Valsts valoda
Valsts valoda - viena vai vairākas valodas valstī, kurai(-ām) likumdošanas ceļā ir noteikts īpašs statuss attiecīgajā valstī vai tās daļā. Valsts valodā funkcionē likumdošanas, tiesu un valsts pārvaldes institūcijas, notiek mācības skolās, tiek publiskota informācija paziņojumos, izkārtnēs, reklāmās (informācija gan var tikt publiskota un mācības var notikt arī citās valodās). Parasti valsts valodas lietošanu nosaka attiecīgās valsts konstitūcija un speciāli likumi.
Ne vienmēr valstī ir oficiāli noteikta valsts valoda, kaut arī valsts pārvaldē, protams, tiek lietota kāda konkrēta valoda. Piemēram, ASV un Zviedrijai juridiski nav valsts valodas.
Valsts valoda var būt viena valoda, piemēram latviešu valoda Latvijā, vai tās var būt arī vairākas, piemēram somu un zviedru valodas Somijā. Dažreiz valstī ir viena valsts valoda visā valsts teritorijā, bet dažās valsts daļās ir valoda, kurai ir valsts valodas statuss tikai attiecīgajā valsts daļā, piemēram, basku valodai Basku zemē Spānijā. Ir arī valstis, kurās nav vienas valsts valodas visā valsts teritorijā, piemēram, Šveice.
Parasti valsts valodas statusu iegūst valoda, kura ir dzimtā valoda vairumam attiecīgās valsts pilsoņu. Tomēr ir daudzi izņēmumi, piemēram, bijušās kolonijas Āfrikā bieži ir saglabājušas savu bijušo metropoļu valodas kā valsts valodas, parasti angļu vai franču valodu.