Nora Bumbiere
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Nora Bumbiere" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Nora Bumbiere (dzimusi 1947. gada 13. martā, mirusi 1994. gada 12. janvārī) bija latviešu estrādes dziedātāja, viena no visu laiku populārākajām Latvijas dziedātājām. Plašākai auditorijai Bumbiere kļuva zināma 1960. gadu beigās, kad sāka sadarbību ar komponistu Raimondu Paulu, bet 1970. gados viņa jau kļuva par populārāko Latvijas dziedātāju, dziedot ansamblī "Modo", kā arī duetā ar Viktoru Lapčenoku.
| Nora Bumbiere | |
|---|---|
 | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimusi |
1947. gada 13. martā.svg){kind=small} Jelgava, Latvijas PSR (tagad  Latvija) |
| Mirusi |
1994. gada 12. janvārī (46 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Žanri | popmūzika |
| Nodarbošanās | dziedātāja |
| Darbības gadi | 1964-1994 |
| Izdevēji | Mikrofona Ieraksti |
| Darbība ar | |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimusi Jelgavā Jāņa Bumbiera un viņa sievas Tamāras Domicellas Bumbieres ģimenē, viņai bija divas māsas – Dace un Māra. Mācījās Jelgavas 1. vidusskolā, jau skolas gados viņa dziedāja dažādos pašdarbības ansambļos un korī. 17 gadu vecumā Nora Bumbiere grūtniecības dēļ pārgāja mācīties vakarskolā. Strādāja par dekoratori "Latvijas Keramikā" un dziedāja Jelgavas Kultūras nama vokālajā ansamblī. Pēc uzvaras Latvijas pašdarbības estrādes solistu konkursā 1960. gadu beigās viņu ievēroja komponists Raimonds Pauls un uzaicināja dziedāt Rīgas estrādes orķestrī ("REO").
"Rīgas estrādes orķestrī", kurā darbojās arī jau tolaik populārie dziedātāji Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Nora Bumbiere pamazām kļuva par Latvijā pazīstamu dziedātāju. Par viņas pirmo populārāko dziesmu kļuva "Papu, saki mammai pats", kuru viņa izpildīja duetā ar Ojāru Grīnbergu. Drīz "REO" iesaistījās arī dziedātājs Viktors Lapčenoks. 1973. gadā Raimonds Pauls izveidoja grupu "Modo", kurā kā solisti dziedāja Bumbiere un Lapčenoks. Šajā periodā ik gadu iznāca pa kādai Paula skaņuplatei, kurā dziedāja populārais duets. Līdzās labi zināmajām dziesmām Pauls brīžiem eksperimentēja arī ar džeza un rokmūzikas ietekmēm — Bumbieres repertuārā bija džeziskā vokalīze "Lietus lāses", bet kopā ar Lapčenoku dziedāta balāde "Spēļu nakts Duntes krogā" un cikls "Piecas dziesmas ar Dainas Avotiņas vārdiem".
Tieši septiņdesmitajos gados Nora Bumbiere kļuva par populārāko Latvijas dziedātāju, dziedot gan solo, gan duetā ar Lapčenoku, ar kuru viņa arī apprecējās. Šajā laika posmā Bumbiere trīs reizes uzvarēja Mikrofona dziesmu aptaujā: 1971. gadā ar dziesmu "Teic, kur zeme tā" (kopā ar Lapčenoku, Grīnbergu un Vilcāni), 1976. gadā duetā ar Lapčenoku ar dziesmu "Tava balss" ("Mēmā dziesma"), kas 2005. gadā tika atzīta par visu Mikrofona aptauju populārāko dziesmu, kā arī 1977. gadā ar "Par pēdējo lapu". Notika arī sadarbība ar citiem tā laika populāriem komponistiem Imantu Kalniņu ("Dūdieviņš", (1971)) un Zigmaru Liepiņu ("Ķiršu lietus" (1975), "Vēl nav par vēlu" (1975)), viņa iedziedāja arī grupas "Baccara" hita latviešu versiju "Es gribu dejot bugi". Kopā ar Lapčenoku Bumbiere piedalījās starptautiskajā dziesmu konkursā Polijā "Sopota '76", kurā abi ierindojās starp astoņiem festivāla Lielajai balvai nominētajiem izpildītājiem, taču godalgas nesaņēma: tālaika prese rakstīja, ka viņiem pietrūka divu žūrijas balsu līdz 3. vietai un laureāta nosaukumam.[1] Bumbiere ieguva 2. vietu starptautiskajā VDR popmūzikas festivālā "Drēzdene '77".
1977. gadā, pēc 10 gadu sadarbības ar Raimondu Paulu, Nora Bumbiere atstāja "Modo". Sarežģījās arī privātā dzīve, tika šķirta laulība ar Lapčenoku. 1978. gadā Bumbiere strādāja Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestrī kā vadošā dziedātāja. 1980. gadu sākumā viņa vēl ierakstīja duetu ar Lapčenoku, dziesmu "Smaidas" (1982). Pēc sadarbības pārtraukšanas ar Raimondu Paulu Bumbiere strādāja ar dažādiem komponistiem, taču viņas karjerai vairs nebija bijušā spožuma, pāris gadus no 1981. gada darbojās ansamblī "Tip Top" kopā ar Ojāru Grīnbergu un Margaritu Vilcāni, kā arī citos mazāk zināmos ansambļos ("Drīz", "Sandra un Harijs"), dziedāja Jūrmalas restorānos "Lido" un "Jūras pērle", Rīgas viesnīcas "Latvija" restorānā. 1980. gadu vidū pievienojas Viktoram Lapčenokam viņa jaunajā retro projektā "Inversija", un pēdējās dziesmas duetā ar V. Lapčenoku tika ierakstītas vēl 1990. gadu sākumā ("Ievu baltajā miglā" (1995), "To zini tu" (1991)). Tapuši arī dažādu komponistu dziesmu solo ieraksti ("Līst lietus" jeb "Lietus lāses", 1993).
Mirusi 1994. gada 12. janvārī Gaiļezera slimnīcā Rīgā no vīrushepatīta C izraisītas aknu cirozes, apglabāta Jelgavā Baložu kapsētā.
Nora Bumbiere bija precējusies četras reizes, viņai dzimuši trīs bērni – Romualds (1964—2001), Georgs (1981) un Beatrise (1989).
Piemiņa
labot šo sadaļu2012. gada 20. oktobrī parkā pie Jelgavas kultūras nama atklāja Norai Bumbierei veltītu pieminekli (tēlnieks Kārlis Īle).[2]
2018. gadā notika Latvijas televīzijas dokumentālās filmas "Nora" (režisore Linda Olte, scenārija autors Sandijs Semjonovs) pirmizrāde, kurā par N. Bumbieri stāsta viņas ģimene un mūziķi.
-
Piemineklis Norai Bumbierei parkā pie Jelgavas Kultūras nama -
Piemineklis Norai Bumbierei (fragments)
_in_Jegava,_Latvia.jpg)
Diskogrāfija
labot šo sadaļuRaimonda Paula dziesmu albumi
labot šo sadaļu- "Tev, mana labā" (1969, dažādi izpildītāji)
- "Tik dzintars vien" (1970, dažādi izpildītāji)
- "Teic, kur zeme tā" (1971, dažādi izpildītāji)
- "Kurzeme" (1972, duetā ar V. Lapčenoku)
- "Jūras balss" (1973, duetā ar V. Lapčenoku)
- "Nekal mani gredzenā" (1974, duetā ar V. Lapčenoku)
- "Laternu stundā" (1976, duetā ar V. Lapčenoku)
- "Priekšnojauta" (1977, dažādi izpildītāji)
Dažādu komponistu dziesmu albumi
labot šo sadaļu- "Dzied Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks" (1975; komponisti Gunārs Šimkus, Vilnis Šmidbergs, R. Pauls)
- "Vēl nav par vēlu" (1974, duetā ar V. Lapčenoku; komponisti Zigmars Liepiņš, R. Pauls, Juris Karlsons)
Dziesmu izlases
labot šo sadaļu- "Labākās dziesmas" (1995) (sērijā "Zelta kolekcija")
- "Nora Bumbiere" (2003)
- "Dueti 1", "Dueti 2" (ar Viktoru Lapčenoku) (2003)
- "Labākās dziesmas" (2005)
- "Nora Bumbiere" (sērijā "Leģendas") (2010)
Literatūra
labot šo sadaļu- Ineta Meimane. Nepalikt vienai tumsā. Rīga: Atēna, 2003.
- Ineta Meimane. Nora Bumbiere. Nepalikt vienai tumsā: atmiņu portrets: jaunas lappuses senā manuskriptā. Rīga: Mansards, 2018.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Rītiņš, A. No Sopotas bez balvām, bet ar panākumiem. Ļeņina Ceļš (Liepājas raj.), 1976, 25. septembris.
- ↑ Fotoreportāža: Jelgavā beidzot atklāts piemineklis Norai Bumbierei DELFI Kultūra. 2012. gada 20. oktobrī