Atvērt galveno izvēlni

Leonīds Leimanis (dzimis 1910. gada 16. aprīlī, miris 1974. gada 6. jūlijā) bija latviešu kinorežisors. 1965. gada saņēmis Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu.

Leonīds Leimanis
Leonīds Leimanis
Dzimis 1910. gada 16. aprīlī
Rīga, Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
Miris 1974. gada 6. jūlijā (64 gadu vecumā)
Rīga, Karogs: Latvijas PSR Latvijas PSR
Nodarbošanās scenārists
kinorežisors
aktieris
Darbības gadi 1927—1969

DzīvesgājumsLabot

Leonīds Leimanis dzimis 1910. gada 16. aprīlī, Rīgā, ierēdņa Jāņa Leimaņa ģimenē, kas jaunība spēlēja Pēterburgas teātros. Beidzis Tautas augstskolas dramatisko studiju (1930), bija Strādnieku teātra (1927—1934), pēc tā likvidēšanas Dailes teātra (1934—1940) aktieris. Līdztekus kopš 1933. gada bija kinostudijas "Latviešu skaņu filma" aktieris un režisors, kultūrfilmu operators. Uzņēma pasūtījuma filmas par sportu un medicīnu, bija režisora A. Rusteiķa asistents pirmajā latviešu pilnmetrāžas skaņu filmā "Daugava” (1934), kurā tēloja vienu no galvenajām lomām – rakstnieku Vilni.

Pēc Latvijas okupācijas strādāja par Dailes teātra direktoru (1940—1941), vācu okupācijas laikā izveidoja un vadīja Rīgas pagrīdes antifašistisko organizāciju "Сīņа".[1]

Kad Sarkanā armija atkal ieņēma Rīgu, Leimani atjaunoja Dailes teātra direktora amatā (1944—1946), vēlāk viņš bija Rīgas Kinostudijas mākslinieciskās daļas vadītājs (1946—1948) un viens no vadošajiem kinostudijas režisoriem (no 1947).[2]

Kopā ar režisoru Pāvelu Armandu uzņēma filmu "Salna pavasarī" (1955), bija filmu „Nauris” (1957) un „Šķēps un roze” (1959) režisors un scenārija autors. Vēlāk uzņēma filmas „Kapteinis Nulle” (1964), „Purva bridējs” (1966) un „Pie bagātās kundzes” (1969).

Miris 1974. gada 6. jūlijā Rīgā, viņa izvadīšana iemūžināta kinožurnāla "Padomju Latvija" 1974. gada 20. numurā (operatori Vadims Mass un Juris Podnieks).

ĢimeneLabot

Precējies ar aktrisi Elvīru Leimani, dzīvojis Lielvārdē, kur dzimusi viņa meita aktrise Ludmila Leimane-Vītoliņa. Dēls Gundars spēlēja Matīsiņu viņa režisētajā kinofilmā „Salna pavasarī”.[3]

ApbalvojumiLabot

FilmogrāfijaLabot

Gads Nosaukums Režisors Otrais režisors Scenārists Aktieris Piezīmes
1934 "Daugava"  
1947 "Mājup ar uzvaru"    
1949 "Rainis"  
1953 "Tautas rakstnieks A. Upīts"   dokumentālā filma
"Daugava"   dokumentālā filma
1955 "Salna pavasarī"   kopā ar Pāvelu Armandu
1957 "Nauris"    
1959 "Šķēps un roze"    
1964 "Kapteinis Nulle"    
1966 "Purva bridējs"  
1969 "Pie bagātās kundzes"    

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot