Normaņi

Normaņi (normandiešu: Normaunds; franču: Normands; latīņu: Nortmanni/Normanni — 'ziemeļnieki') bija vikingu grupa, kas no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimtam vidum siroja mūsdienu Francijas ziemeļos esošajā Normandijas reģionā un Lielbritānijas salā. Laika gaitā vikingu iekarotāji apmetās uz dzīvi iekarotajās teritorijās un sajaucās ar tur jau dzīvojošajiem frankiem. 911. gadā normaņi dibināja Normandijas hercogisti. 1066. gadā tās hercogs Viljams I Iekarotājs pakļāva Angliju un kļuva par tās karali. 11. un 12. gadsimtā vairākos karos normaņi iekaroja mūsdienu Itālijas dienvidus un Sicīliju un tur dibināja Sicīlijas Karalisti. Pirmā Krusta kara laikā normaņu izcelsmes krustneši iekaroja teritorijas Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikas piekrastē.

Normaņu kontrolētās teritorijas ap 1130. gadu

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Normaņi.