Kalcīts (no vācu: Calcit, kas saukārt no latīņu: calx — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām. Minerāla nosaukums ieviests 1845. gadā. Atrodams visā pasaulē. Raksturīgas kalcīta īpašības ir tā relatīvi mazā cietība un izteiktā reakcija ar vājām skābēm — piemēram, etiķskābi, kā arī lieliskā skaldnība. Kalcīta reakcija saskarē ar skābēm ir viena no labākajām pazīmēm šī daudzveidīgā minerāla noteikšanai.

Kalcīts
Klasifikācija
Klase Karbonātu minerāls, no ūdens brīvs karbonāts bez svešiem anjoniem
Štrunca ID 5/B.02-20
Ķīmiskā formula Kalcija karbonāts — CaCO3
Singonija Trigonālā
Īpašības
Krāsa Visbiežāk — bezkrāsas, balts, dzeltens, retāk — sarkans, oranžs, zils, zaļš, brūns utt.
Svītras krāsa Balta
Habituss Aprakstītas vairāk nekā 800 kristālu formas, no kurām katrai var būt dažādas modifikācijas
Skaldnība Ļoti laba, trīs virzienos
Lūzums Gliemežnīcas, grūti iegūt labās skaldnības dēļ
Cietība pēc Mosa skalas 3
Spīdums Stikla
Caurspīdīgums Caurspīdīgs, puscaurspīdīgs, necaurspīdīgs
Laušanas koeficients nω = 1,640—1,660 nε = 1,486
Blīvums 2,71 g/cm3

No kalcīta sastāv vieni no visplašāk izplatītajiem iežiem — nogulumiezis kaļķakmens un metamorfiskais iezis — marmors. Kalcīts bieži sastopams arī karsto avotu veidotajos nogulumos, tas alās un citos pazemes tukšumos veido stalaktītus un stalagmītus. Kalcīts ir galvenā sastāvdaļa daudzu organismu ārējam skeletam, tai skaitā planktonam, daļai gliemeņu — piemēram, austeru čaulas.

Kalcīts ir Mosa skalas minerāls — etalons — tā cietība ir 3. Veido pakāpeniskas pārejas sēriju ar rodohrozītu. Kalcīts ir stabilākā kalcija karbonāta forma — tāda paša sastāva minerāls aragonīts pārvēršas par kalcītu pie 470 °C.

Kalcītam raksturīga ļoti daudzveidīga kristālu forma — pašlaik aprakstītas vairāk nekā 800 formas. Kalcīts bieži veido vairāku tipu dvīņukristālus. Kalcīts var pieņemt adatas, plātnes, prizmas formas un neskaitāmas citas formas.

Izcila kalcīta kristālu īpašība ir tiem piemītošā gaismas dubultlaušanas spēja. Objekti, kas tiek apskatīti caur dzidriem kalcīta kristāliem, dubultojas. Sevišķi dzidrs kalcīta paveids no Īslandes (Īslandes špats) dubultlaušanas efekta dēļ tiek izmantots optisko ierīču izgatavošanā.

Karsējot kalcīts sadalās kalcija oksīdā (kaļķis) un oglekļa dioksīdā:

CaCO3→CaO + CO2

Kalcīts Latvijā

labot šo sadaļu

Latvijā iespējams atrast daudzveidīgus un dzidrus kalcīta kristālus, kuru izmērs var sasniegt vairākus centimetrus. Nereti kalcīts veido drūzas iežu — dolomīta un kaļķakmens tukšumos. Kalcīts diezgan bieži atrodams dabiskajos dolomītu klinšu atsegumos, taču šādu atradņu vietas netiek popularizētas, lai novērstu vandalismu un šo klinšu dabiskā skaistuma noplicināšanu.

Ieži, kas sastāv galvenokārt no kalcīta (kaļķakmens un marmors) ir vieni no visplašāk pielietotajiem iežiem būvniecībā un citās saimniecības nozarēs. Tos izmanto cementa ieguvei, kā būvakmeņus, dekoratīvo apdares materiālu, kā piedevu daudzos sadzīves ķīmijas produktos, arī cukura rūpniecībā.

Kalcīta paveidu — Īslandes špatu — izmanto optiskajās iekārtās pateicoties šī minerāla gaismas dubultlaušanas spējai.

  • Afrīts — ļoti mīksta kalcīta varietāte
  • Alabastrs — senatnē tā dēvēja smalkgraudainu, tīras krāsas kalcītu, kuru izmantoja skulptūru un sadzīves priekšmetu izgatavošanai. Mūsdienās par alabastru biežāk dēvē smalkgraudainu ģipsi.
  • Antrakonīts — melns, ogļains kalcīts, satur bitumenu. Atrod Vācijā pie Trāvemindes un ASV, Mičiganas štatā.
  • Argentīns — kalcīts ar sudrabainu spīdumu, atrod vairākos ASV štatos
  • Barikalcīts (nejaukt ar līdzīgo minerālu baritokalcītu) — bāriju saturošs kalcīts
  • Cinka kalcīts — ar cinku bagāts, atrod Vācijā
  • Ferokalcīts — dzelzi saturošs kalcīts brūnā krāsā, atrod daudzviet pasaulē

Ārējās saites

labot šo sadaļu