1996. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1996. gada laikapstākļi Latvijā.
Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rīgas klimats |
1996. gada laikapstākļi Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra | ||
Latvija | Rīga | |
Vidējā | +5,0 °C | +5,6 °C |
Minimālā | - | −27,8 °C |
Maksimālā | - | +29,1 °C |
Nokrišņi | ||
Gadā | Rīgā: 650,2 mm | |
Sniega sega | Latvija: 76 cm (25. februāris) | |
Vējš | ||
Citi gada notikumi |
Gada notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris — valdīja spēcīgs sals. Gaisa temperatūra no rīta valsts lielākajā daļā pazeminājās līdz −21, −26 grādiem, pat dienas vidū vietām saglabājās sals ap −20 grādiem.[1]
Februāris
labot šo sadaļuFebruāris bija ļoti auksts un ļoti sniegots. No 7.—11. februārim minimālā gaisa temperatūra austrumu rajonos un Jelgavas apkārtnē noslīdēja līdz −31, −33 grādiem, un vidējā diennakts temperatūra bija 10—15 grādus zemāka par normu, bet visa mēneša vidējā temperatūra 3—5 grādus zemāka pār normu. Arī Rīgā minimālā gaisa temperatūra 5 dienas pēc kārtas noslīdēja stipri zem −20 grādiem. Daudzviet Latvijā tika uzstādīti sniega segas biezuma rekordi.
- 7. februāris — vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā bija tikai −20,0 °C.
- 17. februāris — sniega segas biezums Ventspils rajona, Vārves pagasta Vendzavā sasniedza 52 cm.
- 23.—26. februāris — Kurzemes pusē tika novērots visbiezākais sniegs — 55 cm (Tukuma rajona, Slampes pagasta Praviņos).
- 25. februāris — Limbažos sniega segas biezums sasniedza 76 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kāda jebkad novērota Vidzemes zemākajos rajonos.
Marts
labot šo sadaļu- 4. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −20,9 °C.[2]
- 18. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −17,5 °C.
- 19. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,6 °C.
Aprīlis
labot šo sadaļuIzņemot 11. aprīli, 23 dienas — laika posmā no 3. līdz 25. aprīlim ieskaitot netika novēroti nokrišņi.
- 22. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +25,7 °C.
- 23. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +26,5 °C.
Maijs
labot šo sadaļu- 1. maijs — vakarā Latvijas dienvidaustrumu pierobežu skāra negaiss.
- 2. maijs — ap pusdienlaiku Kurzemes dienvidos izveidojās negaiss, kas virzījās pāri Kurzemes austrumiem un šķērsojot Rīgas Jūras līci, skāra Vidzemes ziemeļrietumus. Vēlāk Kurzemes centrālajā daļā veidojās vēl viens negaiss. Toties vakarā spēcīgs negaiss no Polijas virzījās ziemeļu virzienā un nakts sākumā plašā reģionā, skāra valsts centālo un rietumu daļu, arī Vidzemes rietumus.
- 3. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +26,2 °C.
- 9. maijs — pievakarē Latviju sasniedza un uz vietas veidojās vairāki pērkona negaisi. Pirmais negaiss ap plkst. 19:30 sasniedza Latgales dienvidus, tostarp Daugavpili. Tas gāja pāri plašām teritorijām Latgalē. Otrs negaiss tajā pat laikā izveidojās Bauskas apkārtnē un virzoties ziemeļ—ziemeļ austrumu virzienā, pagāja garām Rīgai un skāra teritorijas Vidzemē — tostarp neilgi pirms pusnakts Valmieru un Valku. Trešais negaiss no Polijas, ap plkst. 23:00 no dienvidiem sasniedzot Kurzemes rietumu daļu un tā atzars, neilgi pirms pusnakts, sasniedza galvaspilsētu.
- 10. maijs — pievakarē valsts vidieni skāra pērkona negaiss.
- 11. maijs — pēc saulainas dienas, vakarā valsts vidieni no dienvidaustrumiem sasniedza pērkona negaiss.
- 12. maijs — vakarā Kurzemes dienvidrietumus sasniedza pērkona negaiss.
- 13. maijs:
- Agrā rītā, Baltkrievijas pierobežu sasniedza pērkona negaiss.
- Vakarā no dienvidiem Latgali un Vidzemes austrumus sasniedza plašs pērkona negaiss.
- 14. maijs — naktī Zemgales un Vidzemes austrums skāra jauns negaiss. Savukārt no rīta vairāki — mazāki negaisi izveidojās Latgalē.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 9. jūnijs — vakarā virs Kurzemes — Rīgas Jūras līča piekrastes izveidojās negaiss, kas virzījās pāri Rīgas līcim, pēc plkst. 22:00 sasniedza Vidzemi un nakts laikā virzījās pāri Vidzmes ziemeļu daļai, tostarp Valmierai.
- 23. jūnijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +3,5 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1983. gadā, bija +3,7 °C.
- 28. jūnijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +5,5 °C.
Jūlijs
labot šo sadaļuLaika posmā no 15. jūlija līdz 5. septembrim (53 dienas) valdīja sauss laiks un nokrišņi netika novēroti. Izņēmums ir 31. jūlijs un 23. augusts, kad uzlija lietus un nokrišņu summa sastādīja attiecīgi 2,5 un 14,0 mm. 2. un 3. augustā tika novērots neliels lietus, tomēr nokrišņu summa sasniedza tikai 0,6 mm, savukārt 15. un 16. augustā Rīgas apkārtnē bija lietus, bet meteoroloģiskajā novērojumu stacijā tas netika fiksēts.
- 1. jūlijs — bija apmācies un lietains laiks, tādēļ dienas vidū daudzviet bija vēsāks par +15 grādiem.
- 9. jūlijs — pēc plkst. 15:00 Vidzemē un Latgalē sāka veidoties negaisi. Viens negaiss izveidojās uz dienvidiem no Valmieras un virzities ziemeļu virzienā atnesa stipras lietusgāzes Vidzemes ziemeļiem. Nedaudz vēlāk vairāki negaisi izveidojās Latgalē. Latgalē tika novērots virpuļviesulis. Tika nopostīti Balvu rajona Bērzpils zemnieku lauki.[3][4]
Augusts
labot šo sadaļu- 17.—23. augusts — veselu nedēļu pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra Daugavpilī bija virs +27 grādiem (maksimumu sasniedzot 21. augustā, +29,2 °C)
- 21. augusts — saule daudzviet sakarsēja gaisu līdz +27, +29 grādiem. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais .temperatūras maksimums, +27,9 °C.
Septembris
labot šo sadaļu- 2. septembris — Latgalē termometra stabiņš pakāpās līdz +28 grādiem.
- 3. septembris — Latgalē gaiss sakarsa līdz +27 grādiem.
- 18. septembris — rītā valsts lielākajā daļā bija neliels sals: 0, −4 grādi.
- 21. septembris:
- Kurzemē un Zemgalē no rīta bija neliels sals, Jelgavas novērojumu stacijā tas pārsniedza četrus grādus.
- No rīta daudzviet valdīja neliels sals, Zemgalē un starptautiskajā lidostā "Rīga" gaiss atdzisa līdz −4 grādiem. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,1 °C.
- 22. septembris — Kurzemē un Zemgalē no rīta bija neliels sals, Jelgavas novērojumu stacijā tas pārsniedza četrus grādus.
- 24. septembris — no rīta lielākajā Latvijas daļā valdīja sals, vietām Vidzemē un Zemgalē līdz −4, −6 grādiem (rekords –6,1 °C).
Novembris
labot šo sadaļu- 5. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +13,9 °C.
Decembris
labot šo sadaļuTika novērota ļoti auksta decembra 3. dekāde. Tā tika atzīmēta kā viena no aukstākajām 20. gadsimtā, jo vidējā gaisa temperatūra bija 8—12 grādus zemāka par normu.
Gaiziņkalnā tika novērots visilgākais apledojuma periods Latvijā — 41 diena. Tas iesākās 1996. gada 4. decembrī un ilga līdz 1997. gada 13. janvārim.
- 23.—27. decembris — 5 dienas pēc kārtas minimālā gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja zem −20 grādiem.
- 25. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −20,4 °C.
- 26. decembris:
- Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −27,8 °C.
- Maksimālā gaisa temperatūra Rīgā nepakāpās augstāk par −19,5 °C. Latgalē un Vidzemes ziemeļos tā nepakāpās virs −23 grādiem. Daugavpilī gaiss atdzisa līdz −29,2 °C.[4]
- 27. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −22,1 °C.
Gada pārskats
labot šo sadaļuTemperatūra
labot šo sadaļuNokrišņi
labot šo sadaļu- Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 650,2 mm.
Sniegs
labot šo sadaļu- Biezākā gada sniega sega: 25. februāris, Limbaži — 76 cm.
Laikapstākļu statistika Rīgā
labot šo sadaļuGaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.
Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[5]
|
|
Gaisa temperatūras fakti Rīgā
labot šo sadaļu
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
|
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
|
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
- Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
- Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)
- ↑ Šī diena vēsturē | 1. janvāris, lsm.lv
- ↑ Šī diena vēsturē | 4. marts, lsm.lv
- ↑ European Severe Weather Database, essl.org (angliski)
- ↑ 4,0 4,1 Latgales XX gs. hronikas Arhivēts 2008. gada 31. jūlijā, Wayback Machine vietnē., dau.lv
- ↑ Clima en Riga Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., tutiempo.net (spāņu)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
- Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
- Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
- Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)