Leonīds Leimanis
Leonīds Leimanis (dzimis 1910. gada 16. aprīlī, miris 1974. gada 6. jūlijā) bija latviešu kinorežisors. 1965. gada saņēmis Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu.
| Leonīds Leimanis | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1910. gada 16. aprīlī Rīga,  Krievijas impērija |
| Miris |
1974. gada 6. jūlijā (64 gadu vecumā) Rīga, .svg){kind=small} Latvijas PSR |
| Nodarbošanās |
scenārists kinorežisors aktieris |
| Darbības gadi | 1927—1969 |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuLeonīds Leimanis dzimis 1910. gada 16. aprīlī, Rīgā, ierēdņa Jāņa Leimaņa ģimenē, kurš jaunībā spēlēja Pēterburgas teātros. Beidzis Tautas augstskolas dramatisko studiju (1930), bija Strādnieku teātra (1927—1934) aktieris.
«Visu savu jaunību viņš strādāja Strādnieku teātrī. Pēc Ulmaņa apvērsuma, kad tētis atnācis uz teātri, viss bijis izdemolēts, izmests ārā. Tur spēlēja tādi aktieri kā Lūcija Baumane, Nikolajs Mūrnieks, Luijs Šmits un citi. Dailes teātrī no likvidētā Strādnieku teātra paņēma Edgaru Zīli, Luiju Šmitu un Leonīdu Leimani. Lai arī tēvs bija Dailes teātra direktors, Komunistiskajā partijā viņš neiestājās,» klāstīja kinorežisora meita Ludmila. [1]
Bija Dailes teātra aktieris (1934—1940).
Līdztekus kopš 1933. gada bija kinostudijas "Latviešu skaņu filma" aktieris un režisors, kultūrfilmu operators. Uzņēma pasūtījuma filmas par sportu un medicīnu, bija režisora A. Rusteiķa asistents pirmajā latviešu pilnmetrāžas skaņu filmā "Daugava” (1934), kurā tēloja vienu no galvenajām lomām — rakstnieku Vilni.
Pēc Latvijas okupācijas strādāja par Dailes teātra direktoru (1940—1941). Vācu okupācijas laikā slēpās Lielvārdē, mājā, kuru cēla viņas sievas Elvīras māte Līna. Elvīrai Lielvārdē bija klasesbiedri, vietējie šucmaņi, viņu pazina. Tur 1941. gada 15. septembrī dzimusi Leimaņu meita Ludmila.[1]
Pēc gada pāris pārvietojas uz Rīgu, kur Leonīds izveidoja un vadīja Rīgas pagrīdes antifašistisko organizāciju "Сīņа".[2]
Kad Sarkanā armija atkal ieņēma Rīgu, Leimani atjaunoja Dailes teātra direktora amatā (1944—1946), vēlāk viņš bija Rīgas Kinostudijas mākslinieciskās daļas vadītājs (1946—1948) un viens no vadošajiem kinostudijas režisoriem (no 1947).[3]
Kopā ar režisoru Pāvelu Armandu uzņēma filmu "Salna pavasarī" (1955), bija filmu „Nauris” (1957) un „Šķēps un roze” (1959) režisors un scenārija autors. Vēlāk uzņēma filmas „Kapteinis Nulle” (1964), „Purva bridējs” (1966) un „Pie bagātās kundzes” (1969).
Miris 1974. gada 6. jūlijā Rīgā, viņa izvadīšana iemūžināta kinožurnāla "Padomju Latvija" 1974. gada 20. numurā (operatori Vadims Mass un Juris Podnieks).
Ģimene
labot šo sadaļuPrecējies ar aktrisi Elvīru Leimani, dzīvojis Lielvārdē, kur dzimusi viņa meita aktrise Ludmila Leimane-Vītoliņa. Dēls Gundars spēlēja Matīsiņu viņa režisētajā epizodē[4] kinofilmā „Salna pavasarī”.[5] No pirmās laulības viņam bija vecākā meita un vēl divi bērni ārpus laulības.[1]
Savu meitu aktrisi Ludmilu Leimani kinorežisors Leonīds Leimanis aicināja provēs filmai Šķēps un roze, bet toreiz bija nerakstīts likums, ka režisori savas sievas un bērnus neuzņēma lielās lomās. Ludmila šajā filmā edzama tikai epizodiskā lomā. «Tētis ir uzņēmis maz filmu — tikai piecas, jo viņam ārkārtīgi smagi šīs filmas nāca. Viņš katru kadru zīmēja. Leonīds bija ļoti talantīgs cilvēks, bet savrups,» — stāstīja Ludmila. [1]
Apbalvojumi
labot šo sadaļuFilmogrāfija
labot šo sadaļu| Gads | Nosaukums | Režisors | Otrais režisors | Scenārists | Aktieris | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1934 | "Daugava" | 
|
||||
| 1947 | "Mājup ar uzvaru" |
|
|
|||
| 1949 | "Rainis" |
|
||||
| 1953 | "Tautas rakstnieks A. Upīts" |
|
dokumentālā filma | |||
| "Daugava" |
|
dokumentālā filma | ||||
| 1955 | "Salna pavasarī" |
|
kopā ar Pāvelu Armandu | |||
| 1957 | "Nauris" |
|
|
|||
| 1959 | "Šķēps un roze" |
|
|
|||
| 1964 | "Kapteinis Nulle" |
|
|
|||
| 1966 | "Purva bridējs" |
|
||||
| 1969 | "Pie bagātās kundzes" |
|
|
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Dace Ezera. «DZĪVESSTĀSTS: Kā liepa pļavā». nra.lv (latviešu), 2015-07-21. Skatīts: 2023-12-11.
- ↑ timenote.info
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
- ↑ Natālija Morozova. «Павел Арманд, или Душевная нежность к людям». rus.lsm.lv (krievu), 2018-05-07. Skatīts: 2023-12-11.
- ↑ Ogres Centrālā bibliotēka
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Leonīds Leimanis filmas.lv
- IMDb profils (angliski)