Anglosakši

Anglosakši bija ģermāņu (anglu, sakšu, jitu, frīzu) ciltis, kas no 5. līdz 6. gadsimtam ienāca Lielbritānijas salā, padzenot britu ciltis (5. gadsimta sākumā salu bija pametuši romieši). 7. — 8. gadsimtā šīm ģermāņu ciltīm sajaucoties ar vietējo ķeltu cilšu paliekām izveidojās anglosakšu tautība. Šajā pašā laikā notika anglosakšu kristianizācija. Vēlāk angloskaši asimilēja dāņus un norvēģus, kas 8. — 9. gadsimtā bija iebrukuši Lielbritānijas salas ziemeļaustrumos, austrumos. 1066. gadā, kad anglosakšu teritorijas iekaroja Viljams I, anglosakši sajaucās ar ienācējiem no Normandijasnormāņiem, liekot pamatu angļu tautībai. Līdz aptuveni 12. gadsimtam runājuši senangļu jeb anglosakšu valodā, kas vēlāk attīstījās par angļu valodu.

Beovulfs — viens no svarīgākajiem anglosakšu literatūras darbiem