Dabasgāze

Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā. Tās galvenā sastāvdaļa ir metāns un 0—20 % citi ogļūdeņraži. Dabasgāze ir viena no galvenajām tautsaimniecībā izmantojamām deggāzēm.

Gāzes deglis mājsaimniecībā

Vairums dabasgāzes ir veidojusies divos mehānismos: biogēnajā un termogēnajā. Biogēnajā procesā gāzi izdala mikroorganismi purvos, organismu atlieku sakopojumos, seklos nogulumos. Dziļāk Zemes dzīlēs pie augstākas temperatūras un spiediena gāze termogēnajā procesā veidojas no nogulumos esošām organismu atliekām.

Pirms dabasgāzi nogādā patērētājiem, to parasti attīra, atstājot pamatā tikai metānu. Metāns ir gāze bez smaržas un krāsas. Lai vieglāk būtu noteikt noplūdes, dabasgāzei pievieno odorantus, kuriem ir spēcīga smaka.

Dabasgāzei, salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem, priekšrocība ir samērā zemā cena un tas, ka to sadedzinot, nerodas gandrīz nekādi izmeši. Tai sadegot, izdalās gandrīz tikai oglekļa dioksīds un ūdens tvaiks. Dabasgāzes 1 m³ siltumspēja ir aptuveni 35 600 kJ.

Dabasgāzi plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā. No metāna iegūst etilēnu un acetilēnu, kurus tālāk izmanto dažādu produktu ražošanai. Tāpat metānu izmanto ūdeņraža rūpnieciskai ieguvei.

Sastāvs

Dabasgāzes tipiskais sastāvs:

Viela	Ķīmiskā formula	Procentuālā daļa
metāns	CH4	70—90 %
etāns	C2H6	0—20 %
propāns	C3H8
butāns	C4H10
oglekļa dioksīds	CO2	0—8 %
skābeklis	O2	0—0,2 %
slāpeklis	N2	0—5 %
sērūdeņradis	H4S	0—5 %
cēlgāzes	Ar, He, Ne, Xe	neliels daudzums

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dabasgāze.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)