Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par Apvienotās Karalistes daļu. Par citām jēdziena Īrija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ziemeļīrija ir viena no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes četrām zemēm (pārējās ir Anglija, Velsa un Skotija). Ziemeļīrija atrodas Īrijas salas ziemeļos un robežojas ar Īrijas Republiku. Ziemeļaustrumos to apskalo Ziemeļu šaurums, bet dienvidaustrumos Īrijas jūra.

Ziemeļīrija
Tuaisceart Éireann
Norlin Airlann
Location of Ziemeļīrija
Ziemeļīrija Eiropas kartē
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Belfāsta
54°35.456′N 5°50.4′W / 54.590933°N 5.8400°W / 54.590933; -5.8400
Valsts valodas Angļu
Īru
Olsteras skotu1
Etniskās grupas  99,15% baltādainie (91,0% Ziemeļīrijā dzimušie, 8,15% citi baltie), 0,41% aziāti, 0,10% Irish Traveller, 0,34% citi.[1]
Valdība Konstitucionāla monarhija
 -  Monarhs Elizabete II
Dibināšana
 -  1920. gada Īrijas valdības akts 1921. gada 3. maijs 
Platība
 -  Kopā 13 843 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2016. gadā 1 862 442[2] 
 -  2011. gada tautas skaitīšana 1 810 863 
 -  Blīvums 131/km² 
IKP (PPP) 2002. gada aprēķins
 -  Kopā £33,2 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju £19,603 
Valūta Sterliņu mārciņa (GBP)
Laika josla GMT (UTC+0)
 -  Vasarā (DST) BST (UTC+1)
Interneta domēns .uk2
Tālsarunu kods ++44
1 Ziemeļīrijā nav oficiālo valsts valodu.
2 Arī .ie, kopā ar Īriju, un .eu kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ziemeļīrija ģeogrāfiski un vēsturiski nav Lielbritānijas daļa, tā izveidojās pēc Īrijas Brīvvalsts izveides pārējā salas daļā 1921. gadā.

VēstureLabot

Ziemeļīrija bija 1177. gadā izveidotās Īrijas lordistes, no 1542. gada Īrijas karalistes daļa. 1650. gadā Olivers Kromvels Īriju iekļāva Anglijas sastāvā. 1801. gadā izveidojās Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste. 1914. gadā britu parlaments ierosināja piešķirt Īrijai autonomiju un savu parlamentu, tomēr Pirmā pasaules kara dēļ to neīstenoja pilnībā. 1916. gadā sākās Īrijas Neatkarības karš, pēc kura 1921. gadā Apvienotā Karaliste (AK) bija spiesta noslēgt domīnijas līgumu ar Īriju, tomēr sešas Olsteras provinces grāfistes palika Apvienotās Karalistes sastāvā. 1937. gadā Īrijas Brīvvalsts (Éire) pasludināja pilnīgu neatkarību un 1949. gadā izstājās no Britu Sadraudzības.

1969. gadā saasinājās attiecības starp Ziemeļīrijas katoļiem un protestantiem, konflikta laikā 1972. gadā britu armija demonstrācijas laikā Londonderijā nogalināja 14 katoļu protestētājus, kam sekoja daudzi Īru Republikāņu armijas terora akti. 1973. gadā katoļu iedzīvotāju boikotētajā (piedalījās 58,6 % iedzīvotāju) referendumā 98,9 % balsotāju bija par Ziemeļīrijas palikšanu AK sastāvā, 1973. gadā Apvienotā Karaliste kļuva par Eiropas Ekonomikas kopienas dalībnieci. 1998. gadā Apvienotās Karalistes, Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas galveno partiju pārstāvji noslēdza Lielās Piektdienas vienošanos par Ziemeļīrijas pašpārvaldes atjaunošanu.

2016. gada referendumā par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā vairums Ziemeļīrijas iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienības sastāvā.

AtsaucesLabot

  1. «Northern Īrija Census 2001 Commissioned Output». NISRA. 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 8. decembris.
  2. «Population Clock Northern Ireland (an assumption of population change after 30 June 2014)». Northern Ireland Statistics and Research Agency (NISRA). Skatīts: 2016-06-23.