Vikipēdija

Apvienotā Karaliste

valsts Rietumeiropā
(Pāradresēts no Liebritānija)
Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Lielbritānija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Apvienotā Karaliste (angļu: United Kingdom, izrunā: [juˈnʌɪtɪd ˈkɪŋdəm]), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland),[1] sarunvalodā arī Lielbritānija (Great Britain, [greɪt ˈbrɪt(ə)n]), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts,[4][5] kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īrijas Republiku).[6][7] Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kas caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju. Valsts iedzīvotājus sauc par britiem.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland [1]
Apvienotās Karalistes karogs Apvienotās Karalistes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze: Dieu et mon droit
Himna: God Save the King
Location of United Kingdom
Location of United Kingdom
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) 		Londona
51°30′N 0°7′W / 51.500°N 0.117°W / 51.500; -0.117
Valsts valodas angļu valoda (de facto)
Reģionālās valodas skotu valoda
velsiešu valoda
korniešu valoda
skotu gēlu valoda
īru valoda
Olsteras skotu valoda
Valdība Parlamentāra konstitucionālā monarhija
 -  Monarhs Čārlzs III
 -  Premjerministrs Kīrs Stārmers
Izveidošana
 -  Akts par ūniju 1707. gada 1. maijā 
 -  1800. gada Ūnijas akts 1801. gada 1. janvārī 
 -  Angļu-īru miera līgums 1922. gada 12. aprīlī 
Iestāšanās ES 1973. gada 1. janvārī
Platība
 -  Kopā 243,610 km² (79.)
 -  Ūdens (%) 1,34
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2022. gadā 67 508 936[2] (21.)
 -  Blīvums 246/km² (48.)
IKP (PPP) 2021. gada aprēķins
 -  Kopā $3,131 triljoni[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $31 814[3] 
Džini koef. (2008) 41 
TAI (2010) 0,849 (ļoti augsts) (26.)
Valūta sterliņu mārciņa (£) (GBP)
Laika josla GMT (UTC+0)
 -  Vasarā (DST) BST (UTC+1)
Interneta domēns .uk
ISO 3166-1 kods 826 / GBR / GB
Tālsarunu kods +44

Apvienotā Karaliste (AK) ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas.[8] Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā[9] Britu Impērija spēlēja noteicošo lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, bruņotajiem spēkiem, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G7, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle. 2020. gada 31. janvāra naktī AK izstājās no Eiropas Savienības.

Pārvaldes forma

labot šo sadaļu

Apvienotājā Karalistē darbojas konstitucionālas monarhijas pārvaldes forma un tā ir unitāra valsts, kas sastāv no četrām zemēm (countries): Anglijas, Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas.[10] To pārvalda Apvienotās Karalistes parlaments Londonā, Skotijas parlaments Edinburgā, Velsas parlaments Kārdifā un Ziemeļīrijas asambleja Belfāstā. Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, kā arī Menas Sala ir kroņa īpašums un tās nav Apvienotās Karalistes sastāvā,[11] taču dažos jautājumos, kā piemēram, jautājumos par pilsonību šīs zemes tiek skatītas kā viens veselums ar Apvienoto Karalisti.[12]

Vēsture

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Lielbritānijas vēsture

Britu salu arhipelāgs ir apdzīvots jau vairāk nekā 4 tūkstošus gadu. Tā pirmie apdzīvotāji bija 2. gadu tūkstotī p. m. ē. no Pireneju pussalas ieceļojušie ibēri, kā arī ķeltu ciltis (gēli, briti), kas ir mūsdienu velsiešu un skotu priekšteči, normaņi un ģermāņu ciltis (anglosakši) — angļu priekšteči. Spēcīgākā no viduslaiku feodālajām valstīm — Anglija, neraugoties uz velsiešu pretošanos, 13. gadsimtā iekaroja un pakļāva Velsu, bet 17. gadsimtā — Skotiju un Īriju. Lai gan velsiešu un skotu pārtautošana norit jau vairākus gadsimtus, tie ir spējuši saglabāt daudz savdabīgu, tradicionālu iezīmju dzīvesveidā, apģērbā, kultūrā un reliģijā.[13]

Apvienotā Lielbritānijas Karaliste (United Kingdom of Great Britain) izveidojās 1707. gadā, apvienojoties ūnijā Anglijas Karalistei un Skotijas Karalistei. 1800. gadā izveidoja Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti. 1914. gadā britu parlaments ierosināja piešķirt Īrijai autonomiju un parlamentu, bet Pirmā pasaules kara dēļ neīstenoja pilnībā. Olsteras province, kurā dominēja protestanti, pieprasīja atdalīšanos no Īrijas.

1921. gadā Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju, bet ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Lielbritānijas sastāvā kā province.

1973. gadā Apvienotā Karaliste kļuva par Eiropas Ekonomikas kopienas dalībnieci. 2014. gadā notika Skotijas neatkarības referendums, kurā 55,3% no vēlētājiem nobalsoja pret Skotijas neatkarības atjaunošanu.

2016. gada 23. jūnija referendumā par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vairākums nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu jeb Breksitu.

Lielbritānijas monarhu dinastijas

labot šo sadaļu

Ģeogrāfija

labot šo sadaļu
 
Apvienotās Karalistes topogrāfiskā karte

Apvienoto Karalisti veido četras ģeogrāfiskās un vēsturiskās zemes: Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija. Apvienotā Karaliste aizņem lielāko daļu no Britu salām (ģeogrāfisks termins, kas apzīmē Lielbritānijas un Īrijas salas, kā arī citas mazākas to tuvumā esošās salas). Anglija, Skotija un Velsa atrodas Lielbritānijas salā, bet Ziemeļīrija — Īrijas salas ziemeļaustrumos.

Vairāk nekā pusi no Lielbritānijas teritorijas aizņem vidēji augsti, ledāja nogludināti kalni, pārējo — viļņoti, pauguraini līdzenumi un zemienes ar biezu nogulumiežu kārtu. Zemienes ir visvairāk apdzīvotā un apgūtā teritorija, galvenais lauksaimniecības rajons.

Lielbritānijas klimatu būtiski ietekmē Atlantijas okeāns. Temperatūras svārstības ir nelielas: janvāra vidējā temperatūra ir no +3 līdz +7 °C, jūlija — no +13 līdz +17 °C. Gadā izkrīt no 625 mm nokrišņu austrumu un dienvidaustrumu daļā līdz 2000—3000 mm rietumos. Raksturīgi ir bieži, stipri vēji, miglas un liels apmākušos dienu skaits (dienvidaustrumu rajonos līdz 140 dienu gadā).

Hidrogrāfisko tīklu veido daudzas nelielas, ūdeņiem bagātas upes (Temza, Sevērna, Mērzi). Skotija un Kamberlenda bagāta ezeriem. Lielākie hidroenerģētiskie resursi ir Skotijas kalnienes upēm, kur uzbūvētas daudzas hidroelektrostacijas. Kopējie valsts hidroenergoresursi ir apmēram 1,5 miljoni kW.

Lielbritānijā pārsvarā ir podzolētās un brūnās mežu augsnes. Daudzie purvi ir nosusināti un iekultivēti. Viduslaikos Lielbritānija bija mežu zeme, taču tos izcirta gan kuģubūves vajadzībām un kokogļu iegūšanai, gan nolīda, lai ierīkotu ganības aitām, kas deva vilnu tekstilrūpniecībai. Tagad meži aizņem tikai 7% Lielbritānijas teritorijas un 9/10 nepieciešamās koksnes jāieved[13]

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu
Skatīt arī: Anglijas administratīvais iedalījums

Apvienotā Karaliste administratīvi ir sadalīta 4 zemēs (countries): Lielbritānijas salas dienvidos atrodas Anglija, ziemeļos — Skotija, rietumos — Velsa, bet Īrijas salas ziemeļaustrumos — Ziemeļīrija.

Zeme (Country) Administratīvais centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
  Anglija Londona 130 395 51 446 000
  Skotija Edinburga 78 772 5 222 100
  Velsa Kārdifa 20 779 2 999 300
  Ziemeļīrija Belfāsta 13 843 1 789 000

Kroņa un aizjūras teritorijas

labot šo sadaļu

Apvienotajai Karalistei ir daudz kroņa un aizjūras teritoriju,[14] kas ir Britu Impērijas mantojums. Atsevišķi tiek izdalītas Normandijas salas (Džērsija un Gērnsija) un Menas Sala, kas nepieder nevienai iepriekš nosauktajai zemei, bet tieši pakļautas karaļa varai jeb "kronim".

Kroņa teritorija (Crown Dependency) Administratīvais centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
  Džērsija Sentheljēra 116 92 500
  Gērnsija Sentpīterporta 78 65 573
  Menas Sala Daglasa 572 80 085

Apvienotās Karalistes pakļautībā ir arī autonomas aizjūras teritorijas.

Aizjūras teritorija (Overseas Territory) Administratīvais centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
  Angilja Veli 91 13 600
  Bermuda Hamiltona 53,2 67 837
  Britu Antarktiskā teritorija Rotera 1 709 400 250
  Britu Indijas Okeāna Teritorija Djegogarsija 60 4 000
  Britu Virdžīnas Rodtauna 153 27 000
  Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas Kingedvardpointa 3 903 30
  Folklenda Salas Stenli 12 173 3 140
  Gibraltārs Gibraltārs 6,8 29 431
  Kaimanu Salas Džordžtauna 264 54 878
  Montserrata Breidisa 102 5 879
  Pitkērna Adamstauna 47 50
  Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas Džeimstauna 122 4 255
  Tērksas un Kaikosas Kokbērntauna 430 44 819

Valdība

labot šo sadaļu

Iekšpolitika

labot šo sadaļu

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē darbojas konstitucionālās monarhijas pārvaldes forma: valsts galva ir karalis vai karaliene (pašlaik karalis Čārlzs), bet premjerministrs ir valdības vadītājs. Likumdošanas varu īsteno divpalātu parlaments, kas sastāv no Lordu palātas un Apakšpalātas. Demokrātijai ir dziļas saknes: jau 13. gadsimtā Londonā darbojās parlaments, kurā piedalījās dažādu kārtu pārstāvji. Izņemot pilsoņu kara periodu 17. gadsimtā, vara ir pakāpeniski pārgājusi no karaļa pie tautas vēlētiem pārstāvjiem. No 1832. līdz 1884. gadam tika pieņemti vairāki likumi, kas piešķīra vēlēšanu tiesības visiem vīriešu dzimuma pilsoņiem, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa. Sievietēm vienlīdzīgas vēlēšanas tiesības tika piešķirtas tikai 1928. gadā. 1979. gadā par Lielbritānijas pirmo premjerministri-sievieti tika ievēlēta Mārgarita Tečere, kas šo amatu ieņēma 12 gadus.

Parlamenta vēlēšanas notiek 650 vēlēšanu apgabalos, un katrs vēlēšanu apgabals mažoritātes vēlēšanās ievēl vienu parlamenta locekli. Vēlēšanu sistēma pēc principa first past the post nosaka, ka konkrētajā reģionā uzvar tikai tā partija, par kuru nobalsojis vislielākais vēlētāju skaits. Ir daudzpartiju sistēma, trīs tradicionāli ietekmīgākās politiskās partijas ir Darba partija[15] jeb t.s. leiboristi (The Labour Party), Konservatīvā partija[16] (The Conservative Party) un Liberāldemokrāti[17] (British Liberal Democrats Party), tomēr 2015. gada vēlēšanās Skotu Nacionālā partija (SNP) ievēlēto deputātu skaita ziņā pārspēja Liberāldemokrātu partiju. Politiskā reklāma elektroniskajos medijos ir aizliegta.

Ārpolitika

labot šo sadaļu

Apvienotā Karaliste, kaut zaudējusi savas globālās lielvalsts statusu, ir viena no ietekmīgākajām valstīm pasaulē: ANO Drošības Padomes locekle un NATO dalībvalsts.

Jau kopš 17. gadsimta neatrisināta ārpolitiska problēma ir Ziemeļīrijas statuss. 800 gadus Īrija bija iekļauta Apvienotajā Karalistē. 1921. gadā tā tika sadalīta, lielākajai daļai iegūstot suverenitāti, bet Ziemeļīrijas 9 grāfistēm paliekot Apvienotās Karalistes sastāvā. Kopš tā laika reģions piedzīvo ilgstošus politiski-reliģiskus konfliktus starp īriem katoļiem, kas vēlas apvienoties ar Īriju, un emigrantu pēctečiem protestantiem, t.s. unionistiem, kas vēlas palikt karalistē. Liels panākums bija 1998. gadā noslēgtais Lielās piektdienas miera līgums. 2016. gada 23. jūnijā notika Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā, kurā vairums no vēlētājiem nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.[18] Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī.

Saimniecība

labot šo sadaļu

Lielbritānijā agrāk nekā citās valstīs sāka attīstīties rūpnieciskā lielražošana. To veicināja milzīga bagātību un kapitāla uzkrāšana 17. un 18. gadsimtā, kad Lielbritānija ekspluatēja lielus koloniālos īpašumus. Līdz 20. gadsimta sākumam Lielbritānija bija «pasaules fabrika», daudzu nozaru un tehnisko jaunumu dzimtene (pirmā dzelzceļa līnija, tvaika dzinējs).[13]

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes uzņēmējdarbības vide saskaņā ar Pasaules Bankas 2015. gada Doing Business reitinga skalu ir atzīta par 8. labāko uzņēmējdarbības vidi pasaulē.[19] Saskaņā ar Legatum Institute pētījumu Lielbritānija ieņem 13. vietu labklājības indeksā, kurā apskatītas 142 valstis, tās vērtējot pēc astoņiem kritērijiem.[20] Lielbritānijas uzņēmējdarbības vide ieņem arī izcilības vietu Ernst and Young pētījumā "Eiropas pievilcības apskats 2015. gads",[21] kā ārvalstu tiešajām investīcijām vispievilcīgākā valsts.

Nozīmīgākā dabas bagātība — akmeņogles (krājumi 170 miljardi tonnu). Gadā iegūst vairāk nekā 90 miljoni tonnu ogļu. Nozīmīgu enerģētisko resursu daļu veido nafta un dabasgāze, kuru ieguve sākta 1973. gadā Ziemeļjūras šelfa zonā. Lielbritānija Ziemeļjūrā iegūst vairāk nekā 80 miljonus tonnu naftas un 52 miljonus kubikmetru dabasgāzes, kas nodrošina vairāk nekā pusi no enerģētisko resursu patēriņa.[13]

Transports

labot šo sadaļu

Lielbritānijā ir attīstīti visi transporta veidi. Vislielākā nozīme ekonomikas attīstībā ir jūras transportam, kura īpatsvars kopējā kravu apgrozībā sasniedz 9/10, no tām 1/4 ir kabotāžas pārvadājumi. No sauszemes transporta veidiem kravu pārvadāšanā nozīmīgākais ir automobiļu transports. Autoceļu kopgarums sasniedz 380 tūkstoši kilometru, dzelzceļu — gandrīz 17 tūkstoši kilometru. Pēc naftas un dabasgāzes atradņu apgūšanas Ziemeļjūras šelfā pieaug cauruļvadu transporta nozīme. Valstī ir vairāk nekā 150 lidostu, regulāra gaisa satiksme ir ar apmēram 100 pasaules valstīm. 1994. gada maijā atklāja satiksmes tuneli zem Lamanša jūras šauruma.[13]

Demogrāfija

labot šo sadaļu
 
Imigrantu īpatsvara pieaugums Anglijā un Velsā

Tā kā Apvienotā Karaliste ir salu valsts un atrodas tuvu Eiropas kontinentālajai daļai, pagātnē tā ir piedzīvojusi gan izolāciju, gan iebrukumus. Tur ieceļoja ķelti, to iekaroja romieši, kopš 6. gadsimta notika anglosakšu, vēlāk vikingu (dāņu un normaņu) ienākšana. Katra no šīm grupām ir atstājusi paliekošas zīmes valsts vēsturē un etnoģenēzē. Lai gan ķeltu valodas vēl pastāv, īpaši Skotijā un Velsā, valdošā ir angļu valoda. Tā veidojusies no anglosakšu un normaņu franču valodas.

Imigrācija

labot šo sadaļu

Ilgu laika darbaspēka pieplūdumu valstī nodrošināja īru imigranti. Lielas kopienas izveidojuši iebraucēji no agrākajām britu kolonijām Āfrikā, Karību reģionā un Dienvidāzijā, kā arī ķīnieši, ebreji un ieceļotāji no citām Eiropas valstīm. Apmēram 10 miljoni jeb 15% no valsts iedzīvotājiem ir dzimuši ārpus Apvienotās Karalistes. Tādējādi valstī ir izveidojusies daudzkulturāla sabiedrība ar ļoti daudzveidīgu mūziku, mākslu, kulināriju un reliģisko dzīvi.

Iedzīvotāju skaita aplēses pēc dzimšanas valsts[22]
2010 2015[23] 2017[24] 2018 2019 2020 2021[25]
Kopējais iedzīvotāju skaits 61 958 000 64 265 000 65 176 000 65 611 000 66 006 000 66 282 000 67 026 292
Dzimšanas valsts:
  Apvienotā Karaliste 		54 699 000 55 642 000 55 777 000 56 245 000 56 502 000 56 710 000 57 000 000
Ārvalstīs dzimušie: 7 505 000 8 569 000 9 382 000 9 342 000 9 482 000 9 539 000 10 000 000
  Indija 694 000 795 000 829 000 832 000 863 000 880 000 920 361
  Polija 579 000 831 000 922 000 832 000 818 000 691 000 743 083
  Pakistāna 482 000 503 000 522 000 535 000 547 000 479 000 623 557
  Rumānija 79 000 220 000 390 000 392 000 427 000 345 000 538 840
  Īrija 407 000 382 000 390 000 369 000 360 000 415 000 324 670
  Itālija 118 000 162 000 232 000 253 000 233 000 257 000 276 669
  Bangladeša 212 000 217 000 263 000 241 000 260 000 243 000 273 042
  Nigērija 191 000 199 000 194 000 205 000 215 000 281 000 270 768
  Vācija 274 000 286 000 318 000 309 000 289 000 340 000 263 368
  Dienvidāfrika 191 000 200 000 228 000 246 000 252 000 267 000 217 180
  ASV 177 000 181 000 153 000 170 000 161 000 197 000 203 281
  Ķīna 120 000 197 000 216 000 207 000 217 000 213 000 182 376
  Spānija 68 000 125 000 156 000 150 000 159 000 164 000 166 916
  Lietuva 87 000 151 000 178 000 190 000 168 000 145 000 164 158
  Portugāle 83 000 140 000 139 000 141 000 165 000 166 000 156 295
  Francija 111 000 153 000 175 000 170 000 185 000 189 000 155 322
  Filipīnas 123 000 132 000 150 000 141 000 153 000 163 000 155 016
  Bulgārija 52 000 69 000 84 000 103 000 128 000 108 000 150 255
  Šrilanka 117 000 132 000 144 000 128 000 117 000 117 000 144 296
  Jamaika 160 000 137 000 118 000 134 000 123 000 117 000 142 154
  Kenija 128 000 134 000 129 000 127 000 121 000 145 000 134 944
  Gana 84 000 108 000 109 000 120 000 114 000 113 000 132 577
  Turcija 72 000 72 000 83 000 99 000 71 000 62 000 127 644
  Zimbabve 130 000 112 000 122 000 124 000 128 000 123 000 124 146
  Honkonga 121 429
  Austrālija 112 000 125 000 138 000 140 000 153 000 166 000 112 971
  Brazīlija 44 000 53 000 72 000 87 000 101 000 113 000 111 480
  Irāna 70 000 86 000 70 000 73 000 72 000 74 000 109 168
  Somālija 110 000 114 000 101 000 108 000 99 000 79 000 108 921
  Ungārija 41 000 80 000 93 000 82 000 98 000 105 000 95 400
  Irāka 69 000 71 000 66 000 73 000 67 000 58 000 89 394
  Latvija 48 000 94 000 105 000 86 000 89 000 87 000 88 585
  Afganistāna 54 000 76 000 85 000 73 000 79 000 42 000 85 693
  Grieķija 30 000 57 000 72 000 75 000 66 000 78 000 80 120
  Nepāla 35 000 67 000 65 000 64 000 76 000 55 000 78 620
  Slovākija 48 000 85 000 79 000 72 000 72 000 58 000 73 940
  Kipra 56 000 60 000 64 000 52 000 57 000 59 000 72 560
  Kanāda 81 000 87 000 95 000 87 000 95 000 116 000 69 096
  Albānija 28 000 36 000 32 000 47 000 40 000 68 670
  Nīderlande 55 000 69 000 65 000 81 000 68 000 80 000 67 375
  Uganda 48 000 60 000 56 000 58 000 52 000 48 000 62 060
  Malaizija 60 000 62 000 75 000 69 000 61 000 73 000 61 510
  Krievija 40 000 46 000 59 000 47 000 59 000 73 000 56 055
  Moldova 55 385
  Taizeme 35 000 39 000 45 000 47 000 54 000 45 000 49 710
  Jaunzēlande 72 000 59 000 65 000 62 000 67 000 91 000 49 149
  Čehija 32 000 49 000 54 000 45 000 44 000 40 000 46 170
  Ēģipte 28 000 38 000 41 000 45 000 39 000 37 000 43 515
  Sīrija 42 875
  Singapūra 42 000 44 000 50 000 52 000 44 000 56 000 40 925
  Ukraina 31 000 33 000 38 000 32 000 39 515
  Maurīcija 43 000 34 000 42 000 39 000 34 000 43 000 38 860
  Kolumbija 30 000 38 000 38 000 39 000 37 830
  Sudāna 33 000 32 000 33 000 44 000 37 395
  Vjetnama 37 215
  Eritreja 33 000 36 370
  Japāna 38 000 43 000 45 000 48 000 39 000 33 000 35 020
  Tanzānija 34 865
  Zviedrija 28 000 31 000 38 000 40 000 42 000 41 000 33 005
  Maroka 32 645
  Saūda Arābija 32 000 33 000 39 000 31 385
  Beļģija 35 000 39 000 31 000 35 000 37 000 31 270
  Kosova 30 515
  Alžīrija 29 845
  Kongo Demokrātiskā Republika 29 440
  Zambija 26 255
  Sjerraleone 24 800
  Malta 23 000 28 000 30 000 29 000 35 000 24 475
  Šveice 22 830
  Apvienotie Arābu Emirāti 29 000 22 610
  Izraēla 22 545
  Kuveita 22 175
  Etiopija 22 150
  Trinidāda un Tobāgo 21 660
  Dānija 42 000 21 015
  Venecuēla 19 980
  Libāna 19 885
  Angola 19 715
  Ekvadora 19 615
  Jemena 19 270
  Korejas Republika 19 200
  Gajāna 18 300
  Norvēģija 18 040
  Lībija 17 800
  Gambija 17 410
  Austrija 16 855
  Malāvija 16 500
  Argentīna 16 415
  Barbadosa 15 355
  Kamerūna 14 615
  Somija 13 580
  Meksika 13 175
  Horvātija 12 825
  Indonēzija 12 180
  Serbija 11 715
  Peru 10 945
  Mjanma 10 625
  Taivāna 10 290
  Igaunija 10 015

Lielākās pilsētas

labot šo sadaļu
Apvienotās Karalistes lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2011)[26]

 
Londona
 
Birmingema

Vieta Pilsēta Zeme Iedzīvotāji Vieta Pilsēta Zeme Iedzīvotāji

 
Līdsa
 
Glāzgova

1 Londona Anglija 8 173 194 11 Kārdifa Velsa 346 090
2 Birmingema Anglija 1 092 330 12 Lestera Anglija 329 839
3 Līdsa Anglija 751 485 13 Veikfīlda Anglija 325 837
4 Glāzgova Skotija 589 900 14 Koventri Anglija 316 915
5 Šefīlda Anglija 552 698 15 Notingema Anglija 305 680
6 Bredforda Anglija 522 452 16 Belfāsta Ziemeļīrija 280 962
7 Mančestra Anglija 503 127 17 Ņūkāsla pie Tainas Anglija 280 177
8 Edinburga Skotija 468 720 18 Sanderlenda Anglija 275 506
9 Liverpūle Anglija 466 415 19 Braitona Anglija 273 369
10 Bristole Anglija 428 234 20 Kingstona pie Hallas Anglija 256 406

Izglītība

labot šo sadaļu

Vairāk nekā 90% bērnu iegūst bezmaksas izglītību valsts skolās, bet turīgāko vecāku atvases bieži vien mācās privātskolās. Augstākajās valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības institūcijas visvairāk amatu ieņem tieši privātskolu beidzēji.

Kultūra

labot šo sadaļu
 
Viljams Šekspīrs

Apvienotā Karaliste ir slavena ar savām teātra mākslas tradīcijām, ko 16. gadsimtā iedibināja Viljams Šekspīrs. Viņa lugas kopš sarakstīšanas ir gandrīz nepārtraukti iestudētas teātros; bieži tiek veidoti arī 17. un 18. gadsimta autoru lugu uzvedumi. Senās tradīcijas turpina iedzīvināt 20. gadsimta dramaturgi, piemēram, Toms Stopards, Alans Eikborns un Deivids Hērs. Viņu darbus raksturo spilgta valoda un spēja komēdijā aplūkot nopietnas tēmas. Britu aktieri, piemēram, Vanesa Redgreiva, Aiens Makelens, Reifs Fainss un Entonijs Hopkinss ir ieguvuši pasaules slavu.

Lai gan britu teātra mākslas centrs ir Londona, izrādes var skatīt arī daudzās citās valsts pilsētās. Nozīmīgs notikums ir Edinburgas festivāls un ar to saistītie pasākumi, kas piedāvā teātra un mūzikas priekšnesumus jebkurai gaumei. Visā valstī, īpaši vasarā, notiek daudzi mūzikas festivāli, bet gadskārtējie literatūras festivāli notiek Hejā pie Vajas un Celtnemā. Čoseram, kurš 14. gadsimtā sarakstīja darbu "Kenterbijas stāsti", ir bijis daudz dedzīgu sekotāju; dažādos laikmetos sacerētus dzejoļus var lasīt pat Londonas metro vagonos un uz staciju platformām līdzās reklāmām un sludinājumiem.

Valstī pastāv arī senas tēlotājmākslas tradīcijas, īpaši — portretu gleznošanas, karikatūru, ainavu un akvareļu jomā. Mūsdienās pasaules slavu ir iemantojuši gleznotāji Deivids Hoknijs un Frānsiss Bēkons, kā arī tēlnieki Henrijs Mūrs un Barbara Hepvērta. Slaveni arhitekti, piemēram, Kristofers Rens, Inigo Džonss, Džons Nešs un Roberts Adams, radīja britu pilsētām raksturīgo veidolu, bet mūsdienās Terijs Ferels un Ričards Rodžerss būvē jaunas, postmodernisma stila celtnes. Daudzi izcili britu modes dizaineri savu novatoriskās pavasara un rudens kolekcijas demonstrē Parīzē.

Virtuve

labot šo sadaļu
 
Panēta zivs ar kartupeļiem

Britu ieguldījums pavārmākslā ir angļu brokastis, pēcpusdienas tējas un pudiņi. Ātro uzkodu priekšteči bija panēta zivs ar kartupeļiem, sendviči un Kornvolas pīrāgi. Mūsdienu britu virtuve ir radoša un daudzveidīga. Tradicionāli ēdieni ir liellopu, jēra un medījumu gaļa. Lielbritānija ir sala, tāpēc britu ēdienkartē jau kopš senlaikiem ir zivis un vēžveidīgie.

Angļu brokastis sastāv no cepta šķiņķa un olām, sēnēm, desiņas, tomātiem, apceptas maizītes, asinsdesas un pupiņām. Savukārt zemnieka brokastis (angļu: ploughman's lunch) pasniedz daudzos krogos. Tās sastāv no maizes, siera (bieži — Čedaras siers) un marinētiem dārzeņiem un tiek greznotas ar salātiem. Siera vietā var arī būt šķiņķis vai pastēte.

Sierus bieži pasniedz pusdienu vai vakariņu noslēgumā. Katram novadam ir raksturīgi savi Čedaras siera paveidi. Arvien iecienītāki kļūst sieri ar zilā pelējuma dzīsliņām, piemēram, Stiltonas siers.

Tējas laiks

labot šo sadaļu

Pēcpusdienu tēja (ap 16.00) ir tradicionāla britu maltīte, ko mēdz ieturēt gan tējnīcās, gan lepnās viesnīcās. Parasti tiek pasniegta Indijas vai Ceilonas tēja, ko var dzert ar pienu un cukuru, bet tā var būt arī smaržīga Ķīnas vai augļu tēja ar citronu vai bez tā. Vispirms ēd nelielus, rūpīgi sagrieztus sendvičus, ko tradicionāli pilda ar gurķu šķēlītēm. Tiem var sekot kviešu vai miežu plāceņi ar džemu un saldo krējumu, kas īpaši iecienīti Anglijas rietumdaļā. Pie tējas var ēst arī grauzdētas maizītes ar sviestu, gabaliņu augļu kūkas vai biskvīta ar džemu, šokolādes eklērus vai kādu novada gardumu, piemēram, skotu smilšu cepumus.

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 Apvienotajā Karalistē un tai piederošajās aizjūras zemēs vietējās valodas ir atzītas kā oficiāli izmantojamas reģionālās valodas. Tas ir noteikts Eiropas hartā par reģionālajām vai minoritāšu valodām. Katrā no tām, Apvienotās Karalistes pilnais nosaukums ir šāds:
    • korniešu: Rywvaneth Unys Breten Veur ha Kledhbarth Iwerdhon;
    • īru: Ríocht Aontaithe na Breataine Móire agus Thuaisceart Éireann;
    • skotu: Unitit Kinrick o Great Breetain an Northren Irland;
    • skotu gēlu: Rìoghachd Aonaichte Bhreatainn Mhòir agus Èireann a Tuath;
    • velsiešu: Teyrnas Unedig Prydain Fawr a Gogledd Iwerddon
  2. ↑ (angliski) «Total population at 1 January». Eurostat. 2011-03-11. Skatīts: 2011-04-29.
  3. ↑ 3,0 3,1 (angliski) «United Kingdom». International Monetary Fund. Skatīts: 2011-05-08.
  4. ↑ «Encyclopaedia Britannica». Skatīts: 2009-10-20. Island country located off the north-western coast of mainland Europe
  5. ↑ «Countries within a country». www.number-10.gov.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-09-09. Skatīts: 2003-01-10. Valstis valstī
  6. ↑ «UK Region — Northern Ireland - UK». Ukinvest.gov.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-05-15. Skatīts: 2009-07-08.
  7. ↑ Published: 9:05PM BST 24 Jul 2008. «Border checks between Britain and Ireland proposed». Telegraph, 2008-07-24. Skatīts: 2009-07-08.
  8. ↑ «Industrial Revolution». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-04-27. Skatīts: 2008-04-27. Arhivēts 2008-04-27 Wayback Machine vietnē.
  9. ↑ Niall Ferguson. Empire, The rise and demise of the British world order and the lessons for global power. Basic Books, 2004. ISBN 0465023282.
  10. ↑ «The Countries of the UK». www.statistics.gov.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002-03-29. Skatīts: 2008-10-10. Arhivēts 2009-11-11 at WebCite
  11. ↑ «Key facts about the United Kingdom». Government, citizens and rights. Directgov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-15. Skatīts: 2008-06-26. The full title of this country is 'the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland'. 'The UK' is made up of England, Scotland, Wales and Northern Ireland. 'Great Britain' (or just 'Britain') does not include Northern Ireland. The Channel Islands and the Isle of Man are not part of the UK.
  12. ↑ «British Nationality Act 1981». Legislation, UK, Acts. Office of Public Sector Information. Skatīts: 2009-09-14. the Islands” means the Channel Islands and the Isle of Man; [...] the United Kingdom” means Great Britain, Northern Ireland and the Islands, taken together;
  13. ↑ 13,0 13,1 13,2 13,3 13,4 A. Bauls, G. Berklavs, E. Birznieks, T. Eglīte, B. Frīdenbergs-Ansbergs, J. Jankevics, M. Kasparovica, Z. Melbārde, I. Mūrnieks, M. Rozīte. «Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija vidusskolām», 1995. 162–169. lpp.
  14. ↑ «FCO global network». FCO in Action. Foreign and Commonwealth Office. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-03-31. Skatīts: 2008-06-26.
  15. ↑ «The Labour Party». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 23. jūnijā.
  16. ↑ The Conservative Party
  17. ↑ «The Liberal Democrats.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. augustā. Skatīts: 2013. gada 10. augustā.
  18. ↑ 'Brexit': Briti nobalsojuši par izstāšanos no ES delfi.lv, 2016. gada 24. jūnijā
  19. ↑ «Doing Business in United Kingdom - World Bank Group». Doingbusiness.org. 2013-01-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-30. Skatīts: 2015-10-27.
  20. ↑ About the author admin:. «Apvienotā Karaliste 13. vietā, bet Latvija ieņem 44. vietu - Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības kamera». Latvianchamber.co.uk, 2014-02-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-10. Skatīts: 2015-10-27.
  21. ↑ «2015 UK attractiveness survey - EY - United Kingdom». EY. 2015-05-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-13. Skatīts: 2015-10-27.
  22. ↑ Population of the UK by country of birth and nationality — Office for National Statistics
  23. ↑ Population of the UK by country of birth and nationality — Office for National Statistics (2016)[novecojusi saite]
  24. ↑ Population of the UK by country of birth and nationality — Office for National Statistics (2017)
  25. ↑ ons.gov.uk (2022)
  26. ↑ Apvienotās Karalistes iedzīvotāju skaits (2011) (Apvienotās Karalistes Nacionālais Statistikas birojs)

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Apvienotā_Karaliste&oldid=4168752"