Jāzeps Osmanis

latviešu dzejnieks un tulkotājs

Jāzeps Osmanis (dzimis 1932. gada 11. jūlijā, miris 2014. gada 25. septembrī)[2] bija latviešu rakstnieks, tulkotājs un mākslinieks. Filoloģijas zinātņu kandidāts (1978), filoloģijas doktors (1993).[1]

Jāzeps Osmanis
Jāzeps Osmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1932. gada 11. jūlijā
Valsts karogs: Latvija Mikitišķi, Skrudalienas pagasts, Latvija
Miris 2014. gada 25. septembrī (82 gadi)
Tautība Latvietis
Literārā darbība
Pseidonīms P. Pārsla[1]
Nodarbošanās Dzejnieks, tulkotājs
Valoda Latviešu
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

BiogrāfijaLabot

Dzimis rentnieka ģimenē. Bērnībā piecus gadus mācījies Ogresgala pamatskolā (Ķēķa skolā - Ciemupē), kurai veltījis daudz dzejoļus, kas ievietoti atmiņu krājumā "Vienīgi jums".[3][4] 1951. gadā beidzis mācības Lielvārdes vidusskolā.[1] 1956. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.[1]

1955. gadā uzsācis darba gaitas Latvijas Valsts izdevniecībā (vēlākā izdevniecība "Liesma"), no 1962. līdz 1967. gadam vadījis Jaunatnes un bērnu literatūras redakciju izdevniecībā.[1] No 1967. līdz 1982. gadam bijis galvenais redaktors Rīgas Kinostudijas scenāriju redaktoru kolēģijā.[1] Pēc tam (1973—1989) bija galvenā redaktora vietnieks izdevniecībā "Liesma".[1] No 1990. līdz 1998. gadam vadījis izdevniecību "Sprīdītis", no 1996. līdz 2011. gadam bija izdevniecības "Annele" vadītājs (ir arī abu izdevniecību dibinātājs).[1][5]

Galvenokārt rakstījis darbus bērniem. Viņa pirmā publikācija bija dzejolis "Vēlēšanas" žurnāla "Bērnība" 1947. gada 2. numurā.[1] Sarakstījis vairākas dzejoļu grāmatas, vairākas bērnu prozas un dzejas antoloģijas, bērnu literatūras vēsturi u.c. darbus. Vēl ir sarakstījis divām teātra komēdijām. Nodarbojies ar tulkošanu un atdzejošanu.[1]

1957. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.[1] Darbojies PSRS un Polijas draudzības biedrības Latvijas nodaļas valdē. 1970. gadā saņēmis Polijas Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu, 1982. gadā — Latvijas Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.[1] 1982. gadā saņēmis Eiropas Rakstnieku savienības prēmiju par poļu literatūras tulkošanu.[1] 2007. gadā par mūža veikumu grāmatniecībā saņēmis Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas goda balva "Zelta ābele".[6]

Ilgstoši dzīvoja Carnikavas novada Garciema Mežciemā pie Rīgas jūras līča.[7]

AtsaucesLabot

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 426. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
  2. «Mūžībā aizgājis rakstnieks Jāzeps Osmanis». LSM.lv. 2014. gada 26. septembrī. Skatīts: 2014. gada 26. septembrī.
  3. Jāzeps Osmanis. "Vienīgi jums!". Rīga : Annele, 1997. 149; 356. lpp. ISBN 99845980409.
  4. Ruta Andersone. "Ķeguma apvidus vēsture". Lielvārde : Lielvārds, 1999. 123. lpp. ISBN 9984110168.
  5. «Jāzeps Osmanis. Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 26. septembrī.
  6. «Mūžībā aizgājis dzejnieks Jāzeps Osmanis». Delfi.lv. 2014. gada 26. septembrī. Skatīts: 2014. gada 26. septembrī.
  7. Pavasara, L. "Ievērojamie novadnieki", Darba Balss, Nr. 110, 1982, 14. septembris, 3. lpp.

Ārējās saitesLabot