Vikipēdija

Jānis Dūklavs

Latvijas politiķis

Jānis Dūklavs (dzimis 1952. gada 24. novembrī[1]) ir latviešu lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis. Bijis Saeimas deputāts, kā arī zemkopības ministrs vairākās valdībās. Pārstāvējis Zaļo un Zemnieku savienību, Latvijas Zemnieku savienības biedrs.[2]

Jānis Dūklavs
Jānis Dūklavs 2018. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 23. janvāris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2010. gada 4. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Latvijas Republikas zemkopības ministrs
Amatā
2014. gada 22. janvāris — 2019. gada 23. janvāris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Laimdota Straujuma
Pēctecis Kaspars Gerhards
Amatā
2009. gada 12. marts — 2011. gada 25. oktobris
Prezidents
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Mārtiņš Roze
Pēctecis Laimdota Straujuma
Dzimšanas dati 1952. gada 24. novembrī (72 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ķeguma pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Ināra Dūklava
Profesija inženieris-mežkopis
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1952. gada 24. novembrī Ķeguma pagastā.[1] No 1960. līdz 1971. gadam mācījās Jaunjelgavas vidusskolā. No 1971. līdz 1976. gadam studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē, iegūstot inženiera-mežkopja grādu.[1] Iestājās Padomju Savienības komunistiskajā partijā. No 1975. līdz 1991. gadam J. Dūklavs bija kolhoza "Piebalga" valdes priekšsēdētājs, filmējās dokumentālajā filmā "Četri meklē miljonu (1979).

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā kļuva par SIA "Daims" valdes priekšsēdētāju, amatu pameta 1998. gadā.[1] Togad kļuva par SIA "Tondo" valdes locekli (viņam pieder 87,83% uzņēmuma akciju[3]) un SIA "Piebalgas alus" valdes priekšsēdētāju. 2000. gadā iecelts par Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētāju.[1] 2002. gadā iekļuva SIA "Seldijs" valdē un viņam pieder vairāk nekā 99% uzņēmuma akciju.[3] Togad arī iecelts Latvijas Darba devēju konfederācijas valdē un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā par Mazo un vidējo uzņēmumu sekcijas vadītāju.[1] "Seldijs" valdē ir joprojām, no vietas LDDK aizgāja 2005. gadā un no LTRK aizgāja 2007. gadā.[1] No 2003. līdz 2005. gadam bija AS "Kimmels Riga" valdes priekšsēdētājs.[1]

Pēc kļūšanas par zemkopības ministru pameta vietu "Piebalgas alus" valdē, vietā nāca viņa sieva Ināra.[4]

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

Neilgi pēc 2009. gada 3. februārī paziņojuma par zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju[5] Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis piedāvāja bezpartijiskam kandidātam J. Dūklavam ieņemt šo krēslu.[3][6][7] Sākotnēji (18. februārī) J. Dūklavs atteicies kandidēt.[8] 20. februārī krita Ivara Godmaņa valdība[9] un līdz ar to jauna ministra izvēle tika atlikta līdz jauna Ministru kabineta virzīšanai. 2. martā, vairākkārt apspriežoties ar lauksaimniekiem, J. Dūklavs tomēr piekrita kandidēt uz ministra amatu jaunveidojamajā kabinetā.[10] 12. martā kļuva par zemkopības ministru Valda Dombrovska valdībā.[1]

2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts 11. Saeimā un 2014. gadā ievēlēts arī 12. Saeimā, joprojām nebūdams Zaļo un Zemnieku savienībā ietilpstošo partiju biedrs.

2014. gada janvārī kļuva par zemkopības ministru Laimdotas Straujumas valdībā. Amatu saglabājis arī Laimdotas Straujumas otrajā valdībā[11] un Māra Kučinska valdībā 2016. gadā.

2016. gada augustā, neiesaistot Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, pēc Krievijas Federācijas vēstnieka aicinājuma organizēja slepenu tikšanos ar tās vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču zivju pārstrādes rūpnīcā "Kaija", kurā piedalījās arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un satiksmes ministrs Uldis Augulis.[12][13] 2017. gadā, žurnāls "IR" nāca klajā ar Rīdzenes sarunu ierakstiem, kuru ietvaros J. Dūklavs bija atklājis informāciju par nelegālām īpašumu shēmām, kas ļautu viņam iegūt 15 miljonus eiro.[14] Tāpat 2017. gadā J. Dūklavs ticis vainots kļūdās plūdu kompensāciju nepamatotā izmaksāšanā saimniecībām, kuras plūdu radītie postījumi nebija skāruši.[15] Pēc šiem skandāliem, kā arī J. Dūklava iesaistes 2017. gada suņu barības "Dogo" izmeklēšanā Latvijas Reģionu apvienība un "Sabiedrība par atklātību Delna" pieprasīja J. Dūklava demisiju,[16] taču ministrs vainu noliedza un amatu nepameta.

2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā.

Apbalvojumi

labot šo sadaļu

2017. gadā Dūklavam piešķīra LLU Goda doktora grādu,[17][18] kas daļā sabiedrības izraisīja neizpratni.[19]

Atsauces

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Dūklavs
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «Jānis Dūklavs». Latvijas Republikas Ministru kabinets. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 11. septembrī. Skatīts: 2009. gada 8. septembrī.
  2. ↑ LZS var piedzīvot varas maiņu. Arnītis noskaņots spēkoties ar Brigmani LA.lv
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 «Dūklavs vēl nopietni vērtēs, vai pieņemt kļūt par zemkopības ministru». Delfi. 2009.02.05.
  4. ↑ «Par "Piebalgas alus" valdes priekšsēdētāju iecelta Ināra Dūklava». Vidzemes ziņas. 2009.04.06.[novecojusi saite]
  5. ↑ «Roze atkāpjas no amata; viņa tuviniekiem esot izteikti draudi (20.22)». Delfi. 2009.02.03.
  6. ↑ «Rozes vietā, iespējams, virzīs alus darītāju Jāni Dūklavu». Dienas Bizness. 2009.02.05.[novecojusi saite]
  7. ↑ «Aivars Ozoliņš: Pa riņķi». Diena. 2009.02.06.
  8. ↑ «Paildzinot valdības mūžu uz neilgu laiku, Zatlers nav veicinājis stabilitāti». Diena. 2009.02.18.
  9. ↑ «Godmanis atkāpjas». Delfi. 2009.02.20.
  10. ↑ «Dūklavs piekritis kļūt par zemkopības ministru». Apollo. 2009.03.02.[novecojusi saite]
  11. ↑ Jānis Kincis. «Apstiprina jauno valdību Laimdotas Straujumas vadībā». Diena.lv, 2014. gada 5. novembrī. Skatīts: 2014. gada 5. novembrī.
  12. ↑ «Dūklavs par neafišētajām pusdienām ar Krievijas vicepremjeru: Temats ir izsmelts». skaties.lv (lv-LV). Skatīts: 2017-12-19.[novecojusi saite]
  13. ↑ «Zemkopības ministrs Dūklavs ieķēpājies jaunā ķezā». Puaro.lv (latviešu). 2016-08-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-10-02. Skatīts: 2018-05-11.
  14. ↑ ««Privāta rakstura jautājumi» • IRIR.lv». IRIR.lv (lv-LV). 2017-07-26. Skatīts: 2018-05-11.[novecojusi saite]
  15. ↑ ««Plūdu kompensācijas» dalītas bez skaidriem noteikumiem un atkārtotas kontroles» (latviešu). Skatīts: 2018-06-12.
  16. ↑ «Reģionu apvienība rosinās Saeimu lemt par Dūklava demisiju». Skatīts: 2018-05-11.
  17. ↑ «LLU Goda doktora grādu saņems Laimdota Straujuma, Roberts Strīpnieks un Jānis Dūklavs». Zemgales Ziņas. 2017. gada 29. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-05-05. Skatīts: 2018-05-11.
  18. ↑ Katrīna Žukova. «Goda doktors – importa instruments un pateicības apliecinājums». Delfi, 2017. gada 1. septembris. Skatīts: 2018-05-11.
  19. ↑ ««Twitterī» neizpratne ar Dūklavam piešķirto Goda doktora grādu». tvnet.lv. 2017. gada 29. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-07. Skatīts: 2018-05-11.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jānis_Dūklavs&oldid=4087945"