Pastēte (no vācu: Pastete) ir aukstais ēdiens, ko gatavo no ceptas, sautētas, viendabīgi samaltas un uzputotas gaļas, zivju, to izstrādājumu un/vai citu sastāvdaļu masas, kam pievienotas taukvielas un dažādas garšvielas.[1][2]

Zosu aknu pastētes (pâté de foie gra) šķēles ar dzērveņu mērci un baziliku

Visslavenākā ir franču zosu aknu pastēte jeb fuagrā (franču: pâté de foie gra), kuru sastāvā atbilstoši Francijas likumiem jābūt vismaz 50% sīki sakapātu pīļu vai zosu aknu. Tās parasti gatavo karsējot uz lēnas uguns un pievienojot trifeles un cūku aknas, garšvielas, konjaku, liķieri vai madeiru. Pēc tam pastēti atdzesē, 48 stundas iztur un visbiežāk kā uzkodu ēd plānās šķēlītes ar dakšiņu.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Svešvārdu vārdnīca (3. izd.). Jumava. 2007. 568. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
  2. Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 212. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
  3. «Foie Gras, lauku pastēte un terīnes». Delfi. 2014. gada 10. novembris. Skatīts: 2018. gada 31. jūlijā.