Ķeguma ūdenskrātuve

Ķeguma ūdenskrātuve vai Ķeguma HES ūdenskrātuve ir mākslīga ūdenstilpe Daugavas vidustecē 70 km no upes grīvas. Izbūvēta 1930. gados Ķeguma HES vajadzībām. Tās platība ir līdz 24,9 km², bet tilpums — ap 157 miljoniem kubikmetru, no kuriem 36,4 miljoni m³ ir enerģētiski lietderīgais tilpums. Daugavas gada vidējā caurplūde HES rajonā ir 600 m³/s, taču palu laikā tā var pārsniegt 8000 m³/s un ziemās vai sausās vasarās kristies līdz 100—150 m³/s.

Ķeguma ūdenskrātuve
Ūdenskrātuve un HES skatā no Puduriem
Atrodas	Latvija
Koordinātas	56°44′N 24°43′E
Platība	24,9 km2
Lielākais garums	50 km
Lielākais platums	1,5 km
Vidējais dziļums	6,3 m
Lielākais dziļums	16,5 m
Tilpums	0,157 km3
Augstums v.j.l.	32 m
Izteka	Daugava
Lielbaseins	Daugavas
Salas	9 (lielākā — Jumpravas sala)
Apdz. vietas krastos	Ķegums, Lielvārde
Ķeguma ūdenskrātuve

Ūdenskrātuves dibens pārsvarā sastāv no oļiem un akmeņiem, vietām smiltis un dūņas. Gultnē atrodas cieto dolomītu un mālainu ūdensnecaurlaidīgu dolomītmerģeļu slāņu kārta vairāk nekā 20 m biezumā. Krasti pārsvarā neapdzīvoti, viegli pieejami. HES radītās plūdmaiņas ietekmē ietekošās upītes, no kurām lielākās ir Graužupīte, Vitkapupīte, Torbēnupīte, Kaibala un Rumbiņa. No zivīm 1974. gadā pieminēti asari, līdakas, plauži, raudas, sapali, zuši. 2016. gadā ūdenstilpnē tika ielaisti sīgu mazuļi.

Izveidojot ūdenskrātuvi, tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 350.