Jūlijs Mežapuķe (1901—1998) bija latviešu dārznieks un sabiedriskais darbinieks. Mācījās Bulduru dārzkopības skolā, strādāja Rīgas apriņķa valdē. Pēc 1934. gada 15. maija Ulmaņa apvērsuma apcietināts un vairākus mēnešus turēts koncentrācijas nometnē. Pēc atbrīvošanas nodarbojies ar lauksaimniecību un dārzkopību savās mājās Lielvārdē.

Jūlijs Mežapuķe
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1901. gada 30. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rembates pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1998. gada 31. janvārī (96 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Latvija

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā iecelts par Rīgas apriņķa vecāko un ievēlēts par Tautas Saeimas deputātu (1940).[1]

Pēc Otrā pasaules kara strādāja par dārzkopi un izdeva vairākus apcerējumus par dārzkopības tēmu. Bija Latvijas PSR Dārzkopības un biškopības biedrības centrālās valdes priekšsēdētājs. Latvijas PSR Nopelniem bagātais agronoms (1957).

Miris 1998. gada 31. janvārī. Apglabāts Lielvārdes pagasta Lāčplēša-Ozollejas kapos[2].

  • Izmantosim brālīgo republiku dārzkopju pieredzi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1947.
  • Latvijas PSR dārzkopības pirmrindnieku sasniegumi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1949.
  • Kā iegūt lielas dārzeņu ražas kolchozos. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1950.
  • Burkāni. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958.
  • Augļu koku audzētavas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960.