Vikipēdija

1980. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1980. gada laikapstākļi Latvijā.

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1980. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +4,8 °C +5,3 °C
Minimālā −33,5 °C −27,3 °C
Maksimālā +29,6 °C +28,7 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: 760,4 mm
Rīga: 669,6 mm
Mēnesī Rīga: 118,9 mm (augusts)
Dekādē Rīga: 67,1 mm (jūnijs)
Diennaktī Rīga: 40,9 mm (24. jūnijs)
Vējš
Citi gada notikumi

Gada notikumi labot šo sadaļu

  • 1979./1980. gada ziema meteoroloģisko novērojumu vēsturē iezīmējās kā viena no aukstākajām.[1]

Janvāris labot šo sadaļu

Jaunais 1980. gads Baltijā atnāca ar stipru sniegu. Visu pirmo nedēļu Latvijā nepārtraukti sniga, ietinot zemi pūkainā segā. Sniega segas biezums republikas austrumu rajonos sasniedza 27 līdz 30 centimetri, rietumos 17 līdz 23 centimetri. Šoreiz sniegu atnesa dienvidu ciklons. Jau Jaunā gada priekšvakarā tas ieradās virs Bulgārijas. Ciklona pārvietošanās trajektorija gāja pāri Moldāvijai uz Baltkrieviju un Baltiju. Savā ceļā sastapdams aukstu gaisu, ciklons strauji atdzisa un ar to saistīto lietus zonu pamazām nomainīja sniegputeņi. Pēdējā laika kartē ceļā uz Baltkrieviju un Baltiju bija vēl viens dienvidu ciklons.[2]

Gada otrās nedēļas sākums iepriecināja slēpotājus ar bagātīgu sniegu. Meži un parki ietērpās baltās ziemas drānās, ar stingru ledu pārvilkās upes un ezeri. Sniega segas biezums bija 14 līdz 22 centimetri, Gaiziņkalna 32, bet Ērgļos 30 centimetri. Par šādu dāsnu snigšanu jāpateicas ciklonam, kura centrs atradās virs Rietumeiropas. Sakarā ar silta, mitra Atlantijas okeāna gaisa noplūdi uz ciklona ziemeļu perifēriju izveidojās plaša sniega josla. Taču nedēļas otrajā pusē atmosfērā notika bāriskā lauka kardināla pārkārtošanās. Virs Skandināvijas un Baltijas izveidojās plašs, salts anticiklons. Sniegs sāka snigt tālāk dienvidos. Gaisa temperatūra krasi kritās naktī un rīta stundās.[3]

  • 17. janvāris — naktī gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz mīnus 13 un pat līdz mīnus 18 grādiem, atsevišķos rajonos pat līdz –20, –24 grādiem.[4] Rīgā diennakts minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –16,3 °C, tomēr jau nākamajā dienā strauji iestājas atkusnis, dienā gaiss iesila līdz +1,9 °C.
  • 18. janvāris — siltākā janvāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +1,9 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +0,7 grādi.

Pēc diezgan ilga pārtraukuma Baltija no jauna nonāca ciklona ietekmē. Cits pēc cita pār Padomju Savienības Eiropas daļas teritorijas ziemeļu rajoniem slīdēja cikloni, kas veidojas virs Atlantijas okeāna plašumiem. To dienvidu perifērijā no rietumiem plūda siltais jūras gaiss. Sals Latvijā mazinājās. Republikas rietumu daļā sākās atkusnis. Visvairāk jūras siltais gaiss bija jūtams piekrastē, kur dienā gaisa temperatūra pacēlās no +2 līdz +3 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija tuvu nullei — četri līdz pieci grādi virs normas. Taču, tikko ciklona ietekme kļuva vājāka, sals uzreiz pieņēmās spēkā.[4]

Janvāra trešās dekādes sākumā laiku Baltijā noteica augsta spiediena apgabala rietumu daļa, kas atradās virs Padomju Savienības Eiropas teritorijas centrālajiem rajoniem. Gaisa temperatūra naktī bija –8, –13 grādi, vietām –18 grādi, dienā –4, –9 grādi. Šā augsta spiediena apgabala perifērijā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem pārvietojās cikloni, kas Latvijā izraisīja nelielu sniegputeni. Dekādes vidū sāka jūtami pastiprināties un pārvietoties uz dienvidiem anticiklons virs Skandināvijas, kas izveidojās ļoti aukstā arktiskā gaisa masā.[5]

  • 29. janvāris — skaidra un auksta nakts Latvijā. Skrīveros gaiss atdzisa līdz −30 grādiem.[6] Aukstākā janvāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –27,3 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –20,3 grādi.

Janvāris beidzās ar aukstu laiku. Anticiklona noturīgā ietekme bija jūtama visā republikā. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra mēneša pēdējā nedēļā bija par 6 līdz 10, bet 29. janvārī par 15 grādiem zem normas. Sājā skaidrajā naktī Rīgā termometrs rādīja −27, kas ir par 5 grādiem zemāka temperatūra par daudzos gados novēroto minimālo temperatūru. Dažos republikas rajonos bija vēl aukstāks. Piemēram, Skrīveros naktī temperatūra noslīdēja līdz −30 grādiem.[6]

Februāris labot šo sadaļu

  • 1. februāris — Latvijā tika novēroti lieli temperatūras kontrasti. Gaisa temperatūra dienā bija no –13 grādiem Rūjienā, līdz +3 grādiem Daugavpilī, tostarp Rīgā gaisa temperatūra bija robežās no –16,1 °C naktī, līdz –9,6 grādiem dienā.[7]

Februāra sākumā sals atkāpās. Atmosfēras procesu maiņu izraisīja mākoņu daudzuma palielināšanās. Sāka snigt un putināt. Šādu laika maiņu noteica ciklons. Diennaktī tas nogāja apmēram 1000 kilometru no Ziemeļjūras līdz Baltijai, zemi dāsni ietīdams sniega segā. Sniega sega pieauga un bija no 20 līdz 30 centimetru bieza, Gaiziņkalnā līdz 42 centimetriem. Republikā ciklons ilgi neuzkavējās un aizvirzījās uz Maskavas pusi, bet ar to cikloniskā ietekme nebeidzās. Virs Ziemeļjūras izveidojās jauns ciklons, kas pa iepriekšējā ciklona trajektoriju pārvietojās uz Baltijas dienvidiem.[6]

Februāra pirmajās dienās stipri sniga. Sniega segas biezums Latvijā nedēļas laikā palielinājās par desmit centimetriem un bija 30 līdz 40 centimetri. Vidzemes augstienē sniega segas biezums pieauga līdz 45 centimetriem, bet Rīgā līdz 37 centimetriem, kas par 23 centimetriem pārsniedza normu. Pār Baltiju vērpās vesela sērija ciklonisku virpuļu. Atsevišķās dienās krasi varēja novilkt robežlīniju starp siltā un aukstā gaisa cikloniem. Gaisa temperatūras kontrasti republikas ziemeļos un dienvidos sasniedza 10 līdz 15 grādus. Piemēram, 1. februārī Rūjienā bija –13 grādi, bet Daugavpilī tajā pašā laikā +3 grādi. Pamazām ciklonu aktivitāte atslāba, temperatūras kontrasti izlīdzinājās, lielā snigšana izbeidzās. Skandināvijas ziemeļu rajonā izveidojies anticiklons. 10. februārī laikapstākļus Latvijā noteica anticiklona dienvidu un dienvidaustrumu perifērija.[7]

  • 10.—13. februāris — četras diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija zem –15 grādiem, tostarp 10. un 13. februārī minimālā gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem — attiecīgi –23,2 un –21,2 grādi.
  • 10. februāris — aukstākā februāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,2 °C.
  • 13. februāris — tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –16,4 grādi.
  • 15. februāris — gaisa temperatūra Rīgā pietuvojās nulle grādiem un turpmākās divas dienas bija pāris grāda desmitdaļas zem tās.
  • 17. februāris — līdzās 15. februārim, siltākā februāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz –0,2 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –1,4 grādi.

Veselu nedēļu Latvijā laiku noteica anticiklons. Radies aukstā, sausā arktiskajā gaisā virs Norvēģijas ziemeļu rajoniem, tas ļoti lēni pārvietojās uz dienvidiem, uz Somiju, bet pēc tam uz Baltiju un Baltkrieviju. Anticiklons Latvijā atnesa skaidru, saulainu laiku. Pamazām pieņēmās un naktī uz 13. februāri lielākajā daļā republikas rajonu termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz –25, –28 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā turējās ap –16 grādiem, kas ir par 11 līdz 12 grādiem zemāk par normu. Noturīgais aukstais laiks 1979./1980. gadu ziemā veicināja biezas ledus segas veidošanos upēs, ezeros un Rīgas līcī. Ledus biezums Daugavā un Gaujā sasniedza 30 līdz 45 centimetrus, Rīgas līcī apmēram 25 centimetrus. Otrās dekādes vidū virs Skandināvijas un Baltijas pārsvarā pūta rietumu vēji. Siltais mitrais gaiss no Atlantijas okeāna izplatījās arī Latvijā, kā rezultātā paaugstinājās gaisa temperatūra un parādījās nokrišņi.[8]

Vairāk nekā divas nedēļas virs Baltijas dominēja anticiklons. Temperatūras režīmā šis plašais augsta spiediena apgabals atšķīrās no saviem priekšgājējiem ziemā. Minimālā gaisa temperatūra nakti un rīta stundās bija no –3 līdz –8 grādiem (salīdzinājumā ar mēneša sākumu, kad dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz –20, –25 grādiem, bet republikas austrumos pat līdz –28 grādiem). Tad anticiklona ziemeļu perifērijā ieplūda Atlantijas okeāna mitrais gaiss. Vairākas dienas pār Latviju nogūla bieza migla. Miglas pilieniņi sasala un sakrita koku zaros un uz vadiem, veidojot sarmu. Atsevišķos rajonos sarma bija 26 līdz 53 milimetrus biezas. Sniega sega vēl saglabājās. Republikas rietumu rajonos tā bija 15 līdz 25 centimetrus, bet Vidzemes augstienē 39 līdz 53 centimetrus bieza, taču mēneša pēdējās dienās bija jūtamas atmosfēras procesu būtiskas pārmaiņas. Anticiklons saira un tagad pār Skandināvijas ziemeļdaļu cits aiz cita pāri sāka virzīties cikloni, kuri marta pašā sākumā sāka noteikt laikapstākļus arī Latvijā.[9]

Marts labot šo sadaļu

Virs PSRS Eiropas daļas teritorijas centrālajiem rajoniem pletās plašs augsta spiediena apgabals. Tā rietumu perifērijas ietekmē Baltijā turējās auksts laiks, pārsvarā bez nokrišņiem. Gaisa temperatūra naktī noslīdēja no −7 līdz −12, vietām pat līdz −15 grādiem. Dienā gaiss sasilst tikai līdz 0, −5 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 1 līdz 2 grādus zem normas. Kaut arī saule dienā jau jūtami sildīja, sniega segas biezums Latvijā joprojām bija 20 līdz 50 centimetri, kas ir apmēram divas reizes vairāk par normu. Ledus biezums Rīgas jūras līcī bija 20 līdz 40 centimetru robežās.[10]

Arī marta otraja dekāde virs PSRS Eiropas daļas un Baltijas dominēja plašs anticiklons. No Arktikas plūstošais gaiss pieturēja Latvijā aukstu laiku. Dzidrās naktis vēl vairak atdzesēja gaisu, un termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz 16, 20, vietumis pat 25 grādus zem nulles. Pat saule, kas bija pakāpusies krietni augstu debesīs, nespeja sasildīt zemi un ledaino gaisu, kas to iekļāvis. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra jau daudzas dienas turējās 3 līdz 8 grādus zemāka par normu. Nedila ari sniega sega. Tā joprojām bija 20 līdz 50 centimetrus bieza. Trešās dekādes pašā sākumā virs Norvēģu juras bija izveidojies ciklons, taču tā siltās, mitrās gaisa masas nespēja salauzt aukstuma barjeru austrumos.[11]

  • 20. marts — tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –11,7 grādi.
  • 22. marts — aukstākā marta diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –19,5 °C.
  • 23. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,4 °C.

Ritēja marta pēdējās dienas, taču pavasaris nesteidza ierasties. Vēl visur bija šim gadalaikam neparasti bieza sniega sega, meži bija vienās kupenās. No ziemas miega vēl nebija modušās upes un ezeri. Ziemai noturēties līdz marta beigām palīdzēja saltais anticiklons, kas ilgu laiku bija izvietojies virs Eiropas teritoriju. Marta pēdējās dienās atmosfēras procesos notika lūzums. No Atlantijas okeāna uz Rietumeiropu sāka virzīties cikloni, kas trešās dekādes vidū Baltijā atnesa izmaiņas. Latvijā sniga slapjš sniegs, laiks kļuva jūtami siltāks.[12]

  • 28. marts — Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
  • 29. marts — siltākā marta diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +7,4 °C.
  • 31. marts — tika reģistrēta mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +3,0 grādi.

Aprīlis labot šo sadaļu

Jau veselu nedēļu, kopš 29. marta, diennakts vidējā gaisa temperatūra visā republikā bija pacēlusies augstāk par 0 grādiem. Par nedēļu pavasaris bija nokavējies Latvijas rietumu rajonos, turpretim republikas austrumu daļā tas sākās parastajā laikā. Sniegs bija nokusis republikas rietumos, Ventā un Lietuvas upēs bija sācis iet ledus. Ūdens līmenis upēs cēlās par četriem metriem, atsevišķos sektoros tika novērots sadambējies ledus. Austrumu rajonos vēl bija 10 līdz 22 centimetrus dziļš sniegs, bet Vidzemes augstienē sniega segas biezums bija 34 līdz 38 centimetri. Ledus skavās bija iekļauta Daugava un republikas austrumu upes. Sniega lēnā, kušana bija izskaidrojama ar samērā niecīgo siltumu dienā. Visu nedēļu debesīs bija mākoņi, bet naktī un rīta stundās migla. Gaisa temperatūra turējās 1 līdz 2 grādus zem normas. Apmākušā laika iemesls bija Atlantijas okeāna cikloni, kuru trajektorijas atradās netālu no Baltijas valstīm.[13]

  • 5. aprīlis — tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +0,7 grādi.
  • 6. aprīlis — aukstākā aprīļa diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –3,2 °C.

1980. gada pavasaris ieradās Latvijā ar kavēšanos. It visur Latvijā vēl bija redzams sniegs, kas parasti izkūst jau aprīļa pirmajā pusē. Vienīgi republikas rietumu rajonos lauki bija pilnīgi atbrīvojušies no sniega un augsnes aramslānis sāka atkust. Pārējā teritorijā sniega sega otrās dekādes sākumā bija no 3 līdz 10 centimetriem, vietām nokusuši plaiskumi. Bet augstienēs sniega segas biezums sasniedza 15 līdz 20 centimetrus. Dažas dienas vēlāk nekā parasti atlidoja strazdi, izskanēja pirmās cīruļa dziesmas, bija sākušas rosīties bites. Aizputes un Beibižu apkaimē, tur, kur augsne jau bija atkususi, bija sākusies sulu ritēšana bērzos. Latvijas upēs turpinājās ledus iešana. Bet Venta un Mūsa no ledus jau bija atbrīvojušās. Otrās aprīļa dekādes sākumā gaisa temperatūra svārstījās robežās no +1 līdz +4 grādiem un būtiski no normas nebija novirzījusies. Izņēmums bija 7. aprīlis, kad pavasara saule zemi sasildīja līdz +10, +12 grādiem, un vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā cēlās līdz +5,2 grādiem.[14]

  • 15. aprīlis — tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –1,2 grādi.
  • 16. aprīlis — vēsākā aprīļa diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,1 °C.
  • 22. aprīlis — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +14,9 °C un pietrūka 0,1 grāds, lai pirmo reizi 1980. gada pavasara sezonā tiktu sasniegti apaļi +15 grādi.
  • 24. aprīlis — pirmo reizi 1980. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +15 un +20 grādiem un bija tieši +22,0 °C. Šī bija arī siltākā aprīļa diena Rīgā. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +15,6 grādi.
  • 28. aprīlis — nokrišņiem bagātākā aprīļa diena galvaspilsētā. Diennakts nokrišņu summa bija 4,9 milimetrs.

Maijs labot šo sadaļu

Aukstākais maijs Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +8,0 °C.

  • 3.—5. maijs — diennakts vidējā gaisa temperatūra šajās dienās par 7 līdz 9 grādiem bija zem normas, nokrišņu daudzums 15 līdz 28 milimetri. Dažos republikas rajonos atkal izveidojās sniega sega. Tas biezums Madonā bija 9 centimetri. Viļakā 11. Skrīveros 14 centimetri. Tik strauju aukstumu atnesa dienvidu ciklons. Vidusjūras siltais gaiss šā ciklona priekšējā daļā pagāja garām. Baltijā ieplūda Arktikas baseina aukstie ziemeļaustrumu vēji. Pirmās dekādes beigās sniegs nokusa.[15]
  • 4.—5. maijā — Madonā, kā ļoti reta dabas parādība maijā, tika novērots slapja sniega apledojums — tā diametrs ap vadiem sasniedza 72 mm.[16]
  • 4. maijs — tika reģistrēta mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +2,0 grādi.
  • 5. maijs — nokrišņiem bagātākā maija diena galvaspilsētā. Diennakts nokrišņu summa bija 14,2 milimetri.
  • 6. maijs — vēsākā maija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –2,3 °C.
  • 23. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −2,1 °C. Šī bija arī pēdējā diena galvaspilsētā, ziemas — pavasara sezonas laikā, kad minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles.
  • 29. maijs:
    • Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 80 dienas (līdz 16. augustam ieskaitot).
    • Siltākā maija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +24,5 °C.
  • 31. maijs — tika reģistrēta mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +18,1 grāds.

Jūnijs labot šo sadaļu

  • 10. jūnijs — karstākā jūnija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +28,7 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +21,9 grādi.
  • 14. jūnijs — vēsākā jūnija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +5,0 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +13,2 grādi.
  • 24. jūnijs — nokrišņiem bagātākā jūnija diena galvaspilsētā. Diennakts nokrišņu summa bija 41,7 milimetri.
  • 27. jūnijs — maksimālā gaisa temperatūra valstī +17, +19 °C. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī +15, +17 °C.[17]

Jūlijs labot šo sadaļu

  • 10. jūlijs — Līvānos, pulksten 18 milzīgu negaisa mākoņu priekšdaļā sacēlās spēcīgs virpuļviesulis. Tas norāva jumtus vairākām mājam, 15 metrus uz priekšu panesa pirti, parāva gaisā telēnu, nopostīja pusotra hektāra meža, izrāva ar saknēm vairākus augļu kokus.[18]

Augusts labot šo sadaļu

Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 132,8 mm.

  • Augusta vidus raksturīgs pārsvarā ar aukstu nepastāvīgu laiku, biežu lietu. Tikai atsevišķās dienās augsta spiediena apgabals izplātās Baltijā tūlīt aiz kārtējā promejošā ciklona, uz pāris dienām atnesot saulainu un siltu laiku.[19]
  • 8. augusts:
    • Tika reģistrēts augusta vislielākais diennakts nokrišņu daudzums Latvijas austrumu daļā. Valmieras rajona Jeru pagasta Oleros (10 kilometri uz dienvidiem no Rūjienas) tas bija 121 mm.
    • Mazsalacā, naktī uz 8. augustu, bija lietusgāze ar rekordlielu nokrišņu daudzumu 105 milimetri. Salīdzinājumam, nokrišņu mēneša norma augustā ir 60 līdz 100 milimetri. Spēcīgie nokrišņi bija saistīti ar ciklons, kas gausi pārvietojās no Britu salām uz Somiju. Pa tā dienvidu perifēriju Baltijā ieplūda ar mitrumu piesātināts gaiss no Atlantijas. Tā ietekmē Latvijā it visur nolija lietus, kura Intensitāte dažos rajonos sasniedza sevišķi bīstamu lielumu. Īpaši spēcīgs lietus nolija Latvijas ziemeļaustrumos. Tur nokrišņu daudzums sasniedza 60 milimetrus.[20]

Oktobris labot šo sadaļu

Līdzās 1905. gada oktobrim Liepājā, tika reģistrēts otrs vislielākais oktobra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos. Aizputē mēneša nokrišņu summa bija 206 mm.

  • 6. oktobris — vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 16 m/s.
  • 7.—8. oktobris — Islandes ciklona, ar centru virs Norvēģu jūras, austrumu perifērija Baltijas jūrā atnesa vētru un spēcīgu lietu Latvijas teritorijai.
  • 9. oktobris — pāri Baltijai gāja Vidusjūras ciklons, kura ietekmē republikas austrumos diennaktī nolija 20 līdz 30 milimetri nokrišņu, gandrīz puse mēneša normas.[21]
  • 31. oktobris — Rīgā iestājās meteoroloģiskā ziema — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.

Novembris labot šo sadaļu

  • 4. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −8,7 °C.
  • 5. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −8,8 °C.
  • 6. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −7,0 °C.
  • 18. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,4 °C.
  • 24. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,6 °C.

Decembris labot šo sadaļu

  • 7. decembris — tika reģistrēta decembra biezākā sniega sega Baltijas jūras piekrastē — Ventspilī tās biezums bija 48 cm.

Gada pārskats labot šo sadaļu

Temperatūra labot šo sadaļu

Nokrišņi labot šo sadaļu

  • Nokrišņu gada summa Latvijā sastādīja aptuveni 745 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 669,6 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā labot šo sadaļu

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[22] Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−27,3 °C
29. janvāris
+1,9 °C
18. janvāris −6,7 °C
−3,2
Februāris
−23,2 °C
10. februāris
−0,2 °C
15., 17. februāris −6,8 °C
−3,4
Marts
−19,5 °C
22. marts
+7,4 °C
29. marts −3,6 °C
−3,7
Aprīlis
−3,2 °C
6. aprīlis
+22,0 °C
24. aprīlis +5,3 °C
+0,3
Maijs
−2,3 °C
6. maijs
+24,5 °C
29. maijs +8,0 °C
−3,6
Jūnijs
+5,0 °C
14. jūnijs
+28,7 °C
10. jūnijs +16,9 °C
+1,6
Jūlijs
+8,3 °C
7. jūlijs
+26,6 °C
30. jūlijs +17,0 °C
−0,2
Augusts
+3,9 °C
28. augusts
+25,4 °C
1. augusts +15,3 °C
−1,2
Septembris
−0,2 °C
29. septembris
+23,3 °C
9. septembris +12,1 °C
+0,3
Oktobris
−2,1 °C
22., 31. oktobris
+20 °C
11. oktobris +7,1 °C
0,0
Novembris
−9,5 °C
30. novembris
+10,4 °C
18. novembris +0,1 °C
−2,2
Decembris
−14,1 °C
7. decembris
+6,9 °C
30., 31. decembris −0,7 °C
+0,8
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
37,7 mm
13,6
6,5
17,9
7,9 mm
31. janvāris
25,4 mm
24,6
1,3
1,0
11,9 mm
1. februāris
14,6 mm
10,7
2,0
11,2
7,9 mm
24. marts
32,4 mm
9,2
9,5
14,1
5,1 mm
28. aprīlis
56,3 mm
24,2
0,0
27,7
14,0 mm
5. maijs
80,9 mm
8,1
5,1
67,1
40,9 mm
24. jūnijs
78,9 mm
38,4
34,6
5,1
26,4 mm
10. jūlijs
132,8 mm
41,7
15,3
61,9
26,9 mm
7. augusts
26,6 mm
10,1
5,5
11,1
7,1 mm
3. septembris
95,4 mm
16,7
35,5
37,3
18,0 mm
29. oktobris
32,6 mm
6,1
17,6
9,1
7,9 mm
11. novembris
55,5 mm
19,8
19,8
23,6
8,9 mm
24. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:[23]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Sinoptiķa komentārs, Ziema tuvojas finišam Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas balss" Nr. 46, 23.02.1980.
  2. ↑ Sinoptiķa komentārs | Uzsnidzis sengaidītais sniegs Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 4, 05.01.1980.
  3. ↑ Sinoptiķa komentārs | Sals pieturēsies Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 10, 12.01.1980.
  4. ↑ 4,0 4,1 Sinoptiķa komentārs | Republikā atkusnis Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 16, 19.01.1980.
  5. ↑ Sinoptiķa komentārs | Februāra gaidās Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 22, 26.01.1980.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 Sinoptiķa komentārs | Ciklona varā Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, 02.02.1980.
  7. ↑ 7,0 7,1 Sinoptiķa komentārs | Anticiklona ietekmē Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 34, 09.02.1980.
  8. ↑ Sinoptiķa komentārs | Valda anticiklons Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 40, 16.02.1980.
  9. ↑ Sinoptiķa komentārs | Anticiklons atkāpjas Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 52, 01.03.1980.
  10. ↑ Sinoptiķa komentārs | Ziema negrib atkāpties. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 63, 15.03.1980.
  11. ↑ Sinoptiķa komentārs | Aukstums joprojām neatkāpjas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 69, 22.03.1980.
  12. ↑ Sinoptiķa komentārs | Nāk pavasaris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 75, 29.03.1980.
  13. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pavasaris klāt! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 81, 05.04.1980.
  14. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pavasaris nesteidzas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 86, 12.04.1980.
  15. ↑ Sinoptiķa komentārs, Untumainais maijs Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 107, 10.05.1980.
  16. ↑ Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā / Latvijas klimatiskie raksturojumi / Maijs Arhivēts 2012. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  17. ↑ Sinoptiķa prognoze Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Jūrmala" Nr. 65
  18. ↑ virpuļus virpuļiem|issueType:P Sinoptiķa komentārs, "Nelūgtais viesis" Līvānos Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 166, 19.07.1980.
  19. ↑ Sinoptiķa komentārs, Valda cikloni Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 194, 23.08.1980.
  20. ↑ Sinoptiķa komentārs. Ciklons atnesis sliktu laiku Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 184, 09.08.1980.
  21. ↑ Sinoptiķa komentārs, Ciklonu "uzbrukums" Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 235, 11.10.1980.
  22. ↑ Historical Weather: Riga, Latvia, tutiempo.net (angliski)
  23. ↑ Clima en Riga durante el año 1980, tutiempo.net (spāņu)

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=1980._gada_laikapstākļi_Latvijā&oldid=3955955"