Anglosakši
Anglosakši bija ģermāņu (anglu, sakšu, jitu, frīzu) ciltis, kas no 5. līdz 6. gadsimtam ienāca Lielbritānijas salā, padzenot britu ciltis (5. gadsimta sākumā salu bija pametuši romieši).
7.—8. gadsimtā, šīm ģermāņu ciltīm sajaucoties ar vietējo ķeltu cilšu paliekām, izveidojās anglosakšu tautība. Šajā pašā laikā notika anglosakšu kristianizācija. Vēlāk anglosakši asimilēja dāņus un norvēģus, kas 8.—9. gadsimtā bija iebrukuši Lielbritānijas salas ziemeļaustrumos, austrumos. 1066. gadā, kad anglosakšu teritorijas iekaroja Viljams I, anglosakši sajaucās ar ienācējiem no Normandijas — normaņiem —, liekot pamatu angļu tautībai. Līdz aptuveni 12. gadsimtam runājuši senangļu jeb anglosakšu valodā, kas vēlāk attīstījās par angļu valodu.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |