Angļu-īru miera līgums

Angļu-Īru miera līgums tika parakstīts 1921. gada 6. decembrī starp Apvienotās Karalistes valdību un Īrijas pārstāvjiem. Tā mērķis bija izbeigt Īrijas neatkarības karu un noteikt jaunu attiecību kārtību starp abām pusēm.

Līguma galvenie nosacījumi bija:

1. Īrijas Brīvvalsts izveide: Īrijas 26 dienvidu grāfistes kļuva par Īrijas Brīvvalsti (Irish Free State) ar domīnijas statusu, līdzīgi kā Kanāda un Austrālija.
2. Zvērests uzticībai: Īrijas Brīvvalsts deputātiem bija jādod zvērests uzticībai britu monarham.
3. Ziemeļīrijas izvēles tiesības: Ziemeļīrijai (6 grāfistes), kas bija izveidota 1920. gadā, bija iespēja palikt Apvienotās Karalistes sastāvā, un tā šo iespēju arī izmantoja.
4. Miera noteikumi: Abu pušu piekrišana pārtraukt karadarbību un veicināt mieru un stabilitāti reģionā.

Līgums izraisīja pretrunīgu reakciju Īrijā, un tas noveda pie Īrijas pilsoņu kara 1922. gadā starp tiem, kas atbalstīja līgumu, un tiem, kas bija pret to. Līguma atbalstītāji uzvarēja, un Īrijas Brīvvalsts turpināja pastāvēt līdz pat 1949. gadam, kad tā kļuva par Īrijas Republiku.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Angļu-īru miera līgums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)