Anglosakši
Anglosakši bija ģermāņu (anglu, sakšu, jitu, frīzu) ciltis, kas no 5. līdz 6. gadsimtam ienāca Lielbritānijas salā, izstumjot britu ciltis pēc tam, kad 5. gadsimta sākumā salu bija pametuši romieši.
7.—8. gadsimtā, šīm ģermāņu ciltīm sajaucoties ar vietējo ķeltu cilšu paliekām, izveidojās anglosakšu tautība. Šajā pašā laikā notika anglosakšu kristianizācija. Vēlāk anglosakši pārtautoja dāņus un norvēģus, kas 8.—9. gadsimtā bija iebrukuši Lielbritānijas salas ziemeļaustrumos, austrumos. 1066. gadā, kad anglosakšu teritorijas iekaroja Viljams I, anglosakši sajaucās ar ienācējiem no Normandijas — normaņiem —, liekot pamatu angļu tautībai. Līdz aptuveni 12. gadsimtam anglosakši runājuši senangļu jeb anglosakšu valodā, kas vēlāk attīstījās par angļu valodu.
Skatīt arī
labot šo sadaļu | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |