Ainars Bašķis
Ainars Bašķis (dzimis 1961. gada 19. oktobrī) ir latviešu inženieris, zemessargs, uzņēmējs un politiķis. Bijis 13. Saeimas deputāts, pārstāvēja partiju "Konservatīvie", no kuras izstājies.
| Ainars Bašķis | |
|---|---|
.jpg) Ainars Bašķis 2021. gadā | |
| 13. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2021. gada 7. jūnijs — 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | Egils Levits |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1961. gada 19. oktobrī |
| Dzīvo |
 Lielvārde, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Konservatīvie (līdz 2022) |
| Profesija | inženieris, zemessargs, uzņēmējs |
| Augstskola | RPI |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuA. Bašķis 1983. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti autoremonta inženiera specialitātē.
Viņš ir bijušais Zemessardzes G-4 priekšnieks, Ģirta Valda Kristovska līdzgaitnieks. Oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1998. gadā publicēta ziņa “Par disciplinārajiem sodiem Zemessardzes virsniekiem”,[1] kurā teikts, ka “Ministru prezidents, aizsardzības ministrs Guntars Krasts parakstījis pavēli par LR Zemessardzes štāba G-4 dienesta priekšnieka pulkvežleitnanta Aināra Bašķa pazemināšanu amatā un pārcelšanu turpmākam dienestam uz citu Zemessardzes struktūrvienību, par līdzdalību lietā, kurā par valsts naudu izremontēja privātu dzīvokli Zemessardzes bijušajam komandierim Jurim Eihmanim.[1][2]
Pirms ievēlēšanas Saeimā bija SIA "Ansters" valdes loceklis.
Politiskā darbība
labot šo sadaļuAtmodas gados aktīvi iesaistījies Latvijas neatkarības atjaunošanas procesos, bijis Latvijas Tautas frontes un Vides aizsardzības kluba biedrs. 1988. gada augustā ievēlēts par VAK Bauskas rajona nodaļas prezidentu, pienākumus pildot līdz 1990. gada vasarai. 1988. gada 12. novembrī ievēlēts par LTF Bauskas rajona nodaļas līdzpriekšsēdētāju, līdzās bārbelietim Ilgaram Krauzem un ceraukstietim Dainim Vanagam. 1991. gada barikāžu dalībnieks. 1996. gadā A. Bašķis bija Ministru prezidenta Andra Šķēles padomnieks aizsardzības jautājumos.[nepieciešama atsauce]
2014. gadā A. Bašķis nesekmīgi kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās no Jaunās konservatīvās partijas. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu nesaņēma 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā un 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās, kad kandidēja uz vietu Ogres novada domē.[3] Pēc pašvaldību vēlēšanām A. Bašķis kļuva par 13. Saeimas deputātu, ieņemot partijas biedra Māra Beļaunieka vietu, kurš tika ievēlēts Limbažu novada pašvaldībā.[4] A. Bašķa deputāta mandāts tika apstiprināts uz laiku, kamēr partijas biedre Anita Muižniece pildīja izglītības un zinātnes ministres pienākumus (faktiski līdz Saeimas sasaukuma darbības beigām).
Kandidēja 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās no "Konservatīvo" saraksta, taču partija nepārvarēja 5% barjeru. Drīz pēc vēlēšanām, 18. novembrī, A. Bašķis, izmantojot sociālos tīklus, paziņoja par izstāšanos no partijas.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Par disciplinārajiem sodiem Zemessardzes virsniekiem. 1998.11.04 Latvijas Vēstnesis
- ↑ Pietiek.com Publiski jautājumi Aināram Bašķim, JKP valdei un Ogres nodaļai: vai zināt par savu kandidātu sodāmībām un procesiem?
- ↑ «Ainars Bašķis». Puaro.lv (lv-LV). 2021-07-06. Skatīts: 2022-05-05.
- ↑ «Saeimā uz laiku deputāta mandātu iegūst Ainars Bašķis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
- ↑ «https://twitter.com/abaskis/status/1593433575273238529». Twitter (angļu). Skatīts: 2022-11-25.