1986. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1986. gada laikapstākļi Latvijā.
Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rīgas klimats |
1986. gada laikapstākļi Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra | ||
Latvija | Rīga | |
Vidējā | +5,5 °C | +6,3 °C |
Minimālā | - | −22,7 °C |
Maksimālā | - | +30,5 °C |
Nokrišņi | ||
Gadā | Latvija: 737,3 mm Rīga: 822,5 mm | |
Mēnesī | Rīga: 151,3 mm (augusts) | |
Dekādē | Rīga: 84,9 mm (augusts) | |
Diennaktī | Rīga: 65,0 mm (15. augusts) | |
Vējš | ||
Vēja brāzmas | Rīga: 24 m/s (2. decembris) | |
Citi gada notikumi | ||
Viens no mitrākajiem gadiem Rīgā. |
Gada notikumi
labot šo sadaļuFebruāris
labot šo sadaļuRīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza tikai 4,8 mm.
- 24. februāris:
- Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −22,7 °C. Šī bija arī 1986. gada aukstākā diena Rīgā.
- Skultē, Ainažos, Rūjienā un Rēzeknē tika sasniegti jauni šīs dienas aukstuma rekordi, attiecīgi −22,0 °C, −27,0 °C, −27,1 °C un −21,4 °C. Visi šie rekordi tika pārspēti 2011. gada 24. februārī.[1]
Aprīlis
labot šo sadaļu- 27. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +23,9 °C.
- 28. aprīlis — Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +26,5 °C.[2]
Jūnijs
labot šo sadaļu- 19. jūnijs — Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 35,2 mm.
Jūlijs
labot šo sadaļuRīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 139,5 mm.
Jūlija sākums Baltijā iepriecina ar īstu vasaras siltumu. Mēneša pirmajā nedēļā gaisa temperatūra dienā cēlās līdz +25, +28, bet vietām līdz +30 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par vienu, diviem grādiem virs normas. Lietus lija ļoti maz. Šādu laiku noteica plašs augsta spiediena apgabals, kas atradās virs Rietumeiropas, Skandināvijas un Baltijas. Siltums labvēlīgi ietekmēja augu attīstību. Par nedēļu vai divām pirms parastā termiņa sākās kartupeļu un liepu ziedēšana.[3]
- 6. jūlijs — karstākā jūlija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +28,5 °C.
- 7. jūlijs — Vidzemē tika novērots viens no spēcīgākajiem virpuļviesuļiem Latvijā. Ap plkst. 14:00 pār apkārtni Ogres krastos netālu no Ērgļiem uznāca spēcīgs negaiss. Sacēlās spēcīgas vēja brāzmas, kas lauza vai visām saknēm izgāza lielus kokus. Nedaudz vēlāk no negaisa mākoņiem lejup sāka liekties tumšs virpuļstabs, kas milzīga trokšņa pavadībā aizvirzījās ziemeļaustrumu virzienā līdz Rankai Gulbenes rajonā, 2 stundās veikdams apmēram 50 km lielu attālumu. Šķērsojot ezeru, viesuļa piltuve uzrāva gaisā daudz ūdens ar visām zivīm, ko pēc tam nometa lejā krietnā attālumā no ezera. Nopostītās joslas platums dažās vietās sasniedza 2 km, bet citviet tikai 20 metrus. Viesulim sekoja ļoti stipra 15—20 minūtes ilga lietusgāze, vietām arī krusa. Pavisam cieta 10 lauku saimniecības, viena tika pilnībā noslaucīta no zemes virsas. Gaisā tika uzrauti ne tikai dažādi priekšmeti, bet arī teļi. Pat 100 kg smagi laukakmeņi bija mainījuši atrašanās vietu.[4] Pēc bojājumu apsekošanas tika konstatēts, ka šis bija F2 intensitātes tornado pēc Fudžitas-Pīrsona tornado skalas,[5] kurā vēja ātrums varēja svārstīties 51—70 m/s robežās.[6][7]
- 11.—13. jūlijs — trīs dienas Latviju ietekmēja dienvidu ciklons, atnesot ilgstošas lietusgāzes. Triju dienu laikā nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 84,5 mm (pa dienām attiecīgi — 12,0 mm, 44,7 mm un 27,8 mm).
Laika apstākļi jūlija pirmajā pusē bija tik neparasti, ka tos var nosaukt par anomāliem. Mēneša sākumā Latvijā valdīja 25—28 grādu karstums. Lija lietus, plosījās negaiss. 7. jūlijā karstums republikas austrumu daļā sasniedza +30 grādus, bet rietumu daļā tajā pašā laikā noslīdēja līdz +18 grādiem. Tādas temperatūras krasas atšķirības uz siltā un aukstā gaisa masu robežas veicināja varenu lietus mākoņu un neparastu hidrometeoroloģisko parādību rašanos: stipras lietavas, pērkonu, krusu, vēja brāzmas un pat virpuļvētru. Tā izveidojās pie Liepkalnes Madonas rajonā un ar lielu ātrumu pārvietojās ziemeļaustrumu virzienā. Virpuļvētra nodarīja Madonas rajona saimniecībām zaudējumus. Ir cietuši sējumi, meži, saimniecības ēkas, sakaru un elektrolīnijas. Pēc tam, kad stihija aprima, Latvijā iestājās silts, pārsvarā sauss laiks. Taču tas noturējās apmēram trīs dienas. Pēc tam sliktus laika apstākļus atnesa dienvidu ciklons no Melnās jūras. Ātri pārvietojoties uz ziemeļiem, tas ietekmēja milzīgu teritoriju no Melnās jūras līdz Barenca jūrai un no Urāliem līdz Baltijai. Lielās mitruma rezerves ciklona frontālo atzaru sistēmā gandrīz veselu nedēļu izraisīja nepārtrauktas lietusgāzes. 11.—13. jūlijā atsevišķos republikas rajonos diennakti nolija 45—50 mm nokrišņu, kas ir puse mēneša normas.[7]
Pēdējā jūlija nedēļā Latvijā pieturējās saulains, pārsvarā sauss un īsti vasarīgi karsts laiks. Vienīgi pašās mēneša beigās dažviet valstī tika novērots lietus un pērkona negaiss. Maksimālā gaisa temperatūra dienā bija no +23 līdz +28 grādiem, ūdens temperatūra Rīgas jūrmalā 18—20 grādu, mazākajās upēs līdz 22 grādiem.[8]
- 30. jūlijs — vakarā un naktī no 30. uz 31. jūliju dažos republikas rajonos nolija īslaicīgs lietus, nodārdēja pērkons.[8]
Augusts
labot šo sadaļuRīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 175,6 mm.
Augusta sākumā Latvijā pārsvarā bija karsts, sauss laiks. To veicināja ļoti siltā un sausā gaisa ieplūšana Baltijā no anticiklona rietumu perifērijas, kas bija izvietojies virs Baltkrievijas. Gaisa temperatūra nakts stundās bija 15—20 grādu, bet maksimālā temperatūra dienā no +20 līdz +24 grādiem. 4. un 5. augustā visā republikā dzīvsudraba stabiņš pacēlās līdz +28, +31 grādam. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā svārstījās no +18 līdz +24 grādiem. Rīgā pietrūka tikai 0,1 grāds, lai tiktu pārsniegts daudzos gados novērotais temperatūras maksimums 5. augustā, laika posmā no 1881. līdz 1985. gadam. Rīgas jūrmalas atpūtniekus priecēja siltais ūdens, kura temperatūra turējās 19—21 grāda robežās.[9] Gaisa temperatūra sāka pazemināties tikai augusta otrajā dekādē.[10]
- 5. augusts:
- Karstākā 1986. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra sasniedza +30,5 °C.
- Naktī no 5. uz 6. augustu no Rietumeiropas uz Baltiju pārvietojās ciklona ieplakas frontālie atzari. Tas izraisīja republikā īslaicīgu lietu un pērkona negaisu, ko pavadīja vēja brāzmas. Temperatūra jūtami pazeminājās. Naktī no +8 līdz +13, dienā no +18 līdz +23 grādiem.[9]
- 14.—15. augusts — nokrišņu režīmā neparastas bija 14. un 15 augusta naktis, kad Rīgā stipri lija, nolija gandrīz mēneša norma. Šajās naktis intensīvi lieti bija visā Latvijas PSR piekrastē. Aukstais gaiss ciklona aizmugurē ar temperatūru +8 līdz +12 grādi, no ziemeļiem virzīdamies pāri siltajai jūras virsmai (ūdens temperatūra 18—20 grādu), veicināja spēcīgu lietus mākoņu veidošanos un nokrišņus republikas piekrastē. Gaiss pamazām sasila. Baltiju īslaicīgi ietekmēja paaugstināta spiediena apgabals, kā rezultātā lietus beidzās.[10]
- 14. augusts — Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 43,4 mm.
- 15. augusts — Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 31,3 mm.
- 24. augusts — naktī uz 24. augustu ciklons Baltijā izraisīja stipras lietavas, kas Vidzemes augstienē sasniedza 26—31 milimetru un izraisīja temperatūras pazemināšanos Latvijā. Diennakts nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 28,8 mm.
- 26. augusts — naktī gaisa temperatūra pazeminājās līdz +1, +6 grādiem, bet augsnes virskārtā pirmo reizi šajā sezonā tika reģistrētas salnas. Galvaspilsētā, nakts stundās, minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz +7,2 °C.
Laika apstākļus Latvijā augusta pēdējā nedēļā noteica triju ciklonu darbība. Pirmais no tiem izveidojās virs Centrālās Eiropas un, ātri padziļinoties, pārvietojās uz ziemeļaustrumiem Barenca jūras virzienā. Tieši šis ciklons naktī uz 24. augustu Baltijā izraisīja stipras lietavas, kas Vidzemes augstienē sasniedza 26—31 milimetru un izraisīja temperatūras pazemināšanos Latvijā. Gaisa temperatūra 26. augusta naktī pazeminājās līdz +1, +6 grādiem, bet augsnes virskārtā pirmo reizi šajā sezonā tika atzīmēts 0 grādu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +10 grādu, kas ir par 5 grādiem zem normas. Siltāks laiks Baltijā iestājās, pateicoties dziļa ciklona virzībai no Atlantijas, un jau 28. augustā vidējā gaisa diennakts temperatūra tuvojās normai. Trešais ciklons divās diennaktīs pārvarēja attālumu no Vidusjūras līdz Baltijas jūrai un, palikdams uzticīgs savu dienvidu līdzinieku tradīcijām, atnesa mūsu pusē siltumu un ilgstošas bagatīgas lietavas.[11]
Septembris
labot šo sadaļu- Aukstākais septembris Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +9,7 °C.
- Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 111,9 mm.
- Vislielākais mēneša nokrišņu daudzums septembrī valsts Centrālajiem rajoniem tika reģistrēts Rīgas rajona Ropažu novada Zaķos — 200 mm.
Septembra pirmajā nedēļā bija nepastāvīgs laiks. Pirmajās dienās gaisa temperatūra dienā sasniedza +14, +17 grādu, bet nedēļas beigās nepārsniedza +13, +15. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +12, +13 grādi, kas ir par 1—2 grādiem zem normas. Septembra pirmajās dienās no Atlantijas pāri Ziemeļjūrai Baltijā ienāca vairāki cikloni, kas atnesa lielu mitruma daudzumu. Lietus vairākumā republikas rajonu augsni padadijls pārāk mitru, un tas sarežģīs ražas novākšanu. Pazeminājās arī ūdens temperatūra, Rīgas jūras līci nepārsniedzot +13, +14 grādus.[12]
Septembra pirmajā dekādē gaisa temperatūra nakts stundās bija +5, +10 grādi. Dienā gaiss sasila līdz +12, +17 grādiem. Diennakts vidējā temperatūra bija par 1—4 grādiem zem normas. Sevišķi vēss bija 9. septembris, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra pazeminājās līdz 8,6 grādiem, bet dienā līdz +12 grādiem. Pārsvarā bija apmācies un lietains laiks. Dažos republikas rajonos nolija lietus ar krusu, bija negaiss. Tikai retumis uzspīdēja saule. Šāds nepastāvīgs vēss laiks bija saistīts ar diviem cikloniem. Viens no tiem no Atlantijas virzījās uz Kolas pussalu, tūlīt pēc tā otrs uz Skandināviju. Gar ciklonu dienvidu perifēriju Baltijā ieplūda ļoti mitrs un auksts gaiss.[13]
- 26. septembris — daudzviet Latvijā, tai skaitā Rīgā, īslaicīgi sniga. Rīgā tika novērota sinoptiķu apstiprināta īslaicīga agrākā snigšana.[14]
Novembris
labot šo sadaļu- 11. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,7 °C. 2008. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +12,0 °C.
- 26. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,0 °C. Augstākā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,4 °C, kas ir šī datuma valsts rekords.
- 27. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,8 °C. 2011. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +10,1 °C.
Decembris
labot šo sadaļu- 2. decembris — vēja ātrums brāzmās Liepājā sasniedza 27 m/s, Rīgā 24 m/s.
- 4. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8 °C.
Gada pārskats
labot šo sadaļuTemperatūra
labot šo sadaļu- Latvija:
- Latvija:
- Rīga: −22,7 °C (24. februāris)
- Rīga: +30,5 °C (5. augusts)
Nokrišņi
labot šo sadaļu- Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 822,5 mm.
Laikapstākļu statistika Rīgā
labot šo sadaļuGaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.
Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[15] Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.
|
|
Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:
Gaisa temperatūras fakti Rīgā
labot šo sadaļu
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
|
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
|
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
- Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
- Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)
- ↑ Daudzviet Latvijā atkal pārspēti aukstuma rekordi Arhivēts 2011. gada 28. februārī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 25.02.2011.
- ↑ Mērsragā šodien gaiss iesilis līdz plus 24,5 grādiem Arhivēts 2011. gada 5. oktobrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 28.04.2009.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Kontrastu mēnesis?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 155, 05.07.1986.
- ↑ A. Rudovics, T. Rudovica, Latvijas fiziskā ģeogrāfija. Rīga, Izdecniecība "Zvaigzne ABC", 56.lpp.
- ↑ European Severe Weather Database, essl.org (angliski)
- ↑ Virpuļvētras epicentrā. Laikraksts "Padomju jaunatne" Nr. 134, 11.07.1986.
- ↑ 7,0 7,1 Sinoptiķa komentārs | Jūlija paradoksi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 166, 19.07.1986.
- ↑ 8,0 8,1 Sinoptiķa komentārs | Ko sola augusts, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 178, 02.08.1986.
- ↑ 9,0 9,1 Sinoptiķa komentārs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 184, 09.08.1986.
- ↑ 10,0 10,1 Sinoptiķa komentārs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 190, 16.08.1986.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Un atkal lietavas... . Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 201, 30.08.1986.
- ↑ Sinoptiķa komentārs | Pirmais rudens mēnesis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 207, 06.09.1986.
- ↑ Sinoptiķa komentārs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 213, 13.09.1986.
- ↑ Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē Arhivēts 2013. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 25.09.2013.
- ↑ 15,0 15,1 Clima en Riga durante el año 1986, tutiempo.net (spāņu)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
- Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
- Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
- Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)