Valūta
Valūta (no itāļu: valuta — ‘vērtība’) ir maiņas līdzeklis, lai veicinātu preču un pakalpojumu tirdzniecību. Visbiežāk izmantotā valūta ir nauda, bet, piemēram, mazāk attīstītās sabiedrībās vai ekonomisko krīžu laikā par valūtu var kalpot arī citas tajā brīdī vērtīgas lietas, piemēram, mājlopi, tabaka un citas lietas. Ar jēdzienu "valūta" saprot tieši maiņas līdzekli, nevis kaut ko vērtīgu pašu par sevi.
Valūta ir galvenais valsts monetārās sistēmas elements. Parasti katrai valstij ir monopols uz tās izdotu valūtu, ko kontrolē tās centrālā banka. Būtībā tā ir katras valsts pieņemtā naudas vienība — dolārs, eiro, franks, rublis, dinārs un tā tālāk —, tādēļ nereti ar šo jēdzienu saprot tieši ārvalstu naudas vienības. Ar terminu "valūta" saprot arī vekselī uzrādīto maksājumu summu.[1]
Līdz 2013. gada 31. decembrim Latvijā nacionālā valūta bija lats, kas sīkāk dalās 100 santīmos.
No 2014. gada 1. janvāra Latvijā nacionālā valūta ir eiro, kas sīkāk dalās 100 centos. Eiro kļuva par Latvijas nacionālo valūtu ar brīdi, kad Latvija pievienojās Eiropas vienotajai valūtas zonai.
Nauda, naudas vienība un valūta
labot šo sadaļuBūtībā nauda un naudas vienība ir šaurāki jēdzieni nekā valūta. Valūta kādā konkrētā valstī noteiktos apstākļos var būt ne tikai banknotes un monētas, bet arī citas vērtīgas lietas un preces. Piemēram, Krievijā 1990. gadu sākumā naudas funkcijas daļēji pildīja degvīns, cukurs, cigaretes un citas patēriņa preces. Savukārt naudas vienības galvenais uzdevums ir izteikt preču un pakalpojumu vērtību. Lai precīzāk to paveiktu, bieži tiek ieviestas papildvienības, piemēram, latam tie ir santīmi.
Valūtas tirgus
labot šo sadaļuValūtas tirgus rodas jebkur, kur viena valūta tiek apmainīta pret otru. Tas neapšaubāmi ir vislielākais pasaules tirgus, ja mēra naudas daudzumā, kas tiek tur apmainīts, jo tas sevī ietver tirdzniecību starp vislielākajām pasaules bankām, centrālajām bankā, valūtas spekulantiem, starptautiskajiem uzņēmumiem, valdībām, kā arī citiem finanšu tirgiem un institūcijām. Tirgošanās valūtas tirgos visapkārt pasaulei šobrīd ir ap 2 triljoniem ASV dolāru dienā. Individuālie spekulanti šajā tirgū šobrīd aizņem ļoti mazu daļu un var tikai piedalīties netieši — izmantojot brokerus vai bankas. Tomēr spekulācijas ar valūtas cenām var kļūt par reālu ienākumu avotu.
Alternatīvā valūta
labot šo sadaļuAlternatīvā jeb pircēja valūta ir termins, kuru attiecina uz jebkuru valūtu, kuru izmanto kā alternatīvo valūtu nacionālajai valūtai. Alternatīvo valūtu var radīti gan indivīdi, uzņēmumi un organizācijas, gan valsts un pašvaldības. Tāda valūta var rasties arī dabiska procesa rezultātā, kad pircēji kādu norēķinu veidu sāk izmantot biežāk nekā nacionālo valūtu. Kā viens no alternatīvās valūtas veidiem var būt arī bārtera darījumi, lai gan būtībā tā ir preču un pakalpojumu apmaiņas sistēma.
2011. gada oktobrī Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs paziņoja, ka pilsētā tiek ieviesta alternatīvā valūta vents.[2]
Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti gūst alternatīvo valūtu paveids kriptovalūtas, pirmā un populārākā no tām ir Bitcoin.
Skatīt arī
labot šo sadaļu- ISO 4217 — starptautisks standarts, kas ar trīs burtu kodu palīdzību apraksta nacionālās valūtas
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Valūta» (latviski). tezaurs.lv. Skatīts: 2012-03-18.[novecojusi saite]
- ↑ «Lembergs: Mēs Ventspilī ieviešam savu valūtu - „Vents”» (latviski). ventasbalss.lv. Skatīts: 2012-03-25.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valūta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |