Rūdolfs Jirgens (1869—1944) bija latviešu pedagogs un psihologs. Latvijas Universitātes pedagoģijas goda doktors (1937), pedagoģiskās psiholoģijas profesors (1937—1938).

Rūdolfs Jirgens
Personīgā informācija
Dzimis 1869. gada 12. oktobrī
"Kalna Jurēni", Valsts karogs: Krievijas Impērija Taurupes pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)=
Miris 1944. gada 11. maijā (74 gadi)
Valsts karogs: Vācijas Impērija Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande, Trešais reihs (tagad Karogs: Latvija Latvija)

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu
 
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš.

Dzimis 1869. gada 12. oktobrī Taurupes pagasta "Kalna Jurēnos". Mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, 1894. gadā beidza Pēterburgas Vēstures un filoloģijas institūtu, bija skolotājs Astrahaņas ģimnāzijā (1895—1901). Savu pirmo zinātnisko rakstu "Valodas attīstīšanās" viņš publicēja 1892. gadā Tērbatas Universitātes studentu rakstu krājuma «Pūrs» otrajā sējumā.

Berlīnes Universitātē studēja filozofiju, mākslas vēsturi un sabiedriskās zinātnes (1901—1903). Pasniedzējs Berlīnes Universitātes austrumu valodu seminārā (1903). Umaņas ģimnāzijas skolotājs (1914—1921).[1]

Pēc atgriešanās dzimtenē Jirgens bija Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības skolotāju sagatavošanas kursu vadītājs (1921—1922). Latvijas Universitātes seno valodu lektors (1922—1924), pedagoģijas un bērnu psiholoģijas docents (1924), papildinājās Hamburgas Universitātē (1925). 1937. gadā viņu ievēlēja par profesoru pedagoģijas psiholoģijā. Pensionējās 1938. gada 1. jūlijā.[2] Miris 1944. gada 11. maijā, apglabāts Meža kapos.[3]

Pazīstamākie darbi

labot šo sadaļu
  • "Valodas attīstīšanās" (1892) — teorētisks sintakses apskats, kurā valodas evolūcijas aspektā iztirzāti vārdu locījumi, teikuma locekļi, vienkārši un salikti teikumi. Šajā rakstā lietoti tādi mūsdienu termini kā kongruence, paralakse, hipotakse u. c.
  • "Eidētiķi"
  1. „Students“ nr. 15/1937., nr. 3/1939.
  2. Zinātnieka 70 mūža gadi[novecojusi saite] "Latvijas Kareivis" 1939.
  3. Laikraksts "Tēvija" nr. 113. 1944. gada 15. maijā (data.lnb.lv/nba01/Tevija/1944/Tevija1944-113.pdf)