Jelgava (stacija)

Jelgava
— Stacija —
	Jelgavas stacijas ēka 2021. gadā
	Jelgava
Pamatinformācija
Līnijā	Rīga—Jelgava; Jelgava—Liepāja; Jelgava—Meitene; Tukums II—Jelgava; Jelgava—Krustpils
Atklāta	1868. gadā
Vēsturiskie ; nosaukumi	Mitava, Mitava I,; Mitau-West (Pirmā pasaules kara laikā),; Jelgava I
Stacijas tips	mezgla, kravas, pasažieru, iecirkņa
Arhitekts	Oto Dīce
Platformu skaits	3
Sliežu ceļi	27 (Jelgava I parkā, neskaitot; strupceļus un atzarus)
Atrašanās vieta
Adrese	Stacijas 1, Jelgava, LV-3001
Koordinātas	56°38′25″N 23°43′58″E / 56.64028°N 23.73278°EKoordinātas: 56°38′25″N 23°43′58″E / 56.64028°N 23.73278°E
Tuvākās stacijas	Cena (9 km) ; Glūda (16 km); Meitene (28 km); Līvbērze (20 km); Jelgava II (2 km)
Tuvākie p. p., ; c. p. un i. p.	Cukurfabrika (2 km) ; 50. kilometrs (7 km) ; Dimzas (8 km) ; Brakšķi (13 km)
Attālums līdz Rīgai	43 km

Jelgava (arī Jelgava I) ir svarīga mezgla stacija, kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz Rīgu, Tukumu, Liepāju, Krustpili un Šauļiem, un kas atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Galvenokārt Jelgavas stacija tiek izmantota kā kravas stacija, kurā diennakts laikā tiek apstrādāts ap 60 kravas vilcienu.^[3]

Jelgava ir trešais lielākais dzelzceļa mezgls Latvijā pēc Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgliem. Jelgavas dzelzceļa stacijas ēka ir otrā lielākā dzelzceļa stacijas ēka pēc Rīgas pasažieru dzelzceļa stacijas ēkas. Blakus Jelgavas stacijai kādreizējā dzelzceļnieku dzīvojamā ēkā atrodas Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcija.^[4] Stacijā darbojas biļešu kase.^[5]

Vēsture labot šo sadaļu

Stacijas ēka celta 1868. gadā reizē ar dzelzceļa būvi (arhitekts Oto Dīce) un saglabājusies līdz mūsdienām (kaut arī stipri cietusi abu pasaules karu laikā). Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes uzbūvēja dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte ar Eiropas standarta sliežu platumu. Starp Pirmo un Otro pasaules karu caur Jelgavu kursēja starptautiskais vilciens Nord-Express maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne. 1972. gadā tika atklāta pasažieru elektrovilcienu satiksme uz Rīgu.^[6]1970. gados tika atjaunota arī starptautiskā satiksme caur Jelgavas staciju, no Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne, Rīga—Varšava, Tallina—Varšava.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no Rīgas caur Jelgavu vēl kursēja starptautiskie vilcieni Lietuvas virzienā (uz Šauļiem, Mažeiķiem, Viļņu, Minsku, Truskavecu, Gomeļu, Kaļiņingradu u.c.), kā arī vietējās satiksmes vilcieni Rīga—Jelgava—Ventspils, Rīga—Jelgava—Tukums II, Rīga—Jelgava—Meitene. Jelgava bija galapunkts vilcienam Krustpils—Jelgava. 1990. gados starptautisko un vietējo pasažieru vilcienu satiksme caur Jelgavas staciju krasi samazinājās un pēc 2000. gada pasažieru vilcienu kustība minētajos maršrutos pakāpeniski tika pārtraukta.

2012. gada augustā un 2013. gada maijā, kā arī 2014. gada augustā sakarā ar ceļu darbiem posmā Skrīveri—Krustpils vairākas dienas starptautiskie vilcieni uz Pēterburgu, Maskavu un Minsku uz Krustpils staciju kursēja caur Jelgavu.^[7] 2018. gada 29. septembrī caur Jelgavu sāka kursēt pasažieru vilciens Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva.^[8] Starptautiskais vilciens kursē ik pa 4 dienām, pietur arī Jelgavā.^[9] No 2019. gada vasaras beigām plānots starptautiskā vilciena maršrutu pagarināt līdz Tallinai, diemžēl joprojām šī ideja nav realizēta.^[10]

Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu koronavīrusa pandēmijas dēļ no 2020. gada 17. marta līdz turpmākam paziņojumam Rīgas—Kijivas starptautiskā maršruta pasažieru vilcieni atcelti.

Seni attēli labot šo sadaļu

Jelgavas dzelzceļa stacija (pirms 1914. gada)
Vilciens Jelgavas stacijā (pēc 1920. gada)
Jelgavas dzelzceļa stacija pēc sagraušanas 1944. gadā

Pasažieru pārvadājumi labot šo sadaļu

Jelgavas stacija kalpo kā galapunkts elektrovilcieniem Rīga—Jelgava un Jelgava—Rīga, un šeit divas reizes nedēļā^[11] piestāj vilciens Rīga—Liepāja un Liepāja—Rīga,^[12] reizēm tiek norīkoti arī papildu vilcieni.^[13] No 2015. gada 1. jūnija Jelgavas stacijā darbdienās apstājas dīzeļvilcieni Rīga—Dobele un Dobele—Rīga.^[14] Ceļā līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 49 minūtes (dīzeļvilcieniem mazāk), līdz Dobeles stacijai aptuveni 24 minūtes, bet līdz Liepājas Pasažieru stacijai aptuveni 2 stundas un 30 minūtes. Biļetes cena 2015. gadā bija 2,05 EUR līdz Rīgai; 1,55 EUR līdz Dobelei, bet līdz Liepājai — 5,90 EUR. Jelgava ir A biļešu zonas gala stacija.

Pārvadātājs	Maršruts	Situācija	Kursē
Pasažieru Vilciens	Rīga—Jelgava	Spēkā	1,2,3,4,5,6,7
Pasažieru Vilciens	Jelgava—Rīga	Spēkā	1,2,3,4,5,6,7
Pasažieru Vilciens	Rīga—Dobele—Liepāja	Spēkā	1,2,3,4,5,6,7
Pasažieru Vilciens	Liepāja—Dobele—Rīga	Spēkā	1,2,3,4,5,6,7
Ukrzaliznytsia	Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva	Atcelts	-
Ukrzaliznytsia	Kijiva—Minska—Viļņa—Rīga	Atcelts	-
Pasažieru Vilciens	Rīga—Reņģe	Atcelts	-
Pasažieru Vilciens	Reņģe—Rīga	Atcelts	-

Sliežu ceļi labot šo sadaļu

Pārsvarā elektrovilcieni pienāk un atiet uz Rīgu no 32. strupceļa, kā arī daži elektrovilcieni no 33. strupceļa. Ļoti reti (dažas reizes gadā) elektrovilcieni pienāk un atiet no 2. galvenā ceļa. No 1. ceļa atiet un pienāk Dobeles, Liepājas un Rīgas virziena dīzeļvilcieni. 3. ceļu izmantoja Kijivas starptautiskais vilciens, notika Latvijas lokomotīves maiņa pret Lietuvas lokomotīvi un otrādi. Elektrificēts ir 1., 2., 32. un 33. sliežu ceļš.

2015. gada 3. augustā stacijā uzsāka platformu modernizāciju.^[15]

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Jelgavas stacijas ēka 2011. gadā
Elektrificētais 1. un 2. ceļš, skats Liepājas virzienā, kur drīz beidzas elektrifikācija
Sliežu ceļi Rīgas virzienā
Jelgavas stacijas ēka no Stacijas ielas puses
Jelgavas stacijas sliežu ceļi ar kravas sastāviem
Jelgavas stacijas sliežu ceļu izvērsums Liepājas un Tukuma virzienā
Elektrovilciens ER2-1300 Jelgavas stacijā.
Jelgavas stacija ar preču vilcieniem
Jelgavas dzelzceļa muzeja āra ekspozīcija
Stacijas ēka