Anglosakši

Anglosakši bija ģermāņu (anglu, sakšu, jitu, frīzu) ciltis, kas no 5. līdz 6. gadsimtam ienāca Lielbritānijas salā, padzenot britu ciltis (5. gadsimta sākumā salu bija pametuši romieši). 7. — 8. gadsimtā šīm ģermāņu ciltīm sajaucoties ar vietējo ķeltu cilšu paliekām izveidojās anglosakšu tautība. Šajā pašā laikā notika anglosakšu kristianizācija. Vēlāk angloskaši asimilēja dāņus un norvēģus, kas 8. — 9. gadsimtā bija iebrukuši Lielbritānijas salas ziemeļaustrumos, austrumos. 1066. gadā, kad anglosakšu teritorijas iekaroja Viljams I, anglosakši sajaucās ar ienācējiem no Normandijas — normāņiem, liekot pamatu angļu tautībai. Līdz aptuveni 12. gadsimtam runājuši senangļu jeb anglosakšu valodā, kas vēlāk attīstījās par angļu valodu.

Beovulfs — viens no svarīgākajiem anglosakšu literatūras darbiem