Jūra
Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.[1]
Jūras iedala malas, iekšējās un epikontinentālajās jūrās, kuru galvenā atšķirība ir šāda: malas jūrās straumes nosaka okeānu vēji, savukārt iekšējās jūrās straumes veido sāļuma un temperatūras atšķirības.
Jūras oficiāli var izdalīt Starptautiskā Hidrogrāfiskā organizācija. Pašreiz spēkā esošais jūru saraksts ir 1953. gadā izdotais S-23 Limits of Oceans and Seas. 1986. gadā tika sagatavots jauns izdevums, taču, tā kā valstīm neizdevās vienoties par dažu jūru nosaukumiem, tai skaitā arī par Japāņu jūru, tas netika ratificēts.
Nav acīmredzamas atšķirības starp līci, ko parasti no trim pusēm ietver sauszeme, un tāda paša veida jūru. Jūras vai līča nosaukums piešķirts vēsturiski, kā divām blakus esošām malas jūrām — Arābijas jūrai un Bengālijas līcim, vai vairākām Vidusjūras jūrām, kas līdzīgākas līčiem.[2]
Okeānu jūru saraksts
labot šo sadaļu- Aļaskas līcis
- Arafuru jūra
- Austrumķīnas jūra
- Bandas jūra
- Beringa jūra
- Bismarka jūra
- Bohai jūra
- Boholas jūra (Mindanao jūra)
- Dienvidķīnas jūra
- Dzeltenā jūra
- Filipīnu jūra
- Floresas jūra
- Halmaheras jūra
- Japānas iekšējā jūra
- Japāņu jūra
- Javas jūra
- Kalifornijas līcis (Kortesa jūra)
- Kamotu jūra
- Karpentārija līcis
- Koraļļu jūra
- Moluku jūra
- Ohotskas jūra
- Savu jūra
- Sališu jūra
- Seramas jūra
- Sulavesi jūra
- Sulu jūra
- Taizemes līcis
- Tasmāna jūra
- Timoras jūra
- Zālamana jūra
- Bafina jūra
- Baltijas jūra
- Biskajas līcis
- Fandi līcis
- Gvinejas līcis
- Hebridu jūra
- Hudzona līcis
- Īrijas jūra
- Karību jūra
- Ķeltu jūra
- Meksikas līcis
- Sargasu jūra
- Sentlorensa līcis
- Vidusjūra
- Ziemeļjūra
- Adenas līcis
- Andamanu jūra
- Arābijas jūra
- Bengālijas līcis
- Omānas līcis
- Persijas līcis
- Sarkanā jūra
- Timoras jūra
Ārpuszemes jūras
labot šo sadaļuMēness jūras (Lunar maria) ir plaši bazalta laukumi uz Mēness. Agrāk astronomi uzskatīja, ka tās ir ūdens jūras. Šķidrs ūdens tālā pagātnē ir bijis uz Marsa virsmas, un daži Marsa baseini tiek uzskatīti par izžuvušām jūras gultnēm. Lielākais ir Vastitas Borealis; citi ietver Hellas Planitia un Argyre Planitia. Domā, ka šķidrs ūdens ir zem dažu pavadoņu virsmas, visdrīzāk uz Eiropas. Uz Titāna virsmas, domājams, ir šķidri ogļūdeņraži, taču tos būtu precīzāk apzīmēt par ezeriem nevis jūrām.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 211. lpp.
- ↑ Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 102. lpp. ISBN 9984-22-115-6.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūra.
