Viljams Šekspīrs

angļu dramaturgs un dzejnieks

Viljams Šekspīrs (angļu: William Shakespeare, kristīts 1564. gada 26. aprīlī, miris 1616. gada 23. aprīlī) bija angļu dzejnieks un dramaturgs, tradicionāli atzīts par visu laiku izcilāko angļu valodā rakstījušo autoru, kā arī par vienu no izcilākajiem autoriem pasaules literatūrā vispār.[1] Šekspīrs uzrakstījis 38 lugas, 154 sonetus un vēl citus dzejas darbus.

Viljams Šekspīrs
William Shakespeare
Viljams Šekspīrs
Personīgā informācija
Dzimis kristīts 1564. gada 26. aprīlī (dzimšanas datums nezināms)
Valsts karogs: Anglija Stretforda pie Eivonas, Vorikšīra, Anglija
Miris 1616. gada 23. aprīlī
Valsts karogs: Anglija Stretforda pie Eivonas, Vorikšīra, Anglija
Tautība anglis
Paraksts
Literārā darbība
Nodarbošanās dramaturgs, dzejnieks, aktieris
Valoda angļu
Slavenākie darbi "Romeo un Džuljeta", "Otello"

Šekspīra lugām raksturīgi daudzveidīgi un dziļi izstrādāti raksturi, filozofiskums. Tās ir tulkotas daudzās pasaules valodās; Šekspīra kopotie raksti izdoti arī latviešu valodā.

Dzīve labot šo sadaļu

 
Viljama Šekspīra ģerbonis.

Viljams Šekspīrs dzimis Stretfordā pie Eivonas, viņa tēvs Džons Šekspīrs bijis turīgs cimdu meistars un aldermanis, māte Mērija Ārdena — muižnieku meita. Šekspīra dzimšanas datums nav zināms, bet viņš ir kristīts 1564. gada 26. aprīlī Svētā Džordža dienā.

Šekspīra izglītība, iespējams, sākās jau no sešu vai septiņu gadu vecuma, Stratfordas klasiskajā ģimnāzijā. Šī skola atrodas netālu no viņa mājām. Stratfordas skola celta 200 gadus pirms Šekspīra dzimšanas. Kā jau visi tā laika dižākie dramaturgi un dzejnieki, viņš mācījās lasīt un rakstīt no ābeces. Lielākā daļa mācību priekšmetu notika latīņu valodā, bet bija arī pāris mācību stundas, kas norisinājās angļu valodā. Viņam bija jāmācās par latīņu darbu autoriem, kā piemēram — Seneka, Cicerons, Ovidijs, Vergilijs, Horācijs. Šie autori radīja viņā interesi un ietekmēja turpmākos Šekspīra darbus. Šekspīra ikdienas darbību pēc tam, kad viņš atstāja skolu, un pirms viņš atkal parādījās kā profesionāls aktieris, 1580. gados nav iespējams izsekot. Iespējams, ka viņš strādāja par skolotāju vai advokātu, vai par cimdu meistaru kopā ar tēvu un brāli Gilbertu. Šis ir liels zaudējums Šekspīra biogrāfijā, jo vienīgais, ko mēs varam uzzināt, ir tas, ka viņš ir apprecējies ar bāreni — Annu Hetaveju (Anne Hathaway, 1556—1623). Viljama Šekspīra un Annas Hetavejas laulībā piedzima trīs bērni — Sūzena (1583—1649), un nedaudz vēlāk, dvīņi Judīte (1585—1662) un Hemnets (1585—1596), viņa vienīgais dēls un mantinieks, kas nomira 11 gadu vecumā. Nav īsti skaidrs, ko Šekspīrs darīja pirmajos gados pēc laulības, bet 1588. gadā viņš devās uz Londonu. Strādāja Globe teātrī.

Darbi labot šo sadaļu

Traģēdijas labot šo sadaļu

  • "Tits Androniks" (1594)
  • "Romeo un Džuljeta" (1595, latviski teātrī kopš 1899)
  • "Jūlijs Cēzars" (1599, latviski teātrī kopš 1900)
  • "Hamlets" (1601, latviski teātrī kopš 1894)
  • "Troils un Kresīda" (1602)
  • "Otello" (1604, latviski teātrī kopš 1895)
  • "Karalis Līrs" (1605, latviski teātrī kopš 1903)
  • "Makbets" (1606, latviski teātrī kopš 1896)
  • "Antonijs un Kleopatra" (1607, latviski teātrī kopš 1914)
  • "Koriolāns" (1607)
  • "Atēnietis Timons" (1608)
  • "Simbelīns" (1610, latviski teātrī kopš 1998)

Vēsturiskas drāmas labot šo sadaļu

  • "Henrijs VI" triloģija (1590—1592)
  • "Ričards III" (1593, latviski teātrī kopš 1893)
  • "Henrijs VIII" (1593)
  • "Ričards II" (1595)
  • "Karalis Džons" (1596)
  • "Henrijs IV" diloģija (1597 — 1598, latviski teātrī kopš 1928)
  • "Henrijs V" (1598)

Traģikomēdijas labot šo sadaļu

  • "Venēcijas tirgotājs" (1596, latviski teātrī kopš 1884)
  • "Beigas labas, viss labs" (1603, latviski teātrī kopš 1927)
  • "Dots pret dotu" (1604, latviski teātrī kopš 1929)
  • "Perikls, Tiras princis" (1609, latviski teātrī kopš 1992)
  • "Ziemas pasaka" (1611, latviski teātrī kopš 1899)
  • "Vētra" (1611, latviski teātrī kopš 1926)
  • "Divi dižciltīgi radinieki" (1614) (kopā ar Džonu Flečeru)

Komēdijas labot šo sadaļu

  • "Maldu komēdija" (1592, latviski teātrī kopš 1925)
  • "Spītnieces savaldīšana" (1593, latviski teātrī kopš 1898)
  • "Divi veronieši" (1594, latviski teātrī kopš 1937)
  • "Veltas pūles mīlā" (1594, latviski teātrī kopš 1925)
  • "Sapnis vasaras naktī" (1596, latviski teātrī kopš 1892)
  • "Jautrās vindzorietes" (1598, latviski teātrī kopš 1922)
  • "Liela brēka, maza vilna" (1598, latviski teātrī kopš 1923)
  • "Kā jums tīk" (1599, latviski teātrī kopš 1904, pirmoreiz ar nosaukumu "Juku jukām")
  • "Divpadsmitā nakts" (1600, latviski teātrī kopš 1921)

Poēmas labot šo sadaļu

  • "Venēra un Adonīds" (1593)
  • "Lukrēcijas izvarošana" (1594)
  • "Fēnikss un Dūja" (1601)
  • "Mīlētāju sūdzība" (1609)

Soneti labot šo sadaļu

  • Rakstīti laika posmā no 1592. līdz 1598. gadam

Zudušās lugas labot šo sadaļu

  • "Mīlas uzvara" (1598)
  • "Stāsts par Kardenio" (1613)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Greenblatt, Stephen (2005). Will in the World: How Shakespeare Became Shakespeare. London: Pimlico, 11. ISBN 0-7126-0098-1.
    • Bevington, David (2002) Shakespeare, 1—3. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-22719-9.
    • Wells, Stanley (1997). Shakespeare: A Life in Drama. New York: W. W. Norton, 399. ISBN 0-393-31562-2.

Ārējās saites labot šo sadaļu