Atvērt galveno izvēlni

Jūra

liela sāļūdens ūdenstilpe

Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.[1]

Jūras iedala malas, iekšējās un epikontinentālajās jūrās, kuru galvenā atšķirība ir šāda: malas jūrās straumes nosaka okeānu vēji, savukārt iekšējās jūrās straumes veido sāļuma un temperatūras atšķirības.

Jūras oficiāli var izdalīt Starptautiskā Hidrogrāfiskā organizācija. Pašreiz spēkā esošais jūru saraksts ir 1953. gadā izdotais S-23 Limits of Oceans and Seas. 1986. gadā tika sagatavots jauns izdevums, taču, tā kā valstīm neizdevās vienoties par dažu jūru nosaukumiem, tai skaitā arī par Japāņu jūru, tas netika ratificēts.

Saulriets jūrā

Okeānu jūru sarakstsLabot

Klusais okeānsLabot

Atlantijas okeānsLabot

Indijas okeānsLabot

Ziemeļu ledus okeānsLabot

Dienvidu okeānsLabot

Ārpuszemes jūrasLabot

Mēness jūras (Lunar maria) ir plaši bazalta laukumi uz Mēness. Agrāk astronomi uzskatīja, ka tās ir ūdens jūras. Šķidrs ūdens tālā pagātnē ir bijis uz Marsa virsmas, un daži Marsa baseini tiek uzskatīti par izžuvušām jūras gultnēm. Lielākais ir Vastitas Borealis; citi ietver Hellas Planitia un Argyre Planitia. Domā, ka šķidrs ūdens ir zem dažu pavadoņu virsmas, visdrīzāk uz Eiropas. Uz Titāna virsmas, domājams, ir šķidri ogļūdeņraži, taču tos būtu precīzāk apzīmēt par ezeriem nevis jūrām.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 211. lpp.