Stjuartu dinastija

Stjuarti (sākotnēji Steward, Stewart, kopš XVI gs. franciskotā versijā Stuart) bija Skotijas aristokrātu dzimta, kas valdīja Skotijas Karalistē (1371.-1649. un 1660.-1707.), Anglijas Karalistē (1603.-1649. un 1660.-1707.), Lielbritānijas Karalistē (1707.-1714.).

Pirmais zināmais šīs dzimtas pārstāvis bija XI gs. Dolas (Dol de Bretagne) un Komburgas (Combourg) firsta senešals Flālds I (Flaald the Seneschal). Viņa mazdēls Flālds II bija Henrija I vasalis un cīņu biedrs. Flālda brālis Viljams (baron Sir William d'Aubigny) tika iecelts par Arundelas grāfu (Earl of Arundel) un kļuva par Fitzalanu (Fitz-Alan) dzimtas aizsācēju. Flālda II mazdēls Volters (Walter the Steward, miris 1177.) Skotijas Karalisti pārņēmušajā juku laikā atbalstīja valdnieci Matildi, un tika iecelts par Skotijas senešalu, t.i. pārvaldnieku - Augsto lordu stjuartu (Lord High Steward). Tā kā arī viņa pēcnācēji kļuva par lordiem stjuartiem, šis amata nosaukums pamazām kļuva par konkrētās dzimtas apzīmējumu. Sestais lords stjuarts Volters (Walter Stewart) apprecēja Skotijas karaļa Roberta I Brūsa meitu Margaritu (Marjorie Bruce or Margaret de Bruce), savukārt viņu dēls Roberts pēc sava tēvoča Dāvida II Brusa (David II of Scotland) nāves mantoja Skotijas Karalistes troni.

Skotijas stjuarti (pārvaldnieki)

Stjuartu karaļnama ģerbonis

Volters I Stjuarts(Walter I the Steward, 1st High Steward of Scotland, ...-1177.)
Alans Stjuarts (Alan Stewart, 2nd High Steward of Scotland, ...-1204.)
Volters II Stjuarts (Walter II Stewart, 3rd High Steward of Scotland, ...-1246.)
Aleksandrs Stjuarts (Alexander Stewart, 4th High Steward of Scotland, ...-1283.)
Džeimss Stjuarts (James Stewart or Iacobus Stewart, 5th High Steward of Scotland, ...-1309.)
Volters III Stjuarts (Walter Stewart, 6th High Steward of Scotland, ...-1326.)
Roberts Stjuarts (Robert Stewart, 7th High Steward of Scotland, 1316.-1390.)

Stjuarti Skotijas tronī

Marijas I laika ģerbonis (1559.)

Roberts II Stjuarts (Robert II Stewart, 1316.-1390.), Skotijas karalis (1371.-1390.)
Roberts III Stjuarts (Robert III Stewart, 1390.-1406.), Skotijas karalis (1390.-1406.)
Džeimss I Stjuarts (James I Stewart or Iacobus I Stewart, 1394.-1437.), Skotijas karalis (1406.-1437.)
Džeimss II Stjuarts (James II Stewart or Iacobus II Stewart, 1430.-1460.), Skotijas karalis (1437.-1460.)
Džeimss III Stjuarts (James III Stewart or Iacobus III Stewart, 1451.-1488.), Skotijas karalis (1460.-1488.)
Džeimss IV Stjuarts (James IV Stuart or Iacobus IV Stuart, 1473.-1513.), Skotijas karalis (1488.-1513.)
Džeimss V Stjuarts (James V Stewart or Iacobus V Stuart, 1512.-1542.), Skotijas karalis (1513.-1542.)
Marija I Stjuarte (Mary I Stuart, fr. Marie, reine des Écossais, 1542.-1587.), Skotijas karaliene (1542.-1567.)
Džeimss VI Stjuarts (James VI Stuart or Iacobus VI Stuart, 1566.-1625.), Skotijas karalis (1567.-1625.)

Stjuarti Anglijas tronī

Anglijas Stjuartu karaļnama ģerbonis (1603.)

Marijas II un Vilhelma III apvienotā Anglijas karaļnama ģerbonis (1689.)

Džeimss I Stjuarts (1566.-1625.), Skotijas karalis (1567.-1625.) Anglijas un Īrijas karalis (1603.-1625.)
Čārlzs I Stjuarts (1600.-1649.), Skotijas, Īrijas un Anglijas karalis (1625.-1649.)
Čārlzs II Stjuarts (1630.-1685.), Skotijas (1649.-1651. un 1660.-1685.), Īrijas (1660.-1685.) un Anglijas karalis (1660.-1685.)
Džeimss II Stjuarts (1633.-1701.), Skotijas, Īrijas un Anglijas karalis (1685.-1688.)
Marija II Stjuarte (1662.-1694.), Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene kopā ar savu vīru Orānijas Vilhelmu III (1689.-1694.)

Stjuarti Lielbritānijas tronī

Anna, Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene (1702.-1707.), Lielbritānijas karaliene (1707.-1714.)

Tā kā Anna mira, neatstājot pēcnācējus, Stjuartu dzimtas tiešā līnija bija izmirusi. Lielbritānijas tronī kāpa Hannoveres kūrfirsts Georgs (Georg Ludwig von Hannover), dibinot Hannoveres dinastiju.

Bibliografija

R Tanner, The Late Medieval Scottish Parliament: Politics and the Three Estates, 1424-1488. - East Linton, 2001.
Williamson, D. The Kings and Queens of England. London: National Portrait Gallery. L. 1998. ISBN 1-85514-228-7

Ārējās saites

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.