1972. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1972. gada laikapstākļi Latvijā.

Laikapstākļi Latvijā
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1972. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +6,3 °C +6,8 °C
Minimālā −31,6 °C −23,6 °C
Maksimālā +32,1 °C +31,1 °C
Nokrišņi
Gadā Rīga: 744,1 mm
Vējš
Citi gada notikumi

Gada notikumiLabot

  • Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta vasara.
  • Rīgā, gada laikā, vislielākais novērotais pērkona negaisu skaits — 36 dienas.

JanvārisLabot

  • Līdzās 1969. gadam, 1972. gada janvārī, gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu, tika reģistrēts vismazāk nokrišņu. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 12–13 mm, bet vietām — tikai 5–7 mm.

Dekādes sākumā Baltijā valdīja anticiklons, kuram blakus atradās divi cikloni. Ziemā anticiklons parasti nes aukstumu. 7. janvāra rītā Rīgā termometra dzīvsudraba stabiņš bija noslīdējis līdz 7 grādiem zem nulles. Republikā tika reģistrēta līdz –17 grādu temperatūra, pie augsnes — līdz –20 grādiem. Paaugstinātā spiediena apgabalā sniegs ir reta parādība. Un, kaut arī anticiklons sāka izirt, sniegs netika novērots. Vistuvākās vietas, kur sniegs bija sastopams, bija Somija, Dānija un Baltkrievija. Rīgai tuvākās vietas, kur vēl bija saglabājies sniegs, bija Zosēni (11 centimetru), Priekuļi un Gaujiena (9 centimetri).[1]

  • 13.18. janvāris — ļoti auksts laika posms. Sešas dienas pēc kārtas minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem −18 grādiem, piecās dienās zem −20 grādiem.
  • 13. janvāris — pirmo reizi kopš 1970. gada februāra, minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem –20 grādiem un no rīta sasniedza –22,1 °C lielu salu. Turpretīm pusotra tūkstoša metru augstumā tika reģistrēti tikai –8 grādi. 12. un 13. janvārī milzīga gaisa virpuļa centrs (diametrs — 1500 kilometru) pārvietojās no Ladogas ezera uz Baltkrieviju. Tas izraisīja Latvijas austrumu rajonos skaidru laiku un saltus vējus. Dzīvsudraba stabiņš tur noslīdēja līdz –30 grādiem. Kad viesulis virs Latvijas bija pārskrējis, vējš iegriezās ziemeļrietumos un ieplūda siltāks un mitrāks gaiss.[2]
  • 16. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6 °C. Tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 1972. gadā, −21,0 °C. Arī dienā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās tikai līdz −18,7 grādiem.

Vēl pavisam nesen gaisa temperatūra Latvijā bija noslīdēja līdz –31 grādam, bet 21. janvārī Baltijas jūras piekrastē no rīta bija tikai –2 grādi. Vēl dienu iepriekš šķita, ka siltā gaisa plūsmai no rietumiem nav ne gala, ne malas, tomēr pierādījās, ka siltā un aukstā gaisa plūsmu cīņa ieilgst. Stiprais sals janvāra otrajā dekādē izraisīja bažas dārzkopjos, ka augļu koki varētu izsalt. Agrometeorologi paskaidroja, ka kritiskā temperatūra 20 centimetru dziļumā vairumā dārzu kultūru ir –11, –12 grādi. Faktiski viszemākā šī temperatūra, kas tika reģistrēta Latvijā, bija atzīmēta Daugavpilī un Stendē un bija –9 grādi, Rīgā un tās apkārtnē ap 0.[3]

  • 16. janvāris — pēc 21 dienas pēc kārtas, ar temperatūru patstāvīgi zem nulles, pirmo reizi galvaspilsētā gaisa temperatūra pakāpās virs tās un bija +0,1 °C. Līdz nākamajam atkusnim bija jāgaida vēl 14 dienas.

FebruārisLabot

  • Vismazāk nokrišņu februārī gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 7 mm, bet vietām — tikai 2–5 mm.
  • Rīgā mēneša nokrišņu summa bija 4,8 mm, kas tobrīd bija ceturtais (2012. gada novembrī, līdzās 1986. gada februārim, septītais) sausākais mēnesis Rīgā kopš 1924. gada.

Nokrišņu daudzums februārī Rīgā bija tikai 4 milimetri, kas sastāda 14 procentus no normas. Pēdējo reizi tik sauss februāris iepriekš bija 1929. gadā. Uzmanību saistīja vēl kāds fakts: tik noturīgi silts februāris kopš 1881. gada atzīmēts tikai vienu reizi. Divdesmit divas dienas pēc kārtas temperatūra turējās augstāka nekā februāra norma. Mēneša beigās nedaudz sniega (6 līdz 10 centimetri) bija atlicis vienīgi Madonas — Ainažu rajonā.[4]

Jau kopš janvāra vidus notiek auksto un silto gaisa masu "cīņa". No vienas puses ir aukstais Sibīrijas anticiklons, bet no otras siltie Atlantijas cikloni, kuri ik pa laikam dodas Ziemeļeiropas virzienā, bet līdz Baltijas valstīm tā īsti nenonāk.[5]

  • 4. februāris — maksimālā sniega sega Mērsraga rajonā — 8 centimetri, Madonā — 11 centimetri, Alūksnē un Gulbenē — 10 līdz 12 centimetri.[5]
  • 8. februāris — pēc ilgstošā sala, kurš galvaspilsētu "neatlaida" kopš gada pirmajām dienām, Rīgā iestājās atkusnis.

Pirmajās desmit februāra dienās Rīgā temperatūra bija par 0,1 grādu zemāka nekā norma, taču nokrišņu daudzums — tikai 1 milimetrs, tas nozīmē 8 procentus normas. Dziļākā sniega sega bija Madonā — 9 centimetri un Gulbenē — 11 centimetri. Republikas austrumu daļā augsne bija sasalusi 120 centimetru dziļumā. Rietumu daļā sasaluma slānis bija plānāks — 40 centimetru, bet Rīgas tuvumā — 80 centimetru.[6]

Virs Baltijas valstīm valdīja mierīgs laiks — klusums ir ne tikai tādēļ, ka vēji lēni, bet arī tādēļ, ka dienām ilgi nemainās temperatūra un atmosfēras spiediena. Pavisam cita situācija bija Rietumeiropā. Nesen pāri Francijai gāja ļoti dziļš ciklons. Pēc tam, tiesa, gan mazāks virpulis brāzās pāri Anglijai. Arī februāra otrās dekādes izskaņā Atlantijas okeāns vēl bangoja: enerģiski cikloni joprojām parādās virs okeāna. Ļoti aktīvs ciklons bija virs Skandināvijas un Ziemeļsibirijas.[7]

MartsLabot

  • 10. marts — Rīgā divdesmit piekto dienu pēc kārtas nebija reģistrēti nokrišņi. Tomēr dienu iepriekš virs Kaļiņingradas uzradās ciklona centrs, kas bija izveidojies virs Austrijas 8. martā. Visai intensīvu nokrišņu zona lietus un slapja sniega veidā ietvēra visu Lietuvu un pārkāpa arī Latvijas dienvidu robežu. Radās cerība, ka nokrišņi sasniegs arī Rīgu, tomēr šoreiz (kā, starp citu sinoptiķi bija aprēķinājuši) šīm cerībām nebija lemts piepildīties. Saltais anticiklons, kas atradās virs Skandināvijas, atspieda ciklona virpuli atpakaļ uz dienvidiem.[8]
  • 12.14. marts — divu diennakšu laikā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās par gandrīz 28 grādiem: 12. marta naktī gaiss atdzisa līdz −14,2 °C, kas arī bija mēneša aukstākā nakts, bet jau 14. martā temperatūra pakāpās līdz +13,6 °C.
  • 13. marts — Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
  • 14. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +13,6 °C. Šī bija arī pirmā reiz 1972. gadā, kad gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās virs +10 grādiem.
  • 15. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8 °C.

Marta otrās dekādes sākumā pavasarīga saule neparasti dāsni apveltīja zemi ar savu staru siltumu. To veicināja apstāklis, ka debesis bija skaidras. 14. martā temperatūra dienā sasniedza +13, +14 grādus, kas marta vidū ir diezgan reta parādība. Tik intensīvu siltuma plūsmu atnesa Atlantijas gaiss, kas atspieda salta anticiklonu no Baltijas uz dienvidiem.[9]

  • 23. marts — 39 dienas Rīga netika novēroti būtisku nokrišņu, bet sausuma periods beidzās, jo Atlantijas okeāns uz Baltiju atsūtīja mitru ciklonu. Vietām Latvijā nolija spēcīgs lietus un sniga sniegs. Sniega sega — 8 līdz 9 centimetri. Ciklons virs Baltijas sacēla 10 balles stipru vēju. Tā ātrums brāzmās sasniedza 37 metrus sekundē — 12 balles. Bet sakarā ar to, ka ciklona centrs gāja pa maršruta Liepāja—Daugavpils, visspēcīgākais vējš bija ciklona virpuļa dienvidu daļā, tas ir, Latvijas dienvidos un sevišķi Lietuvā.[10]
  • 31. marts — tika ziņots par to, ka bija atkususi augsnes aramkārta. Bija vērojamas pavasara pazīmes arī upēs. Ūdens tajās sāka intensīvi celties: Daugavā par 20 līdz 80 centimetriem diennakti, Lielupē, kas ir rāmāka upe, par 5 līdz 15 centimetriem. Daugavpils rajonā Daugavā bija sācis iet ledus.[11]

AprīlisLabot

Pēc ziemas, kurā gandrīz nemaz nebija sniega, atnāca pavasaris bez paliem. Iepriekšējos gados pavasarī upju caurtece sasniedza 8600 kubikmetru ūdens sekundē, turpretim 1972. gada pavasarī šis skaitlis nepārsniedza 1300 kubikmetru. Daudzās republikas upēs ledus siltuma un saules ietekmē izkusa turpat uz vietas, īstas ledus iešanas nemaz nebija. Pa Daugavu peldēja atsevišķi ledus gabali, cik necik tas sablīvējies vienīgi Pļaviņu un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs.[12]

  • 13. aprīlis — daudzi rīdzinieki žēlojās, ka spiedīgajā gaisā, grūti elpot. Kaut gan gaisa temperatūra bija tīkama (+18 līdz +20 grādu), taču nebija jūtama gandrīz nekāda vēja pūsma. Arī lietus pārāk stipri nelija. Spilgti izteiktas atmosfēras frontes tuvošanās izraisīja nepatīkamu reakciju cilvēkos, kas jutīgi pret laika pārmaiņām, minētā atmosfēras frontes tuvošanās laikā, kā arī tad, kad tā atrodas virs — krasi mainās gaisa spiediens, mitrums, temperatūra, elektriskā lauka spriegums utt. Šāda atmosfēras fronte virs Rīgas atradās ap pulksten 15.[13]
  • 14. aprīlis — atmosfēras fronte sadalīs Latviju divās daļās. Republikas dienvidu daļā lija un bija silts: +15 līdz +20 grādu. Pārējā teritorijā pārsvarā bija sauss laiks, temperatūra: +10 līdz +15 grādu.[13] Rīga diennakts nokrišņu summa sasniedza 23,7 milimetrus.
  • 20. aprīlis — vēsākā aprīļa diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –3,6 °C.

Aprīļa otrās dekādes beigās gandrīz visur augsne bija atkususi pilnīgi. Tikai dažviet Latvijas austrumu rajonos 80 līdz 115 centimetru dziļumā saglabājies 10 līdz 20 centimetrus biezs sasaluma slānis. Dienā augsnes aramkārta sasila līdz +4,7 grādiem.[14]

  • 29. aprīlis — pēdējā diena galvaspilsētā, ziemas — pavasara sezonas laikā, kad minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem nulles, un bija −1,9 °C.

MaijsLabot

  • 1.1. maijs — piecas dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +20 grādiem.
  • 1. maijs — pirmo reizi 1972. gadā, gaisa temperatūra Rīgā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,7 °C.
  • 5. maijs — termometra dzīvsudraba stabiņā neatlaidīgi rādīja temperatūru, kas ir par 7 līdz 8 grādiem augstāka par normu. Gaisa robeža, kur dienas temperatūra ir 20 grādi, iezīmējās līnijā Stokholma — Vilna — Voroņeža — Ļeņingrada — Stokholma. Vēji, kas ietekmēja laiku, pūta uz ziemeļiem un visa siltā gaisa masa plūda uz dienvidiem, kur bija ievērojami aukstāks nekā Baltijā. Tāpēc 7. maijā notika temperatūras pazemināšanās. Ūdens temperatūra upēs bija no +9 līdz +12 grādiem. Rīgas jūras līcī — līdz +10 grādiem.[15]
  • 12. maijs — vēsākā maija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +0,1 °C.
  • 20. maijs — siltākā maija diena galvaspilsētā. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +28,4 °C.

JūnijsLabot

  • 13. jūnijs — Rīgā un Latvijā kopumā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, attiecīgi +31,1 °C un 31,4 °C. 2019. gadā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +33,0 °C un abi rekordi tika pārspēti.[16]
  • 15. jūnijs — diennakts nokrišņu daudzums Rīgā sasniedza 65,3 mm, kas ir lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kāds jebkad ir reģistrēts galvaspilsētā, kopš 1924. gada.
  • 28. jūnijs — tika reģistrēta augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 1972. gadā, +24,1 °C.

JūlijsLabot

Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 118,6 mm.

  • 20. jūlijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,5 °C.
  • 21. jūlijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +29,4 °C. 2011. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +31,3 °C.

AugustsLabot

  • Karsts augusts ar spēcīgām lietusgāzēm.
  • Nīcas pagastā tika reģistrēts vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī Latvijā — 330 mm.
  • Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 157,0 mm, kas tobrīd bija piektais (2012. gada novembrī devītais) mitrākais mēnesis Rīgā kopš 1924. gada.
  • 23. augustsLiepājas rajona Nīcas pagasta Reiņos tika reģistrēts augustā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums — 150 mm.

OktobrisLabot

  • 3. oktobris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −1,3 °C. Šī bija arī pirmā reize 1972. gadā rudens sezonā, kad gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās zem 0 grādiem.

NovembrisLabot

Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 94,9 mm, kas ir lielākais novembra nokrišņu daudzums kopš 1924. gada.

Gada pārskatsLabot

TemperatūraLabot

NokrišņiLabot

  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 744,1 mm.

Laikapstākļu statistika RīgāLabot

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.[17][18]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−23,6 °C
16. janvāris
+2,6 °C
1. janvāris
−8,9 °C
−5,4
Februāris
−12,5 °C
6. februāris
+3,6 °C
12. februāris
−1,8 °C
+1,6
Marts
−14,3 °C
12. marts
+13,6 °C
14. marts
+0,4 °C
+0,3
Aprīlis
−3,6 °C
20. aprīlis
+18,6 °C
13. aprīlis
+4,1 °C
−0,9
Maijs
+0,1 °C
12. maijs
+28,4 °C
20. maijs
+11,3 °C
−0,3
Jūnijs
+5,0 °C
4. jūnijs
+31,1 °C
13. jūnijs
+17,2 °C
+1,9
Jūlijs
+10,1 °C
9. jūlijs
+29,5 °C
20., 26. jūlijs
+20,3 °C
+3,1
Augusts
+7,6 °C
28. augusts
+28,4 °C
8. augusts
+17,9 °C
+1,4
Septembris
+0,9 °C
28. septembris
+25,0 °C
10. septembris
+11,8 °C
0,0
Oktobris
−3,9 °C
23. oktobris
+17,6 °C
9. oktobris
+5,6 °C
−1,5
Novembris
−5,4 °C
25. novembris
+10,0 °C
8. novembris
+3,0 °C
+0,7
Decembris
−9,7 °C
28. decembris
+8,6 °C
14. decembris
+1,4 °C
+2,9
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
14,5 mm
4,6
3,3
6,6
2,6 mm
11. janvāris
4,8 mm
1,1
3,6
0,1
2,1 mm
12. februāris
18,5 mm
0,2
0,3
18,0
7,6 mm
27. marts
72,6 mm
20,6
40,3
11,7
23,7 mm
14. aprīlis
34,9 mm
0,0
12,1
22,8
6,1 mm
26. maijs
96,7 mm
12,8
71,1
12,8
65,3 mm
15. jūnijs
118,6 mm
35,3
76,4
6,9
23,2 mm
12. jūlijs
157,0 mm
62,6
28,0
66,4
49,7 mm
4. augusts
48,3 mm
3,8
29,7
14,8
10,7 mm
12. septembris
63,0 mm
4,9
48,4
9,7
25,7 mm
15. oktobris
94,9 mm
45,3
25,1
24,5
16,8 mm
8. novembris
20,3 mm
5,3
14,6
0,4
4,6 mm
11. decembris

Gaisa temperatūras fakti RīgāLabot

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.[18]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Sinoptiķa komentārs | Sniega pagaidām nebūs Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 5, 07.01.1972.
  2. Sinoptiķa komentārs | Salti! Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 11, 14.01.1972.
  3. Sinoptiķa komentārs | Janvāris—kontrastu mēnesis Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 17, 21.01.1972.
  4. Sinoptiķa komentārs | Savāda ziema Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 53, 03.03.1972.
  5. 5,0 5,1 Sinoptiķa komentārs | "Cīņa" atmosfērā Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 29, 04.02.1972.
  6. Sinoptiķa komentārs | Joprojām salts laiks Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 35, 11.02.1972.
  7. Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — klusums Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 41, 18.02.1972.
  8. Sinoptiķa komentārs | Ziema neatkāpjas Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 58, 10.03.1972.
  9. Sinoptiķa komentārs | Dāsnā marta saule Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 64, 17.03.1972.
  10. Sinoptiķa komentārs | Ciklons nāca no Atlantijas Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 70, 24.03.1972.
  11. Sinoptiķa komentārs | Pavasaris laukos un upēs Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 76, 31.03.1972.
  12. Sinoptiķa komentārs | Pavasaris bez paliem Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 82, 07.04.1972.
  13. 13,0 13,1 Sinoptiķa komentārs | Kādēļ kļuvis vēsāks? Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 88, 14.04.1972.
  14. Sinoptiķa komentārs | Zeme gaida Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 94, 21.04.1972.
  15. Sinoptiķa komentārs | Augstāka par normu Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 105, 05.05.1972.
  16. Ceturtdien gaidāmi karstuma rekordi, vietām plosīsies pērkona negaiss, la.lv, 16.06.2019.
  17. Historical Weather: Riga, Latvia, tutiempo.net (angliski)
  18. 18,0 18,1 Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам Archived 2013. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē., cliware.meteo.ru (krieviski)

Ārējās saitesLabot