Bronzas laikmets

Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600. p.m.ē., kurā cilvēki iemācījās veidot vara un alvas sakausējumu — bronzu. Bronzas laikmets ir viens no trim lielajiem aizvēstures periodiem, kas lielākajā daļā pasaules sekoja tūlīt pēc neolīta. No bronzas pamatā gatavoja darbarīkus un ieročus, lai gan ir atrasti arī rituālie priekšmeti.

Galveno indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.

Pāreja no bronzas laikmeta uz sekojošo dzelzs laikmetu notika pakāpeniski, piemēram, Latvijā par šīs pārejas noslēgumu pieņem 1. gadu p.m.ē. Bronzas laikmetā akmens laikmeta Auklas keramikas kultūras izplatības areāla Baltijas daļā pakāpeniski izveidojās atšķirīgas baltu (dienvidos) un somugru (ziemeļos) arheoloģiskās kultūras, kas Latvijas teritorijā intensīvi mijiedarbojās.

Bronzas laikmeta tehnoloģija

Bronzas laikmeta galvenā pazīme ir metalurģijas (vara un bronzas apstrādes) apgūšana. Tas bija milzīgs apvērsums cilvēku zināšanās, darba un dzīves organizācijā. Metalurģija civilizācijas vēsturē uzskatāma arī par pirmo uz zināšanām balstītu tehnoloģiju. Kopumā šī tehnoloģija bija daudzu jaunievedumu kopums, kas atšķīrās no iepriekšējiem atsevišķiem, daļējiem to vai citu darbarīku un sadzīvē izmantojamo priekšmetu uzlabojumiem.

Vara un bronzas metalurģijas un liešanas tehnoloģijas apgūšana ļāva izgatavot daudz sarežģītākus, diferencētākus un efektīvākus darbarīkus un ieročus. Bronzas un vara tehnoloģijas attīstība tādēļ bija viens no galvenajiem Neolīta revolūciju veicinošiem faktoriem. Kausēšanas un liešanas tehnoloģijas apgūšanu atviegloja tas, ka praksē jau pastāvēja krāsnis māla apdedzināšanai, kas arī uzskatāms par nozīmīgu jaunievedumu un, kuras nedaudz pilnveidojot, varēja piemērot metalurģijas prasībām.

Bronza ne tikai aizstāja agrākos darbarīku, ieroču un ceremoniālo priekšmetu izgatavošanas materiālus, — no tās varēja izgatavot daudzas tādas lietas, kas nebija iespējams no akmens laikmeta materiāliem. Eiropā bronzas laikmets aizsākās ap 2000. gadu p.m.ē. un beidzās ap 700. gadu p.m.ē. Vidējos Austrumos tas sākās daudz ātrāk — ap 5000. gadu p.m.ē.

Vara rūdas bija pieejamas dažādās Vidējo Austrumu un Eiropas vietās. Piemēram, rūdas iegulas pie Rudna Glava Serbijā tika izmantotas jau kopš 4500. gada p.m.ē. Šahtas šeit sasniedza 20 m dziļumu. Turklāt vara rūdas slāņi mijās ar malahīta dzīslām. Lielas vara rūdas atradnes bija Kiprā, kuras nosaukums arī cēlies no grieķu vārda varš.

Taču vara pielietošanai bija arī savi trūkumi. Attiecīgo rūdu iegulas dabā atrodamas daudz retāk, nekā akmens, kas ir pieejams gandrīz visur. Varu gan varēja viegli kalt pat nesakarsētu, bet arī tas īstenībā bija trūkums, jo darbarīku un ieroču virsmas tad bija pārāk mīkstas un to efektīva izmantošana tādēļ bija visai ierobežota. Tomēr drīz vien arī šī tehnoloģija tika pilnveidota, metalurģiskajā procesā varam piejaucot ap 10 procentu alvas un rezultātā iegūstot bronzu. Tādējādi tika būtiski atvieglota arī paša metāla liešana, jo bronzas sakausējums ir plastiskāks (labāka viskozitāte).

Bronzas priekšmeti

Apzeltīta bronzas maska no Ķīnas Saņsjindui kultūras, ap 1100 g.p.m.ē.

Bronzas laikmetā izgatavots bronzas vairogs. Atrasts Lielbritānijā

Galvenais uzlabotās tehnoloģijas ieguvums bija tas, ka no bronzas izgatavotie priekšmeti bija daudz cietāki un izturīgāki nekā no vara. Tai pat laikā bronzas priekšmetu galvenās priekšrocība slēpās ne tik daudz cietībā un izturībā — mūsdienu eksperimenti parādījuši, ka šinī ziņā no bronzas izgatavotas virsmas īpašības sevišķi neatšķiras no krama virsmām. Izšķirošā bronzas tehnoloģijas priekšrocība bija iespēja izgatavot diferencētus, specializētus un samērā precīzas konfigurācijas priekšmetus. Kļuva iespējams izstrādāt asas un smailas priekšmetu formas, kas ir izšķirošs apstāklis darbarīku un ieroču izgatavošanā. Turklāt nodeldētos asmeņus varēja viegli uzasināt un tie atkal kalpoja tāpat kā jauni. Tādējādi bronzas tehnoloģija pavēra ceļu neskaitāmiem jaunievedumiem visdažādākajās dzīves jomās un tiem masveidā uzkrājoties, vienam otru papildinot, nodrošināja nepieredzēti strauju cilvēces attīstību un paplašināšanās iespēju.

Bronzas tehnoloģiskā apvērsuma sekas

Sociālās sekas

Bronzas tehnoloģiskā apvērsuma efekts bija tik nozīmīgs, ka tas izraisīja kvalitatīvas un dziļas izmaiņas sabiedrības dzīves pamatos. Cilvēka darbs kļuva tik ražīgs, ka Eiropā strauji sāka pieaugt iedzīvotāju skaits, aktivizējās migrācija, sākās arī sabiedrības noslāņošanās. Par to liecina daudzas senās kapu vietas. Ja kapu vietās, kur apglabāti nabadzīgāki iedzīvotāji, veicot arheoloģiskos izrakumus, atrodami pārsvarā māla vai akmens (krama) priekšmeti, tad bagātnieku kapu vietās netrūkst bronzas, sudraba un zelta izstrādājumu.

Ekonomiskās sekas

Bronzas laikmeta ieroči. Atrasti Rumānijā

Vara un vēl jo vairāk alvas rūdu iegulu vietas gan Āzijā, gan Eiropā ir samērā retas. Tādēļ bronzas tehnoloģija veicināja plašu tirdzniecības attīstību ar bronzas izstrādājumiem. Bronzas rūdu atradnes, bronzas metalurģijas un amatniecības centri, tirdzniecības vietas un ceļi kļuva par stratēģiski svarīgiem objektiem, kas veicināja cīņu par kontroli pār tiem. Tas, kura rīcībā bija šādi objekti, ieguva milzīgu saimniecisko potenciālu, militāro spēku un politisko ietekmi.

Tomēr, pateicoties plašai tirdzniecībai, bronza kļuva pieejama arī tām sabiedrībām, kuru rīcībā nebija vara un alvas rūdas, piemēram, Skandināvijā. Skandināvijā bronza un tās izstrādājumi tika importēti lielā skaitā, iespējams, apmaiņā pret dzintaru, kas bija plaši iecienīts visur Eiropā un Āzijā.

Pateicoties starpniecībai un tirdzniecībai ar bronzas un citiem izstrādājumiem uzplauka Baktrija — sena irāņu izcelsmes cilšu apdzīvota valsts starp Hindukuša kalniem un Amudarjas upi. Tās teritorija daļēji aptvēra triju mūsdienu valstu — Afganistānas, Uzbekistānas un Tadžikistānas zemes. Baktrija bija Mezopotāmijas, Ēģiptes, Indas ielejas un Ķīnas seno civilizāciju laikabiedrs. Neskatoties uz ne visai labvēlīgo Baktrijas atrašanās vietu — tuksnešu un stepju reģionā — caur šo reģionu gāja svarīgs tirdzniecības maršruts, kas savienoja Eiropu un Āziju un ielika pamatu vēlākajam slavenajam Zīda ceļam.

Arī citās bronzas laikmeta pilsētās attīstījās amatniecība un amatnieku darbs kļuva arvien profesionālāks, izgatavojamie priekšmeti kvalitatīvāki, estētiskāki un to pielietošana efektīvāka.

Tai pat laikā bronzas tehnoloģijas pielietošanai bija arī negatīvi rezultāti. Daudzos antīko civilizāciju apdzīvotos reģionos palielinājās zemes ekspluatācija. Pieauga augsnes erozija. Piemēram, Kiprā, mežu izciršanas un intensīvas zemes apstrādes rezultātā plānā, jutīgā augsne uz pauguru nogāzēm tika gandrīz pilnībā iznīcināta vēl agrīnajā bronzas laikmetā. Ūdens, kas lietus laikā plūda no atkailinātajām nogāzēm, nesa līdzi sedimentu — kalnu iežu nogulas — kas piesārņoja kādreiz bagāto ieleju augsni. Rezultātā lauksaimniecības produktivitāte šeit strauji kritās. Tādējādi izrādījās, ka bronzas tehnoloģija (kā daudzas citas senas un mūsdienu tehnoloģijas), ir kā abpusēji griezīgs zobens — tās sniegtās iespējas, nekontrolēti izmantotas, var pārvērsties neatgriežamos zaudējumos.

Bronzas laikmeta tehnoloģija būtiski izmainīja arī militāro stratēģiju un taktiku. Parādījās pilnīgi jauni ieroču veidi, piemēram, zobens, kas bija viens no efektīvākajiem kaujas ieročiem daudzu gadsimtu laikā. Rezultātā kari kļuva daudz asiņaināki, bojāgājušo skaits krasi pieauga.

Bronzas laikmets Latvijā (1500.—1. gads p.m.ē.)

Ar violetu krāsu iezīmēts ģeogrāfiskais areāls, kura robežās atrastās agrīnā bronzas laikmeta (ap 1500—1000 gadu p.m.ē.) arheoloģiskās kultūras tiek saistītas ar hipotētisko Baltu-slāvu pirmvalodā runājošo cilšu izplatību. Sosņicas kultūra Daugavas un Dņepras augštecē tiek saistīta ar baltu (letgaļu, lietuvju, prūšu u.c.) valodās runājošo izplatību šajā laikmetā. Sarkanie punkti apzīmē arhaiskos slāvu hidronīmus Pripetes upes baseinā.

Agro metālu periodā — jau 2.—1. g. t. p.m.ē. mijā etnisko procesu gaitā bija konsolidējušās kā baltu, tā somu etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem. Šo pieminekļu izplatība, tāpat baltiem raksturīgās švīkātās keramikas un somiem tipiskās tekstilās keramikas atradumu vietas Latvijas teritorijā labi iezīmē abu šo etnisko grupu saskarsmes zonu. Kurzemē tā ir Ventas-Abavas līnija, kas iet apmēram uz Lapmežciemu pie Rīgas līča. Vidzemē šī josla sākas pie jūras ap Pēterupes ieteku, tad gar Vidzemes augstienes dienvidu daļu iet virzienā uz Lubāna ezera dienvidiem. Tālāk austrumu virzienā šo joslu noteikt nevar, jo trūkst pētījumu.

Aizvien lielāku nozīmi sāka iegūt jau kopš vēlā akmens laikmeta iepazītā zemkopība un lopkopība. Taču samērā blīvi apdzīvotās ezeru piekrastes, kur dominēja mitras, purvainas augsnes, plašākai zemkopībai nebija piemērotas. Tiešas sekas tam bija radikālas apdzīvotības struktūras izmaiņas. Sākās jaunu, lopkopībai un zemkopībai piemērotāku teritoriju apgūšana uz morēnām un upju senlejās. Šīs, agrā bronzas laikmeta apmetnes, tikpat kā nav zināmas. Iespējams, ka lauksaimniecības ekstensīvā rakstura dēļ, bija nepieciešamība ik pēc pāris gadiem veidot jaunu tīrumu citā vietā. Vēlajā bronzas laikmetā, uzlabojoties agrotehniskajiem paņēmieniem zemes auglības saglabāšanā, lauku apmetnes ieguva stabilāku raksturu un tika apdzīvotas ilgstoši. Vēlā Bronzas laikmeta sākumā parādījās jauns dzīvesvietu tips — nocietinātās apmetnes jeb pilskalni. Nocietinājumu izbūves darbu apjoms bija atkarīgs no konkrētās kopienas iespējām mobilizēt nepieciešamos cilvēku un materiālos resursus. Bronzas laikmeta 2. pusē un senākajā Dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā varēja būt apdzīvoti ap 100 pilskalni. Pilskalnu izbūve norāda arī uz militāru konfliktu iespējamību. Plašākie izrakumi notikuši pie Daugavas, kur pētīti 16 pilskalni, no kuriem trīs — Doles Ķivutkalns, Ikšķiles Vīnakalns un Kokneses Mūkukalns — tika izpētīti pilnībā, arī — Brikuļu pilskalns pie Lubāna ezera. Pilskalnos iegūtie materiāli liecina, ka vēlajā Bronzas laikmetā saimniecībai bija komplekss raksturs, kur galvenā nozīme bija lopkopībai un zemkopībai. Nozīmīgu vietu ieņēma zirgi, kurus izmantoja gan par darba dzīvniekiem, gan lietoja pārtikā. Akmens laikmetā dominējošās medības un zveja bija kļuvušas par palīgnozarēm.

Maiņas sakarus Bronzas laikmetā uzskatāmi atspoguļo bronzas priekšmetu izplatība. Nozīmīgi bija sakari ar Baltijas jūras DA piekrastes apgabaliem. Eksistēja tieši sakari ar Skandināviju pāri Baltijas jūrai. Par to liecina gan Skandināvijai (jo sevišķi Gotlandei) raksturīgie akmens laivveida krāvumu apbedījumi, jeb t.s. velna laivas Ziemeļkurzemē, gan arī Staldzenes depozīts ar tipiski skandināviskām rotām. Nozīmīgs satiksmes ceļš bija Daugava pa kuru notika satiksme gan ar centrālās Zviedrijas reģionu, gan ar Volgas — Kamas metalurģisko centru austrumos.

Par galvenajām saimniecības nozarēm kļuva lopkopība un zemkopība un līdz ar to mainījās arī dzīvesveids, mainījās arī sociālās attiecības, reliģiskie un mitoloģiskie priekšstati. Par to liecina dzīvesvietu hierarhijas izveidošanās, kad līdzās parastajām lauku apmetnēm parādījās pilskalni kā varas un sociālā statusa centri. Daudzos no tiem konstatētā bronzas apstrāde, personas prestižu apliecinošo bronzas ieroču un rotu izgatavošana un tālo maiņas sakaru uzturēšana norāda uz šo pilskalnu apdzīvotāju augstāku sociālo stāvokli. Bronzas priekšmetu kopumu gandrīz pilnībā veido ieroči, rotas un t. s. tualetes piederumi, kas norāda uz tādām sociālās prakses pusēm, kas saistītas ar karošanu un indivīda reprezentāciju. Salīdzinot ar agrākajām mednieku-zvejnieku kopienām, Bronzas laikmeta sabiedrībā sociālā sarežģītība bija pieaugusi. Izvērstāka sociālā hierarhija bija raksturīga Rietumlatvijai, Daugavas piekrastei. Mazāka tā bija ziemeļaustrumu Vidzemē (atskaitot Lubāna baseinu), Latgalē un Augšzemē, iespējams, arī Lielupes baseinā Zemgalē.

Skatīt arī

• Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bronzas laikmets.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)