/1940, 1941/1942, 1955/1956, 1978/1979, 1984/1985, 1986/1987 gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt no +5, +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš, no jūnija vidus līdz augusta beigām. Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, maksimāli iespējams 7—9 dienas vasarā (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.
Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, Rīgā sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākās rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).
Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums vērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem —30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemā siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.
Gaisa temperatūras rekordi Rīgā
labot šo sadaļuGaisa temperatūras fakti Rīgā
labot šo sadaļuDesmit siltākās un aukstākās vasaras
labot šo sadaļuGaisa temperatūru Rīgā raksturo ievērojama mainības amplitūda — mēneša minimālā vidējā temperatūra (−17,1 °C) novērota 1803. gada janvārī, bet maksimālā (+23,1 °C un +22,8 °C) — attiecīgi 2021. un 1914. gada jūlijā. Temperatūras ilgtermiņa mainību raksturo izteiktas gada vidējo temperatūru fluktuācijas (svārstības), tomēr, analizējot līknes, ir acīmredzams, ka temperatūras mainību kopš 20. gadsimta vidus raksturo izteikta tās paaugstināšanās tendence. 2002., 2010., 2011., 2018. un 2021. gadu vasaras sezonas ir bijušas vienas no siltākajām meteoroloģisko novērojumu vēsturē Latvijas teritorijā, kad vidējā gaisa temperatūra bija robežās no +19,2 °C līdz +19,9 °C. Desmit aukstākās vasaras ar vidējo gaisa temperatūru no +13,6 °C līdz +15,2 °C pēc Rīga Universitāte novērojumiem raksturīgas 19. gadsimta, kā arī līdz 20. gadsimta vidum. Novērojama arī iezīme, ka vidējās minimālās gaisa temperatūras paaugstinās vairāk nekā vidējās maksimālās gaisa temperatūras, kas ir galvenais temperatūras amplitūdas samazināšanās iemesls.
Desmit siltākās un aukstākās vasaras pēc Rīga—Universitāte novērojumu rindām (1795.—2022. gads).
|
Tropiskās naktis
labot šo sadaļu
Pasaules meteoroloģiskā organizācija ir definējusi, ka par tropiskām naktīm sauc tās naktis, kurās gaisa temperatūra (diennakts minimālā gaisa temperatūra) nepazeminās zem +20,0 grādiem.[3] To skaits galvaspilsētā pēdējos desmit gados ir būtiski palielinājies. Ja skatās pa desmitgadēm, tad 1950. gados Rīgā netika novērota neviena tropiskā nakts:
- 1950. gados — 0
- 1960. gados — 1
- 1970. gados — 3
- 1980. gados — 3
- 1990. gados — 10
- 2000. gados — 12
- 2010. gados — 62
- 2020. gados — 37 (līdz 2024. gadam ieskaitot)
Ja skatās pa gadiem, tad gadi ar visvairāk tropiskajām naktīm Rīgā bija 2021. — 20, 2010. — 17, 2018. — 14, 2014. — 10, 2022. — 10, 2019. — 6, 2003. un 2011. gads — 5. Ja skatās pa mēnešiem, tad vislielākais tropisko nakšu skaits, laika posmā no 1950. gada līdz 2019. gadam bija jūlijā, 52 naktis, kam sekoja augusts ar 24 naktīm un jūnijs ar 13 naktīm. Tieši jūlija trešā dekāde izceļās ar vislielāko tropisko nakšu skaitu (25 naktis), kam seko augusta pirmā dekāde (17 naktis) un jūlija otrā dekāde (16 naktis).
Lielākais dienu skaits Rīgā ar tropiskajam naktīm pēc kārtas ir 7 naktis un tika novērotas:
- 2010. gada 12. līdz 18. jūlijs
- 2018. gada 28. jūlijs līdz 3. augusts
- 2021. gada 4. līdz 10. jūlijs.
- 2021. gada 12. līdz 17. jūlijs.
Agrākā jebkad novērotā tropiskā nakts tika reģistrēta 2019. gada 6. jūnijā (+20,0 °C), savukārt vēlākā tropiskā nakts galvaspilsētā bija 1992. gada 1. septembrī (+20,9 °C). Augstākā diennakts minimālā gaisa temperatūra, kas ir novērota tropiskajā naktī Rīgas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā "Rīga—Universitāte" ir +25,1 °C un ir reģistrēta 2023. gada 7. augustā,[4][5][6] kam seko +24,2 °C — 2021. gada 23. jūnijā, +23,7 °C — 2021. gada 10. jūlijā, kā arī +23,6 °C — 2010. gada 13. jūlijā un atkārtota tā paša gada 15. augustā.
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dienas zemākā gaisa temperatūras
labot šo sadaļu
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Atmosfēras spiediens
labot šo sadaļuAtmosfēras spiediena maksimums ir oktobris — marts, bet minimums jūlijs — augusts. Rīgā atmosfēras spiediens mainās ļoti strauji — diennaktī par 7—8 hPa (5,25—6 mm), bet aktīvu ciklonu darbības laikā pat par 25—40 hPa (18,75—30 mm). Visaugstākais atmosfēras spiediens Rīgā bija 1907. gadā — 1066 hPa (799,5 mm), bet viszemākais 1931. gadā — 951 hPa (713,25 mm).
Ar atmosfēras spiediena maiņām saistīti vējapstākļi. Aukstajā gadalaikā (oktobris — marts) valdošie ir D vēji (janvārī un februārī DA vēji), bet no maija līdz augustam — DR, R, ZR un pat Z vēji (visbiežāk ZR) vēji. Retāk vērojami ZA un A vēji, kas ziemas mēnešos atnes no Krievijas Eiropas daļas centrālajiem rajoniem aukstās gaisa masas. Ziemā ar R vējiem no Atlantijas okeāna ieplūst silts gaiss, bet vasarā vēsāks un mitrāks nekā kontinentālajos rajonos. Vasarā siltāki ir DA vēji, tiem līdzi ieplūst sasilušais gaiss no kontinentālajiem rajoniem. Vislēnākie ir ZA vēji, bet stiprākie gan ziemā, gan vasarā un rudenī ir ZR vēji. Lielāks vēja ātrums ir aktīvākas cikloniskās darbības periodā rudenī un ziemā. Stipri vēji — 15 m/s un vairāk bieži ir rudenī, sevišķi Rīgas līča piekrastē, retāk pilsētas centrā. Visstiprākais vējš Rīgā, Vētra 30 m/s, tika novērots 1969. gada 2. novembrī. Vismazākais vēja ātrums ir no maija līdz septembrim un arī ziemas beigās, februārī un martā.
Relatīvais gaisa mitrums
labot šo sadaļuRelatīvais gaisa mitrums Rīgā visu gadu ir paaugstināts. Vismazākais tas ir pavasarī (vidēji mēnesī 71%), bet vislielākais rudens beigās un ziemā (86—87%). Relatīvā mitruma diennakts gaitā maksimums ir no rīta pirms saules lēkta, bet minimums, gaisam arvien vairāk sasilstot, pēcpusdienā. Vasarā relatīvais mitrums var samazināties dienā līdz 30% un mazāk, bet tik sausas dienas caurmērā ir tikai četras gadā. Paaugstināts relatīvais mitrums (virs 80%) var būt 130 dienas gadā. Vissausākais mēnesis Rīgā bija 1965. gada aprīlis, kad vidējais mēneša relatīvais gaisa mitrums nepārsniedza 59%.
Nokrišņi
labot šo sadaļu
Valdošo jūras gaisa masu ietekmē, nokrišņu daudzums Rīgā, tāpat kā pārējā Latvijas teritorijā, ir liels — aptuveni 700 mm gadā. 72% no kopējiem gada nokrišņiem ir lietus, 16% gadījumu snieg sniegs, pārējie ir jauktā tipa nokrišņi. Visvairāk norkišņu ir vasaras mēnešos, no jūnija līdz septembrim izkrīt 46% no kopējā nokrišņu daudzuma. Maksimums ir novērojams jūlijā (13%) un augustā (12%), mazāk ziemā (decembris līdz februāris — 19%) un sevišķi maz pavasara sākumā (marts — 4,8%). Vasarā kopējais nokrišņu ilgums var būt 60—65 stundas, bet ziemā 100—180 stundas. Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī bija 1978. gada augustā, kad nolija 290 mm (236 mm),[7] bet gadā kopumā 967 mm 1928. gadā (823 mm 1986. gadā).[7] Vismazākais nokrišņu daudzums tika novērots 1918. gadā, kad tas sastādīja tikai 473 mm (393 mm 1982. gads).[7] Sausi mēneši, kad Rīgā nav lijis, tika reģistrēti 1918. gada maijā un 1949. gada septembrī (0,9 mm, ko sastādīja kondensāts). Savukārt iespējams viens no ilgākajiem sausumiem Rīgā valdīja 2002. gadā, kad nokrišņu nebija 42 dienas (25. jūlijs līdz 5. septembris). Tiesa, 30. augusta rītā (36. sausuma dienā) tika novērotas pāris lietus lāses, bet visticamāk, ka Rīgas meteoroloģijas novērojumu stacijā tas netika fiksēts, jo nokrišņi bija teju manāmi un lokāli (novērots Bolderājā).
Sniega sega
labot šo sadaļu
Sniega sega Rīgā izveidojas decembra beigās un noturas līdz marta trešajai dekādei. Dažos gados sniega sega izveidojas jau novembra vidū, bet pirmais sniegs var uzkrist pat septembrī (1986. gads). Pēdējos 15 gados pastāvīga sniega sega galvenokārt parādās tikai janvārī. Siltā ziemā, piemēram 1951./1952. gada ziemā, sniega sega var izveidoties tikai janvāra beigās. Visagrāk sniegs nokusis 1910. gada 7. februārī, bet visvēlāk 1927. gada 12. maijā. Bieži mēdz būt atkušņi, tāpēc sniega sega nav bieza: 1—20 cm. Puteņu maksimums ir janvāris un februāris, kad tas vidēji tiek novērots 5 dienas mēnesī. Caurmērā tas ilgst 6 stundas.
Skatoties novērojumu datus, visos ziemas mēnešos visbiezākā sniega sega Rīgā ir novērota sekojošos datumos:[8]
- 79 cm: 1900. gada 20. un 22. februāris
- 76 cm: 1900. gada 3.—6. marts
- 65 cm: 1908. gada 10.—11. janvāris
- 64 cm: 1940. gada marts
- 63 cm: 2010. gada 22. februāris
- 60 cm: 2010. gada 17. marts
- 60 cm: 2011. gada 7. janvāris
- 58 cm: 2010. gada 13.—14. februāris
Augsnes sasalums
labot šo sadaļuAugsnes sasalums ir atkarīgs no sniega segas biezuma, augsnes īpašībām, mitruma apstākļiem un gaisa temperatūras. Rīgā zeme sāk sasalt vidēji decembra trešajā dekādē, bet atkūst aprīļa pirmajās desmit dienās. Izveidojoties normālam sniega segas biezumam ap 10—15 cm, zemes sasaluma dziļums ziemas beigās sasniedz vidēji 48 cm. Ja sniegu patstāvīgi attīra, zeme sasalst intensīvāk un sasaluma dziļums sasniedz 85 cm. Bargā ziemā ar plānu sniega segu augsne var sasalt vairāk nekā 1 metra dziļumā, kā tas notika 1946./1947. gada ziemā.
Citas parādības
labot šo sadaļu
Aukstā gadalaikā, kad ir liels gaisa mitrums un temperatūra strauji mainās, bieži veidojas atkala un sarma. Atkala Rīgā vērojama vidēji 10 dienas, kad ir neliels sals (0 °C līdz 5 °C) un lēns vējš, bet sarma ir novērojama biežāk — 17 dienas gadā. Atkalas biezums parasti nepārsniedz 16 mm, bet sarmas — 35 mm.
Pērkona negaiss vidēji ir 22 dienas gadā, galvenokārt vasarā. Visbiežāk pērkona negaiss ir novērots 1972. gadā, 36 dienas. Negaiss siltā ziemā iespējams visu gadu, bet decembrī aptuveni 1 reizi 10 gados, februārī un martā — 1 reizi 20 gados. Parasti tas ilgst no 30 minūtēm līdz 2 stundām. Visbiežāk negaiss vērojams pēcpusdienā vai vakarā, retāk no rīta. Parasti negaisu pavasa spēcīgas lietusgāzes, brāzmains vējš, strauja temperatūras pazemināšanās, retāk krusa, īpaši spēcīgas vēja brāzmas — vētra, triecienvētras, bet ļoti retos gadījumos ir iespējami arī lokāli virpuļviesuļi.
Krusa ir samērā reta parādība. Tā veidojas aptuveni 2 dienas gadā, maksimums 7 dienas. Visbiežāk tā aptver nevis visu pilsētu, bet tikai nelielu tās daļu.
Migla Rīgā ir iespējama visu gadu, vidēji 44 dienas, maksimums 60 dienas. Visvairāk miglainu dienu ir no oktobra līdz martam (59%), mazāk laika posmā no maija līdz jūnijam. Rudenī un ziemā migla ir aptuveni 5 stundas, ar maksimumu 8 stundas, vasarā vidēji 3 stundas. Migla veidojas galvenokārt naktī.
Rīgas meteoroloģiskie dati
labot šo sadaļuGaisa temperatūra pa dekādēm
labot šo sadaļuRīgas absolūtā minimālā un maksimālā gaisa temperatūra pa dekādēm.
| Gaisa temperatūras absolūtais minimums un maksimums pa dekādēm Rīgā. ( °C ) | ||||||||||||||||||
| Mēnesis | Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | ||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dekāde | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 |
| Absolūtais maksimums (°C) | +10,2 | +8,7 | +7,9 | +10,1 | +12,3 | +13,5 | +15,2 | +18,2 | +20,5 | +21,3 | +25,1 | +27,9 | +29,8 | +30,0 | +30,4 | +32,5 | +32,2 | +32,0 |
| Absolūtais minimums (°C) | −31,7 | −31,7 | −33,7 | −34,9 | −34,6 | −27,2 | −23,3 | −20,4 | −22,8 | −13,1 | −11,4 | −6,4 | −5,3 | −3,8 | −3,1 | −1,2 | +0,9 | +2,0 |
| Mēnesis | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | ||||||||||||
| Dekāde | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 |
| Absolūtais maksimums (°C) | +33,6 | +33,6 | +34,1 | +33,6 | +31,9 | +31,2 | +29,4 | +27,6 | +28,9 | +23,4 | +20,4 | +17,3 | +17,2 | +15,1 | +11,4 | +11,5 | +11,7 | +10,1 |
| Absolūtais minimums (°C) | +4,4 | +4,2 | +4,0 | +4,9 | +3,2 | +0,0 | −1,0 | −2,5 | −5,0 | −6,0 | −6,8 | −8,7 | −13,5 | −19,0 | −18,9 | −23,6 | −27,2 | −31,9 |
Temperatūra
labot šo sadaļuRīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.[9][10]
| Rīgas meteoroloģiskie dati. | ||||||||||||||||||
| Temperatūra ( °C ) | ||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā | |||||
| Absolūtais maksimums (°C) | +10,2 2007 |
+13,6 1990 |
+20,5 1968 |
+27,9 2000 |
+30,5 1886 |
+34,0 1988 |
+34,5 1885 |
+33,9 1936 |
+29,4 1992 |
+23,4 1966 |
+17,2 1968 |
+11,8 2015 |
+34,5 1885 | |||||
| Augstākā vidējā temperatūra (°C) | +3,7 2020 |
+4,4 1990 |
+4,7 2007 |
+10,7 2000 |
+17,4 2018 |
+20,4 2021 |
+23,1 2021 |
+21,6 1846 |
+17,4 1806 |
+10,7 1907 |
+5,7 1978 |
+4,3 2006 |
9,3 2019 | |||||
| Vidējā mēneša temperatūra (°C) | −3,5 | −3,4 | +0,1 | +5,0 | +11,6 | +15,3 | +17,2 | +16,5 | +11,8 | +7,1 | +2,3 | −1,5 | +6,5 | |||||
| Zemākā vidējā temperatūra (°C) | −14,7 1893 |
−13,9 1929 |
−10,0 1942 |
−0,2 1852 |
+6,0 1864 |
+10,7 1928 |
+14,0 1904 |
+13,3 1956 |
+9,1 1877 |
+2,1 1805 |
−4,5 1919 |
−11,5 1876 |
+3,4 1942 | |||||
| Absolūtais minimums (°C) | −33,7 1970 |
−34,9 1956 |
−30,3 1942 |
−13,1 1942 |
−5,5 1941 |
−2,3 1941 |
+4,0 1968 |
+0,0 1966 |
−4,1 1996 |
−9,5 1912 |
−20,5 1890 |
−31,9 1978 |
−34,9 1978 | |||||
| Sniega sega | ||||||||||||||||||
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Summa | |||||
| Vidējais sniega segas biezums (cm) | 9 | 12 | 7 | — | — | — | — | — | — | — | 2 | 6 | — | |||||
| Maksimālais sniega segas biezums (cm) | 65 1908 |
79 1900 |
76 1900 |
13 | — | — | — | — | — | 39 2003 |
34 | 46 2010 |
79 1900 | |||||
| Saulainība | ||||||||||||||||||
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Summa | |||||
| Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī | 36 | 65 | 133 | 237 | 280 | 296 | 296 | 246 | 186 | 91 | 31 | 24 | 1922 | |||||
| Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. | ||||||||||||||||||
Nokrišņi
labot šo sadaļuRīgas nokrišņu statistika. Mēneša nokrišņu norma, absolūtais minimums, maksimums, kā arī diennakts absolūtais maksimums. Viens milimetrs nokrišņu ziemā veido aptuveni vienu centimetru sniega segas.
| Rīgas nokrišņu statistika. | ||||||||||||||||||
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēneša nokrišņu norma (mm) | 35 | 25 | 31 | 39 | 43 | 68 | 82 | 84 | 81 | 60 | 59 | 48 | 655 | |||||
| Mēneša nokrišņu minimums (mm) | 0,0 2006 |
3,3 1982 |
4,9 1964 |
3,3 1965 |
8,4 1954 |
20,3 1969 |
7,1 2006 |
0,0 2002 |
0,6 1949 |
7,9 1943 |
7,9 1935 |
6,0 1946 |
379,0 1939 | |||||
| Mēneša nokrišņu maksimums (mm) | 85,5 1999 |
93,0 1999 |
75 1983 |
123 1950 |
108 1944 |
138 1948 |
236 1945 |
242 1978 |
152 1991 |
174,6 1997 |
123,7 2001 |
87,1 1999 |
904,4 2001 | |||||
| Diennakts nokrišņu maksimums (mm) | 17 2004 |
19,1 2006 |
30,2 1981 |
34,4 1959 |
31,8 2005 |
65,3 1972 |
57,7 1945 |
53,8 1978 |
48,6 1991 |
39,0 1958 |
26,9 2004 |
19,0 1973 |
65,3 1972 | |||||
| Avots: pogoda.ru.net. Novērojumi kopš 1923. gada. Ar mazākiem burtiem norādīts novērojumu gads. | ||||||||||||||||||
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
- Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
- Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)
- Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 832. lpp.
- ↑ 1,0 1,1 «Saules leņķis virs horizonta Latvijā». www.ingdep.lv (angļu). Skatīts: 2023-07-09.
- ↑ Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus, delfi.lv
- ↑ Latviju skārusi tropiskā nakts, ciklons.apollo.lv 06.06.2019.
- ↑ Pirmdien Latviju skāra spēcīgs negaiss, turpmākās nedēļas dienas aizritēs ar mierīgākiem laika apstākļiem Arhivēts 2023. gada 10. augustā, Wayback Machine vietnē., videscentrs.lvgmc.lv 08.08.2023.
- ↑ Piedzīvota siltākā nakts Latvijas vēsturē; jaunais rekords ir 25,6 grādi, lsm.lv 07.08.2023.
- ↑ Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.08.2023.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Statistikas dati atšķiras atkarībā no meteoroloģiskās novērojumu stacijas atrašanās vietas
- ↑ Sniega segas biezums šajā nedēļas nogalē vēl vairāk pieaugs Arhivēts 2010. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv, 16.02.2010.
- ↑ «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. septembrī. Skatīts: 2009. gada 20. martā.
- ↑ Māja lapas pogoda.ru.net