Atvērt galveno izvēlni

Eduards Brencēns (1885. gada 2. jūlijs1929. gada 17. aprīlis) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, dekorators un grāmatu ilustrators.[1] Viens no profesionālās scenogrāfijas iedibinātājiem Latvijā. Gleznotāja Kārļa Brencēna brālēns.

Eduards Brencēns
Eduards Brencēns.jpg
Eduards Brencēns
Dzimis 1885. gada 2. jūlijā
Madlienas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1929. gada 17. aprīlī)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nozares glezniecība, grafika, scenogrāfija
Slavenākie darbi "1905. gads", grāmatas "Mērnieku laiki" ilustrācijas (1913)

BiogrāfijaLabot

Eduards Brencēns dzimis Madlienas pagasta zemnieka ģimenē[2]. Mācījies Jaunjelgavas pilsētas skolā. Mākslu apguvis Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1902 — 1909), kur beidzis teātra dekorāciju klasi[3], kā arī pie sava brālēna Kārļa Brencēna papildinājies vitrāžas un stikla apgleznošanas klasē[4]. Pēc skolas beigšanas atgriezies Latvijā un darbojies ka aktieris un dekorators amatieru teātros. 1915. gadā ticis iesaukts armijā, Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās un citās frontēs, kur pēc smaga ievainojuma 1917. gadā atvaļināts un sācis darbu Valmieras teātrī, ka arī strādājis skolā par skolotāju. 1918. gadā nodibinājis Ziemeļvidzemes mākslinieku apvienību "Baltā vārna"[5]. 1920. gadā pārvācies dzīvot uz Rīgu un kļuvis par Neatkarīgo mākslinieku vienības biedru[6], ka arī sācis strādāt par skolotāju Rīgas 38. pamatskolā. Vēlāk iesaistījies mākslinieku biedrības "Sadarbs" [7] darbā. Pēdējos dzīves gadus apmeties Cesvainē un Madonā[8]. Miris 1929. gada 17. aprīlī Rīgā, Sarkandaugavas slimnīcā[9], apbedīts Matīsa kapos.

Mākslinieciskā darbībaLabot

Eksponējis stājgleznas (portreti, ainavas, žanri), kā arī dekorāciju metus. Glezniecībā zināms ar jūtīgi tvertām sadzīves un darba ainām un un raksturotiem portretiem[10]. Darbos ir skaidrs, korekts zīmējums,pārdomāts kompozicionālais kārtojums, plašs otas triepiens, kas neizsvaro gaismēnu attiecības, radot gleznojuma nepabeigtības iespaidu.[8] Viens no profesionālās scenogrāfijas iedibinātājiem Latvijā, darinājis dekorācijas kā Rīgas, tā arī provinces teātriem. Ilustrējis grāmatas, to vidū minami brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" (1913)[11], Apsīšu Jēkaba[12], Jēkaba Janševska raksti, Augusta Deglava "Vecais pilskungs", Tautas pasakas un teikas[13] . Līdztekus grāmatu grafikai darbojies arī stājgrafikā.

Izstādēs piedalījies no 1918. gada, 1919. gadā mākslinieku apvienības "Baltā vārna sastāvā piedalījies grupas izstādēs, kas noritējušas Valmierā, Cēsīs un Valkā.

Izmantotā literatūraLabot

  • Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 500lpp.

AtsaucesLabot

  1. «KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 30. oktobrī.
  2. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.170.lpp
  3. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.165.lpp.
  4. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.160.lpp.
  5. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.171.lpp.
  6. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.241.lpp.
  7. 1915 – 1940. g. Mākslas biedrības - Latvijas mākslas vēsture
  8. 8,0 8,1 Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.342.lpp.
  9. Šodien / Jaunākajā numurā / Latvijas avīze[novecojusi saite]
  10. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.186.lpp.
  11. JG124 Marianna Ieviņa. Mērnieku laiku simtgadi ievadot
  12. Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.189.lpp.
  13. Tautas pasakas un teikas - Eduards Brencēns, Anna Brigadere - iBook.lv - Grāmatu draugs

Ārējās saitesLabot